Citu telpaugu vidū kalanhoja vienmēr „krīt” acīs – to ir viegli atpazīt, jo uz tās trīsstūrveida lapiņu malām ir ļoti daudz mazu pumpuriņu jeb bērniņu. Kad tie iekrīt augsnē, tie sāk augt.

Šis ir viens no tiem augiem, kurš, lai to pastāvīgi varētu izmantot, spēj ļoti ātri vairoties. Kaut arī kalanhojas sugu ir ļoti daudz, kalanhoja bryophyllum daigremontianum ir visizplatītākā.

Kalanhoja ir pieticīgs augs. Augšanas perioda laikā tā ir jālaista ļoti mēreni. Un nekas slikts ar to nenotiks, ja ziemas periodā to laistīsim pavisam reti. Pie tam ziemā bieža laistīšana augam nemaz nav nepieciešama. Katru gadu, augu ieteicams pārstādīt, bet pavasarī zemei būtu jāpievieno mēslojums.

Kalanhojas ārstnieciskas īpašības

Ārstnieciskos nolūkos izmanto kalanhojas lapas un stublāju. Kalanhoja ir viens no nedaudzajiem augiem, kurš attīra gaisu telpā un “nogalina baktērijas”.

Starp citu, kalanhoja labi tiek galā arī ar gripas vīrusu. Saaukstēšanās un iesnu gadījumā tam vajadzētu būt vienam no pirmajiem līdzekļiem. No kalanhojas var pagatavot deguna pilienus.

Šim augam piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības.

Un arī:

• baktericīdas, antibakteriālas terapeitiskās īpašības.

• Brūces dziedējošas -ārstnieciskās īpašības.

• Spēja attīrīt asinis un izvadīt kaitīgās vielas no mūsu organisma.

• hemostatiska iedarbība.

Ārstnieciskās kalanhojas īpašības izpaužas faktā, ka šis augs sniedz spēku un mundruma pieplūdumu. Tas palīdz pamosties – īpaši tad, ja tu pie puķes pienāksi klāt un dažas minūtes pie tās uzturēsies. Kalanhojai piemīt “pozitīvā enerģētika”.

Šī auga klātbūtne virtuvē vai dzīvojamā istabā veicina labvēlīgas un draudzīgas mājas atmosfēras veidošanos.

Kalanhojas pielietošana.

Šo augu plaši izmanto tautas medicīnā, lai ārstētu dažādas slimības. Visbiežāk izmanto tā lapas, no kurām tiek gatavota „putriņa” vai sula.

Kalanhoja satur ārstnieciskas un bioloģiski aktīvas vielas: flavonoīdus, organiskās skābes, miecvielas, polisaharīdus, vitamīnus, minerālvielas, mikro- un makro- elementus (alumīnijs, dzelzs, kalcijs, varš, silīcijs, mangāns).

Kalanhojas sulu izmanto cīņā ar herpes vīrusu. Slimo vietu 4 reizes dienā ir jāieziež ar šī auga sulu. Šis tautas līdzeklis lieliski novērš herpes vīrusu uz lūpām.

Kalanhoju bryophyllum daigremontianum var lietot iekšķīgi imunitātes uzlabošanai, un gadījumos ja ir garīga un fiziska noguruma sajūta. Par cik šis augs satur C vitamīnu, tas ļauj to atjaunot avitaminozes gadījumā. Šim nolūkam dienā var apēst 1 ēdamkaroti ar Kalanhojas „bērniņiem” vai arī vienas lapas pusīti.

Ja ir auss iekaisums, ausī jāiepilina 1-2 kalanhojas sulas pilienus.

No kārpām var mēģināt atbrīvoties, tām pieliekot lapiņu „putriņu”, un šo vietu aptinot ar binti.

No kalanhojas sulas gatavo ziedi, kas tiek izmantota trofisko čūlu gadījumos. Lai pagatavotu ziedi, 30 gramus auga sulas sajauc ar 50 gramiem vazelīna un 50 gramiem lanolīna.

