Nebaidies no tā, ka tavai dzīvei jābeidzas. Baidies, no tā, ka tā nemaz nebūs sākusies.

( Dž. Ņūmens)

Cilvēka slimības un viņa veselība – tās ir dažādas viena veselā īpatnības. Un, diemžēl, tās nevar pastāvēt viena bez otras un ir kļuvušas par mūsu dzīves pastāvēšanas noteikumu. Bet slimību iemeslu izpratne un cilvēku attieksme pret tām ir ļoti dažāda…

Ja mēs pavērosim slimniekus (it īpaši hroniski slimos), konstatēsim, ka ne katram piemīt vēlme kļūt patiesi veselam. Paradokss, bet ir cilvēki, kas gūst baudu no pašspīdzināšanas! Un tās izpausmi rod savā slimībā!

Kā lai savādāk definē tādu slimnieku uzvedību, kas ļoti bieži un, gandrīz ar lepnumu, stāsta par savām slimībām un dzīves neveiksmēm? Rodas iespaids, ka viņi vēlas nopelnīt balvu vai klausītāja sajūsmu par savu pacietību un būt slimiem viņiem pat patīk.

Lai nezaudētu savu „baudu” un „priekšrocības”, kas gūtas saistībā ar slimību, tāds cilvēks var pat atteikties no iespējas izveseļoties.

Pie tāda dzīvesveida pierodot, šie nelaimīgie vairs nerod savādāku iespēju pievērst apkārtējo uzmanību. Tāds paradums ir visbriesmīgākā slimība un vienīgais labums no tāda cilvēka: dzīvs, reāls piemērs kā NAV jādzīvo.

Ir cilvēku kategorija, kuri savas veselības problēmas nevēlas risināt patstāvīgi. Var teikt, ka slinkums dzima vēl pirms viņiem pašiem, tāpēc viņi pilnībā un galīgi paļaujas tikai uz ārstiem, dažādiem dziedniekiem un ekstrasensiem, kuru uzdevums, viņuprāt, pastāvīgi viņus aprūpēt, pieskatīt nepieciešamo procedūru un darbību izpildi. Tādi slimnieki nekādā veidā nepiedalās ārstēšanās un atveseļošanās procesā, tāpēc, tas notiek lēnām, bet dažreiz nenotiek nekad.

Viens no medicīnas zinātnes dibinātājiem Avicenna teica, apmēram, šādus vārdus: „Mēs esam trīs – es, tu un slimība. Tu ar kuru no mums? Ja ar mani, tad mēs uzvarēsim. Ja ar slimību, tad es tev līdzēt nespēšu.”

Ir arī tādi slimnieki, kuru mērķis izveseļoties ir ļoti nopietns, bet viņiem traucē citas, tobrīd svarīgākas, problēmas. Bet problēmas nebeidzas nekad un savai veselībai laika tā arī neatliek.

Un ir tikai nedaudzi, kas visas lietas met pie malas un, pieņēmuši nopietnu un atbildīgu lēmumu, sāk darboties atveseļošanās procesa virzienā. Pirmkārt, viņi paļaujas uz SAVU spēku un, nevēloties kļūt par slimības vergu un ķīlnieku, burtiski pa pilienam slimību izgrūž no savas apziņas.

Šādi cilvēki gandrīz vienmēr kļūst veseli un atbrīvojas pat no vissmagākajām slimībām, jo katra viņu ķermeņa šūna ir piesātināta ar vēlmi atveseļoties un viņi absolūti 100% tic, ka tas tā notiks.

Vai tu sevi atpazini? Kurai cilvēku kategorijai esi pieskaitāma tu? Bet kurā tu vēlētos atrasties?

Viss ir TAVĀS rokās. Arī tava dzīve.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tags: dzīves stils, slimības, veselība