Publikācijas sākumu lasi šeit >>>.

Nauda, nauda, nauda…

Tāpat kā ne katra sieviete ir gatava dzīvot ar īstu vīrieti, tieši tāpat ne katra sieviete gatava dzīvot pārbagātībā.

Var noklausīties simtiem semināru un kursu par naudu, iegūt finansu izglītību, bet vienalga dzīvot tik tikko savelkot galus kopā. Sievietēm finansiālā sistēma ir bezgala vienkārša: jo vairāk ļauj sev tērēt, jo vairāk atnāk atpakaļ.

Sieviete ir uzplaukuma un labklājības enerģijas atspoguļojums, viņa ir materiālās pasaules radīšanas aspekts un gluži kā auglīga zeme, uz savas enerģijas bāzes uzaudzē visas iespējas. Bet iedomājies, ja zeme nav padzirdīta, nav mēslota, nav atpūtusies, vai tā nesīs labu ražu? Nē.

Tāpat arī sieviete, kura par sevi nerūpējas, sev neko nepērk, neko neatļaujas, ekonomē uz sevis – viņa grauj ģimenes finansiālo potenciālu. Jo, ja ģimenē sieviete neko nepieņem – viņa nespēj producēt enerģiju, viņai nav vēlmju. Un, ja sievietei nav nekādu vēlmju – tas nozīmē, ka nebūs arī naudas.

Sievietes uzdevums vēlēties un atļauties – tad arī nauda nāks pie viņas un pie viņas vīrieša.

Bet šajā jautājumā daudzām sievietēm ir ierobežojumi, jo viņas domā, ka, lai ģimenē būtu nauda viņām ir:

jāstrādā;

ar kaut ko jāguļ;

kaut kam jāizdabā;

jāekonomē.

Tas viss nedarbojas un gan jau daudzas par to ir pārliecinājušās. Pat, ja sieviete nestrādā, vienalga daļu no ģimenes budžeta viņai jātērē sev un tikai tad notiek enerģijas: „vīrietis-sieviete” apmaiņa un tikai tad sievietes enerģija nāk par labu vīrietim un piepilda arī viņa biznesu, viņa pasauli. Tas ir dabas enerģijas apmaiņas process. Vienkāršāk izsakoties: vīrietis piepilda sievieti caur naudu, bet sieviete piepilda vīrieša rīcību (biznesu, darījumus utt.) ar enerģiju.

Ja sieviete tērē naudu un sev par to pārmet – viņa atkal grauj savu finansiālo labklājību. Un tas atkal skar mūsu atļaušanās sistēmas elastības jautājumus.

Ir daudz situāciju, kurās sievietes savu iekšējo ierobežojumu dēļ ļoti bremzē.

Lai mēs ieraudzītu savas atļaušanās sistēmas robežas, ātri pārskatīsim dažus jautājumus:

Cik procenti no ģimenes budžeta tiek tērēti tavām personīgajām vajadzībām? Neiet runa tik daudz par kosmētikas saloniem, manikīriem, pedikīriem, masāžām utt., cik par lietām, kuras tiešām ir vajadzīgas (jauna, skaista veļa, labas kvalitātes zeķubikses, higiēnas preces, jauni zābaki, silts, labs ziemas mētelis utt.)

Cik procentus no sava personīgā budžeta (ja pagaidām nav ģimenes) tu tērē savu prieka sajūtu vairošanai, laimei, labsajūtai?

Vai tu pērc sev dāvanas, vai tu lutini sevi?

Kas tev būtu jāizdara, lai mierīgu sirdi, bez iekšējiem pārmetumiem tu varētu laiskoties, atpūsties visas dienas garumā?

Kas tev traucē baudīt seksuālo tuvību?

Kādi ir šie ierobežojumi, kuri tev to traucē darīt, traucē piepildīt savas vēlmes?

Kas tev traucē satikt savu vīrieti?

Vai tu atļauj sev attiecības ar visās jomās veiksmīgu vīrieti?

Vai tu ļauj sev būt laimīgai tagad – tieši šobrīd? Ja nē – kādi priekšnoteikumi tam nepieciešami?

Cik daudz laika vajadzētu tavai apziņai, lai savā dzīvē tu varētu pieņemt vēlamās pārmaiņas? Esi pret sevi godīga.

Kas tev būtu jāizdara savā garīgajā praksē, lai tu justos kā patiesi garīgi tīra persona?

Kādus noteikumus tev jāievēro pirms tu sāksi

dzīvot laimīgi un baudīt katru mirkli?

