Visumā viss nemitīgi plūst un mainās. Katru dienu gan mūsu ķermenī un prātā notiek pārmaiņas, gan dabā, gan itin visā, kas ir mums apkārt.

Ja mēs ieciklējamies uz kādām lietām, pieķeramies tām, esam pārmēru taupīgas, dažreiz pat skopas un privātīpašnieciskas, mums ir bail kaut ko pazaudēt un visu gribam paturēt sev, tad mēs pretojamies Visuma likumiem – nemitīgajam plūdumam un dabiskai lietu kārtībai.

Tādēļ ir tik svarīgi iemācīties dalīties ar citiem, lai notiek enerģijas apmaiņa, lai neesam pretrunā ar dabisko plūdumu. Un galu beigās, vai tad esam tik nabagas, ka mums nav ar ko dalīties?

Došana ir ticības apliecinājums. Tās ticības, kas zina, ka mēs esam radītas būt veselas, pārtikušas un laimīgas un, ka Visumā viss ir pieejams tieši tik daudz, cik mums ir nepieciešams. Visums nav skops, taču mēs pašas gan itin bieži un tieši tā iemesla pēc mēs aizveram ceļu uz pārpilnību savā dzīvē.

Bieži vien mums liekas, ka esam pavisam nabagas un mums nav nekā, ko iedot otram. Patiesība ir cita. Mums pieder ļoti daudz! Mēs varam dot otram savu laiku, labus, uzmundrinošus vārdus. Varam pabarot izsalkušo un parūpēties par to. Mēs varam vienkārši uzklausīt kādu, kad viņam tas ir nepieciešams. Pasniegt šad un tad mazas dāvaniņas bez iemesla, tāpat vien. Un darīt to visu tā kā liek sirds.

Mums katrai ir dažādi pavisam it kā nenozīmīgi notikumi, kas kaut kādu iemeslu pēc paliek atmiņā. Pastāstīšu vienu no tiem, kas man ir licis aizdomāties.

Bija laiks, kad dzīvoju viena ar diviem skolas vecuma bērniem un ikdienas rūpes un raizes, maigi izsakoties, bija pārpārēm. Itin bieži pat nācās domāt, ko rīt ēdīsim… Šad un tad mēdzu aizskriet uz brīdi pie draudzenes Santas, ar kuru dzīve bija savedusi kopā pilnīgi nejauši un viena otru tā pa īstam nemaz nepazinām – mūsu attiecības tikai veidojās. Arī viņa audzināja viena mazu puisīti un meitenīti, un rūpju netrūka arī tajās mājās. Taču runa nav par to. Vienmēr, kad gāju ciemos, Santa man vārīja tēju un jautāja, vai es negribu paēst. Kad atturīgi atteicos, viņa vienalga kaut ko atrada un ātri pagatavoja. Tās bija pavisam ikdienišķas lietas – no saldētavas izņemtas un ātri uz pannas sacepamas sviesta pupiņu pākstis vai uzsildīta vakardienas zupa. Tas viss garšoja lieliski un es jutos aprūpēta un īpaša. Tas nomierināja un lika sajust, ka viss ir kārtībā.

Mēs daudz runājām par dzīvi un par visādām lietām, kas patiesībā ir pavisam savādākas, kā izskatās. Esmu pateicīga par šo laiku kopā ar viņu, jo tas man bija reāls atbalsts gan fiziski, gan garīgi. Santa dāvāja man savu laiku, šīs mazās rūpes un dalījās ar savām zināšanām.

Reiz viņa stāstīja, kā pēkšņi atbraukuši ciemos draugi un mājās nav bijis nekā ar ko pacienāt, taču visi pēc ceļa noguruši un izsalkuši. Un viņa uzvārījusi kaltētu sēņu zupu…Ciemiņi esot smīkņājuši un daži pat neesot gribējuši baudīt šīs mazās pusdienas, taču, kad zupas šķīvji ir bijuši tukši, brīnījušies, cik viss ir bijis gardi un kāda omulīga sajūta. Vienkāršas lietas, taču darītas no sirds, vienmēr atnes svētību.

Tāda izskatās māka dot otram, neprasot neko pretī. Visums ir visas dzīvības un gudrības avots. Tas pats visu zinās kā tev atlīdzināt, kā atvērt tavu ceļu uz pārpilnību, tikai tev pašai ir jāmainās – jāatver sava sirds pretī. Aizdzenot prom bailes un sākot dzīvot paļāvībā, ka tev viss jau ir un būs tieši tik, cik ir vajadzīgs. Dots devējam atdodas.

Runājot par materiālām lietām, konkrēti naudu, tad itin visas noteikti ir dzirdējušas par desmito tiesu. Tā ir sena reliģiska prakse, kas ir izturējusi laika pārbaudi līdz pat mūsdienām. Ticība Dieva neierobežotajam spēkam un Visumam, kas nodrošina mūs ar itin visu. Daloties šādā veidā, tu pati iegūsi iekšēju mieru un paļāvību. It kā izveidosi saikni ar Dievišķo avotu, un tavā dzīvē ienāks jaunas pārmaiņas. Tu saņemsi dažādas svētības. Un atceries, ka šī dalīšanās jāveic regulāri – atjauno plūdumu savā dzīvē, lai aiziet prom bailes un atnāk paļāvība un uzticēšanās. Tev viss būs!

Dāvināsim citiem savas rūpes, sirds siltumu, uzmundrinājumu. Ja sirds saka, ka gribas ziedot kādam, kam tas ir vairāk vajadzīgs kā tev, dari to! Iespējas ir bezgalīgas. Un nerēķini, cik tu varētu saņemt atpakaļ – tālākais jau notiks pats – Radītājs zinās ko darīt. Uzticies Dievišķajam.

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tags: dalīšanās, došanas prasme, par dalīšanos, par došanu, pateicība