Līdzība par to, kā atbrīvoties no problēmām
Stundas sākumā profesors pacēla rokā glāzi, kurā bija neliels daudzums ūdens.
Viņš turēja šo glāzi, tik ilgi, kamēr viņam uzmanību pievērsa visi studenti, un tad pajautāja: „Cik, jūsuprāt, sver šī glāze?”
„50 grami!”, „100 grami!”, „125 grami!” – minēja studenti.
Es arī pats nezinu,- teica profesors, – lai to uzzinātu, tā būtu jānosver.
Bet jautājums, tomēr, ir cits: kas notiks, ja es šo glāzi paturēšu tā vēl pāris minūtes?”
– Nekas, – atbildēja studenti.
-Labi. Bet kas būs, ja es to turēšu stundu?- atkal jautāja profesors.
– Jums sāks sāpēt roka,- atbildēja viens no studentiem.
– Tā. Bet kas būs, ja es to tā turēšu veselu dienu?
– Jūsu roka pārakmeņosies, Jūs sajutīsiet muskuļos lielu spriedzi un Jūsu roka pat var būt paralizēta un nāksies doties uz slimnīcu,- pārējo studentu smieklu pavadīts, atbildēja vēl viens students.
– Ļoti labi, – mierīgi turpināja profesors, – bet vai šai laikā mainīsies šīs glāzes svars?
– Nē, – tāda bija studentu atbilde.
– Tad no kurienes ir radusies šī sāpe plecos un saspringums muskuļos? – studenti bija pārsteigti par jautājumu un aizdomājās.
– Kas man būtu jādara, lai no šīs sāpes atbrīvotos? – jautāja profesors.
– Jānolaiž glāze, – sekoja ātra atbilde no auditorijas.
– Lūk, – iesaucās profesors, – tieši tā notiek arī ar mūsu dzīves problēmām un neveiksmēm.
Turēsi galvā dažas minūtes – tas ir normāli. Domāsi par tām ilgu laiku, sāksi just sāpes. Bet, ja turpināsi domāt par tām ilgi, tās sāks tevi paralizēt un tas nozīmē, ka ne ar ko citu nodarboties vairs nespēsi.
Ir svarīgi pārdomāt situāciju un izdarīt secinājumus, bet vēl svarīgāk katras dienas beigās, pirms ej gulēt, šīs problēmas atlaist.
Un tā tu katru rītu varēsi mosties bez spriedzes – možs un svaigs, gatavs tikt galā ar jaunām dzīves situācijām.
Tāpēc atceries: „Nolaid glāzi dienas beigās!” Jo svars taču nemainās, bet roka var būt paralizēta…Un vēl labāk – ja situācija ļauj, izlej glāzi. Un visbiežāk tā ļauj.
Cik bieži mūsu dzīvē gadās situācijas, kas ir diezgan sarežģītas un it kā pat
neatrisināmas un mēs tās „griežam un griežam” savā galvā un nelaižam vaļā. Bet dažreiz ir vienkārši jāatļauj sev tās atlaist un dot iespēju šai ne vienkāršajai situācijai attīstīties.
Vai tev ir bijušas šādas situācijas? Vai ir bijis tā, ka domās „pieķeries” pie kādas problēmas un, kad kaut kādā nesaprotamā veidā tā tomēr nokļūst otrajā jeb aizmugures plānā, tā atrisinās pati no sevis?
Uz tikšanos tepatās,
Aija
Interesanti raksti :
Universitātes profesors saviem studentiem uzdeva šādu jautājumu: - Vai viss, kas pastāv ir Dieva radīts? Kāds students drosmīgi atbildēj ...
Vasaras Saulgrieži sagaidīti, Jāņi nolīgoti, jāņu bērni aizbraukuši. Kas atliek? Jākārto māja, jāatvadās no svētku pušķojuma, greznojuma. ...
Vasaras puķes jau sals ‘’nokodis’’, ziemcietes jau būtu laiks nogriezt, pabarot ar rudens mēslojumu un likt gulēt. BET – kur tad ņemt ko ...
Jā, šādu situāciju mēs pazīstam visas: pulkstenis rāda pāri pusnaktij, būtu sen jau jāguļ, bet nekas nesanāk. Un viss ir tikai tāpēc, ka milzī ...
Dārzā darbu pašlaik tik daudz, ka nevar paspēt visus apdarīt : Mulčē; Veido savu viršu dobi; Ieziemo ūdensaugus; Gatavo smilts ...
Loading ...
Vai tiešām latviešu valoda ir tik nabaga, ka jālieto krievu vārds kā “pritča”?????
Varbūt mana valoda, Margarita, ir nabadzīga, bet es atstāju šo krievu vārdu ar nolūku. Teksts tika tulkots no krievu valodas un ir vārdi, termini, kurus vērts atstāt tieši tādus, kādi tie ir – netulkotus, lai precīzāk izpaustu to, ko vēlies kādam sniegt. Un es jau kaut kad minēju, Margarita, ka nepretendēju uz delfi.lv sievietēm veltītās sadaļas popularitāti…tas ir mans, vienkāršas sievietes blogs un te ielūkojas tās, kas mani “pacieš” tādu kāda esmu :). Un esmu viņām pateicīga par to.
Cien. Margarita, tas viens teikums ar Jūsu aizrādījumu arī gramatiski nav pareizs, jūtat ? Laikam nē, citādi nebūtu tā veidojusi šo teikumu. Un nekašķēsimies, to kašķu jau tāpat pilni delfu komentāri.
Jā , skolā par nepareiziem vārdiem vai pieturzīmēm liek divniekus. Bet, man liekas, ka dzīves skolā mēs divniekus saņemam par pavisam ko citu – par neiejūtību un neprasmi saprasties, par necieņu pret citiem cilvēkiem, par sava egoisma apmierināšanu uz citu rēķina un vēl bezgalīgi daudz citām lietām…Un te mums atestāts netiek izsniegts noteiktā datumā un neglabājam to dokumentu atvilknē – arī atzīmes ir mainīgas. Šis vērtējums atrodams tikai tajā brīdī, kad saņemam drosmi un ieskatamies sev dziļi sirdī…esot godīgas pret sevi pašu.
Ideaali!
Paldies!
Paldies! Tas priekš manis bija ļoti pamācoši!