„40 gadu vecumā dzīve tikai sākas”, teica visu iemīļotā Katja Tihomirova filmā „Maskava asarām netic”. Šie vārdi ļoti bieži rada skeptisku smaidu: puse dzīves jau garām, kāds te vairs „sākums” var būt… Bet kā ir patiesībā?

Kā piemērus es atradu četras slavenas sievietes, kuras varētu nosaukt par „vēlīnā starta karalienēm”. Un domāju, ka tās nebūs pēdējās, par kurām gribēšu pastāstīt arī tev. Palūkosim, ko par to visu domā viņas pašas…

 

 

 

Kima Ketrola

Izrādās IR pasaulē zināmi gadījumi, kad slava atnāk pie tiem, kas to gandrīz vairs negaidīja… Runā, ka panākumu formula ir sekojoša: 90% darba un 10% veiksmes. Ir labi, ja esi strādīgs, bet bez otrā formulas komponenta, tā nedarbojas.

Kima Ketrola (55g.) , kuru šodien pazīst gandrīz visa pasaule, jau no 15 gadu vecuma nopietni mācījās aktiermākslu: vispirms apmeklēja Londonas akadēmijas mūzikas un dramatiskās mākslas lekcijas, tad studēja Amerikas akadēmijā teātra mākslu un spēlēja uz skatuves nopietnās lugās.

Bet veiksme palika sāņus, pie tam, pilnīgi un galīgi sāņus. Kas varēja padomāt, ka fantastiska slava Kimu apmeklēs kopā ar no nopietnības tik tālo super-seksīgo filmas Sekss un Lielpilsēta varoni?

1997.gadā , 41 gada vecumā Kima Ketrola, ne īpaši cerot uz veiksmi, atnāca uz seriāla kastingu un ieguva savu liktenīgo lomu.

Tagad katrā viņas intervijā viņai jautā par to, kā viņa joprojām spēj būt gan pievilcīga, gan seksīga savos 50 gados.

„Mani 40-tie atnāca nesāpīgi, – atzinās Kima. – Jo es tos pieņēmu un teicu ”Ienāciet!” Un tagad, vairāk kā 10 gadus vēlāk, es jūtos ne tikai seksīga, bet hiperseksīga!”

 

Helēna Gērlija Brauna

Iespējams, viņas vārds tev neko neizsaka, bet grūti iedomāties šo tēmu bez amerikāņu žurnālistes, kas 40 gadu vecumā publicēja grāmatu „Sekss un vientuļa meitene” un kādā rītā pamodās jau slavena. Interesantākais visā šai faktā ir publicēšanas datums. Tas notika 1962.gadā!

Viņa netiecās pēc pasaules slavas, bet tā izlēma liktenis. 43 gadu vecumā viņai, skandalozās grāmatas par seksu autorei, piedāvāja kļūt par žurnāla Cosmopolitan vadītāju, pie tam tajā laikā žurnāls savu dzīvību tik tikko vilka. No šī momenta sākās viņas „sievišķīgā revolūcija”.

Bet par sievieti-leģendu viņu nepadarīja ne grāmata, ne žurnāla tirāža, kuru no aizmirstības paglāba Helēna, bet gan dzīves pozīcija un spēja jebkurā savā vecumā mīlēt sevi.

Sajūsmina viņas attieksme pret vecumu un neremdināmās dzīves alkas. Šobrīd viņai ir „tikai” 90 gadi un viņa nemaz nekautrējas par to runāt.

„Man vienmēr ir paticis teikt: Man 37, 49, 53” un redzēt un dzirdēt reakciju: „Jums? Tā nav taisnība!””.Tas ļoti glaimo. – Nesen Brauna atzinās. – Es domāju, ka nākotnē būs daudz vairāk cilvēku,kas necentīsies slēpt savu vecumu. Tas ir tik muļķīgi, kaunēties sava vecuma. Protams, nav vajadzības ar to plātīties, bet, ja tev jautā, kāpēc gan neatbildēt? Vai ar gadiem esmu kļuvusi gudrāka? Nē. Es kļuvu pievilcīgāka!”