Ko darīt, ja pēc šī jautājuma tu jūti, ka tava atļaušanās sistēma ir ļoti šaura un stingra?

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi apzināties savas robežas pat, ja tās ir ļoti šauras un ļoti stingras. Palūkojies uz tām. Ieraugi, taču, beidzot savus noteikumus! Vai tie vispār ir izpildāmi??? Bet, ja nē, tad uzdod sev šādu jautājumu: „Kāpēc es nevaru ļaut sev, lai manas vēlmes piepildītos?” Un ieklausies pirmajā, kas tev ienāks prātā. Atbilde parasti rodas tūlīt pat.

Otrkārt, nosaki vai tev šīs robežas ir komfortablas vai arī tu gribētu, lai tavas vēlmes piepildītos ātrāk? Ja komfortablas – tad viss ir kārtībā. Dzīvo tālāk. Bet, ja nav komfortablas, tad, lūk, daži veidi kā ar tām padarboties:

Treniņi, semināri un vebināri – tie parasti ir spēcīgs grūdiens vajadzīgajā virzienā. Cilvēks, kas uzstājas var tev nozīmēt jaunas robežas – mazākas, nekā ir tavējās – un tad tu nopriecāsies. Bet neklausies pārāk stingrus un dogmatiskus lektorus – citādi tu sevi apkarināsi ar ierobežojumiem vēl vairāk, nekā to tev bija līdz šim.

12% kaut kā jauna katru dienu – lai notiktu dziļas, pozitīvas pārmaiņas, ir gana ar divpadsmit procentiem pārmaiņu katru dienu. Tā rīkojoties, apziņa paplašinās, bet atļaušanās sistēma kļūst arvien plašāka. Tā tu katru dienu arvien vairāk un vairāk kustēsies vajadzīgajā virzienā.

Uzstādi sev mērķi un dari kaut ko jaunu, pie tam, tām nav jābūt savā starpā saistītām darbībām. Piemēram, tu saki „Es gribu, lai manā dzīvē parādītos tāds un tāds vīrietis laikā, kad tas būs maksimāli komfortabli man. Un, lai es būtu tam ātrāk gatava un ļautu viņam atnākt, šodien no darba došos pa citu ceļu/uzkrāsošu nagus citā krāsā/ieiešu citā kafejnīcā/braukšu mājās ar autobusu (nevis vilcienu) utt.

Tas var būt absolūti jebkas, jo mūsu prātam ir absolūti vienalga, kāds būs šis mūsu „rituāls” – tam ir svarīga prelūdijas esamība. Šī ir ļoti interesanta metode, jo, tā rīkojoties, katru dienu var notikt mazi brīnumi…

Sapsihojies. Nevienai sievietei šāda darbība vai reakcijas veids nav svešs. Šajā gadījumā to var izmantot tikai tad, ja ticam savas apziņas spēkam. Sapsihoties – tas nozīmē vienā mirklī atteikties no jebkādiem noteikumiem un vēlamajam atļaut notikt vienkārši tāpat vien.

Pie tam, var sev šādā brīdi pateikt: „Man vispār nevajag nekādus noteikumus, nekādus „rituālus”, lai man parādītos tāda un tāda naudas summa” vai arī „Es ļauju, lai šāda naudas summa atnāk pie manis bez jebkādām grūtībām un noteikumiem, visiem par prieku!”

Bet neaizmirsti, ka tā ir spēle un nedrīkst tai ļauties pārāk nopietni. Ja tu spēlējies ar savu prātu, tas viegli ļaujas.

Viss pasaulē tiek celts un veidots, bāzējoties uz sieviešu enerģijas un vīriešu ideju savstarpēju mijiedarbību. Ja tu sevī neko neieguldi, neko sev neatļauj – tu nekad nebūsi tā auglīgā zeme, kurā aug saldi, sulīgi augļi, kas priecēs visus cilvēkus ap tevi. Tu būsi kā sauss, izsūkts tuksnesis, kas no sevis cenšas vēl izžņaugt pēdējo sulu.

Ir jārūpējas par sevi, jāiegulda sevī un jāatļauj sev. Nekādā gadījumā, es neaicinu kļūt par egoistēm, domāt tikai par naudu, sapņu vīrieti un skaistumkopšanas saloniem – šis raksts bija veltīts vairāk tām sievietēm, kas „nodzen” sevi, kas vairāk rūpējas pat par lielajiem, sen jau izaugušajiem bērniem, bet šai “vāveres ritenī” ir piemirsušas sevi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: laimes noslēpumi, rūpes par sevi, sievietes spēks, sievišķība, sievišķības enerģija