Mūsdienās mēs praktiski visu laiku tiekam pakļauti stresam. Šobrīd jau tiek uzskatīts, ka stress ir pastāvīgs progresa pavadonis un obligāta megapolisu dzīves sastāvdaļa. Tas tiešām ir tā, bet tikai daļēji. Pat, ja cilvēks pārcelsies uz alu un visu dienu nodosies meditācijai un lūgšanām, arī šajā gadījumā viņš diez vai spēs izvairīties no stresa.

Daudzi psihologi apgalvo, ka stress mazās devās ir pat ļoti noderīgs, bet, kad tas kļūst ilgstošs – tas jau ir ļoti nopietni un var izraisīt veselības problēmas. Šodien parunāsim par to, kāds stress kaitē organismam un kāds, tieši otrādi, ir vērtīgs un mobilizē to.

Nopietni stresi

1. Finansiālas grūtības.

Pastāvīga, hroniska naudas trūkuma un šai sakarā pārdzīvojumu psiholoģiskās sekas ir apjukums, raudulīgums, bezmiegs, nogurums, pastāvīgi slikts garastāvoklis. Kāds izjūt pastāvīgu izsalkumu un regulāri iztukšo ledusskapi, bet kāds, tieši otrādi, apetīti zaudē.

Padoms: Ja tu izjūti regulāras finansiālas grūtības un bieži vien domā par savu miglaino nākotni, tev steidzami jāpārskata sava attieksme pret dzīvi. Nekas nemainīsies, ja tu visu laiku pārdzīvosi. Varbūt ir vērts labāk pārskatīt savu dzīves veidu, ņemt mazāk kredītus, palasīt grāmatas par to, kā dzīvot saskaņā ar iespējām vai, kā kļūt par finansiāli neatkarīgāku, kā uzsākt savu biznesu un saprast, ka dzīvē nav nekā svarīgāka par veselību.

Mēs dzīvojam, lai priecātos par dzīvi, nevis, lai visu laiku skumtu! Labāk lasi jaunumus par veselības saglabāšanu, nekā ziņas par kārtējiem teroristiskajiem aktiem. Labāk klausies labu mūziku un skaties vērtīgas, labas filmas, nekā meklē pēdējās ziņas par ārkārtējām situācijām.

2. Regulāras ikdienas problēmas darbā

Akūts, īstermiņa stress nav kaitīgs, gluži pretēji, tas tikai norūda tevi. Bet, ja stress kļūst hronisks un situācija, kas to rada nekādi netiek risināta, tas var pārtapt depresijā, ko ar meditācijām un psiholoģiskiem seansiem nemaz vairs neizārstēsi.

Ilgstošs, ilgtermiņa stress var novest pie imūndepresijas, kad cilvēks kļūst praktiski neaizsargāts pret saaukstēšanās, vīrusu un infekcijas slimībām.

Padoms: Mēģini vai nu mainīt situāciju vai attieksmi pret to. Varbūt ir pienācis laiks pāriet uz izšķirošu rīcību un kaut ko savā dzīvē mainīt? Apzinoties savas vajadzības, iemācies iet uz nosprausto mērķi, tai pat laikā ņemot vērā arī apkārtējo cilvēku vajadzības. Iemācies plānot savas darbības un sasaistīt ātru, tūlītēju rīcību ar tās ilgtermiņa sekām.

3. Tuva cilvēka zaudēšana

Mīļotā vai tuva cilvēka zaudēšana tas nav vienkārši stress, tās ir lielas bēdas. Tas ir trieciens, kurš satricina visu organismu, dažreiz apdraudot pat dzīvību.

Padoms: Šajā gadījumā ir grūti dot padomu, bet jācenšas saprast, ka sliktākais jau ir noticis un tagad tev būs nepieciešams atrast sevī spēkus, lai turpinātu dzīvot normālu dzīvi. Kāds laiks jānogaida un tad sevi kaut kam jāveltī, jāatrod kaut ko dvēselei – kādu nodarbi vai hobiju, kas sāpi padarīs mazāku un pēc tam tava dzīve iegūs jaunu jēgu.

4. Šķiršanās ar partneri

Šī saspringtā situācija var ievilkties. Protams, izjust šķiršanās ciešanas ir dabiski, jo kad cilvēki šķiras, ir ļoti sāpīgi. Bet ir svarīgi saprast, ka stress var ātri pārtapt depresijā un neviens vairs nespēs palīdzēt, izņemot tevi pašu.

Padoms: Svarīgi atcerēties, ka visiem dzīves konfliktiem ir gan sākums, gan beigas. Un,ja kaut kas ir beidzies, tas nozīmē, ka ir sācies kaut kas jauns. Šai visā stresā un pārdzīvojumu jūrā mēs bieži vien visu uzmanību pievēršam tikai tam, ka ir kaut kas zaudēts.

Stresa iemesls ir acīmredzams, tāpēc nevelc garumā savas problēmas risināšanu. Tava dzīve atrodas tavās rokās un tikai tu vari sevi padarīt laimīgu. Katru reizi mēs izdarām izvēli un katru reizi paši baudām tās sekas. Ja tava izvēle ir ciest un raudāt, tad ciet un raudi tik ilgi, kamēr tavas veselības problēmas kļūs neatgriezeniskas. Vai tev to vajag? Varbūt, labāk, izdarīt citu izvēli – priecāties par katru dienu un būt laimīgai neskatoties ne uz ko?

 

Vieglie stresi

1. Neveiksmīga darba diena.

Neapmierināta klienta zvans, strīds ar kolēģiem vai priekšnieku un citas „darba” likstas arī var kļūt par stresa situācijas iemeslu. Tomēr, visas šīs nepatikšanas nevar tev kaitēt, bet gan otrādi – var tev palīdzēt!

