Jau kopš seniem laikiem cilvēka dvēsele tika salīdzināta ar koku vai augu, kurai paredzēts būt varavīkšņainā un krāsainā "ziedēšanas un augļu radīšanas" stāvoklī. Tas ir dabiskas, bez piespiešanās labestības radīšanas stāvoklis, tās ir lūgšanas no sirds un tā ir pastāvīgas Dieva klātbūtnes prieka sajūta.

Bet bieži vien mūsu dvēsele pienācīgu aprūpi un uzmanību nesaņem, kā rezultātā tā „izžūst” un pārklājas ar "sāpīgiem augoņiem"… un galu galā kļūst par dažādu vaboļu un tārpu vairošanās vietu, kas grauž dvēseli jau no iekšienes. Kā rūpīgs dārznieks Kristus mums ir dāvājis līdzekļus, lai mūsu "koku" aizsargātu no dažādām nepatikšanām un likstām. Un pat, ja koks kāda iemesla dēļ atrodas "slimīgā" stāvoklī, šie līdzekļi var to "dezinficēt" un atgriezt tam iepriekšējo skaistumu.

Šie brīnišķīgie līdzekļi ir gavēnis un lūgšanas, kas ir apvienotas kopā ar grēku nožēlu. Ne velti tie visi ir saistīti ar mūsu Baznīcas "Lielo Gavēni", kas spēj atdzīvināt un sagatavot mūs priecīgajai tikšanās dienai ar Pestītāju Viņa Augšāmcelšanās dienā.

Lielais Gavēnis vienmēr ir pavasarī – laikā, kad koki, zāle un puķes gatavojas plaukšanas un ziedēšanas laikam. Tādējādi, arī mums tas tiek dots tamdēļ, lai uzplauktu un ziedētu arī mūsu dvēsele.

Droši vien lielākā kristiešu daļa saprot, cik krāsainas, smaržīgas, cēlas un vienkāršas, sulīgas un smalkas var būt labo darbu "ziedkopas", kas tiek radītas dvēseles dekorēšanai un dziedēšanai. Tās ir gan lūgšanas, gan žēlsirdības dāvanu došana citiem, gan gavēnis, gan mīlestība pret tuvāko, un vēl daudz, daudz kas cits…

Un, protams, ne tikai mēs vieni esam priecīgi redzēt šo iekšējo garīgo ziedēšanu, bet arī svētie un eņģeļi par mums gavilē, jo šajā pestīšanas ceļā mēs iepriecinām Dievu.

Un šādā stāvoklī atrodoties, ar Dieva žēlastības palīdzību mēs sev apkārt varam radīt brīnumus un, kā ir teicis kāds svētais: "Ar vārdu vien, kas cēlies no ticīgas un mīlošas sirds, mēs varam darīt brīnumus savai un citu dvēselēm."

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: Jēzus, Lieldienas, ticība