Dobes formu un izskatu pasaka priekšā apkārtējā ainava – reljefs, esošie augi, mežs, kaimiņsēta. Ja dārzu veido jaunā vietā, jaunā zemesgabalā, tad dobju formu un stilu vajadzētu saskaņot ar ēku arhitektūru.

Dobju formas var būt visdažādākās – regulāras, ainaviskas, plastiskas, ģeometriskas.

Ainaviskas dobes vairāk iederēsies lauku ainavā, dabiskā vidē.

Regulārās – vairāk iederas mūsdienīgos dārzos un, protams, vēsturisko stilu (franču baroka, itāļu) parkos.

Apstādījumus (dobes) vēlams piesaistīt celiņam, ēkas fasādei, kokiem, ūdenstilpnei, žogam. Vienvārdsakot, izdarīt tā, lai tās ‘’nepeld’’ bez piesaistes. Ļoti retos gadījumos ‘’peldošās‘’ dobes sevi attaisno, vairumā gadījumu – nē.

Pie ēkas fasādes vai sētas priekšplānā stādi zemākus augus, aizmugurē – augstākus.

Brīvi stāvošai (peldošai) vai pie celiņa piesaistītai puķu dobei nosaki, kur būs priekšplāns. No kuriem skatu punktiem (Tu, viesi, garāmgājēji utt.) to visbiežāk vēros. Tad priekšplānā stādi zemākos un dekoratīvi noturīgākos augus (košs lapojums, ilga ziedēšana, izteiksmīga ziedu krāsa utt.). Ja dobe atrodas dārza centrā un ir labi redzama no visiem skatu punktiem, tad augstākos augus stādi dobes centrā.

Centrā uzpirkstītes, apmali veido atraitnītes. Kjū (Kew) botāniskais dārzs.

Ja gribas dobi baudīt no visiem skatu punktiem, bet augstus augus nevar/negribas plānot – veido tā saucamo ‘’paklājdobi’’.

Apmalē – buksis. Viducī – prīmulas, krustaines, neaizmirstules, mārpuķītes.

Lai dobei saglabātos sākotnējā forma un tā ar laiku nesaplūstu ar zālienu, apdobes robežu noformē ar piemērotu materiālu (metāla lenta, bruģakmens, oļi, koka brusas utt.) vai vienkārši atdur ar lāpstu. Ja apdobes malu atdur ar lāpstu, tā ik pa laikam jāatjauno – to dara maijā un augustā vai vienu reizi – jūlijā.

Dobes malas akcentē ar apmales augiem, tiem, kuru pievilcība ir ilgnoturīga. Piemēram: hostas, heihēras, samtenes, sārmenes. Kokaugu dobēs – bārbeles, klājeniskie kadiķi, spirejas.

Apmali veido sārmenes un zālveida ziemcietes.

Hostu stādījums

Jā, kad dobe gatava to var (un vajadzētu) nomulčēt. Mulčēšanas uzdevums ir pasargāt dobi no straujas mitruma zaudēšanas, nezāļu savairošanās, piešķir estētisku izskatu. Mulčēt var ar: priežu mizu mulču, šķeldu un pat čiekuriem. Vēlamais biezums: aptuveni 5 cm.

Mulčēts garšaugu stādījums Kjū (Kew) botāniskjā dārzā. Priekšplānā heihēras, vertikālās piramīdas veido apinis.

Pašreizējā dārzu mode atļauj veidot ko vien sirds kāro – askētisku dārzu, ainaviskus angļu stila stādījumus, ekoloģiskus brikšņus. Tomēr – dobe kā dārza ainavas elements savu nozīmi nav zaudējusi. Teikšu krievu modes vēsturnieka A. Vasiļjeva vārdiem: “Mode lūkojas aizmirstībā, stils – mūžībā!’’ Veido sava (savējo) dārza stilu un tas būs mūžīgs prieka avots Tev un tavējiem!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tags: ainava, apdobes, dārza iekārtošana, dārza pasaule, dobes, dobju formas