Jau labu laiku gan internetā, gan dažādos citos saziņas līdzekļos varējām lasīt ziņas par jauno piedzīvojumu komēdiju ”Bruņota un Bīstama”, kurā tautā iemīļotā aktrise ZANE DAUDZIŅA iedzīvojas vientuļas četrdesmitgadnieces Birutas tēlā.

Tēma ļoti aktuāla vientuļo sieviešu vidū – kur atrodama mīlestība, kā saņemties un iepazīties ar vīrieti, kurš patīk, kā tikt pamanītai un kādus līdzekļus likt lietā, lai vairs nebūtu viena…

Aplūkojot izrādes video fragmentus pretī saņemam krietnu devu smieklu un varam palūkoties uz šo situāciju arī ar humora piesitienu, kas varbūt pat vēl vairāk akcentē tēmas nopietnību. Ļoti daudzas sievietes, kuras vēl nav satikušas savu otro pusīti, neuzdrošinās spert pirmos soļus šajā virzienā, baidās noticēt, ka ir iespējama mīlestība arī pusmūžā un, ka nav nemaz jābūt ne skaistulei, ne sabiedrības dāmai. Pirmizrāde Rīgā jau ir notikusi, pirmās sajūtas jau piedzīvotas, un tāpēc aicinu Zani uz sarunu:

Jautājums Zanei:  zinot to, ka Tu pati jau ļoti daudzus gadus dzīvo laimīgu ģimenes dzīvi un iepazīšanās tēma Tev noteikti nav aktuāla, kā Tev izdevās iejusties Birutas tēlā, kā saprast viņu, lai iznestu šo viņas vēsti skatītājiem – tas noteikti nebija viegli?

Zanes Daudziņas atbilde: Esmu pārliecināta, ka vairums sieviešu kaut reizi dzīvē ir jutušās kā Sniegbaltītes stikla zārkā, ko vienīgais, īstais Princis nenāk modināt. Arī man šī sajūta ir pazīstama – man vēl nebija divdesmit gadu, kad dažbrīd šķita, ka esmu vecmeita. Tā nu atlika šai izrādei nepieciešamo izjūtu gammu pameklēt savā jaunības atmiņu arsenālā. No vidusskolas laikiem man saglabājušās dažas fotogrāfijas, kurās izskatos ļoti nomākta un skumja. Starp citu, izrādes sākuma video, kurā režisors attēlojis Birutas dzīves stāstu, izmantotas gan šīs bildes, gan mani bērnības foto. No šīm drūmajām acīm bija ko pasmelties Birutas lomai.

Jautājums: Protams, dzīvē situācijas ir dažādas, un katram ir savs stāsts par iepazīšanos, bet kā Tev šķiet, Zane, vai mēs bieži nenokaram degunus par ātru un nenorakstām sevi kā ne tik labas, ne tik skaistas, ne tik drošas, lai ko sāktu darīt lietas labā? It sevišķitad, ja jau aiz muguras ir iepazīšanās pieredze, kas varbūt nav atnesusi gaidīto.

Zanes atbilde: Es nevaru atbildēt visu sieviešu vārdā, neviens mani nav pilnvarojis to darīt. Tomēr man ir savi novērojumi. Raugoties uz dzīvesstāstiem visapkārt, redzu, ka skumjas, bezcerība un padošanās rodas tur, kur trūkst mīlestības un atvērtības. Bieži cilvēki šķiras tādēļ, ka vairāk par otru mīl savus paradumus, savu personisko brīvību un nav gatavi mainīties.

