Ir sievietes noderīgās. Kā likums, viņas visu laiku ir ar kaut ko aizņemtas, palīdzot tuvākajiem, radiem, draugiem vai kolēģiem. Ar šādu sievieti var iet izlūkos un nav bail nokļūt pat uz neapdzīvotas salas. Saimniecībā tāda noder ļoti.

Ir labas sievietes. Viņas visu laiku uztrauc tas, ko citi padomās par viņām. Viņas grib visiem patikt un cītīgi darbojas, lai iegūtu uzslavu.

Ir strādīgas sievietes. Darba frontē viņas visu laiku veic varoņdarbus.

Ir ekstravagantas sievietes. Šīs sievietes visu laiku domā par to, kā radīt iespaidu. Vēlams, lai tas būtu uz mūžu. Galvenais, lai viņu ievērotu.

Ir sievietes ar apgriezieniem. Ar pioniera aizrautību viņas  visās frontēs konkurē ar vīriešiem un ar savu dzīvi cenšas pierādīt, ka bez vīriešiem var iztikt. Šāda amazone noteikti radīs sev statusu – sociālo vai materiālo.

Ir nelaimīgas sievietes. Nelaimīgo sieviešu pasaulē visi veči ir maitas, dzīve ir sarežģīta un viss labais beidzas slikti. Šo sieviešu ielās ir koncentrējušās visas pasaules skumjas.

Respektīvi, sievietes ir dažādas. Bet visām šīm sievietēm ir kaut kas kopīgs. Otrajā plānā viņas ir nobīdījušas sevi, sevi kā sievieti. Šai pasaulē viņas pozicionē sevi jebkādi – no viņu nepieciešamības viedokļa, no pareizības, spēka, profesionālisma un morālo īpašību puses. Viņas visu laiku visumam kaut ko pierāda. Šīm sievietēm ir izkropļotas attiecības ar savu sievišķo dabu un, attiecīgi, arī ar šīs pasaules vīriešu daļu. Jo pierādīt – tā jau pati par sevi ir vīrieša īpašība.

Ir sievietes, kuras ienākot telpā, rada tajā esošajiem vīriešiem vēlmi atbrīvot viņai krēslu un viņas priekšā „pazīmēties”: „ Lūk, tas esmu es, tu vari man lūgt jebko, es tevi redzu un  ievēroju”.

Ir sievietes, kas ienāk telpā un pašas uzreiz ķer krēslu rokā, nedodot nekādu iespēju izpausties vīrietim. Un arī vīriešiem, droši vien, šāda vēlēšanās nemaz neradīsies…

Kāpēc tas tā notiek? Viss ir vienkārši – pirmā sieviete ļauj sev būt Sievietei, bet otrā – nē. Pirmās sievietes pasaulē eksistē stipri vīrieši, bet otrās sievietes pasaulē – tikai maitas.

Sievietes personības izkropļojumi

Kādi ir sievietes personības izkropļojumi, kas padara sievieti mazāk sievišķīgu? Tu, taču, piekritīsi, ka ir gan „sievišķīgas sievietes” , gan „vīrišķīgas sievietes” – atkarībā no tā, kāds „sākums” viņā ir izteiktāks. Runājot par kādas īpašības pārsvaru mūsos – tas vairāk vai mazāk raksturīgs katrai sievietei.

Tavas sievišķības sākumu mazina un ar laiku likvidē sekojošas īpašības un centieni:

•    Pārlieku liela cenšanās, pārspīlētas prasības pret sevi un saviem sasniegumiem. „Nu paskaties, vai es labi daru? Es, taču, esmu laba, vai ne?” Tā var uzvesties jebkura vecuma sieviete gan virtuvē, gan gultā, gan darba vietā.

Tas notiek tad, ja bērnībā nav izdevies prasīgajiem vecākiem pierādīt, ka viņa ir laba, mīļotā un ir pelnījusi uzslavas. Viņa nepagurusi gaida, kad tiks novērtēta. Teicamniece – tā ir sieviete, kas ir iestrēgusi bērnībā. Viņas pašvērtējums atkarīgs no citiem.

•    Pārmērīga gādība. Tas  beigu beigās rada situācija, ka sieviete visos veidos pozicionē sevi kā māti, arī ar vīriešiem. Un problēma nav tanī, ka viņi ir tādi, bet tajā, ka tikai tādi viņai ir nepieciešami. „Mīļais, tu pačurāji pirms ej prom?” – tā saka kāda sieviete savam vīram! Iedomājies, kā viņš jūtas? Bet viņa brīnās, kāpēc viņiem nav seksa… Ar māmiņām, taču neguļ! Viņas tiek mīlētas, bet tikai savādāk, ar citu mīlestību…

•    Pārmērīga aktivitāte. „Man ir ideja – brauksim ekskursijā! Sāksim remontu, tūlīt! Jāni, pazvani saviem vecākiem!” – tā ir tante-viesulis, dabas katastrofa! Nē, viņa nav slikta. Bet viņa ar sevi aizņem visu „ēteru”, tādejādi vīrietim atņemot pašrealizācijas iespēju. Zemapziņā no šādām sievām vīrieši bēg.

