Šis vienkāršais un ļoti vērtīgais augs parādījās Krievijā XX gadsimta sākumā, pateicoties Mičurinam. Tas bija viņš, kas pasūtīja retās aroniju sēklas no kāda Vācijas botāniskā dārza un nolēma ieviest jauno kultūru Krievijas plašumos.

Bet vispār aronijas dzimtene ir Ziemeļamerika. Tā tur aug gandrīz visur – gan klinšainajos tuksnešos, gan purvos. Laikam tas ir viens no iemesliem, kura dēļ aroniju iemīlēja gan Krievijas, gan mūsu dārznieki. Augļus tā nes katru gadu, kaitēkļiem tā nepatīk un ogas, kad nobriest, var zaros karāties gandrīz vai līdz salnām.

Par favorīti aronija bija kļuvusi 70-tajos gados. Gan žurnāli, gan avīzes rakstīja par aroniju kā par „vitamīnu karalieni”. Zinātnieki, kas pētīja tās ārstnieciskās īpašības teica: „Ja dārzā būs daži aroniju krūmi, ceļu uz aptieku var aizmirst!” Kopš tiem laikiem ir nostiprinājies uzskats, ka šīs ogas palīdz daudzu slimību gadījumos, it sevišķi „no spiediena”.

Diemžēl „mode uz aronijām” pamazām mazinājās. Parādījās cits favorīts, kas šobrīd arī ir nedaudz piemirsts – smiltsērkšķis. Pēdējā laikā diemžēl ļoti bieži dārzos var manīt, ka gan aronija, gan smiltsērkšķis ir atstāti aiz žogiem… Bet velti, jo vērtība šīm ogām nav mazinājusies.

Kā šīs ogas mums var uzlabot pašsajūtu un veselību? Aroniju ogas uzlabo apetīti, veicina smago metālu un radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma. Turklāt aroniju ogas palīdz nostiprināt asinsvadu sieniņas, uzlabojot to elastību, samazina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo aknu darbību un regulārs šo ogu patēriņš pozitīvi ietekmē imūnsistēmu un endokrīno sistēmu.

Aroniju ogas vērtīgas arī reimatisma, diabēta, alerģiju, nieru slimību un joda deficīta gadījumos. Sagatavot aronijas ilgstošākai lietošanai ir vienkārši. Tās var kaltēt, sasaldēt vai pagatavot no tām ievārījumu. Pie tam, gan sasaldētā, gan kaltētā veidā tās spēj savu vērtību saglabāt ilgu laiku.

Novākt aroniju ogas vislabāk pēc salnām, jo tas ievērojami uzlabo to garšu. No svaigajām aroniju ogām var pagatavot sulu, želeju, ievārījumu, marmelādi, liķieri, vīnu utt.

Ziemā ieteicams dzert žāvēto ogu novārījumu, kas iedarbojas kā spēcinošs toniks. Lai to pagatavotu, 1 ēdamkaroti ogu pārlej ar glāzi verdoša ūdens, tur uz lēnas uguns 10 minūtes un ļauj vēl ievilkties 20 minūtes. Dzert šādu novārījumu vajag trīs reizes dienā pa pusglāzei 30 minūtes pirms ēšanas.

Hipertensijas gadījumā katru dienu divu nedēļu garumā 30 minūtes pirms ēšanas jāapēd 100 gramus ogu vai dažos piegājienos dienas garumā jāizdzer 150 ml svaigi spiestas sulas. Ja ir vēlēšanās, var pievienot ēdamkaroti medus.

Lai novērstu aterosklerozi, divu nedēļu garumā katru dienu trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas ieteicams apēst ½ glāzi svaigu aroniju ogu.

Palielināta vairogdziedzera gadījumā 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas ieteicams apēst 1 tējk. ar cukuru satrītu ( uz 1 kg ogu 2 kg cukura) svaigu ogu.

Astēnijas un mazasinības gadījumā vēlams 2-3 reizes dienā apēst 250 gramus ogu kopā ar upenēm.

Neskatoties uz šo ogu unikālajām ārstnieciskajām īpašībām, dažu slimību gadījumos aroniju lietošana var būt nevēlama. Tās nav ieteicamas kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta, biežu aizcietējumu, palielinātas asins recēšanas un tromboflebīta gadījumos.

Arī manā dārzā nedaudz piemirsts skumst ar ogām pilnais aroniju krūms – šoziem mūsu ģimenes galdā būs aroniju ievārījums!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: aronijas, aroniju krūmi, aroniju ogu vērtība