Ja tikko izlasījusi virsrakstu, esi gatava šim apgalvojumam pretoties, tas nozīmē, ka šī publikācija tiešām domāta ir tev.

…Jeb arī tu domā, ka pirmajā vietā ir rūpes par citiem, bērniem, piemēram, bet pēc tam kādu reizīti gadā var arī sev kaut ko atļauties? Tad šī publikācija domāta arī tev.

Tev visu laiku trūkst enerģijas, tev zūd spēki un par savu ieguldījumu gribētu saņemt balvas un atzinību? Tātad, šī publikācija arī tev ir jāizlasa.

Tu domā, ka veltīt laiku sev ir pārāk egoistiski? Iespējams, ja to darām nepareizi. Tomēr tieši mums, sievietēm, sevi mīlēt iemācīties būtu īpaši svarīgi.

Un vēl viens tests. Kā saprast, ka tev trūkst mīlestības pret sevi? – tūlīt pat palūkojies spogulī. Vai esi apmierināta?

Ja, jā – tad turpini nodarboties ar savām lietām. Bet ja nē – tad turpini lasīt tālāk.

Iemesls Nr.1. Sevi jāmīl, lai mēs justu savu spēku un pašcieņu.

Jebkura sieviete, kura pārstāj sev pievērst uzmanību, zaudē skaistumu. Bet skaistums – tas nav vienkāršs spēks. Tas ir sievietes spēks.

Gan jau ne reizi vien savas dzīves laikā esi pamanījusi, ka tad, kad tu izskaties lieliski, tad tev ir arī īpašs garastāvoklis. Un tas, savukārt, liek apkārtējiem pret tevi izturēties savādāk. Vai esi to pamanījusi?

Un tas tā tiešām ir. Tāpēc, ka rūpes par sevi, savu mazo un lielo vēlmju piepildīšana, sekošana savam aicinājumam mūs piepilda ar enerģiju, dāvā mums harmonijas sajūtu un sievietes spēku.

Iemesls Nr.2. Skaistums nav mūžīgs.

Nav neskaistu sieviešu. Ir tādas, kas par sevi nerūpējas. Un tas ļoti atspoguļojas pašvērtējumā. Tādēļ, mīļās manas, tām, kuras par sevi piemirsušas, gribu teikt – ir jārūpējas par savu izskatu, pastāvīgi un katru dienu. Un mācieties sevi mīlēt.

Bet no otras puses, uzmanība nav jāpievērš tikai ārējam izskatam, jo tā ir pārejoša parādība. Skaistums mums nepieder, tā ir Dāvana, kura jāsargā un jāvairo. Un vēl – ar gadiem šī Dāvana jāpārceļ citā līmenī – dziļākā un dzidrākā.

Un tas nozīmē – jāattīsta iekšējais skaistums, kas, patiesībā, ir daudz spēcīgāks par ārējo skaistumu. Sieviete, kurai tas izdodas, kļūst skaista no iekšienes un neskatoties uz vecumu.

Tomēr, kamēr sieviete līdz šim līmenim nav „izaugusi”, par sevi ir jārūpējas. Arī par savu ārējo izskatu. Tā ir sieviešu spēka un cēluma pazīme.

Iemesls Nr.3. Nav iespējams mīlēt kādu vairāk par sevi pašu.

„Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu”.

Bet kā tad mēs pret sevi izturamies? Kādā līmenī mēs atrodamies, tā mēs sevi arī mīlam. Un te iet runa gan par materiālo stāvokli, gan zināšanu līmeni, pašvērtējumu un pašcieņu, prasmi rūpēties un mīlēt.

Un, ja tā visa tevī nav, ne tu spēsi dot ko citiem, ne novērtēt citu doto tev. Un, ja sevi neiepazīsim, mēs nespēsim atrast savas dzīves jēgu un just no tās gandarījumu.

Iemesls Nr.4. Iemācies mīlēt sevi, lai šo mīlestību dāvātu tālāk citiem.