Ir sievietes, kas bezgala daudz enerģijas izšķiež tam, lai censtos izlabot citus un viņu dzīves, bet nezin kādēļ nav gatavas nenozīmīgos jautājumos piekāpties savam vistuvākajam. Dzīve būtu daudz jaukāka, ja mēs nesavtīgāk dalītos ar to, kas mums dots – ar labiem vārdiem, siltiem pieskārieniem un rūpēm par otru, turklāt neprasot par to nekādu īpašo “paldies”. Rūpes par otru, piepilda sirdi ar mieru. Tāpēc, kad jūtamies vienas un izmisušas, ir vērts paraudzīties apkārt. Tā var ieraudzīt kādu, kam patiešām klājas grūti. Kad esi aizvedis pārtikas maisu savai vecajai, vientuļajai skolotājai, izvedis pastaigā patversmes suni vai atdevis savu sakaltušo baltmaizi kanālmalas pīlēm, dzīve pēkšņi šķiet vieglāk panesama, tā ir ieguvusi jēgu.

Jautājums: Kādi, pēc Tavām domām ir tie ieroči, ko Tu liktu lietā, ja būtu šobrīd viena, lai pavērtos ceļš uz mīlestību – pretī savam Vīrietim? Vai tie būtu Birutas ieroči vai varbūt tikai daži no tiem, vai varbūt pavisam citi?

Atbilde: Kā būtu, ja būtu… Es par vīrieti necīnītos. Šajā ziņā esmu fatāliste – kā tajā “Maranas” dziesmiņā: “Notiksies, kam jānotiek”. Bet skaidrs arī, ka mājā nesēdētu, ietu cilvēkos – uz koncertiem, izrādēm, izstādēm, ciemos, uz bibliotēku, vai arī izdejoties – visur, kur ir forši cilvēki. Ja arī uzreiz neiepazītos ar to vienīgo, īsto, tad būtu vismaz lieliski pavadījusi laiku.

Jautājums: Arī mūsu “sievietēm ap un pēc 40” veltīto blogu pavisam noteikti lasa sievietes, kurām Tava atveidotā Biruta varētu iedot kādu padomu un padalīties pieredzē savos piedzīvojumos – kaut vai tikai tāpēc vien, lai pateiktu, ka dzīvē viss ir iespējams un reizēm pilnīgi citādi kā esam iztēlojušās, bet rezultāts vienalga var būt lielisks. Kādi ir Tavi novēlējumi mūsu lasītājam?

Zanes atbilde: Biruta teiktu: “Nekad nevajag zaudēt cerību, nekad!”

Paldies Zanei par šo jauko interviju speciāli Buduars.lv lasītājām!

Bet tagad – svarīga ziņa mums visām! Šobrīd līdz pat decembra vidum Zane ar savu izrādi viesosies daudzās Latvijas pilsētās un varam droši lūkot vietas un datumus, kur un kad tas notiks (skatieties zemāk) un noskatīties izrādi (Preses_Relize_BRUNOTA_UN_BISTAMA), kad droši vien liks pasmaidīt, taču arī padomāt – vai tiešām šeit nav atspoguļotas daudzas patiesības no mūsu dzīves un varbūt pasmeļamies arī iedvesmu kam citādam un intriģējošam?

Izrāde ir skatāma Rīgā un Latvijas kultūras centros:

31. oktobrī Alūksnē,

1. novembrī Aizputē un Liepājā,

6. novembrī Cēsīs,

7. novembrī Iecavā,

10. novembrī Rīgā,

13. novembrī Saldū,

14. novembrī Ozolniekos,

27. novembrī Baložos,

28. novembrī Salaspilī,

2. decembrī Jelgavā,

6., 7. un 9. decembrī Rīgā,

13. decembrī Madonā,

29. janvārī Ādažos,

5. februārī Mārupē,

13. februārī Tukumā,

8. martā Ogrē.

Biļetes var iegādāties Biļešu Paradīzes un kultūras centru kasēs.

Informācija:

www.pannasteatris.lv

www.draugiem.lv/panna

www.facebook.com/PANNASTEATRIS

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: Bruņota un Bīstama, intervija ar Zani Daudziņu, teātris ar Zani Daudziņu, Zane Daudziņa