Daudzas no mums ir vīramātes, daudzas pašas ir vedeklas, daudzas gan vienas, gan otras un kaut arī mums ir „40 un pāri” vai drīz būs tikai 20 – daudzas vēl par tādām kļūs. Tieši mums visām par godu un visu šo iemeslu dēļ ir radies šis raksts. Par to kā iepatikties vīramātei…

Lai vīramātes un vedeklas, varbūt, attaptos un savu dzīvi nepatapinātu neīstām, falša attiecībām, muļķīgiem stereotipiem un neko nedarītu un nedzīvotu bez Dieva mīlestības sirdī.

Visām nākamajām vedeklām pienāk diena, kad ir jāsatiekas ar nākamo vīramāti. Un nav no svara cik gadu tev, kur jūs, jaunais pāris, dzīvosiet, cik tālu vai tuvu no viņas…viņa kļūs par jūsu ģimenes daļu.

Gribi iepatikties savai nākamajai vīramātei jau pirmajā tikšanās reizē? Esi apbēdināta, ka tas neizdevās? Nav brīnums. Lielākā daļa nākamo vedeklu nez kāpēc uzskata, ka šīs pazīšanās galvenais mērķis ir tieši šis – patikt. Viņas cītīgi gatavojas šai dienai, domā kā ģērbties, kā, vai un cik daudz uzkrāsoties un aizmirst pašu galveno, kas šai situācijā ir nepieciešams: savu vērīgumu un spēju skaidri izvērtēt situāciju.

Kas visbiežāk notiek tā visa rezultāta? Nē, ne tas, no kā visvairāk baidās nākamās vedeklas: kā likums, viesmīlības šai dienā netrūkst, nekas netiek atteikts, mīlestība vējo, kāzas notiek. Tikai jau no pašas pirmās šīs tikšanās tiek iesēta nevienlīdzības sēkla: vedekla no visa spēka cenšas patikt un gaida no vīramātes savu īpašību vērtējumu. Vīramāte, intuitīvi jūt savu varu, vada vedeklas uzvedību pēc saviem ieskatiem un pēc „atbalstu-neatbalstu”, „piekrītu-nepiekrītu” vērtējuma skalas.

Ārēji šādas attiecības var izskatīties par bezkonflikta vai pat vienkārši ideālām. Bet ar laiku starp vīramāti un vedeklu krājas slēpta „uzvilktība”. Ir grūti visu laiku censties patikt un ir grūti visu laiku „vērtēt”. Gan vienas, gan otras sievietes situācija ir nevienlīdzīga, nepieņemama tuvām attiecībām un ģimenes dzīvei. Tā ir psihes pārslodze un rada neirozi.
Šīs lielās problēmas izaug no mūsu mazajām muļķībām, kuras mēs burtiski masveidīgi pieļaujam jau pašā attiecību veidošanās sākumā. Patikt nākamajai vīramātei – tas vedeklām kļūst kā sports, kurā nozīme ir tikai rezultātam, bet cenai nozīmes nav…

“Pirmā tikšanās ar vīramāti” ir nopietna sieviešu forumu un sieviešu interneta publikāciju tēma. Kādi tad tur ir padomi, lai šī pirmā tikšanās noritētu veiksmīgi? Smaidīt. Klusēt. Apēst visu, ko tev ieliek šķīvī. Palielīt saimnieci. Nekādā gadījumā neiekarst strīdos. Visu padomu hīts: ģērbties tā, lai nekaitinātu, pēc iespējas vienkāršāk, pat vienkāršāk nekā ikdienā.

Kamdēļ? Varbūt nākamā vedekla arī turpmāk ir gatava šādi veidot attiecības: neiebilst, neatkarīgi no garšas ēst visu, ko vīramāte gatavo, izvēlēties apģērbu atkarībā no vīramātes uzskatiem un visu dzīvi klusēt, neuzsākot nekādas diskusijas un strīdus? Ja atbilde ir „jā”, tad šī taktika sevi attaisno.

