Sen nav bijis publikācijas sadaļā: lietišķa sieviete. Bet tā ir ne mazāk svarīga tēma par to kā pucēties, kā sadzīvot, kā mīlēt, kā uzkopt māju un kā priecāties par dzīvi. Jo izrādās, ka sava mūža ceturto daļu cilvēki pavada darba vietā. Stāv aiz letes, lamājas pa telefonu ar piegādātājiem, mācās paši un māca citus…

Tomēr pat visdedzīgākie darbaholiķi savam darbam nevelta visas astoņas stundas. Izdomā pauzes, ietur pusdienas, noorganizē pīppauzes un kafijas pauzes, pļāpā ar kolēģiem…

Un tad vienā jaukā dienā, kad daudz ir runāts par karaļiem, kāpostiem un kulināriju, mēs sākam būt atklātas un pārejam uz daudz personiskākām tēmām. Par pašreizējo lielo mīlestību un pagātnes aizraušanos. Par citu kolēģu personīgajām īpašībām. Par jautrajiem atgadījumiem, kas notika iepriekšējā darba vietā… Šķiet, ka viss iet labi, attiecības ar kolēģiem kļūst labākas un labākas, kad pēkšņi tu tiec uzaicināta uz kadru daļu un tev tiek lūgts parakstīt iesniegumu pēc paša vēlēšanās. Kāpēc viss tā notiek?

Mēģināsim izprast?

1. Darbā tomēr ir jāstrādā. Tas ir pats acīmredzamākais un visbiežāk novārtā atstātais moments. Aizrāvusies ar pārrunām, klačām un sūdzībām par personīgo dzīvi, tu neievēro, kā tas vispirms atspoguļojas uz pašas rezultātiem. Toties priekšniecība to ievēros ļoti ātri. Tas ir fakts.

2. Neaizmirsti, ka darba vieta nav mājas virtuve, kurā tu vari justies drošībā. Starp jebkura kolektīva kolēģiem var atrasties skauģi un nelabvēļi, kuri katru tavu neuzmanīgo vārdu var izmantot savās interesēs. Atceries – tas ir svarīgi.

3. Tavu atklātību efekts var radīt absolūti pretēju efektu tam, kuru tu gaidi. Tā vietā, lai justu tev līdzi, kolēģi var sākt tevi uzskatīt par cilvēku, kas vienmēr gaužas un meklē mierinājumu. Vai arī – klausoties tavus stāstus, neatbalstīs sarunu, bet apsauks tevi par klaču veceni un pārstās tev uzticēties.

Nedrīkst:

– it īpaši to nedrīkst darīt ar kadru daļas darbiniekiem. Viņu darbs ir uzturēt maksimāli veselīgu darba atmosfēru kolektīvā. Un noteikti kāds rekomendēs priekšniekam tevi atlaist no darba, ja nolems, ka tu novērs uzmanību no darba pienākumiem gan pati sev, gan citiem.

– ar drošības dienesta un apsardzes darbiniekiem. Ja šie cilvēki pievērsīs savu uzmanību tavām sarunām ar kolēģiem, viņi var izlemt, ka esi pļāpa – labs atradums spiegam. Vai arī pati esi spiegs. Sekas var būt ļoti bēdīgas.

– ar kolēģiem, kas pēdējā laikā ir kļuvuši aizdomīgi jauki. Pilnīgi iespējams, ka tieši tagad kāds tevi vēlas dabūt „laukā no vietas”. Un,ka tava „labākā” ofisa draudzene (draugs), izdzerot ar tevi kafiju un apspriežot visu nodaļas vīriešu priekšrocības un trūkumus, ieliekot tasīti izlietnē, dosies tieši uz direktora kabinetu.

Kad un kāpēc drīkst?

– Kad pilnīgi nav izturams. Dažreiz dzīvē ir brīži, kad tev vienkārši ir nepieciešams izrunāties. Tad izrunājies. Dvēselisks miers un veselība ir svarīgākas pat par karjeru. Ja iemesls ir nopietns, ir cerība, ka tevi sapratīs pareizi un seku nebūs.

