Šodien ir Aijas un esmu droša, ka mūsu vecuma Aiju Latvijā ir dikti daudz! Tāpēc mīļš sveiciens visām manām vārda māsām!

Un šorīt arī es saņēmu daudz, daudz sveicienus – gan rakstiskus, gan mutiskus, gan īsziņu veidā, gan visvisādi citādi un, lūk, to vidū manā e-pasta kastītē iekrita sveiciens no mūsu jaukās vebināru vadītājas Vijas un atļaušos šos viņas atsūtītos skaistos, dzīves gudros vārdus, kā sveicienu mums visām Aijām un arī visām sievietēm, kuras ir pašā skaistākajā dzīves posmā, pārpublicēt šeit.

Nezinu un tāpēc nevaru pievienot atsauci uz cilvēku, kas šos vārdus (kas esot Čārlija Čaplina runa viņa paša 70.gadu jubilejā) tulkojis uz latviešu valodu, bet tie tiešām ir vedinoši uz svarīgām pārdomām par dzīvi… Pārdomās ieslīgu šorīt arī es un sapratu, ka es gan, katru šo atziņu lasot, iesākšu nedaudz citādi: “Kad es sāku mīlēt Dievu…”. Bet katrs jau var tekstu lasīt, uztvert un pieņemt sev tā, kā viņš to jūt, vai ne?

Lai mums visām skaista un saulaina diena!

“KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un, ka viss, kas notiek, ir pareizi – no tā brīža es atguvu mieru. Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdinājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai. Tagad es zinu: to sauc būt tam, kas tu esi.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves un sāku saskatīt, ka viss, kas ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt. Tagad es zinu: to sauc par briedumu.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju laupīt sev brīvo laiku, un es pārstāju plānot grandiozus projektus savai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet – un daru to sev pieņemamā veidā un tempā. Tagad es zinu: tas saucas – būt patiesam. 

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai, no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi. 

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļūdījos. Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek. Tā es tagad dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu un slimu. Bet, kad es iesaistīju šai procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri. Šo saikni es saucu par sirds gudrību.

KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules. Tagad es zinu, to sauc par dzīvi!”

Uz tikšanos tepatās,

Aija