Pacietība ir pati vērtīgākā īpašība, kas nepieciešama panākumu un mērķu sasniegšanai. Un, ja nu šīs pacietības nav, vai to var attīstīt?

Daudziem liekas, ka, lai sasniegtu kādu mērķi, tas ir jāuzstāda un pēc tam ātri jāreaģē uz iespējām, kas rodas. Tādā neziņā var dzīvot ilgus gadus un nesasniegt nevienu patiešām nopietnu un cēlu mērķi. Kad viss nonāk līdz grūtībām un līdz nevēlēšanās darboties nospraustā mērķa virzienā, bieži vien cilvēks nolaiž rokas, padodas, visu met malā un sāk kaut ko jaunu.

Kādu laiku vēlāk, atskatās atpakaļ un, ierauga aiz muguras kaudzi nepabeigtu projektu vai lietu. Ieraugot tā sevi no malas, kļūst skumji savas nespējas, vājuma un sava gļēvuma dēļ. Kāpēc cilvēki atsakās no saviem mērķiem un iesākto pamet novārtā tieši tad, kad ir nepieciešama īpaša piepūle?

Un tad cilvēks sēžas un sāk prātot – vai nu mērķi nebija domāti viņam vai arī patiešām viņš ir slinks un mazdūšīgs cilvēks… Izrādās, ka bez pacietības mērķus sasniegt nav iespējams. Pacietība ir galvenā īpašība, kas nepieciešama mērķu sasniegšanai. Tieši pacietība ir tā, kas palīdz iesākto pabeigt. Bet, ja mērķis ir ļoti liels, pacietība palīdz to sadalīt mazākos mērķīšos un atkal virzīties uz priekšu. Pacietība ir tā, kas liek mums virzīties uz priekšu, bez izmisuma, nenolaižot rokas un nenovēršot uzmanību uz nevajadzīgiem darbiem vai darbībām.

Pacietības attīstība

Pacietība patiešām ir ļoti svarīga. Bet mūsdienās, pateicoties ātrajiem aizdevumiem un hipotēkām, tā pat nav nepieciešama, lai iegūtu savā īpašumā tik nozīmīgu aktīvu, kā piemēram, dzīvoklis vai piepilsētas māja.

Mūsu valsts ļauj mums būt nepacietīgiem, iedzenot mūs parādu bedrē. Agrāk, lai nopirktu dzīvokli, cilvēkam bija jāstrādā darbā tikai kaut vai tamdēļ, lai sasniegtu savu mērķi. Mašīnai un vasarnīcai krāja gadiem ilgi, bet tagad viss ir vienkārši. Gribi dzīvokli? Mašīnu? Tūlīt? Nekādas problēmas. Ej un ņem.

Cilvēki ir pārstājuši rūpēties par sava profesionālisma paaugstināšanu ar mērķi iegūt labāku atalgojumu un ātrākus uzkrājumus. Ir vieglāk paņemt kredītu un turpināt strādāt tai pašā darbā un par to pašu algu, kas bija 5-10 gadus atpakaļ. Laikam kādam tas patīk, bet taču lielākā daļa cilvēku nemaz nestādās priekšā, ka varētu dzīvot arī savādāk. Patiesībā, galu galā mēs paši sevi ierobežojam ar šiem kredītiem, baidoties, ka bez kredīta mēs nevarēsim neko nopelnīt.

1. Neej savu negatīvo emociju pavadā. Esi pret sevi pacietīga un pret vēlmi atbrīvoties no tām. Novērs savu uzmanību, saskaiti līdz desmit, izdari dziļu ieelpu, izdomā sev kādu frāzi, kas tevi vienmēr laikā apstādinās un izrunā to pie sevis. Piemēram: „Atdziesti , Ilze, tā tu vairāk iegūsi!” Kad tev rodas vēlēšanās kaut ko pateikt pretim negatīvam cilvēkam vai vēlēšanās uzkliegt savam bērnam, izrunā šo „burvju” frāzi. Tai ir jābūt TAVAI frāzei, kuru izsakot tu uzreiz atjēdzies un nomierinies.

2. Pabeidz jebkuru iesākto lietu. Sastādi nepabeigto darbu sarakstu un pabeidz pa vienam dienā. Bet turpmāk pieskati, lai visi tavi darbi tiktu izpildīti laikā. Jo mazāk tev būs nepabeigto darbu, jo ātrāk tu virzīsies uz priekšu.

Bieži vien mums liekas, ka tam nav nekādas nozīmes. Nu un tad, ja stūrī uz kumodes stāv jau pusgadu nomests iesāktais adīklis…Bet šie nenozīmīgie, tavuprāt, sīkumi krājas un „nospiež” tevi zemapziņas līmenī un ar laiku vairāk un vairāk liek par sevi domāt kā par cilvēku, kuram nekas nesanāk, kurš neko nevar sasniegt.

Kad katru dienu vai nedēļu vai mēnesi pabeigsi kādu sīku vai lielu nepabeigto darbiņu, tu redzēsi kā celsies tava pašapziņa un pašvērtējums! Līdz ar to tu sāksi uzdrīkstēties spert arī daudz nozīmīgākus soļus.

3. Nepatīkamas lietas vai darbi var tikt deleģēti vai arī izdomā, kā tās padarīt patīkamākas. Ja arī TAS neizdodas, paanalizē, padomā – ko tu gūtu, ja tu šo nepatīkamo lietu vai darbu tomēr izpildītu.

4. Esi pacietīga un centies saprast cilvēkus, kuri tevī izraisa dusmas un lielu vēlēšanos viņiem izteikt visu, ko tu par viņiem domā. Paliekot mierīga stresa situācijā, tu redzēsi, ka ar katru dienu tava enerģija palielināsies.

5. Uzstādot mērķus, nemeklē vieglākos ceļus! Lai ceļš ir ilgs, bet tas tevī var attīstīt pacietību un nostiprināt tavu dedzīgo vēlēšanos sasniegt mērķi. Lielus mērķus sadali mazākos, bet galvenais – pārbaudi savu mērķu patiesumu, vai tiešām tie ir TAVI mērķi? Ja tu būsi tajā pārliecināta – tu tos noteikti sasniegsi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: kā kļūt pacietīgai, motivācija, pācietība, Pašmotivācija, sievietes pasaule