Ja Tevī nekā nav, tad Tev nav ko iedot ne saviem bērniem, ne vīram, nekam citam. Ja mūsos ir tukšums, bailes, nemiers, nedrošums, aizvainojums, dusmas, skaudība, neapmierinātība, tātad, tikai ar to mēs arī varam dalīties, jo mums nekā cita jau nav. Bet vai tad viņiem tas ir vajadzīgs? Vai tas vispār kādam ir vajadzīgs?

Visiem vajadzīga mūsu mīlestība. Pie tam, lai vai kā mums liktos, ka tas tā nav – materiālie labumi mūsu mīlestību neaizstās.

Un izlasīsim tagad šo:

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM

13. nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.

6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.

9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.

12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Mēs visu laiku pieprasām pret sevi uzmanību. Visdažādākajos veidos – gan ar kaprīzēm, gan frāzēm, pat ultimātiem. Un viss tikai tāpēc, ka mūsos nav mīlestības.

Tāpēc ir jāmācās sevi mīlēt.

Mīlestība mūsos visos JAU mīt. Tā ir tikai jāatrok, jānovāc visi zirnekļu tīkli un pelējumi. Ir daudz dažādu veidu. Ja tas būs tavs mērķis, tu tos atradīsi. Bet vari to sākt darīt arī jau tagad. Vienkārši katru dienu velti sev laiku. Kaut vai 15-30 minūtes dienā. Vienkārši kop sevi. Bet ar mīlestību. Ej smaržīgā, nesteidzīgā vannā, iegādājies sev labus, aromāta ziņā tev tīkamus kopjošos līdzekļus (tiem nav obligāti jābūt dārgiem), atvēli laiku nesteidzīgai tējas baudīšanai un grāmatas lasīšanai, iegādājies sev kaut ko jaunu, un atkal nav obligāti dārgu…

Ir jāpieņem sevi tādu, kāda esi. Un tas ir vēl grūtāk. Bet kā tu domāsi par sevi, tā par tevi domās apkārtējie. Un tieši tā un ne citādi. Un kā tu gribētu, lai viņi domātu?

Iemesls Nr.5. Lai dzīve nebūtu nodzīvota veltīgi.

“Katrs cilvēks ir dimants, kurš sevi var tīrīt un var neattīrīt. Cik tas ir attīrīts, tik daudz viņā spīd mūžīgā gaisma. Tāpēc cilvēka uzdevums ir nevis censties spīdēt, bet gan censties sevi attīrīt.”

L. Tolstojs

Skaistums ir otra mīlestības puse. Tiesa, mēs esam pieraduši mīlēt tikai to, kas ir skaists…,  bet, patiesībā, ir jāmeklē un jāvairo iekšējā mīlestība, tad arī skaistums būs visapkārt: gan tanī, kas to dāvā, gan viss apkārt esošais, gan mūsu rīcība, gan tās rezultāti.

Ja palūkosimies uz pasauli caur tīras mīlestības prizmu, pasaule būs citādāka. Un būs arī spēks, lai to pārveidotu.

Un ir otra galējība – ja sieviete koncentrējas tikai uz sevi un neiemācās savas dzīves laikā savu ārējo skaistumu pārvērst iekšējā skaistumā un tad to dāvāt apkārtējiem, tas nozīmē, ka dzīve ir nodzīvota veltīgi…

Vienā dienā to iemācīties nevar: vakar sevi vēl nemīlēji, bet šodien jau mīli – tas nav iespējams. Šis process ir pakāpenisks, ilgstošs un nemaz nav tik vienkāršs. Un, lai to sāktu, ir jāsaprot kamdēļ.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vārdos slēpjas neticams spēks. Pat viens vārds spēj cilvēku iepriecināt, bet var viņa dzīvi arī saindēt. Ar vārdiem var uzslavēt, iedvesmot, bet var arī pazemot un pat nogalināt.

Ir veikti pētījumi, kuri ir pierādījuši, cik ļoti ārējā ietekme spēj mainīt mūsu jūtas. Apkārtējo smaidi padara cilvēkus laimīgākus. Vai esi ievērojusi? Pat dažas jaukas frāzes, kuras mums pasaka pārdevēja un vēl labāk, ja mēs uz tām arī atbildam, spēj mūsu sejā atmodināt smaidu un tici man – garastāvoklis uzlabojas arī šim otram cilvēkam.