– Kad pie tevis kāds vēršas pirmais. Gadās, ka nepieciešamība izrunāties rodas ne tikai tev vien. Uzklausi kolēģi, atbalsti viņu grūtā brīdī vai vienkārši novērs uzmanību. Iespējams, tas palīdzēs uzturēt jūsu starpā jaukas, siltas attiecības. Un tas nekad nav lieki – pat darba vietā.

– Ja tu strādā kadru daļā. Tas ir tavs tiešais pienākums.

Atceries:

Runāt darba vietā par personīgo dzīvi, tas ir tas pats, kas skriet pāri ielai, ja deg sarkanā gaisma. Ir noteikums, kas aizliedz to darīt, tas var būt ļoti bīstami, bet, ja tas ir ļoti nepieciešams, tad realizējams. Protams, ja tuvumā nav mašīnu un policistu.

Un, tomēr, labāk sagaidīt zaļo gaismu. Vai arī …kaut vai uzmanīgi palūkoties apkārt.

 

Ja tu esi vadītājas postenī…

Padomi:

Kad tiek deleģēti pienākumi, vinnētāji ir visi – tu, tavs bizness un tavi padotie. Kad tu uztici citiem darbietilpīgus uzdevumus, pienākumus, kas jāpilda atkārtoti vai kādus citus uzdevumus, ar kuriem citi galā tiks ne sliktāk par tevi pašu, tev rodas brīvs laiks, kuru var izmantot stratēģisku jautājumu risināšanai.

Pienākumu sadalīšana dod iespēju paaugstināt visa kolektīva kvalifikāciju – katrs tā dalībnieks sāk saprast kādu ieguldījumu sniedz katrs atsevišķi kopējo panākumu sasniegšanai. Atdodot daļu atbildības saviem padotajiem, tu dod viņiem iespēju „augt”, apgūt papildus prasmes un demonstrēt uz ko viņi ir spējīgi.

Sniedzot norādījumus, centies būt konkrēta un saprotama. Tavam izklāstam jābūt loģiskam un nodrošinošam secīgo soļu ķēdītes izpratni. Detaļas jāizklāsta tik daudz, lai darbinieks saprastu, ko no viņa sagaida, bet ne pārāk daudz, lai viņš tajās apjuktu. Paskaidro kādus rezultātus tu vēlies sagaidīt.

Grūtas pārrunas.

Ja oponenti sāk naidīgu uzbrukumu, var līdzēt sekojošs paņēmiens. Sāc uzdot jautājumus, kas nekādi neattiecas uz konkrēto lietu (jebkuram gadījumam tos var izdomāt jau iepriekš). Kamēr oponenti cenšas saprast kas notiek, ātri maini sarunas tēmu.

Ko darīt, lai tevi atcerētos?

Tev ir svarīgi, lai tevi atcerētos vai ievērotu svarīgs cilvēks? Centies, lai šim cilvēkam tevi stādītu priekšā kā pirmo vai kā pēdējo.

Piemēram, ejot uz darba interviju, ir ļoti svarīgi nokļūt uz šīm pārrunām vai nu kā pirmajai vai kā pēdējai kandidatūrai. Arī prezentācijā ir jēga iepazīties vai nu furšeta sākumā vai, jau ejot prom.

 

Vai darbu ņemt mājup?

Tā ir ļoti nevēlama situācija, jo tas saistās ar liekiem stresiem. Ja vien ir iespēja, labāk no tā izvairies. Bet, ja tomēr tev tas ir jādara, centies mājās ierīkot sev darba vietu (stūrīti), kurā neviens nesajauks tavus papīrus, „neielīdīs” tavā datorā un neizjauks tavu darbā pierasto kārtību. Vēlams ļoti tieši un konkrēti noteikt sev un saviem tuviniekiem laiku, kurā tevi labāk netraucēt.

Tie bija daži padomi un situācijas, kuras visbiežāk nepieciešams risināt mums – darbā vai biznesā aizņemtajām sievietēm. Ceru, ka kāds no šiem padomiem tev noderēs.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: darba attiecības, darba intervija, lietišķā sieviete