Nepilnu gadu pie manis dzīvo veikalā nopirkta ciklamena. Tai , laikam, ļoti patika pie manis, jo ziedēja gandrīz visu gadu un bija periodi, kad tai  vienlaicīgi bija 50-60 ziedi. Fantastiski, tumši sarkani ziedi! Bet šobrīd mana puķe ir sākusi nīkuļot, tāpēc es sameklēju man jau zināmu dārznieku padomus, kas noteikti var noderēt arī tev.

Šīs istabas puķes popularitāte pieaug ar katru gadu. Ciklamenas ziedos dzīvo saules gaisma, prieks un iedvesma un šo puķi dārznieki rekomendē iegādāties katrā mājā, kurā mīt vai bieži ciemojas emocionāli cilvēki – ar pakļāvīgu, mainīgu garastāvokli, kas visbiežāk notiek citu, apkārtējo cilvēku iespaidā. Ciklamenas ziedi, izrādās, atbrīvo noslēgto enerģiju un rodas vēlēšanās otram darīt kaut ko patīkamu…

Šīs puķes ziedēšana ir diezgan ilga – līdz pat 3,5 mēnešiem. Atkarībā no šķirnes un istabā esošajiem apstākļiem, ziedēšana var sākties no oktobra otrās puses un ilgt līdz pat marta beigām. Daudzi saka, ka ciklamenas esot kaprīzas puķes… Bet tā tas nav. Patiesībā ciklamenas nav niķīgas un prasīgas, bet tās dažas prasības, kas tām, tomēr, ir svarīgas, var viegli apmierināt.

Auga ziedēšanas periodā ciklamenai nepieciešama gaiša, bet ne saulaina, vēsa telpa. Optimālā temperatūra ziemas periodam ir 10-14 grādi. Ja ir siltāks, puķe reaģē negatīvi. Ja istabas temperatūra, kurā tā mīt, ir augstāka, ciklamena katru dienu jāapsmidzina ar ūdeni, bet vienlaikus ir jāseko , lai ūdens netrāpītu uz ziediem un augu sakņu kamola.

Apgaismojums: ziedošai ciklamenai patīk labs apgaismojums, bet pavasarī tā jāsargā no tiešajiem saules stariem.

Laistīšana: Laista ciklameni vienmērīgi, nepārkaltējot un arī nepieļaujot ūdens uzkrāšanos podiņā. Laistīšanai labs būs mīksts, nostādināts ūdens. To dara uzmanīgi, gar podiņa malu. Ūdens nedrīkst nokļūt lapas vidus daļas rozetītē. Noziedējušos ziedus vai nodzeltējušās lapas nedrīkst nogriezt. Tās likvidē it kā uzmanīgi „noskrūvējot” no auga daļas.

Vēlā pavasarī, tiklīdz ciklamena beidz ziedēt, tai iestājas miera periods, ap jūnija mēnesi gumi kļūst kaili. Parasti dara tā – tiklīdz sāk dzeltēt auga lapas, jāsamazina laistīšana, laista reti, neļaujot izkalst sakņu kamolam. Saknes augam neatmirst, bet paliek dzīvotspējīgas. Miera periodā to labāk laistīt pa tiešo, apakštasītē. Sakņu kamolīti ar visu podiņu ieteicams novietot noēnotā vietā, tālāk no loga un gaismas.

Tiklīdz parādās pirmās lapiņas, parasti tas ir jūnijā-augustā, ciklameni pārstādi jaunā zemes maisījumā, kuras sastāvs ir lapu zeme, humuss, kūdra un smilts (3:1:1:1). Pārstādīšanai var arī izmantot gatavu, veikalā nopērkamu zemes maisījuma. Kad tas darīts, puķi liek atpakaļ uz palodzes. Pārstādot, īpašu uzmanību jāpievērš sakņu kamolam. Tā vienai trešdaļai, vai pat pusei no tā, ir jāatrodas virs zemes. Tas labvēlīgi ietekmēs puķes ziedēšanu. Kad kopš puķes pārstādīšanas ir pagājis viens mēnesis, to var sākt „piebarot”. Tamdēļ ir labāk izmantot šķidru, vājas koncentrācijas mēslojumu. To dara 1x mēnesī, līdz pat ziedēšanas beigām.

Ja puķei pie tevis patīk, tad ciklamena tevi priecēs ar vairākiem desmitiem ziedu vienlaicīgi, veselu 20-25 gadu garumā.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ciklamenas, ciklamenas kopšana, istabas augi, istabas puķes, istabas puķu laistīšana