 

Luīze Heija

Neviens nezina viņas īsto uzvārdu – laikam, tas uz visiem laikiem ir palicis Luīzes pagājušajā dzīvē. 2008.gadā viņa saņēma nominācijas „Sievietes, kas mainījušas pasauli” ASV nacionālo prēmiju. Lai gan autorei aiz muguras ir tikai vidējās skolas izglītība, reliģiskie kursi un dzīves pieredze, viņas grāmatas tiek izdotas milzīgās tirāžās. Notiek arī tā!

Viņas pirmā grāmata „Heal your body” (tulkojums varētu būt „Dziedē savu ķermeni”), kuru Luīze uzrakstīja 50 gadu vecumā, 1976.gadā kļuva par bestselleri. Kaut arī nekas revolucionārs tajā netika piedāvāts: seko savām domām, nedomā par pagātni un slikto, piedod tiem, kas tev pāri darījuši un veselība atgriezīsies… No kurienes viņa to zina?

„Mana bērnība – tā bija mūžīgā fiziskā un seksuālā vardarbība plus smags darbs” – atzinās Luīze savā autobiogrāfijā. Viņa bija trauku mazgātāja un modes demonstrētāja, veiksmīgi apprecējās, bet ļoti ātri palika viena.

Garīgu ciešanu rezultātā viņa nonāca Ņujorkas Reliģiozās Zinātnes Baznīcā, pēc kuras arī dzima Luīze Heija – unikālas pašpilnveidošanās metodikas un daudzu populārās psiholoģijas grāmatu autore.

Reiz mainījusi savu dzīvi, tagad viņa to piedāvā izdarīt miljoniem cilvēku. „Nav svarīgi cik tev gadu, – apgalvo Luīze. – Mēs vienmēr varam laukā izsviest mūsu galvās sakrātos gružus un pārvarēt jaunu barjeru”.

 

Darja Doncova

Vispopulārākais ironisko detektīvu autors Krievijā ir, protams, Darja Doncova. Var dažādi izturēties pret viņas romāniem, bet milzīgās tirāžas apstiprina lasītāju lielo mīlestību pret mazo, trauslo mopšu mīļotāju.

Īstais rakstnieces vārds ir Agripīna. To padomju rakstnieka Arkādija Vasiļjeva meita nēsāja līdz tam brīdim, kad negaidot sev kļuva par galveno valsts detektīvu autori. Izdevēji rekomendēja „Agripīnu” nomainīt uz skanīgāku vārdu „Darja” un tas viņai nesa veiksmi.

Tiem, kas ar rakstnieces autobiogrāfiju nav pazīstami, viņas panākumi piektajā gadu desmitā liekas nejauši. Drīzāk, visu paveica tā pati formula „90% darba un 10% veiksmes”. Doncova beidza Maskavas valsts universitāti un pusi dzīves nostrādāja par žurnālisti.

Pārciešot onkoloģiskas saslimšanas un ne vienu vien operāciju, viņa bija spiesta pilnībā mainīt savu dzīvi. 1999.gadā 47 gadu vecumā pasaulē nāca viņas pirmā grāmata, bet pēc 8 gadiem kopējā grāmatu tirāža sasniedza 100 miljonus.

Laikam gan, galvenais, kas „krīt” acīs ir viņas neticamais optimisms. Lai kaut ko sasniegtu, reiz teica Darja, vērts izmantot sekojošu rituālu: ir jānostājas spoguļa priekšā un jāpasaka:

„Nu ko tu skābsti? It kā neesi nekāda kroplīte, sāc, taču, darīt kaut ko!”

Vēlīnie panākumi – tas varētu būt skumji, bet tas dod iespēju talantam nobriest, kā stipram vīnam. Tā notiek ar tiem, kas nepārstāj sev ticēt jebkuros apstākļos, tāpēc no tādiem stāstiem vienmēr ir ko gūt!

Uz tikšanos tepatās,

Aija