Mūsu vārdiem ir tieša ietekme arī uz mums pašām. Lūk, 4 frāzes attiecībā uz sevi pašu, kuras mums būtu jāaizmirst uz visiem laikiem.

1. „Es vienmēr…”

Nē, ne vienmēr. Varbūt tas bija vienu reizi, vai tu ar to nodarbojies agrāk, bet ne vienmēr. Necentīsimies programmēt savu nākotni.

Izvairīsimies no viennozīmīgiem apgalvojumiem. Mūsu dzīve ir pastāvīgā kustībā. Šodien tu neesi tas cilvēks kas bija pirms gada, mēneša vai pat vakar.

Kad tu saki: “Es vienmēr esmu mocījusies no galvassāpēm”, tu apgalvo, ka tev tā ir sāpējusi jau no mazotnes. Neuzliksim sev lāstu ierobežojumus. Jēdziens “vienmēr” neeksistē.

Tā vietā labāk teiksim: “Agrāk es…”, „Agrāk man…” vai “šoreiz neizdevās…”, „šoreiz man…” utt.

2. “Ak, nu ko Jūs!”

Cilvēki, un it īpaši mēs – sievietes, esam ļoti dīvainas… mēs tiecamies pēc komplimentiem, bet, tos saņemot, kļūstam kautrīgas, pieticīgas. Patiesībā šī frāze izsaka arī šo: “Es – neesmu nekas”.

Viens no ātrākajiem veidiem, kā atgūt pārliecību – patiesos komplimentus pieņemt. Ikvienam cilvēkam ir labas īpašības un ir ar ko lepoties.

Pret komplimentiem un atzinību izturies bez viltus pieticības. Saņemot komplimentu, atbildi uz to ar cieņu, sirsnību un pateicību.

3. „Viņam/viņai ir… Tas nav taisnīgi!”

Diemžēl, dzīve ir netaisnīga. Tu neesi piedzimusi miljonāru ģimenē, un, iespējams, nekad par tādu nekļūsi. Sievietes, kuras nav garas un slaidas, visticamāk, nevarēs kļūt par modelēm. Tāda ir dzīve.

Labākais veids, kā cīnīties pret šo šķietamo netaisnību – atrast to, ar ko dzīve pret tevi ir taisnīga.

Tu esi intraverta? Brīnišķīgi! Atrodi vietu, kur vari būt viena un nodarbojies ar iemīļoto hobiju, kurš, iespējams, tev pat nesīs ienākumus. Ne visi to spēj un ne visi prot to, ko tu.

Tu neesi pietiekami kreatīva? Nu un? Koncentrēties uz galveno mērķi un neatlaidīgi dodies tā virzienā.

Katram cilvēkam ir talanti. Iepriekšējās frāzes vietā labāk saki: “Es to neprotu, bet es varu …”.

4. „Ja vien… tad es varētu…”

Laime sākas tagad, tieši šajā brīdī. Un punkts. Šī frāze īpaši kaitīga ir attiecībā uz naudu:

– “Ja vien man būtu kādi simts tūkstoši, es uzsāktu savu biznesu!”

– “Ja man būtu vairāk naudas, es varētu nopirkt lielāku dzīvokli un beidzot justies laimīga!”

– “Tiklīdz es sākšu pelnīt… (te tiek nosaukta sava summa), es sākšu dzīvot pa īstam!”

Bet nauda – tas ir fantoms mērķis, kuru speciāli izgudrojušas ir korporācijas. Vēlme iegādāties kaut ko jaunu cilvēkam būs raksturīga vienmēr. Tiklīdz tu sāksi vērtēt savas dzīves tagadni, mirkļus, kuri paiet tieši tagad, par naudas mentalitāti tu aizmirsīsi.

Parasti šī frāze tiek izteikta kopā ar: “Viņiem ir … Un, ja vien man būtu…”.

Pietiks attaisnoties! Svarīgi koncentrēties uz gala rezultātu.

