Šī ir Irīnas vēstule, ko saņēmu šodien pēc Buduars.lv un Jevas Karabeško šīs sestdienas semināra. Nevarēju to neielikt mūsu vēstuļu stūrītī, jo tas man likās tik jauks, pārmaiņas alkstošas sievietes stāsts…

It kā par ikdienu, bet tajā pašā laikā, to lasot, gribas visu laiku smaidīt un darīt tāpat! Paldies, Irīna!

—————————–

Sveika, Aija!

Sveika, Sarmīte!

Sveika, Jeva!

Paldies par jauko kopīgi pavadīto dienu! Paldies Jevai par mācību – liekas, ka viņai ir pareizas atbildes uz jebkuru jautājumu un viņas klātbūtnē un arī pēc sarunām liekas, ka tev viss izdosies.

Gribu pastāstīt par savām sajūtām un padalīties ar savām domām!

Braucot mājup ar autobusu, visu ceļu domāju par to, ko uzzināju un, kā es tālāk dzīvošu. Saprotu, ka atpakaļceļa nav un ar visu cieņu pret pagātni es rādīšu tai pagātnei muguru un ar seju iešu uz nākotni.

Ar tādām domām mājās izdzēru vīna glāzi un aizgāju gulēt, nepārlasot savus pierakstus. Bet kad svētdien pamodos, man ienāca prātā bērnu dzejolītis:

Es sapnī redzēju laimi.

Kad pamodos, bija tās žēl

Un gribēju vēlreiz aizmigt,

Lai ieraudzītu to vēl.

Ārā spīdēja saule un es izdomāju, ka aizbraukšu uz laukiem pie saviem vecākiem. Viņi dzīvo 40 km attālumā no pilsētas. Mana divpadsmitgadīga meita palika pilsētā, jo viņai bija temperatūra.

Izņēmu no somas semināra materiālus un ieraudzīju mazo sudraboto aploksni. Uzreiz ieliku iekšā eur 5.00 ar domu „Priekam!”. Un jau zināju, kas pa prieku tas būs.

Atcerējos par to, ka savas saknes un senčus jāciena un iebraucu veikalā, lai nopirktu kaut ko garšīgo, lai vecākus palutinātu. Veikalā ieraudzīju, ka dvieļiem ir atlaide. Sen jau gribēju nomainīt lauku mājā dvieļus. Ieekonomēju eur 7.92. Atcerējos vakardien teikto – jāuzmanās no ekonomijas ar „0” un atlaidēm. Tad būs jāpērk vēl vienu aploksni ieekonomētām naudiņām.

Tirgū vēl nopirku puķu stādus un devos uz laukiem. Pa ceļam pamanīju cik skaistas, spilgtas krāsas apkārt –spilgti zaļi lauki ar košiem dzelteniem pienenes pleķiem, zilas debesis, uz kokiem svaigas, pagaidām, bez putekļiem lapiņas – tādas sulīgas krāsas var būt tikai vasara sākumā!

Braucot, redzēju divas dzērves un zaķi, sajutu mieru un padomāju: „Daba ir lielisks enerģijas avots”. Vēl nodomāju: „Es būšu pirmā, kas dzīvos savādāk!”

Lauku mājā, kamēr mamma neredz (viņai ļoti patīk vecie, mīkstie dvieļi), izmetu divus vecos virtuves dvieļus un ieliku jaunos. Sastādīju puķes, izravēju puķu dobes, nopļāvu zāli, izbaudīju svaigi nopļautas zāles smaržu un devos atpakaļ uz pilsētu pie sava „enerģijas avota”, ‘’kustinātāja” un „vampīra” vienā personā – manas mīļās jaunākās meitiņas.

Mājās ķēros klāt pie 27 nevajadzīgām lietām, ko ir jāizmet 9 dienu garumā. Izrādās tas nemaz nav grūti – atrast. Es sāku ar atvilktni, kur stāv medikamenti. Ko es tikai tur neatradu! Tabletes un mikstūras, kurām derīguma termiņš beidzās pirms pieciem gadiem, vecas pipetītes utt. Un tādu vietu mājā ir ļoti daudz.

Un pirms gulēšanas izkrāsoju naudas Mandalu ar skaistām, labām domām par labklājību, naudu un pieķēru sevi, ka es, krāsojot, smaidu un tas smaids man ir iekšā.

Pārlasīju pierakstus, gribēju izgriezt Miss Pigiju un ielikt makā, bet sapratu, ka jāpērk jaunu maku – vecais saplēsts un diez vai Miss Pigija tur jutīsies labi.

Tā pagāja mana pirmā dienā pēc semināra un es ceru, ka tādas dienas man būs vēl daudz. Protams es palikšu tāda, kāda es esmu, bet pārmaiņas uz labāko pusi notiks! Un atkal atcerējos dzejolīti krievu valodā :

Что может быть бесплодней сожалений?

Ты прожитые годы вороша,

Поймешь однажды, сколько потрясений

Могла бы избежать твоя душа!

И жизнь твоя, могла бы стать примером…

Гармонии- где стройны все черты

Но то б была уже ,наверно,

ДРУГАЯ ЖЕНЩИНА, НЕ ТЫ!!!!!!

Lai mums visām izdodas , tagad mēs zinām, kā to izdarīt!

Uz tikšanos!

Irīna

Tags: Jeva Karabeško, pārmaiņas, seminārs, seminārs sievietēm