Vai mēs zinām kā rīkoties vētras laikā? Ja daudzi zina, tad noteikti ne visi. Arī es to īsti pareizi nezinu, tāpēc šodien devos interneta ārēs, lai atrastu informāciju, to valstu mājas lapās, kur vētras notiek krietni biežāk nekā pie mums. Turpmākais teksts būs šīs informācijas tulkojums un apkopojums.

Meteorologi var brīdināt par tuvojošos katastrofu (viesuļvētru, vētru utt.) divas stundas pirms tās. Tomēr visbiežāk sinoptiķi brīdinājumu par stipru vēju, pavēsta ar diezgan lielu laika intervālu. Bet gadās, ka par bīstamo parādību nebrīdina (Piezīme: tādi gadījumi esot bijuši)…

Lūk, kāpēc būtu nepieciešams zināt un ievērot vispārējos drošas uzvedības pasākumus spēcīga vēja laikā.

Ja tomēr ir paspēts brīdināt par gaidāmo katastrofu, vajadzētu veikt pasākumus, lai aizsargātu ēkas un būves, kā arī mūs pašus un tos cilvēkus, kas atrodas mums blakus.

Ja mēs atrodamies mājā vai dzīvoklī:

1.Ieslēdziet radio vai citus informācijas uztveršanas līdzekļus, kas ļautu saņemt brīdinājumus. Tas var būt televizors, dators ar interneta pieslēgumu utt. Tomēr atcerieties, ka vislabākais informācijas saņemšanas avots šādos gadījumos ir radio, kas darbojas ar batarejām. Parasti vietējie civilās aizsardzības un avārijas dienestu radio ziņo, kas ir jādara un kā vētrai sagatavoties.

2.Aizveriet visus atvērtos logus un pārbaudiet cik visi logi ir droši noslēgti. Vislabākā aizsardzība ir skotča vai citas līmlentas uzlīmes pār stiklu – pa tā diagonāli (kā to darīja kara laikā). Ja stipra vēja laikā stikli tomēr saplīst, lausku būs krietni mazāk un tās nelidos haotiski pār visu dzīvokli. Arī ievainošanās risks šādā gadījumā ir krietni mazāks.

3. Cik vien iespējams – izslēdziet visus elektroenerģijas, gāzes un ūdens padeves avotus. Laicīgi vajadzētu nodrošināties ar dzeramā ūdens krājumiem, ar produktiem vismaz uz 5-7 stundām, svecēm vai citiem gaismas un siltuma avotiem. Ja jums ir tāda iespēja, varat izmantot autonomo elektrības avotu. To, protams, vajadzētu laicīgi sagatavot darbam vismaz uz 24 stundām. Nav ieteicams to darbināt pērkona negaisa laikā. Atcerieties, ka vētras laikā tiek noslēgti jebkuri elektroenerģijas avoti.

4. Vētras laikā nebūtu vēlams tuvoties elektrības rozetēm, caurulēm un dažādiem vadiem.

5 . Vienstāvu mājās stipru vēju laikā liels risks ir jumta klājumam. Tas ir tāpēc, ka vējš, kas pūš ārā uz jumtu rada daudz mazāku spiedienu, nekā tas ir iekšpusē. Tāpēc gaiss, kas ir iekšpusē spiež uz jumtu. Tomēr nebūtu ieteicams vētras laikā atvērt logus ar domu šo spiedienus mazināt, lai glābtu jumtu. Sekas var būt ļoti bēdīgas. Ja jumtu vētra tomēr norauj, ir jānoslēpjas zem cita pārklājuma – zem galda, skapī utt. Visdrošākās vietas vētras laikā ir tās, kas ir tālāk no logiem – tualetes telpas, koridori, iebūvētie skapji.

6. Ja vētra ir beigusies un jūsu mājai viss ir kārtībā, ir jāiet palīgā tiem, kas nonākuši grūtībās. Ja jums ir ģenerators, tagad to varat ieslēgt. Bet ņemiet vērā – ja jums ir gāzes pievads, pirms ģeneratora ieslēgšanas pārliecinieties, ka tas nav bojāts un nav nekādas gāzes noplūdes.

7. Kā likums, pēc vētras, izejot atkal uz ielām, ir jābūt uzmanīgiem – netuvojieties aprautiem vadiem, izkārtnēm, kas šūpojas, šķībi stāvošiem stabiem vai vietām, kas rada aizdomas vai šaubas par drošību.

8. Ja brīdinājums par stipra vēja tuvošanos ir pārsteidzis uz ielas, nekavējoties noslēpieties kāpņu telpā vai līdzīgā vietā un vislabāk tur, kur pēc iespējas mazāk logu. Ir pilsētas, kurās ir speciāli būvētas patversmes.

Tomēr, ja par stihijas tuvošanos neesat brīdināti vai arī brīdinājumu neesat dzirdējuši, tad, tuvojoties sliktiem laika apstākļiem, atejiet prom no logiem un citām nedrošām vietām, un ātri atslēdziet ūdeni, gāzi un elektrību. Nogaidot vētru dzīvoklī, atcerieties vienu svarīgu lietu – šobrīd vissvarīgākā ir jūsu un blakus esošo cilvēku dzīvība. Ātri meklējiet drošu vietu un gaidiet vētru tur. Pēc vētras ir vērts sameklēt pārtiku (ja tā nav bojāta), dzeramo ūdeni, un visu, kas šādos gadījumos var būt noderīgs – lukturīšus, sveces utt.

Atcerieties, ja dzīvoklis vai māja ir stipri cietusi, uzreiz pēc vētras, paņemot līdzi dokumentus un pārtikas rezerves, ejiet prom – uz drošāku vietu.

Ja vētra jūs pārsteigusi laukos, lauka vidū vai mežā, meklējiet pēc iespējas drošāku vietu un ievērojiet drošības noteikumus, lai pasargātos no zibens.

Turieties tālāk no vecām ēkām un veciem vai vientuļi stāvošiem kokiem. Ja vētra jūs pārsteidz uz ceļa, noejiet malā un apgulieties ceļmalā. Tā šobrīd ir drošākā vieta. Ja jums ir auto, palieciet tajā un aizveriet visus logus. Protams, pirms tam nobrauciet malā un apstājieties.

Un vēlreiz – vienmēr atcerieties: vētras laikā vissvarīgākā ir jūsu un blakus esošo cilvēku dzīvība! Un kad vētra ir beigusies un, ja jūsu mājai viss ir kārtībā, ir jāiet palīgā tiem, kas nonākuši grūtībās!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: kā rīkoties katastrofas laikā, kā rīkoties vētras laikā