Tā vietā labāk saki: “Par cik man ir (es protu) … tad es varu …”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja tu nopietni vēlies nodarboties ar pašizaugsmi, tad viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuram tev vajadzētu pievērst uzmanību – tas ir ieguldījums jeb investīcija sevī.

Sevi var attīstīt dažādos virzienos. Atkarībā no taviem mērķiem, tev jāizvēlas prioritārie virzieni un tieši tiem tad arī ir jāvelta īpaša uzmanība.

Ir daži virzieni, kuri mums, sievietēm, varētu būt paši svarīgākie:

– fiziskā veselība,

– garīgā veselība,

– izskats,

– Prasmes.

1. Veselība.

Bez veselības būs diezgan grūti darīt un sasniegt jebkādus citus darbus un mērķus. Bet par to reti kurš domā līdz brīdim, kad notiek ārkārtas situācija.

Ir svarīgi atcerēties, ka veselība, pirmkārt, ir profilakse. Un profilakse – ir fiziskās aktivitātes un veselīgs dzīvesveids kopumā.

Ar sportu un fiziskām aktivitātēm ir jānodarbojas regulāri. Ideāli – pildīt rīta rosmi un apmeklēt sporta vai trenažieru zāli. Pie tam, tam nav nepieciešams nez kāds moderns un stilīgs sporta centrs – izmanto vienkāršu, vistuvāko un ērtāk apmeklējamo. Lai sāktu, nežēlo naudu un atrodi labu treneri, lai treniņu rezultātā nebūtu vairāk ļaunuma, nekā labuma.

Sporta nodarbībām klāt jāpievieno veselīgs uzturs. Izvairies no gāzētiem dzērieniem, sulām (ja vien tās nav pašas spiestas), trekniem un miltu ēdieniem. Tavam uzturam vajadzētu saturēt vairāk šķiedrvielu un mazāk tauku.

2. Psiholoģiskā veselība.

Te būs vesela virkne pasākumu, kuru ieviešana dzīvē palīdzēs tev jebkurā situācijā būt līdzsvarotai, mierīgai un pārliecinātai.

Vispirms ir jāatbrīvojas no stresa, jo stress – tas ir troksnis, kas tev traucē koncentrēties uz savām domām un mērķiem, tas pastāvīgi novērš uzmanību un neļauj justies laimīgai.

Tev būs jāatbrīvojas arī no kompleksiem, kas traucē dzīvot. Lai to izdarītu, vajadzēs noteikt, kas konkrēti ir tas, kas tevi nomāc un uztrauc, un jāizvēlas veids, kā šo problēmu atrisināt.

Priecē sev tuvākos un dārgākos cilvēkus. Galu galā lielā mērā tieši no viņiem ir atkarīgs tas, kādā emocionālā gaisotnē tu dzīvo.

Ja tevi pārņem negatīvas emocijas (dusmas, aizkaitinājums, neapmierinātība), mēģini tos izkliedēt, darot kādu fizisku darbu, kamēr vien sajutīsies nogurusi un atbrīvojusies no savām negatīvajām emocijām.

Biežāk klausies mūziku, īpaši instrumentālo. Tas palīdz noskaņoties uz pozitīvām emocijām!

3. Ārējais izskats.

Šo noteikumu var reizināt ar 10, jo, lai vai cik skumīgi tas nebūtu, joprojām cilvēkus vērtē pēc „cepures”. No tā, kā tu izskatīsies, vistiešākajā nozīmē ir atkarīga tava veiksme.

No tava ārējā izskata atkarīgs arī tavs iekšējais noskaņojums un lādiņš. Pateicoties apziņai, ka tu izskaties labi un apģērbam, kas tev piestāv, tu izstarosi pārliecību par sevi, kuru apkārtējie nevarēs neievērot. Bet viņu uzmanība – tas ir tas, kas tev nepieciešams. Tev būs dota iespēja to izmantot un attiecīgi rīkoties.

Bez žēlastības „izpurini” savu skapi un izmet ārā visas vecās, nonēsātās drēbes un atdod kādam tās drēbes, kuras tu zini, ka nekad neuzvilksi.

