Trikotāža un vilna ir vienkārši materiāli, kas kļuva par mūsdienu audumu karaļiem!

Kad uzvelkam siltu, skaistu un ērtu trikotāžas jaciņu, mēs nekad nedomājam kā un no kurienes šis materiāls ir radies. Izrādās trikotāža ir Ēģiptes piramīdu vienaudze!

Jau III-I gadsimtā pirms mūsu ēras arheologi atrada trikotāžas izstrādājumus, kas bija izgatavoti Ēģiptē. Tās bija īpašas zeķes ar atsevišķi veidotu lielās kājas pirkstu. Šādas zeķes nēsāja pie sandalēm.

Savukārt, Eiropā šis roku darinātais materiāls parādījās daudz vēlāk – apmēram XV gadsimtā. Bet XVI gadsimta beigās priesteris Viljams Lī izgudroja adāmo mašīnu.

Gan gadsimta vidū, gan daudz vēlāk adītās lietas tika uzskatītas par vienkāršo cilvēku atribūtiku. Kaut arī Anglijas karaliene Elizabete I ieviesa modē adītas trikotāžas mežģīnes un zeķes, tomēr augstākajās Eiropas sabiedrības aprindās priekšroka joprojām tika dota daudz izsmalcinātākiem un dārgākiem audumiem. Trikotāžas apģērbs bija lēts un neizskatījās eleganti. Savukārt, vienkāršie cilvēki ļoti augstu novērtēja labās trikotāžas īpašības – praktiskuma un izgatavošanas vienkāršības dēļ.

Ar laiku šī materiāla pieprasījums pieauga. Tāpēc XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimta sākumā Eiropā tika atvērtas rūpnīcas, kas ražoja trikotāžu. Fabriku skaita ziņā līderi bija Francija un Vācija. Tieši francūži bija tie,kas audumam deva nosaukumu – „tricoter”, kas tulkojumā nozīmē „adīt”.

Laipni aicināti uz podiumiem

XIX gadsimta 70-tajos gados angļu aristokrāte Lilī Lengri pirmo reizi centās trikotāžu parādīt pasaulei. Šī dāma augstākās sabiedrības aprindās sāka parādīties džersija auduma kostīmos. Bet savu nosaukumu šis audums ieguva par godu tā izcelsmes vietai – Džersijas salai.

Tomēr sabiedrības lauvenei tā arī neizdevās kļūt par modes tendences aizsācēju un augstākajai sabiedrībai trikotāža joprojām neiepatikās.

Tas notika, bet daudz vēlāk – XX gadsimta 20-to gadu beigās pateicoties Itāļu modelētājai Elsa Schiaparelli.Tieši viņa panāca to, ka trikotāža nokļuva uz podiumiem un lika visai pasaulei par to sajūsmināties un, protams, arī nesāt!

Bet džersija audums populārs kļuva pateicoties citai modes noteicējai – Coco Chanel, kas radīja ērtus, pieguļošus kostīmus un tie kļuva par pasaules modes klasiku.Šodien par trikotāžas karalieni tiek saukta slavenā dizainere Sonia Rykiel.

Lūk tā, nemanot, trikotāža no neievērojamas „pelnrušķītes” kļuva par karaliskās cēlo audumu ģimenes locekli.

Trikotāžas kopšanas noteikumi

Trikotāža tik spēcīgi ir iesakņojusies mūsu ikdienā, ka bez tās iedomāties mūsdienu garderobi nemaz nav iespējams. Lai vai kādā gada laikā tu neatvērtu savu skapi, tur noteikti atradīsies trikotāžas izstrādājumi: kašmira svīteri, kardigāni, praktiskas un skaistas kleitas, viegla mežģīņu jaciņa, pieguļošs džemperītis. Tieši tā dēļ tik ļoti šo materiālu mīl dizaineri, bet mēs to augstu vērtējam tā praktiskuma, ērtuma un skaistuma dēļ.

Lai trikotāžas mantas kalpotu ilgi un vienmēr izskatītos pievilcīgi, tām ir nepieciešama pareiza kopšana.

Trikotāžas izstrādājumu uzglabāšana

Trikotāžas izstrādājumi gandrīz neburzās, bet nav ieteicams tos glabāt sagumzītus un svaidīt kur pagadās. Vēl pareizāk būtu, ja savā garderobes skapī tu tiem iedalītu atsevišķus pakaramos.

Lai retāk tos būtu jāmazgā, būtu labi, ja pēc katras nēsāšanas reizes tos varētu izvēdināt.

Trikotāžas izstrādājumu mazgāšana

Adītus izstrādājumus ir jāmazgā atsevišķi no citiem apģērbiem un ideāli, ja to vari izdarīt ar rokām: neberžot, nesaspiežot, lai ne veidotos savēlumi un bumbulīši.

