Un kā skani tu?
Kādu dienu es braucu pilsētas autobusā un to darot, man ļoti patīk vērot cilvēkus – viņu ārējo izskatu, viņu uzvedību, jo cilvēka pasaules uztveri, raksturu bieži vien var pat nojaust tikai no tā vien…Un tas ir interesanti.
Man pretī apsēdās meitene – tāda jauka, sievišķīgi ģērbusies, gari mati… Un tikko es savā prātā sāku veidot viņas tikpat jauko tēlu, pēkšņi no viņas somiņas atskanēja skaļš troksnis: diž, diž, bum, bum, daaaaaaa….biižžzz, biiiižžžžz, bum, bum…..daaaaaaa un tā tālāk un tādā stilā. Tas bija viņas mobilā telefona zvans. Ceru, ka tu nojaut šī trokšņa (par mūziku to nosaukt nevarēja) neatbilstību meitenes tēlam, kuru jau biju paspējusi sākt veidot savā iztēlē…
Es biju pārsteigta. Manuprāt, arī pārējie,kas sēdēja autobusā. Pašķielēju arī uz netālu sēdošo jauno pusi – man izskatījās, ka arī viņa sejā bija pamanāms nepārprotams pārsteigums. Tik jauka, tik maiga būtne un TĀDA mūzika – absolūti neiespējama disonanse! Bet tas bija tikai nieka telefons…
Kad cilvēki pērk jaunu telefona modeli, viņi konsultējas par telefona marku, parametriem,
par to, ko labāk izvēlēties, lai viņam piestāvētu pēc stila, lai izskatītos atbilstoši statusam utt. Bet diez vai kāds veikala pārdevējam ir jautājis par mūziku. Jā, tā ir gaumes lieta un skaņu mēs varam uzstādīt kādu vien vēlamies. Tas gan, bet tad jau vēl jo vairāk…viss atkarīgs tikai no mums.
Man liekas, ka mūsdienās, kad telefons ir kļuvis par neatņemamu katra cilvēka instrumentu, ir laiks aizdomāties arī par mūzikas stilu, kas skan tavā telefonā. Tā tik daudz var pavēstīt par tevi!
Kaut kad esmu dzirdējusi apmēram tādu frāzi: „Džezs ir bijis bagāto mūzika, džezs ir bijis nabago mūzika, bet džezs vienmēr ir gudro cilvēku mūzika”. Un tas tiešām laikam ir tā, ka tie,kas mīl klasiku atšķiras no tiem, kas mīl Britniju Spīrsu (es nevienam neko nepārmetu, es tikai konstatēju).
Atceries? Pusaudžu vecumā, tika uzskatīts, ka apģērbam jāatbilst tai mūzikai, kuru tu klausies. Tagad, tai mūzikai, kuru tu izvēlies savam telefonam būtu jāatbilst tavam tēlam, kuru tu radi un tam priekšstatam, kuru par sevi tu vēlies radīt. Protams, nekas nesanāks, ja tavs ārējais veidols neatbilst tavai patiesajai būtībai. Un tas ļoti ātri un nepārprotami var tapt skaidrs, kad ieskanas tavs telefons… Un, lai cik tas dīvaini izklausās, mūsdienās mūsu telefonu skaņas ir arī mūsu vizītkartes. Pie tam diezgan nepārprotamas.
Un kā skani tu?
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Vasaras Saulgrieži sagaidīti, Jāņi nolīgoti, jāņu bērni aizbraukuši. Kas atliek? Jākārto māja, jāatvadās no svētku pušķojuma, greznojuma. ...
Vasaras puķes jau sals ‘’nokodis’’, ziemcietes jau būtu laiks nogriezt, pabarot ar rudens mēslojumu un likt gulēt. BET – kur tad ņemt ko ...
Dārzā darbu pašlaik tik daudz, ka nevar paspēt visus apdarīt : Mulčē; Veido savu viršu dobi; Ieziemo ūdensaugus; Gatavo smilts ...
Dāvanu saņemšanas un dāvināšanas prieks. Kā svētkos iepriecināt dārznieku, puķumīli vai vienkārši zaļi un ekoloģiski domājošos? Par to arī ...
Pašlaik mega aktuāli ir runāt par ekonomiju, otrreizēju pārstrādi, reciklējamiem un reciklētiem produktiem. Paskatam, ko mēs savā sētā, ...
Tags: attiecības, etiķete, mobīlie telefoni, telefona zvans
Loading ...
Ir par ko padomāt, paldies. Es atkal paspēlēšos ar domu.. Varbūt tā pretī sēdošā meitene tādā veidā uzdrošinājās kaut ko mainīt, tas bija kāds solis ceļa uz to, ko zin tikai viņa. Katram jau savs. Varbūt viņa eksperimentē ar šiem kontrastiem, izbaudot to. Varbūt viņai nezinot šo mūziku uzlicis mazākais brālis vai māsiņa, varbūt viņa neprata vai neapspēja nomainīt šo mūziku viņas gaumei atbilstošāku, galu galā, mēs no malas skatoties, nezinām šī cilvēka motīvus tādām izpausmēm, vienkārši pieņemt, ka ir arī tā.
Protams, Inese! Es tev absolūti piekrītu – bet es par to, ka pirmais iespaids, lai vai kādi apstākļi mums traucējuši to radīt, vienmēr ir pirmais iespaids…Vai ne? Gan apģērbā un beigu beigās, pat sanāk, arī izmantojot šīs visas tehnoloģijas. Tas bija tāds piemērs kā var radīt (tīši vai netīši) par sevi pirmo iespaidu un tas bija aicinājums pievērst uzmanību arī šim, it kā sīkumam.
Tu man, Inese, liki atcerēties vēl vienu gadījumu. Tas arī bija sabiedriskajā transportā, braucot mikroautobusā uz Rīgu. Tieši tāpat – sēž visi, katrs ko nu ko dara – cits snauž, cits lasa, cits klausās mūziku, cits domā… Un pēkšņi atskan trakoti trokņaina, dikti moderna mūzika no kāda pasažiera telefona…Tas gan bija jautri,kad visi pēc mirkļa ieraudzīja, ka šis “jautrais, modernais” telefons pieder kādai večiņai, kura pat pati pārbijās no šī trokšņa un ātri, nabadzīte, centās to aparātu dabūt no somiņas laukā. Tur gan, laikam, bija padarbojušies mazbērni 😉 :)).