Pagājušajā gadā man bija tas gods veidot 17. – 18.gs ārstniecības – garšaugu dārzu Valmieras muzeja teritorijā.

Konsultējoties ar farmakognozi Viju Eniņu tapa dārzs, kurā augi apkopoti pēc to iedarbības veidiem, galvenā pielietojuma un piemērotības konkrētiem augšanas apstākļiem. Daļa tika iekļauta regulārā stādījumā.

Dārza centrālajā daļā izveidoju 12 kvadrātus, pa trim, četrās rindās. Doma bija tāda, ka vienā rindā grupējas augi, kuru galvenā, bet ne vienīgā, ir pretiekaisuma iedarbība. Vienā rindā augi ar nomierinošu iedarbību, vienā ar gremošanu normalizējošu, bet vienā ar tonizējošu iedarbību.

Katram augam savs kārtas numurs. Augu apraksts, pielietojuma veids apskatāms, izlasāms rokasgrāmatā, kuru paralēli dārza iekārtojumam veidojām ar V. Eniņu un fotogrāfi M. Kusiņu. Galaprodukts apskatāms muzejā, grāmatu var/ vajag ņemt līdzi staigājot pa dārzu.

Apgaismojumu dārzā plānoju tikai zemes līmeņa. Kā pie ēkām, tā galvenajiem ārstniecības- garšaugu dārza objektiem. Šeit – izgaismots ozols.

Daļa ārstniecības – garšaugu dārza eksponātu ir jāpārziemina telpās. Šādiem siltummīļiem ieprojektēju glītu plauktu, kuru vasaras mēnešos var iznest dārzā un augiem estētiski piedāvāt saules un silta gaisa peldes.

Pie dārza dienvidrietumu sienas, kur vasarās valda ‘’cienījams’’ karstums, aug trīs īstie vīnkoki( tautas valodā – vīnogas). Šeit tiem ir gana silti, arī ziemu pārlaiž bez problēmām. Šai daļā apkopoti augi, kuru galvenā iedarbība ir sirds un asinsvadu sistēmas regulēšana. Arī jebkurā privātdārzā vīnogām vēlams izraudzīties dienvidrietumu pusi, no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem aizsargātu vietu.

Uz atbalsta mūra aug zemenes ‘Serenata’, ložņu cekuliņš, vijīgā efeja. Šāds izkārtojums var būt gana veiksmīgs ne tikai ārstniecības – garšaugu dārzā, bet jebkurā dārzā, kurā ir karstums, sausums un aug lielie koki, kuri ‘’ atņem’’ barības vielas un mitrumu mazākajiem brāļiem.

Pie galvenās ieejas ēkā, divos podos aug mūžzaļie lauri, kuri ziemā ‘’dzīvojas’’ telpās, bet vasarā papildina vasaras puķu stādījumus.

Pagalms bruģēts, bet taciņas starp regulārajiem kvadrātiem klātas ar grants – šķembu klājumu.

Teritorijas dziļumā var redzēt modernu pienesumu šim dārzam – lapeni, kuras jumts turas uz četriem metāla balstiem, jumtu var regulēt dažādos līmeņos, augstumos, slīpumos. Dārzs atrodas pie Gaujas, blakus ir dārza turpinājums upes krastā, kur augi cīnās par eksistenci paši, kā jebkurš no mums. Turpat atrodas laivu piestātne, kur vasaras mēnešos pietur Gaujas tramvajs.

Brauciet – baudiet, skatiet, vērtējiet, bet buduārā tiksimies vēl šonedēļ!

Uz tikšanos tepatās,

Vineta

Tags: ārstniecības augi, dārzs, garšaugi, garšaugu dārzs, Valmieras ārstniecības un garšaugu dārzs, Valmieras muzejs