Dažreiz man patīk meklēt interesantu un noderīgu informāciju internetā. Un tā, kādu dienu es apkopoju internetā atrastus piecus oriģinālus veidus kā apejot „sevi” iekrāt naudu. Citiem vārdiem sakot, šodienas tēma ir: kā gada laikā no sevis „glābt” pāris simtus vai pat tūkstošus latu.

Šie pieci padomi ir veidi, kā dažādas sievietes (viņu vārdi ir latviskoti) spēj ietaupīt naudu. Iespējams, izanalizējot sava rakstura plusus un mīnusus, tu kādu no tiem spēsi pielāgot arī sev.

Konvertes

Oriģinālu veidu kā ekonomēt izdomāja Daiga: “Pēc tam, kad saskaņā ar kāda miljonāra noteikumiem, es „vispirms samaksāju sev” (atlieku naudu ieplānotajam lielajam pirkumam, veicu nākamā mēneša pamatpirkumus), pāri man paliek ļoti neliela naudas summa. Zinot, ka atlikusī naudas summa var „pazust” gan 2 nedēļās, gan 2 dienās, es rīkojos sekojoši.

Atlikušo naudu es samainu mazākās naudas zīmēs. Tad ņemu tīras konvertes (apm.2-3 gab. vienai nedēļai) un uz tām rakstu datumus, piemēram: „No 01.09 – 03.09” un lieku tajā konkrētu, šī perioda tēriņiem paredzēto naudas summu. Tad konvertes aizlīmēju un noslēpju tās sekcijā, speciāli tām atvēlētā kastē.

Kad tas izdarīts, man nekas cits neatliek kā iekļauties šajās ieplānotajās summās. Tāpēc, dažreiz, tā vietā, lai ļautos izdomātam kārdinājumam, piemēram, picas pasūtīšanai, es domāju par to, kādu garšīgu ēdienu varētu pagatavot no pupiņām vai kāpostgalvas. Pie tam, šis risinājums ir daudz vienkāršāks salīdzinājumā ar uzdevumu „No kā lai aizņemas naudu līdz algai?” Un tas ļoti disciplinē!”

Uz banku

Daudzi Irēnas ekonomijas sistēmu uzskata par neefektīvu, bet viņa zina to labāk… Pateicoties tam, ka viņa ir kļuvusi par regulāru bankas klientu, Irēnai vienmēr izdodas iekļauties savā knapajā budžetā.

Visu saņemto algu (diemžēl, Irēnai to joprojām izsniedz skaidrā naudā) viņa liek uz bankas konta. Pie tam, ne uz konta, no kura var noņemt naudu ar bankomāta karti. Naudu no šī konta Irēna izņem nelielās summās – pa 10-15 latiem. Un terē ļoti apdomīgi. Kad naudas summa beidzas, viņa atkal iet uz banku un atkal izņem nelielu naudas summu.

Joprojām Irēna nesaprot, kur ir tas „knifs”. Tomēr domā, ka noslēpums ir tajā, ka “uz rokām” viņai ir pavisam neliela naudas summa un tajā, ka naudu nevar jebkurā mirklī izņemt no bankomāta. Līdz ar to, Irēna nevar sev atļauties neko, izņemot tekošos tēriņus par pārtiku, nopirkt nagu lakas noņemšanas šķidrumu vai samaksāt tekošos mob.telefona rēķinus.

Pati sev kredītdevēja

Anitai ļoti patīk gatavot ēst un viņa jau sen sapņo par franču plīts iegādi. Saprotot, ka tik dārgs pirkums viņai „nespīd”, bet kredīts, kas noformēts bankā prasīs klāt vēl %, viņa izdomāja sekojošu. Summu – plīts cenu + procentus, viņa sadalīja ar mēnešu skaitu un iedomājās, ka ir paņēmusi kredītu. Viņa aizgāja uz banku, atvēra sev depozīta kontu un katru mēnesi uz to pārskaitīja konkrēto naudas summu.

Pēc gada viņa šo noguldījumu izņēma un nopirka sev plīti. Virs šīs summas viņai vēl palika 30% un noguldījuma procenti. Rezultātā Anitai palika vēl 40%, par kuriem viņa sev kā balvu „par drosmi, pacietību un apķērību” nopirka 40 priekšmetu franču trauku komplektu.

Ja viņa nebūtu to paveikusi, franču trauku komplekta Anitai nebūtu.

Nost ar pirmstermiņa noguldījuma atgriešanu

Nezinu kā pie mums Latvijā (neesmu pētījusi), bet valstī, kurā dzīvo Jana, visas bankas šobrīd piedāvā iespēju noguldījumu izņemt arī pirms termiņa.

Tas nozīmē, ka, ja 5-7 gadus atpakaļ, tu, bankai uzticot līdzekļus, tos varēji izņemt tikai pēc norunāta termiņa beigām (piemēram pēc 6 mēnešiem vai 5 gadiem), tad tagad tu to vari izdarīt jebkad. Pie tam, ir bankas, kuras šīs procedūras rezultātā procentus nesamazina.

Sākotnēji Jana šo ideju uztvēra ļoti progresīvi: „Cik jauki! Ja būs nepieciešamība, izņemšu!” Toties, tagad viņa saprot, ka tas ir tikai lieks kārdinājums iztērēt sakrāto naudas summu ne tam, kam tā ir paredzēta. Tāpēc Jana rīkojās sekojoši.

Viņa atvēra divus ātros depozītu kontus dažādās bankās. Vistuvākajā bankā – depozītu, kuru nedrīkst lauzt ātrāk par norunāto termiņu. Šai gadījumā ir viss kārtībā un kārdinājums nedarbosies. Janas depozīta termiņs ir uz 9 mēnešiem – precīzi līdz nākamajam atvaļinājumam. Otrs depozīta noguldījums ar iespēju to lauzt. Tas tika atvērts „visādam gadījumam”, ja nauda būs ĻOTI nepieciešama. Šīs bankas atrašanās vieta speciāli tika izvēlēta cik vien varēja tālāk – lai bez īpašas nepieciešamības nerastos vēlēšanās turp braukt. Kā sacīt jāsaka: aitas dzīvas un vilks paēdis.

Māsas vai drauga palīdzība

Ja tu neuzticies sev un savai spējai ekonomēt, atrodi cilvēku, kuram tu pilnībā uzticies.

Viktorijai šāds cilvēks ir viņas māsa Anna. Viņa ir ļoti ekonomiska. Tāpēc Viktorija savai māsai uztic naudu, kuru vēlas iekrāt un uzreiz pasaka kamdēļ vai kādiem nolūkiem.

Savukārt, Anna šo naudu atgriež tikai tad, kad Viktorija savu plānu vēlas un jau spēj realizēt. Citiem tēriņiem (pat svarīgiem un nepieciešamiem) viņa naudu māsai nedod.

Jau desmitām reižu Anna māsu ir izglābusi no nevajadzīgiem tēriņiem. Un pateicoties viņai, Viktorijai jau ir gan jauns laptops, gan vannas istabā skaists remonts.

Nu ko, arī es, izskatās, starp šīm naudas ekonomijas un iekrāšanas metodēm atradu „savējo”…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: budžeta planošana, lietišķā sieviete, naudas ekonomija