Izmanto stilista pakalpojumus vai lūdz draudzenei (kurai piemīt laba gaume) palīdzēt izvēlēties garderobi un iemācīties saskaņot tās lietas, kas der kopā. Pērc labas un kvalitatīvas lietas.

Centies vienmēr izskatīties reprezentabli, neatkarīgi no nedēļas dienas un taviem plāniem. Tavam stilam vienmēr jābūt kopā ar tevi, jo svarīgi darījumi un tikšanās bieži vien notiek negaidīti un visnepiemērotākajā laikā.

Vienmēr atcerieties vienu vienkāršu noteikumu: ģērbties vajag atbilstoši tam darbam, kuru vēlaties iegūt, nevis tam, kurš jums ir šobrīd.

© Donalds Tramps

4. Prasmes.

Tev JAU pieder noteiktas, tikai tev piemītošas prasmes un iemaņas, kuras esi ieguvusi uz mūžu.

Un tagad izdari inventarizāciju:

Paņem papīra lapu un pieraksti visas savas prasmes, nekautrējoties. Raksti to, ko tu uzskati par nepieciešamu, jo, galu galā, visu, kas šķitīs nesvarīgs, pēc tam varēsi izsvītrot. Jo vairāk tu uzrakstīsi, jo labāk – sākot ar prasmi ātri lasīt, līdz pat prasmei pareizi un skaisti salocīt drēbes.

Uz atsevišķas lapas uzraksti savus mērķus.

Pēc tam palūkojies uz prasmju sarakstu. Pirmais, kas tev jāsaprot, ir tas, ka tu esi malacis un tev piemīt liels prasmju daudzums. Šī sapratne ir ļoti noderīga sava pašvērtējuma un sevī pārliecības dēļ.

Otrais, kas tev jāizdara: izsvītro no saraksta tās prasmes, kuras tuvāko mērķu sasniegšanai nav nepieciešamas. Piemēram, ja tu gatavojies izveidot interneta veikalu, prasme skaisti, atbilstoši etiķetei un attiecīgam pasākumam uzklāt galdu, tev nebūs nepieciešama.

Palūkojies uz atlikušajiem punktiem, padomā, kas ir tavas spēcīgās puses un kuras ir tavas vājās puses un pieņem lēmumu, kas ir jāapgūst, bet kas ir tas, ko var atstāt nepilnveidojot.

Sadali šo iegūto sarakstu divās daļās: šaura novirziena (apgūt konkrētas datorprogrammas) un plaša novirziena ( oratormāksla, pārrunu vadīšanas prasmes utt.) Tālāk novērtē cik daudz naudas tev būs jāiegulda katras prasmes attīstībā un kādu atdevi tas sniegs īstermiņā un ilgtermiņā.

Tagad tev atliek tikai izplānot: kad, kur un ar ko sāksi.

Lūk, piemērs, kādos veidos tu vari attīstīt savas prasmes:

• Izstudē interneta rakstus, vietnes par tēmām, kas tevi interesē.
• Lasi grāmatas, e-grāmatas.
• Apmeklē kursus, treniņus, seminārus, vebinārus un meistarklases.
• Atrodi savu guru jeb mentoru (tāds bija arī Stīvam Džobam).

Atceries – ieguldījums sevī atmaksājas!

Lai tev izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Izrādās, ka cilvēki savu pašapziņu pazemina nejauši, caur saviem mērķiem. Parasti tiek pierakstītas miglaini neskaidras vēlmes un ar vislabākajiem nodomiem pat sāk strādāt ar tām, cenšoties tās piepildīt. Un var pat nezināt ko īsti grib un tāpēc, pie tā nākas strādāt ļoti daudz. Bet pēc laika visbiežāk met visu pie miera un dažreiz to izdara pat ātrāk, nekā vēlmes ir uzrakstītas uz papīra.

