Lai pavasarī varētu priecāties par ziedošām puķu dobēm un sakoptu dārzu, vēl jāveic pēdējie darbi. Darbi, pēc kuriem dārzs un dārznieks varētu doties ziemas atpūtā, uzkrāt spēkus, plānot jaunus darbus pavasarim un baudīt ziemas priekus.

Augļu dārzā

• Vēl var avenēm un kazenēm izgriezt vecos dzinumus;
• apgriez vīnogulājus, noliec un apsedz ar egļu zariem;
• apsien augļu un dekoratīvo koku stumbrus, lai grauzēji un meža zvēri netiek klāt (tai skaitā stirnas, jo tūju skujas tām ir kā delikatese). Koku stumbrus var apsiet ar egļu zariem, jo ir asi.
• piesedz jaunos zemeņu stādījumus.

Košumdārzā

• ieziemo toveraugus;
• mulčē sīpolpuķu dobes, piesedz jutīgākās ziemcietes;
• iztīri dīķi no rudens lapām; ūdenī var ievietot ūdens bumbu, kura neļaus visam ūdenim sasalt, jo kustēsies.

• kaļķo zālienu;
• piesien skuju kociņus pie stabila mietiņa, zarus pieglaud pie stumbra un apsien ar auklu, lai sniegs tos neatliektu;
• iestājoties salam, ieziemo rozes (tikai tad, kad gaisa temperatūra ir ap -5C).
• Nogrāb sakritušās lapas, vēlams tās sadedzināt, sevišķi, ja sakritušas kastaņu lapas, labāk to darīt retāk, bet kārtīgi.

Mājai

• No jumtiem, lietus novadiem jāiztīra skujas, lapas un viss cits, kas sakrājies (tikai pēc tam, kad šis viss beidzis krist!), jāiztīra smilšu uztvērēji kanālos un gūlijās, lai ziemā un pavasarī šīs sistēmas spēj nevainojami darboties.

Sakņu dārzā

• novāc vēlos kāpostus, puravus;
• vēl var uzrakt dobes, iestrādājot fosfora mēslojumu;
• apber rabarberus ar satrūdējušiem kūtsmēsliem;
• novāc pēdējos burkānus, pētersīļus;

Siltumnīcā, pagrabā

• neapkurināmu siltumnīcu iztīra no augu paliekām, dezinficē;
• sašķiro vasarā ievāktās puķu sēklas;
• pagrabā pārlūko krājumus, izvāc bojātos dārzeņus un augļus;
• uzmani, lai pagrabā neieviešas grauzēji.

Telpās

• telpaugiem rasini lapas;
• kaktusus novieto vēsā, sausā telpā;
• samazini laistīšanu un mēslošanu telpaugiem;
• sāc modināt amarilli, lai tas uzziedētu Ziemassvētkos.

Un vēl :

31. oktobra vakars – Helovīns (angļu: Halloween) ir Visu svēto dienas priekšvakars. Svētki ir ļoooti seni. Sākums tiem meklējams pie senajiem ķeltiem, kuri jauno gadu atzīmēja 1. novembrī. Nakti pirms šīs dienas viņi uzskatīja par brīdi, kad robeža starp dzīvajiem un mirušajiem izzūd.

1. novembrī ir Garu diena. Šajā dienā senču gari nāk uz savām bijušajām mājām, lai redzētu, kā dzīvo dzīvie un vai sargā sentēvu tikumus.

Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi pārsvarā pūtīs laikā no Katrīnām līdz Andrejiem.

Dvēseļu diena ir 2. novembrī. Visu šogad mirušo dvēseles klīst apkārt līdz pat Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu. Ja miglaina Dvēseļu diena – būs mīksta ziema.

Mārtiņi (10. novembris) ir novembra mēneša galvenie svētki. Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņu vakaru sākās Budēļu laiks, kas turpinājās līdz pat Metenim. Mājinieki budeļus centās godam uzņemt un pamielot.

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Un ja tā labi apdomā – kā senie latvieši, tā senie ķelti dzīvoja pēc viena plāna. ‘’Pa lielam’’ viss bija vienots – kā gadskārtu riti, tā darāmdarbi. Vai mēs dzīvojot trauksmainajā 21.gs neesam aizgājuši pārāk tālu no pirmsākuma?…

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tags: dārza darbi, rudens darbi dārzā