Vīģe ir viena no senākajām augu kultūrām.

Pēc arheologu datiem vīģei varētu būt  jau 5000 gadu. Pastāv domas, ka tieši vīģe, ne ābols, ir bijis tas aizliegtais auglis, kura dēļ Ādams ar Ievu – abi tika izdzīti no Paradīzes. Vīģes aug Grieķijā, Ēģiptē, Itālijā, Spānijā, Turcijā, Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā un vēl daudzās valstīs.

Pastāv apmēram 400 vīģu veidi.  Diemžēl, svaiga vīģe neuzglabājas ilgi, tāpēc izbaudīt to paspēt var tikai tur, kur tā aug.

Tieši šī iemesla dēļ to visbiežāk izmanto žāvētu.

Visgaršīgākā ir gaiši dzeltenā vīģe, kaut gan savu dziedniecisko īpašību dēļ ļoti daudz tiek lietota tieši melnā vīģe. Jau kopš seniem laikiem no vīģes tiek gatavots ievārījums, džems, želeja un arī vīns. Kā pildījumu to izmanto  raušos, tortēs un konfektēs. Slavenais ārsts Avicenna uzskatīja vīģes par novecot sākušo cilvēku jaunības eliksīru. Avicenna vīģes rekomendēja, ja bija jāārstē malārija, drudzis, audzēji, čūlas, sifiliss un spitālība.

Lai apmierinātu izsalkumu, ir pietiekoši apēst tikai vienu vīģes augli. Pie tam tas stiprina nervu sistēmu, piepilda smadzenes ar barojošu spēku, mazina nogurumu, palielina darbaspēku un pat uzlabo garastāvokli. Ja tevi nomoka nogurums un izsalkuma sajūta, vīģes auglis tūlīt pat palīdz no tā visa tikt vaļā. Maķedonijas Aleksandra zaldāti, ejot kaujā, vienmēr līdzi ņēma kaltētas vīģes un pēc kaujas šie nelielie brīnumaugļi atgrieza karavīriem mundrumu un enerģiju. Daudzi dietologi vīģes sauc par dabas perfektāko augli.

Oficiālajā medicīnā vīģes augļus izmanto trombembolijas, tromboflebīta, sirds un asinsvadu sistēmas slimību gadījumos. Tautas medicīnā vīģes izmanto elpvadu ceļu ārstēšanai, traheīta, laringīta, bronhīta ārstēšanai. Pastāv domas, ka vīģes spējīgas palīdzēt pat audzēju gadījumos.

Darbojoties kā dezinficējošs līdzeklis, šis auglis iznīcina zarnu trakta parazītus. Vēl viena vīģes unikāla īpašība ir tā, ka augļa  audu šķiedrās atrodas vielas, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs.
Vīģe satur fermentus, kas stimulē vielu maiņu, 11 vitamīnu kombināciju, 14 minerālvielas un 14 aminoskābes. Vīģes satur bagātīgu B1, B2 un B6 vitamīnu devu. Svaigi augļi satur cukuru, olbaltumvielas, askorbīnskābi, karotīnu, daudz kālija sāls, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi.

Ieteicams apēst vienu augli dienā, vesela mēneša garumā, tad ieturēt 1 mēneša pārtraukumu. Ēdot augli, tā mīkstumu ar sēkliņām ir cītīgi  un ilgi jākošļā.

Visseksīgākie salāti pasaulē

2-4 porcijas

4 gatavas vīģes
4 parmas šķiņķa šķēles
1 mocarellas siera bumbiņa
daži bazilika zariņi

Mērcei:
4 ēdamkarotes olīveļļas
1.5 ēdamkarote citrona sula
1 ēdamkarote medus
sāls, pipari

Vīģes iegriez no virspuses krusteniski, apmēram 1/3 augļa  dziļumā (kā redzams fotogrāfijā),  tā , lai auglis „atvērtos” un viegli no augšpuses piespied, lai auglis atveras vēl nedaudz vairāk.

Šķiņķa šķēles, mocarelli siera bumbiņu un bazilika lapas saplēs gabaliņos un samet virsū uz vīģēm. Mērci sagatavo, cītīgi sajaucot eļļu, citrona sulu, medu un pēc garšas pievienojot sāli un piparus. To visu pārlej pār salātiem  īsi pirms to  pasniegšanas.

Šie salāti varētu būt jauks pārsteigums Valentīna dienas vakariņu galdam, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: augļi, veselības profilakse, vīģes