Viņi jūt, ka mērķis nav sasniedzams un no savām pūlēm un centieniem atsakās, jo jūt, ka ambīcijas ir pārāk augstas. Vai arī pamet savu mērķi uzkrātā stresa vai šajā ceļā iegūto vilšanos dēļ. Bet sliktākais ir tas, ka viņi šo savu lēmumu, kā likums, attaisno, atsaucoties uz šķietamo mērķa nerealitāti vai vēl sliktāk uz savu nespēju.

Un saka apmēram tā: „Es zināju, ka es to nespēšu”, „Tas nav man”, „Es vienkārši neizturēšu”, „Nav vērts to darīt” utt. Tikai retais no viņiem zina, ka problēmai nav nekā kopīga ar mērķi vai pat ar pašu. Koncentrācija jau sākumā ir uz „Ne” un nevis uz „Kā”.

Ar mērķa uzstādīšanu nav gana. Pajautā sev: „Ko es nākamajā nedēļā darīšu tamdēļ, lai sasniegtu savu mērķi? Un ko rīt? Un ko tagad, šajā brīdī?” Tev jākļūst par apzināti mērķtiecīgu.

Lieta tāda, ka tev nav vienkārši jāuzstāda mērķis un jāatstāj kaut kur…tur. Ja tā izdarīsi, tad tici man – tas joprojām paliks „tur”.

Esi uzmanīga, tas ir svarīgi katrā tavas dzīves momentā. Un nevis kaut kurā momentā nākotnē. Citiem vārdiem sakot, izveido sava mērķa prioritātes un tad tās padari par savu ikdienu. Pārvērt šīs prioritātes darbībā. Padari savus mērķus par saviem „apzinātajiem mērķiem”.

Cilvēki, kas dzīvo nejauši neapzinātā savu mērķu stāvoklī, nekad nesasniedz daudz. Viņi ļauj apstākļiem diktēt savu dzīvi. Parasti strādā daudzas stundas, tā domājot, ka viņu darbība kaut kā veicina to, kas ir svarīgs, bet ļoti bieži viņiem par to nav nekādas sapratnes.

Tie ir cilvēki, kuriem ir vēlēšanās, centieni, bet viņi nekad, šķiet, negūs panākumus.

Ja tu vēlies būt patiesi veiksmīga, tev vajadzētu zināt, vai tiešām tas, ko tu vēlies darīt, tiešām tev ir svarīgi. Pārcel to, kas ir svarīgs tavā dzīvē uz to, ko tu dari.

To sauc par sistēmu, MĒRĶI vai vienkārši prioritāšu noteikšanu, kas sistemātiski tev palīdzēs savas vērtības konvertēt konkrētās darbībās.

Rezultātā iemācīsies mīlēt to, ko dari, vai darīt to, kas tev patīk. Palielināsies tava pašapziņa. Izvērtēsi savas stiprās. Radīsies atzinība par dzīvi, par dzīves kvalitātes uzlabošanu. Sāksi strauji piesaistīt lietas, kas agrāk tev paslīdēja garām. Un pats galvenais, naktī gulēsi daudz labāk.

Vienkārši….jutīsi tādu kā atvieglojuma sajūtu, bet ne centienu smagumu. Jo bieži vien mēs uzstādām mērķus, bet jau ar tādu kā smaguma sajūtu, nojautu, ka būs grūti…

Un tomēr, noskaidro, kas tev dzīvē ir svarīgi un padari to par savas dzīves daļu jau tūlīt pat, šodien. Tas nozīmē – būt apzināti mērķtiecīgai. Ja tu nezinu ko tu PATIEŠĀM vēlies, tad kā, lai mērķi padara par apzinātu?

Ir jāsaprot, ka veiksme, laime, mērķis un jēga ir nevis lietas, ko tu vari atrast, vai panākt – tās savā dzīvē ir jāīsteno, jāievieš. Ja tu atceries par savām prioritātēm, tev būs lielāka miera un pārliecības sajūta par to, ko tu vēlies darīt.

Tātad, ir jāpārtrauc darboties ap saviem mērķiem un jāsāk strādāt ap savām prioritātēm. Tā ir tavu mērķu vai lietu, kuras tu dzīvē vērtē visvairāk, būtība.

