Mēs ļoti bieži ar savām mammām strīdamies, par ko vēlāk lamājam paši sevi. Pat, ja viņām nav taisnība, mammas mums vēl tikai labu…bet mēs, taču esam pieauguši un paši visu zinām!…

Bet laiks iet un kaut kad, kādreiz, diemžēl, pienāks diena, kad mums viņu, gādīgo, vairs nebūs. Un tad šajā dienā mēs pārstāsim būt bērni. Uz visiem laikiem. Jo no šīs dienas neviens mūs par tādiem vairs nekad nesauks…

Tāpēc cienīsim savas mammas, kamēr viņas vēl ar mums, jo mūsu vidū ir meitas un dēli, kuriem māmiņas ir jau Debesīs…

Par visu, ko mēs zinām, mums jābūt pateicīgiem mammām (ar jauku humora devu), jo:

Mammas mums mācīja cienīt citu cilvēku darbu:

„Ja esat gatavi viens otru nosist, tad ejiet ārā – es tikko izmazgāju grīdas!”

Mamma man lika ticēt Dievam:

„Lūdz Dievu, lai šī jaka atmazgātos!”

Mamma man mācīja domāt loģiski:

„Tāpēc, ka ES tā teicu, lūk, kāpēc!”

Mamma man lika domāt par sekām:

„Izkritīsi pa logu laukā un uz veikalu tevi nepaņemšu!”

Mamma man skaidroja iemeslu un seku saistību:

„Ja tu tūlīt nepārstāsi raudāt, es tevi nopēršu!”

Mamma man mācīja pārvarēt neiespējamo:

„Aizver muti un ēd zupu!”

Mamma man iemācīja būt neatlaidīgam:

„Neiesi prom no galda, kamēr neapēdīsi!”

 Mamma man mācīja neskaust:

„Pasaulē ir miljoniem bērnu,

kuriem daudz mazāk paveicās ar vecākiem, kā tev!”

Mamma man mācīja drosmīgi lūkoties nākotnē:

„Pagaidi tik! Mājās es ar tevi parunāšu!”

Mamma man iemācīja pašārstēšanās pamatus:

„Ja nepārstāsi šķielēt ar acīm – uz visu mūžu tāds paliksi!”

Mamma man palīdzēja apgūt ekstrasensorikas pamatus:

„Uzvelc džemperi – es taču zinu, ka tev ir auksti!”

Mamma man iemācīja, kā kļūt pieaugušai:

„Ja neēdīsi dārzeņus, neizaugsi liela!”

Pateicoties mammai es sāku izprast ģenētikas pamatus:

„Tas tev no tēva!”

Mamma man lika saprast vispareizāko taisnīguma likumu:

„Lai tavi bērni, būtu tādi paši, kā tu!”

Ar mīļiem sveicieniem šai dienā mūsu mammām un mums pašām,

Aija & Sarmīte

Tags: Mātes diena