•    Pārmērīgs uztraukums un steiga. „Ak, šausmas, es neko nepagatavoju…Ko man darīt…Tūlīt aizkriešu pēc produktiem…Lūdzu, ātrāk, mēs kavējam…Ak vai, tik daudz darāmā…” Rodas iespaids, ka ar ķermeņa kustību daudzumu sieviete cenšas kompensēt faktu, ka pati par sevi viņa nav pietiekami laba. Un, ja viņa pārstās šurpu turpu nēsāties, visi ievēros viņas nepilnību.

•    Pārmērīga uzvedības vai ārējā izskata demonstrācija. „Ak, šobrīd bez iedeguma nekur…Kā tev manas jaunās krūtis? Šī somiņa ir no pēdējās kolekcijas… Jauka, vai ne?”  Lai cik tas liekas jocīgi, bet sieviete kā Sieviete šādi uzvedoties nevinnē. Rodas jautājums: kamdēl viņa tā cenšas? Kam domāts šis karnevāls? Vai bez šī visa „pakojuma” šai sievietē ir vēl kaut kas interesants?

•    Pārmērīga prāta, intelekta un lietišķo īpašību demonstrācija. „Un tad es viņam liku priekšā informāciju par valūtas kursa kritumu, par nākamā gada finansu prognozi un par maniem stratēģiskajiem plāniem…Viņam acis uz pieres izspiedās! Viņš, laikam, domāja, ka esmu kaut kāda muļķe…”  Nu ok. – varbūt apkārtējiem no tā visa, tiešām, acis izspiedīsies uz pieres laukā. Bet tu sevi apliecināsi kā gudru un lietišķu. Bet ne kā Sievieti.

•    Pārmērīga agresivitāte. „Es viņu pasūtīju vienu māju tālāk! Arī es protu kliegt!” Šoreiz – bez komentāriem.

Šo pārmērību sarakstu, kas iznīcina sievišķības sākumu, varētu turpināt vēl ilgi. Mūsdienu pasaulē to ir daudz. Un sievietes tās praktizē  arvien vairāk un vairāk.

Rezultātā ir grūti mūs uztvert kā Sievietes. Protams, jebkurā gadījumā katrai sievietei atradīsies vīrietis. Bet šo vīriešu izvēle būs daudz mazāka, nekā tām, kuras sev atļāvušas būt par Sievietēm.

Pajautā sev – kāds ir TAVS iekšējais uzstādījums: „Būt Sievietei – tas ir……(varbūt, tas ir bīstami, kauns, tas ir pārbaudījums, vai…vispār nav zināms kā…)?”

Būt sievietei – tā ir māksla

Piedzimt par sievieti – tas vēl nenozīmē, ka tu tāda būsi. Ir sastopamas sievietes, kas uz vīrieti atstāj ļoti spēcīgu iespaidu, pie tam neko īpašu nedarot. No viņām, burtiski, „smaržo” pēc sievietes. Un tamdēļ nav obligāti jābūt Andželīnai Džolijai vai Nikolai Kidmenai.

Ja apkoposim ĪSTAS SIEVIETES tēlu, tad iegūsim sekojošo:

•    Īsta Sieviete ļoti labi apzinās to faktu, ka ir sieviete un vienmēr par to atceras. Vispirms viņa ir sieviete, tikai pēc tam viss pārējais.

•   Īsta Sieviete nevienam neko nepierāda un vispirmām kārtām vīriešiem. Viņa ir pašpietiekama un viņai nav nepieciešamības karot par taisnību.

•    Īsta Sieviete nekonkurē ar pārējām sievietēm. Viņa pietiekoši sevi vērtē un mīl – savu vecumu, savu izskatu, savu prātu un raksturu. Viņa prot par sevi būt sajūsmā.

•  Lai viņu atzītu, viņai nav jācenšas būt noderīgai, daudz pelnīt, būt pārlieku gudrai un atbilst kāda cerībām. Vīrieši ir tie, kam tas jādara. Sievietei ir gana vienkārši būt.

•   Īsta Sieviete mīl vīriešus un ciena viņu spēku. Viņa ļauj vīriešiem izpausties. Sarunas par tēmu ”Bet mans kretīns…” – tas nav viņas hobijs. Viņa neapspiedīs vīrieša cieņu un necentīsies no vīrieša izaudzināt cilvēku. Sliktākajā gadījumā viņa vienkārši aizies, bet nesāks audzināt.

•    Īsta Sieviete nekad nelielīsies ar savām „vīrišķīgajām prasmēm”: labi vadīt auto, celt svaru stieni, salabot kompjūteru.

•    Pret saviem trūkumiem (un kam tad to nav?) Īsta Sieviete izturas iecietīgi. Viņa tos redz, bet nedramatizē.

•    Sievietes daba – maigums un vieglums. Tāpēc ar viņu ir viegli, viņa „nepresē”, viņa necepās par savām problēmām, pat, ja tās viņai ir.

•   Īsta Sieviete pieņem savu seksualitāti un redz sevi seksuālu neatkarīgi no tā vai viņai šobrīd ir vīrietis vai nav. Kopsummā viņas pašvērtējums nav atkarīgs no šobrīdējās personīgās dzīves situācijas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: attiecības, attiecības ar vīru, sievietes pasaule, sievietes raksturs