Taviem mērķiem jābūt par tavas iekšējās pasaules atspoguļojumu, tā atspoguļojumu, kā tu vēlies justies šajā momentā, bet nevis pēc kaut kāda laika. Nekavēties pagātnē vai neatbalstīties pret nākotni – ir jāiemācās apzināties savas dzīves tagadējos momentus un sajūtas.

Ja tu mīli to, ko dari un dari to, ko mīli – tas ne tikai darbosies un liksies viegli, kā spēle, bet arī veiksme sāks plūst tavā virzienā visnegaidītākajos veidos. Viss, kas nepieciešams, lai savus mērķus sasniegtu – visas prasmes, zināšanas, attiecības ar cilvēkiem un pieredze, kas tev nepieciešama, pati nāks pie tevis automātiski. Tas nenozīmē, ka tas nokritīs no gaisa un tev nav jāmācās, tas nozīmē to, ka atnāks TAD un TAS, kas tev tiešām nepieciešams.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Migla, kas šorīt jau likās mazliet rudenīga, ir izklīdusi un debesīs ir spoža saule.

Tā nu ir ierasts, kad vīrs brauc uz darbu, tad eju atvērt dārza vārtus un pēc tam aiztaisīt. Varbūt tāpēc, lai vēl mirkli vairāk būtu kopā, lai iedotu pirms izbraukšanas no mājām vēl vienu šā rīta buču, bet varbūt tāpēc, lai domās pavadītu un samīļotu viņu un lūgtu svētību viņa ceļam un šai dienai. Un vēl šim gājienam ir sava veida nozīme, lai pārslēgtos no nakts uz dienu, ko šie rīti prot lieliski. Dzestrais rīta gaiss, auksta rasa zālē un sparīgā putnu čalošana.

Šorīt pamanīju grāmatplauktā sen aizmirstu, mazu grāmatiņu, ko man kādreiz uzdāvināja kāds jauks pensionāru pāris – sirma kundze un viņas vīrs, kurš, savos krietni pāri 70 gados ir saglabājis kādu brīnišķu spēju – dāvināt savai sievai paša dārzā saplūktas neaizmirstulītes. Tāpat vien – mīlestībā. Pavisam nejauši kļuvu tam par liecinieci un tas mani tik ļoti aizkustināja…

Šis rīts ir atnesis citu noskaņu un arī citas domas un nav vēlēšanās rakstīt par to, ko biju domājusi vakar. Gribas smaidīt, jo jūtos saulaina. Šī sajūta ne vienmēr ir viegli tverama, taču šorīt tā ir. Un tāpēc es vēlos to iedot arī tev!

Atļaušos pārpublicēt šo grāmatiņu šeit! Tā pirmo reizi ir publicēta 1996. gadā Hay Lane 19, Kingsberija, Londona NW9 ONH, Anglijā, Satja Sai grāmatu centrā.

Tā ir pavisam vienkārša, ar zīmētām bildēm un ir domāta bērniem, taču ir lielisks piedzīvojums katram – arī man un tev!

Ieskaties sevī 

(Gaismas meditācija)

Šis process ir pašapziņas veicinātājs, kas rada mieru un stimulē labklājību pretstatā mūsdienu dzīves stresam. Šī grāmata Tevi „aizved” brīnišķīgā ceļojumā.

Atrodi klusu vietu un ērti apsēdies! Esi gatavs jaunai pieredzei, kas notiks Tevī!

Atceries sveces liesmu un domā, cik tā ir skaista savā spoži zeltainajā krāsā… Gaisma ir dzīva, silta un mierīga…

Aizver acis un iztēlojies, ka sveces liesma ir Tavā galvā… Koncentrējies uz liesmu un uz gaismu, ko tā dod!

Iedomājies, ka Tu virzi skaisto liesmu pa kaklu lejup uz sirdi!

Iztēlojies savu sirdi par ziedu, kas lēni atver ziedlapas… Liesma ir novietojusies pašā zieda viducī.

Tā silda un padara mirdzošu Tuvu sirdi. Gaismā izzūd bēdas, kas bijušas Tavā sirdī, un piepilda to ar mīlestību. Tava sirds kļūst līdzīga saulei, kas Tev dod maigu siltumu un brīnišķīgu gaismu.