No psiholoģiskā viedokļa, stress ir drauds mūsu stabilitātei, bet no filozofiskā skatījuma – tā ir dabiska organisma atbildes reakcija uz draudiem. Organisms pastiprina aizsardzības mehānismus, kas turpmāk var tam palīdzēt pretoties infekcijām. Tāpēc, ja tu iekšēji „savāksies”, tev var rasties jauni spēki, bet prātā var ienākt perfekts tavas problēmas risinājuma variants.

Padoms: Neskumsti, bet gan otrādi – savācies! Izturies pret neveiksmi nevis kā pret nepatikšanām, bet kā pret šķērsli, kuru ir interesanti pārvarēt, lai pēc tam varētu pilnībā baudīt savu uzvaru.

Un nekad neaizmirsti, ka nākamā svītra aiz melnās vienmēr ir baltā.

2. Uzstāšanās publikas priekšā.

Nepieciešamība uzstāties un runāt publikas priekšā var izsist no sliedēm praktiski jebkuru cilvēku. Tomēr šāds stresa veids ir ļoti vērtīgs! Protams, organisms ieslēgs aizsardzību un tev var rasties pastiprināta svīšana un paātrināta sirds darbība. Tomēr, paralēli tam, asinīs radies pastiprinātais adrenalīna un kortizona daudzums padarīs tavu reakciju daudz ātrāku, tu kļūsi par sevi pārliecinošāka un pēc pārdzīvotā stresa izjutīsi prieku un gandarījumu.

Padoms: Neatliec sava uzdevuma realizāciju uz pārāk ilgu, citādi ir risks „pārdegt” un zaudēt organisma mobilizētos spēkus. Tāpēc centies uzstāties viena no pirmajām.

3. Kavēšanās.

Mēs izjūtam stresu arī tad, ja mēs kaut kur steidzamies un kavējam. Lai izvairītos no lieka uztraukuma, labāk ir iemācīties laiku plānot pareizi. Izej no mājām ātrāk, nekā tas ir nepieciešams, kaut vai par 10 minūtēm.

4. Stress un intīmā dzīve

Hronisks, ieildzis stress var ietekmēt arī tavu intīmo dzīvi. Atrodoties nomāktā stāvoklī, cilvēks ir apātisks, miegains, depresīvs un viegli sakaitināms. Šādā stāvoklī mums nav nekādas intereses ne par seksu, ne intīmiem priekiem – mums negribas neko! Šādos momentos partneri var atsvešināties, iespējami strīdi un savstarpēji pārmetumi.

Padoms: sekss ir prieks. Tāpēc, lai stress neietekmētu mūsu libido, seksam ir jābūt regulāram, jo tikai tad, kad sekss ir regulārs, paaugstinās testosterona līmenis asinīs. Depresijas un stresa periodos centies no seksa neatteikties, bet gan tieši otrādi – uztver seksu kā zāles. Orgasms ir labs veids atslābt un noņemt saspringumu. Šādos brīžos organisms izdala prieka un baudas hormonus.

 

Stresa mazināšana – vērtīgi padomi

Fiziski vingrojumi. Kad tu nervozē un nevari nosēdēt uz vietas, jo stresa hormons (kortizols) pastiprina muskuļu darbību, tev ir nepieciešams atslābt. Vispirms atslābini plaukstas, pamasē pirkstus, tad noliecies uz sāniem un izdari pietupienus. Brīnišķīgs stresa mazināšanas paņēmiens ir sporta zāles apmeklējums vai fizisks darbs.

Jebkādas, pat muļķīgas kustības. Ja tev nav iespējas izdarīt rīta rosmi, tas pamēģini pastaigāt pa kāpnēm – lejup un augšup. Vai pastaigāt, kā pingvīns (pārveļoties no kājas uz kāju). Var arī paapļot acis vai tās pakustināt, strauji paskatoties te pa labi, te pa kreisi.

Dziļa elpošana. Ļoti labi var nomierināt arī dziļa, mierīga un līdzena elpošana. Apsēdies, iztaisno muguru, iztaisno plecus un lēnām ieelpo ar pilnu krūti. Ar gaisu piepildi vispirms vēdera lejasdaļu, tad krūšu daļu. Aizturi elpu un ar troksni izelpo. Ieelpa tiek veikta caur degunu, izelpa – caur muti.

Muskuļu atslābināšana. Stresa laikā, mēs kā bruņurupuči ieraujam galvu, plecus, sasprindzinām galvas un sejas muskuļus, it kā gatavotos aizsardzībai. Nolaid plecus, centies atslābināt kakla muskuļus, pieliecot galvu uz priekšu, pamasē ar pirkstiem galvas ādu.

Siltas plaukstas. Ja tu esi ļoti satraukta, paberzē plaukstas vienu pret otru, sajūti tajās siltumu un enerģiju un uzliec tās uz sejas. Tas ļaus tev nomierināties un sajust sevi drošībā.

Stress mūs vajā pastāvīgi un mūsu uzdevums – nepadoties un neiekļūt tā tīklos. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka visas grūtības ir laicīgas un ka pēc rieta seko lēkts.

Un, lai vai cik tas kādam neskanētu banāli, bet viss vienmēr notiek mūsu labā – mūsu pieredzei un mūsu garīgai izaugsmei. Vienmēr, pat visgrūtākajā situācijā, ir svarīgi nenolaist rokas un vienmēr palikt par cilvēku. Lai nebūtu kauns par saviem vārdiem un par saviem darbiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: ka cīnīties ar stresu, kā tikt galā ar stresu, stress, veselība