Ja ir angīna, kalanhojas sulu vienādās proporcijās atšķaida ar siltu, vārītu ūdeni un ar šādu maisījumu skalo kaklu.

Strutojošas brūces, ādas pušumus un apdegumus ieziež ar sulu. Tas jādara vairākas reizes dienā. Kalanhojas sula veicina brūču sadzīšanas procesus.

Lapu putriņu liek klāt izgulējumiem – tas ļoti labi veicina to sadzīšanu.

Kalanhojas ārstnieciskās īpašības iesnu gadījumos

Vīrusu infekcijas profilakses nolūkos ir lietderīgi deguna gļotādu ieziest ar kalanhojas sulu. Ja tas tiek darīts regulāri, ir iespējams izvairīties no vīrusu izraisītām slimībām.

Ātri un bez sarežģījumiem no iesnām var atbrīvoties, ja degunā pilina kalanhojas sulu: 3 x dienā, pa 1-2 pilieniem katrā nāsī. Šī auga sula ļoti labi attīra deguna ejas.

Vēl kalanhojas sula palīdz atbrīvoties no pinnēm – piņņu vietas vairākas reizes dienā ir jāieziež ar šī auga sulu.

Sinusīta gadījumā lapu sulu 1:2 atšķaida ar atdzesētu, vārītu ūdeni un vairākas reizes dienā ievelk caur degunu. Pēc atsauksmēm var spriest, ka nedēļas laikā var izārstēt sinusītu.

Kā no kalanhojas iegūt sulu?

Kalanhojas sulas iegūšanai ir nepieciešamas šī auga lapas. Der arī nobriedušākas lapas, jo jauno lapiņu sulā vēl nav pietiekoši liela vērtīgo vielu koncentrācija.

Nedēļu pirms lapiņu nogriešanas ir jāpārtrauc kalanhojas laistīšana. Vislabāk derēs nobriedušās, gaļīgākās, lielākās un nebojātās lapas. Kad lapas nogrieztas, tās uz nedēļu jāieliek ledusskapī. Lapām jābūt veselām, tās nedrīkst būt sasmalcinātas vai salauztas.

Viss augstāk minētais ir svarīgs, jo veselas nedēļas garumā aukstuma iedarbības un saules gaismas trūkuma dēļ lapās uzkrājas bioloģiski aktīvās vielas.

Pēc nedēļas lapas izņem, sasmalcina un caur marlīti jāizspiež sula. Dažreiz, lai lapiņas saspaidītu, izmanto koka karoti. Šādi iegūta sula ir ļoti koncentrēta.

Ja deguna gļotāda šādu koncentrāciju spēj izturēt, tad degunā var pilināt tīru sulu. Ja tā nav, tad labāk to 1:1 atšķaidīt ar vārītu istabas temperatūras ūdeni.

Kalanhoja. Kontrindikācijas.

Šajā punktā ir jāpiemin: lai nekaitētu savai veselībai, visas zāles, tai skaitā arī augu izcelsmes, gudrāk ir izmantot, pirms tam konsultējoties ar savu ārstu.

Iekšķīgi kalanhoju drīkst lietot tikai pēc tam, ja ir dota ārsta piekrišana.

Kalanhoju nedrīkst lietot:

• Ja ir alerģija un individuāla šī auga nepanesamība.
• Grūtniecības laikā.
• Ja ir zems asinsspiediens.
• Nav ieteicams kalanhoju lietot cilvēkiem, kuriem ir audzēji.
• No šī auga jāatsakās arī tiem, kuriem ir aknu slimība, ciroze, hepatīts.

Bērniem tīru kalanhojas sulu lietot nebūtu ieteicams, jo tā var izraisīt deguna gļotādas apdegumu.

Tas, protams, ne tuvu nav viss kalanhojas auga ārstniecisko īpašību uzskaitījums. Bet, ja kādu recepti zini arī tu vai arī tev ir sava pieredze, lūdzu padalies komentāros.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ārstnieciskie telpaugi, istabas puķes, kalanhoja, kalanhojas ārstnieciskās īpašības