Bet nākt uz pirmo tikšanos, tēlojot klusu un kautrīgu sievieti tikai tamdēļ, lai pēc tam, kad esi iejutusies un šai sievietei „ielavījusies dvēselē”, sākt uzvesties pavisam citādi nekā sākumā – šajā visā ir kaut kas negodīgs…

Apstāsimies uz mirkli un padomāsim: vai tiešām bez šiem neveiklajiem mēģinājumiem izpatikt nav cita veida kā veidot attiecības ar savu vīramāti? Atcerēsimies par visiem ko mīlam. Vai tad tiešām viņu mīlestības iemesls ir tikai tas, ka tu centies viņiem patikt, slēpjot vienas savas īpašības un pārspīlējot citas? Varbūt, ir otrādi? Noslēpums ir tavā patiesumā un dabiskumā?

Un, ja nu mēs uz tikšanos atnāksim savā ikdienas apģērbā, ar savu ikdienas noskaņojumu, ar to, kas ir patiess? Un neslēpsim savu uztraukumu, jo tā ir dabiska, jauna situācija tev svarīgā cilvēka dēļ? Vai tiešām sanāks sliktāk nekā, ja tu sēdēsi klusām, bikli gaidot vērtējumu?

Starp citu, par vērtējumu. Aiz visa šī uztraukuma un rūpēm būtu labi saskatīt un saprast, kas ir tava nākamā vīra māte. Kāda viņa ir kā cilvēks, ar ko „elpo”? Vai daudz slēpj? Vai bieži runā nepatiesību? Smēķē? Dzer? Ko lasa? Ko skatās? Kā izturas pret tavu nākamo vīru? Kāds viņā viņai ir kā dēls: labs un uzmanīgs vai „vienkārši muļķītis”, kaut arī 40-gadīgs? Vai tavam nākamajam vīram ir brāļi un māsas, kāda ir viņu loma šai ģimenē?

Kāda viņa ir kā saimniece? Cik atklāta un patiesa kā cilvēks? Tas viss būtu jāzina ne jau tāpēc, lai ieliktu divnieku vai piecinieku nākamajai vīra mātei. Lieta ir daudz nopietnāka. Tev kā nākamajai sievai ir jābūt nojautai kāda atmosfēra valda šai mājā, kurā ir audzis tavs nākamais vīrs, cik saderīgas ir jūsu vērtības? Vai tās spēs sadzīvot?

Ja šīs pirmās tikšanās laikā ir kļuvis skaidrs, ka, diemžēl, ir daudz pretrunu, kuras ģimenes kopdzīves laikā var tikai pastiprināties, tas nozīmē, ka tev ir ļoti paveicies. Iedomājies, kas būtu bijis, ja uz šo tikšanos tu būtu atnākusi ar baiļu „izslēgtām smadzenēm”, kurās zibētu tikai viena doma: „patikšu/nepatikšu…”. Sapratnes process varētu ievilkties uz ilgiem gadiem, un tajā visā būtu ievilkti arī jūsu nākamie bērni.

Ja pēc tikšanās ir jūtams, ka ir pilnīga nesapratne un nevienprātība ( it īpaši tad, ja nākamais vīrs ir neapmierināts ar tikšanās rezultātu un visā vaino savu nākamo sievu) ir vērts padomāt: varbūt uzreiz griezt „riņķī” bez kāzu izdevumiem, mantas un bērnu dalīšanas un veltīgi izšķiesto gadu nožēlas?

Jo vinnē nepavisam ne tā sieviete, kurai ar lielām dvēseles mokām izdodas izveidot kaut cik gludas, kaut arī vēsas attiecības ar viņai svešiem cilvēkiem, bet gan tā, kas spēs savā nākamajā vīrā un viņa tuviniekos sastapt sabiedrotos, spējīgus viņu pieņemt tādu kāda viņa ir.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības ar vīramāti, sievietes pasaule