Lai trikotāža nezaudētu formu, to nedrīkst izžņaugt, sagriezt šņorē vai stiept, cenšoties izžaut. Ir akurāti jāsaspiež ar rokām un jāiztaisno.

· Trikotāžu mazgājot veļas mašīnā, izmanto delikāto režīmu un bez veļas žaušanas režīma.

· Lai trikotāža nesarautos un nesaveltos, to jāmērcē un jāmazgā tikai vēsā ūdenī – ne siltākā par 30 grādiem.

· Angoras, kašmira, mohēras, vilnas izstrādājumus mazgā ar speciāliem līdzekļiem – tie izstrādājumu padara mīkstu un tam palīdz saglabāt sākotnējo krāsu.

· Nekad neber veļas pulveri tieši uz apģērba – tas zaudēs savu sākotnējo krāsu.

· Mazgājot krāsainu trikotāžu, nekad neizmanto pulveri, kas satur balinātāju.

Nelielas viltības

· Mazgājot delikāto trikotāžu, izmanto sarīvētu ziepju gabaliņu (2 gramus uz 1 litru ūdens) vai jebkuru šampūnu.

· Lai angoras un mohēras izstrādājumi būtu mīksti arī pēc mazgāšanas, veļas pulvera vietā izmanto olu šampūnu, bet skalojamam ūdenim pievieno 1 tējkaroti glicerīna.

· Trikotāžas „bītlenes” apkakle pēc mazgāšanas neizstaipīsies, ja gar tās tās malu lieliem dūrieniem ar rokām nošūsi diegu. Pēc mazgāšanas diegu izvelc.

Uzmanību! Ja uz trikotāžas izstrādājuma ir zamša, ādas vai kažokādas apdare, tādu izstrādājumu mazgāt nedrīkst, bet jānodod ķīmiskajā tīrītavā.

Skalošana

· Ja trikotāžas izstrādājumus tu mazgā ar rokām, tad pirmajam skalošanas ūdenim noteikti izmanto tās pašas temperatūras ūdeni, ko izmantoji mazgājot – citādi materiāls var savelties.

· Pārējās skalošanas reizēs ūdens drīkst būt siltāks.

· Cītīgi izskalo mazgāšanas līdzekli – ja tas paliks auduma šķiedrās, tas krāsu var „saēst”.

· Pie pēdējā skalošanas ūdens var pievienot skalošanai domātu šķidrumu – tas izstrādājumu padarīs daudz mīkstāku un likvidēs statisko elektrību.

Trikotāžas izstrādājuma žāvēšana

Izmazgāto trikotāžu nekādā gadījumā nedrīkst karināt uz veļas šņores. Izstrādājumu jāizspiež ar rokām, jāietin lielā dvielī un jānospiež pussausu. Žāvēt to drīkst tikai istabas temperatūrā, izklājot uz līdzenas virsmas. Tamdēļ uz grīdas vai galda izklāj palagu vai dvieli un iztaisnojot piedurknes, uz tā var novietot svīterus vai jaciņas.

Nekādā gadījumā neizmanto veļas mašīnas kaltēšanas režīmu! Šos izstrādājumus nedrīkst karināt arī saulē.

Ja izstrādājums satur sintētiku (piemēram, elastānu), to var labi izspiest un pakarināt žāvēties uz pakaramā.

Gludināšana

Gludināt jaciņu vai svīteri var ar gludekli, kura temperatūra nav augstāka par 110 grādiem. Tas jādara no kreisās puses, bet vēl labāk – caur labi izspiestu, mitru lupatiņu.

Var izmantot arī tvaika režīmu. Bet to drīkst darīt tikai gadījumā, ja izstrādājumam nav reljefu rakstu.

Trikotāžas savēlumu likvidēšana

Diemžēl trikotāžu ilgi nēsājot, izvairīties no materiāla savelšanās un bumbulīšu veidošanās nav iespējams. Kā likums, tie rodas apģērbam, kuram ir sintētisks piejaukums un arī tad, ja apģērbs netiek kopts pareizi.

Lai likvidētu šos bumbulīšus, mūsdienās ir pieejamas speciālas ierīces. Bet var izmantot arī „vecmāmiņu” metodi: noskūt izstrādājumu ar bārdas skuvekli. Lai to izdarītu, izklāj apģērbu uz cietas, gludas virsmas un ļoti uzmanīgi, vieglām kustībām pārvelc vairākas reizes diega virzienā. Bumbulīši pazudīs un tavs apģērbs izskatīsies kā jauns!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ieteikumi sievietēm, padomi, trikotāža, trikotāžas kopšana