Cilvēka jūtas spēj ne no kā radīt kaut ko un nezāles pārvērst dārzos. Tas ir vislielākais spēks, kas mīt mūsos. Kad cilvēks ir pārpildīts ar emocijām, viņš spēj paveikt gan varoņdarbus, gan pašus pretīgākos darbus.

Jūtas var raksturot, kā degvielu, bet saprāts ir kapteinis, kas stūrē cilvēces sabiedrības progresa kuģi. Ir četras galvenās jūtas, kas liek cilvēkam rīkoties, pie tam dažādā komplektācijā vai atsevišķi, tās var izraisīt neticamu rīcību. Un, ja šīs sajūtas ir vērstas pareizajā virzienā, tu vari savu dzīvi apgriezt kājām gaisā. Šai publikācijā runāsim tikai par četrām jūtām – par tām, kas var mainīt tavu dzīvi.

Riebums. Šo sajūtu ir grūti apvienot ar pozitīvām darbībām, bet tā VAR mainīt cilvēka dzīvi. Ja cilvēks jūt, ka citos rada riebumu, ja ir piedzīvojis daudz pazemojumu un aizvainojumu, viņš sasniedz to neatgriezenisko punktu, kad ir gatavs izaicināt dzīvi, sakot: “Viss, man ir gana!”, “Tā dzīvot vairs nevēlos!”, „Pietiek dzīvot bailēs, sāpēs un pazemojumos!” Tā visa rezultātā cilvēks burtiski tiek izgriezts uz otru pusi un viņš ir gatavs pārmaiņām.

Lēmums. Lai beidzot pieņemtu svarīgu lēmumu, ļoti daudziem cilvēkiem ir jānonāk situācijā, kad ir „piespiesti pie sienas”, kad apstākļi kļūst burtiski neciešami.Un te mēs saskaramies ar pretrunīgām jūtām, kuras galu galā veicina lēmumu pieņemšanu. Tas līdzinās tam, it kā esam nonākuši krustcelēs, kurās krustojas divi, trīs vai četri ceļi. Pats lēmuma pieņemšanas process var radīt kuņģa darbības traucējumus, var izspiesties auksti sviedri un var neļaut mums aizmigt.

Dzīvei svarīgu lēmumu pieņemšana – tas ir sava veida pilsoņu karš mūsos. Karojošās cilvēka jūtu armijas, kurām ir bezgala daudz iemeslu un pamatojumu, cīnās viena ar otru un cenšas gūt virsroku pār mūsu saprātu. Mūsu gala lēmumi – vai tie ir bailīgi vai drosmīgi, impulsīvi vai labi pārdomāti, mūsu darbību var vai nu apstādināt vai veicināt.

Tāpēc – lai vai ko tu nedarītu, nekavējies šai krustojumā. Pieņem lēmumu. Labāk pieņemt nepareizu lēmumu, nekā nepieņemt to vispār. Katram cilvēkam ir jācīnās ar emocionālajām šaubām un savas jūtas ir jāsakārto.

Vēlme. Tā var rasties no iekšpuses vai arī var būt veicināta ārējas ietekmes rezultātā. Gandrīz jebkas var veicināt vēlmi. Tā var būt publikācija vai grāmata, kuru izlasot cilvēks sajūt iekšējo dzinuli kaut ko vēlēties. Tā var būt saruna ar draugu vai filma. Tāpēc, uzsākot sava vēlmju meklējumus, droši „laid” savā dzīvē jebkuru pozitīvu pieredzi.

Neatsakies no tās, neveido sienu. Šī siena var tevi paglābt no vilšanās, bet tā var arī lieki sargāt tevi no bagātinošās pieredzes gaismas. Ļauj dzīvei tev pieskarties, jo iespējams tieši nākamie pieskārieni būs tie, kas tavu dzīvi pagriezīs par visiem 180 grādiem.

Apņemšanās. Tā saka „Es gribu, es darīšu!” Un, ja cilvēks nolemj vai nu izdarīt vai mirt, viņu diez vai kāds spēs apstādināt. Alpīnists saka: „Es došos uz šo virsotni. Man saka, ka tā ir pārāk augsta, stāva, klinšaina un smaga. Bet es vienalga tajā nokļūšu un jūs redzēsiet, kā no šīs virsotnes es jums pamāšu ar roku.” Apņemšanās nozīmē – tu sev apsoli, ka nekad nepadosies. Un, ja tu sev pajautāsi: „Cik ilgi man būs jāstrādā, lai savu sapni piepildītu?” Tik ilgi, cik tas būs nepieciešams!

Lūk, kāds spēks piemīt cilvēka jūtām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: apņemšanās, iekšējā pasaule, jūtas, lēmuma pieņemšana, vēlmes