Laikam sāksim ar pieejamo: Sieviete – visa skaistā simbols. Šī frāze pazīstama ir katram un jau vairs nepiesaista mūsu sajūtu uzmanību.

Bet es piedāvāju uz sekundi aizvērt acis un domās, kustinot lūpas, sev pateikt: „Es esmu visa skaistā simbols!”

Izdevās? Atkārto.

Tagad atver acis un pasaki, kādas izjūtas tevī radīja šis eksperiments? Un, ja to darot tavā sejā pavīdēja smīns vai dusmīgi, neapmierināti paraustīji plecus, tad ļauj man tev pajautāt – kāpēc? Vai tad tu neesi sieviete? Vai tavos instinktos kā pamats nav ielikts skaistums? Vai tad tu netiecies radīt mājīgumu un skaistumu savā mājā? Savā virtuvē? Vannas istabā? Guļamistabā? Uz sava darba galda? Nešaubos, ka tieši tā tas arī notiek.

Es zinu, ka nogurušas un stresainas, mēs bieži vien aizmirstam, ka uz planētas Zeme, izņemot virtuvi ir vēl daudz brīnišķīgu lietu un notikumu!

Diemžēl, arvien biežāk un biežāk savu skaistā uztveršanas prasmi mēs ierobežojam tikai ar patērējamo mantu loku.

Mēs ievērojam,ka tai, lūk, dāmai ir skaists kažoks, bet tai otrai – jauka cepurīte, somiņa, gredzens… Mēs atnākam ciemos un ievērojam, ka te, šai mājā ir skaistas mēbeles un trauki. Mēs aizmirstam par to, cik skaistas ir zvaigznes naksnīgajās debesīs. Cik skaists naktī ir mēness virs sniegotā lauka. Cik skaistas un bezrūpīgas ir lauku puķes maija mēnesī! Cik brīnišķīgi dzied putni rītausmā! Atceries, cik daudz, daudz brīnumainā, pasakainā ir tev apkārt katru dienu!

Protams, vieglāk ir tagad atmest ar roku un pateikt: „Nav man laika vērot visas šīs muļķības…tā jau dzīvē nekas nesanāk!”

Varbūt tieši tāpēc arī nesanāk, ka, dzenoties pēc tā, kā nodrošināt dzīvi, mēs neievērojam pašu dzīvi? Tās skaistumu?

Cik sen tu pievērsi uzmanību tam, kādā krāsā ir debesis…pat, ja tu lūkojies pa logu? Vai saproti jautājuma jēgu? Pamēģini atcerēties, kad tas bija pēdējo reizi?

Noteikti būs kāda, kas debesīs palūkojās šorīt, bet būs arī kāda, kas tās nav vērojusi ļoti sev…tik sen, ka neatceras. Debesis nav vairs saredzamas aiz problēmām un mūžīgās steigas dēļ…

Sieviete ir skaistuma simbols. Sievietei ir nepieciešams savu sievišķību pastāvīgi uzlādēt, sazinoties ar Pasaules skaistumu.

Nemaz jau tik daudz laika neaizņem skatiens uz debesīs peldošo dīvaino mākoni. Uz skaisti izliekto koku, kuram tu paej garām. Uz sniegā atstāto putnu ķepiņu rakstu. Spilgto sauli, kas vizuļo jūlija lietus peļķē. Tam visam nav vajadzīgs ne laiks, ne naudas tēriņi, bet tas ir pieskāriens pasaulei. Mēs kļūstam daudz apgarotākas, tīrākas un mūsu sievišķīgais skatiens iegūst to īpašo noslēpumainību un sievišķību, kas piesaista visu skaisto pasaulē.

Tas patiešām ir tā. Pamēģini iemācīties pievērst uzmanību dzīvei sev apkārt. Ne mantām, bet dzīvei. Tu ievērosi kā tas tevi ietekmē. Pat tavu sejas un acu izteiksmi.

Un, varbūt, pienāks diena, kad tu gribēsi sev palūkoties apkārt. Un ar jaunu skatienu ieraudzīt savu dzīvi, savu mītni, mantas, priekšmetus, kuri tev vienmēr ir bijuši riņķī.

Un, ja pēkšņi kādu dienu tev rodas nodoms atbrīvoties no visa vecā un neglītā, tad es tevi apsveicu ar brīnišķīgo vēlmi! Tu vari mest ārā visu, kas nepriecē tavas acis un neienes reālu labumu tavā dzīvē. Tā tu atbrīvosi vietu kaut kam jaunam, ko noteikti savā ceļa satiksi.

Ieskauj sevi ar tām lietām, kuras tev patiešām patīk, ar kurām tev ir saistītas patīkamas asociācijas, jūtas un emocijas. Lai visa tava dvēsele piesātinās ar skaistā un patīkamā sajūtām. Iespējams, ka tu gribēsi mājā veikt kādas pārmaiņas – mainīt mēbeļu izvietojumu, aizkarus vai pakarināt kādu nieciņu vai gleznu – dari to. Radi sev apkārt skaistu pasauli.

Varbūt tu neatrisināsi uzreiz visas problēmas, bet neviens tev nespēj traucēt savu vidi, pasauli padarīt skaistāku, priecīgāku un garīgāku. Visam vienmēr ir sākums. Sāc ar mazumiņu. Iemācies ievērot un „uzsūkt” sevī pasaules skaistumu, kuru tā tev dāvina katru dienu, uz katra soļa. Iemācies to pārnest uz tevi aptverošajām mantām. Tās taču ir tavas mantas! Tās veido tavu pasauli, tavu harmoniju! Tās rotā tevi un kalpo tev! Un tad tu sajutīsi sevi kā patiesi skaistu Sievieti.

Iedomājies, ka tavā priekšā ir pilna zemeņu bļoda. Ogu ir pietiekoši daudz. Pie kurām ogām vispirms stiepsies tava roka – pie vislielākajām, sarkanākajām, vai vidējām jeb mazākajām, necilākajām?

Ja „labākās pēc tam…”, tad izlasi šo rakstu vēlreiz. Tev jāatbrīvojas no neesošā vainas kompleksa…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: pārmaiņas, sievietes pasaule