Parunāsim par zaļumu uz palodzes un sķīvī. Divi prieki – acīm par spridzīgo zaļumu, bet garšai…garšai vienkārši prieks .

Pavasara ’’vitamīnu bumbu’’ vidū viens no līderiem ir spināts. Kas tas ir un kā to izaudzēt pašu rokām?

Spināti – Spinacea oleracea L.

Spināti ir viengadīgi augi. Spinātu dzimtene ir Centrālā un Dienvidu Āzija. Tos audzēja jau senie persieši, indieši un ķīnieši. Eiropā spināts ienācis, domājams, no Spānijas puses. Iekarojis franču un angļu vēderus, pašlaik svin uzvaru latviešu palodzēs, siltumnīcās un dārzos.

Kā un kur audzēt spinātus?

Optimālais spinātu sējas dziļums ir 2-3 cm, attālums starp sēklām rindā – 15 cm, starp rindām – 15-20 cm. Pie mums (LV) spinātus var sēt tik agri, cik vien iespējams – uz lauka, neapkurināmās siltumnīcās jau februārī, martā. Var sēt visu vasaru un rudeni līdz pat oktobrim. Un pašlaik – uz palodzes, ziemas dārzā, apkurināmā siltumnīcā utt.

Spinātu spilgti zaļās lapas satur mežonīgi daudz vērtīgu uzturvielu –liels dzelzs daudzums (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodos. Vitamīni – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas ir tikai pupas un zirņi.

Otra ‘’vitamīnu bumba’’ – Rukola – Eruca sativa L.

Rukolas dzimtene ir Vidusjūras reģions. Sevišķi izplatīta rukola ir Itālijā. Senie romieši uzskatīja to par mīlas līdzekli. Pēdējos gados rukolu ir iecienījuši arī Latvijā. Tā ir iecienīta pikantās garšas, pieticības un aukstumizturības dēļ.

Kā un kur audzēt rukolu?

Rukolu ieteicams sēt 10-15 cm attālās rindās līdz 6 mm dziļumā. Kad sējeņus jau var atšķirt vienu no otra, tos retina, atstājot 20-30 cm starp augiem rindā.

Zaļajām, pieneņu lapām līdzīgajām rukolas lapiņām piemīt spēcīga, piparota garša ar nelielu riekstu piegaršu. Rukolai ir augsta uzturvērtība. Tā satur C vitamīnu – viens no antioksidantiem, kas sargā šūnas no brīvajiem radikāļiem (100 g rukola satur aptuveni 19 % no C vitamīna dienas devas), kā arī beta karotīnu un flavonoīdus. Rukola ir lielisks kālija, magnija, šķiedrvielu avots, kas kombinācijā ar C vitamīnu pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām. Rukola ir piemērota tādu slimību ierobežošanā, kā artrīts, sirds un asinsvadu slimības un vēzis.

Mūsu mājās šie abi dienvidnieki pavasaros ir bieži viesi. Piedāvāju vienu veselīgu receptīti, kura mums uzvariējās ceļojot pagājušo pavasar pa Ziemeļitāliju.

Sastāvs: jau minēto zaļumu (rukolas, spinātu) lapas vai visādi zaļumi, kurus var nopirkt iepakotus gandrīz katrā veikalā (spināti, rukola, salāti,  jauno biešu lapas utt.), orģinālreceptē vajadzīgs prošuto (ja ledusskapī to neatrodam, mēdzam izlīdzēties ar plānām medniekdesiņu ripām, žāvētu gaļu utt.), ķirštomāti, mocarellas siers, olīveļļa, balzamiko etiķis, citrons.

Lapas izklāj uz šķīvja, desiņas vai šķiņķi apcep. Mocarellu sapluina un kārto virs salātiem kopā ar tomātu pusītēm, pa virsu – izvēlēto gaļas izstrādājumu, kamēr tas vēl silts. Visu pārslaka ar olīveļļu, balzamiko un citronu sulu. Tā teikt – siltie salāti gatavi! Bon Appetit!

Protams, drīz jau būs zaļums pie katra pakša. Ej un plūc – svaigas nātru lapas, gārsu, pienenes un latviski-itāliskā salātu buķete būs vēl pilnīgāka.

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tags: dārza darbi, kā audzēt rukolu, kā audzēt spinātus, rukola, spināti, spinātu un rukolas salāti