Saule Tavā sirdī spīd tik spoži, tās stari ir tik spēcīgi, ka izkliedē mākoņus Tavā galvā.

Iztēlojies, ka gaisma piepilda Tavu muti un pārklāj mēli. Tā kļūst brīva no ikviena pārsteidzīga vārda, kas sāpinājis citus cilvēkus. Gaisma Tev palīdzēs dzirdēt labo un patieso.

Iedomājies, ka gaisma piepilda Tavas acis. Tās kļūst brīvas no visa sliktā, ko ir redzējušas. Gaisma Tev palīdzēs redzēt skaisto un labo un Tevi nemaldinās ārējais izskats.

Sajūti, ka gaisma piepilda visu Tavu galvu. Tā kļūst brīva no ikvienas sliktas domas, kas Tevi ir sāpinājusi, kas Tev liek justies nelaimīgam. Gaisma Tev palīdz domāt pozitīvas domas.

Izjūti, ka saule Tavā sirdī spīd tik silti, ka sūta savus starus pa rokām pat līdz plaukstām. Ir tā, it kā Tev būtu maza saulīte uz katras delnas. Gaisma palīdzēs Tavām rokām darīt labo un pareizo, un Tu būsi spējīgs palīdzēt citiem cilvēkiem, kam vajadzīga Tava palīdzība. Neaizmirsti, ka Tavās plaukstās ir divas mazas saulītes, un tās tev var dot milzum daudz mīlestības.

Iztēlojies, ka gaisma no Tavas sirds dodas lejup pa kājām līdz pašām pēdām. Iedomājies, ka kājas Tevi aizved uz laimīgām vietām, un arī uz tādām vietām, kur Tu vari citiem dot mīlestību un prieku…

Sajūti, ka viss Tavs ķermenis ir piepildīts ar gaismu. Cik skaisti – Viss tevī mirdz!

Saule Tava sirdī staro tik intensīvi, ka savu mīlestību grib dot arī citiem… Iedomājies, ka Tu esi piepildīts ar mīlestība pilno gaismu un sūti to visiem savas ģimenes locekļiem. Ietin viņus mīlestībā un maigumā.

Iztēlojies, ka saule Tavā sirdī spīd pār Taviem draugiem, Viņi ir tavas draudzības gaismā. Nekas nevar atturēt sauli spīdēt. Tā izstaro savu gaismu pār visu pasauli un nevienu neatstāj tumsā. Domā par cilvēkiem, kas Tevi varbūt ir sāpinājuši. Piedod viņiem un „ietin” viņus gaismā…

Saule Tavā sirdī staro tik spoži, ka tā apgaismo vietu, kur Tu dzīvo, Tavu pilsētu, Tavus kaimiņus, visas mājas gan pilsētās, gan laukos.

Saule Tavā sirdī dod gaismu visiem dzīvniekiem visā pasaulē – no vismazākajiem līdz vislielākajiem, nešķirojot.

Saule spīd pār visiem kokiem, augiem un puķēm.

Saule Tavā sirdī dod tik lielu mīlestību, ka tā izstaro gaismu visiem cilvēkiem ikvienā zemē neatkarīgi no viņu rases un ādas krāsas: baltas, melnas, dzeltenas, sarkanas…

Saule apgaismo visu reliģiju pārstāvjus:

· Kristiešus, kas pielūdz Jēzu,

· Ebrejus, kas godina savu Svēto grāmatu,

· Musulmaņus, kas seko sava pravieša Muhameda mācībām un pielūdz Allahu,

· Budistus, kas iet pa Budas ceļu,

· Indiešus, kas godina Brahmu, Višnu un Šivu

· Visus mazāk pazīstamu reliģiju pārstāvjus,

· Arī ļaudis, kas netic Dievam.

Visus cilvēkus caurvij gaisma.

Iztēlojies, ka saule Tavā sirdī spīd arvien spožāk. Tā pārklāj Zemi ar maigu, siltu gaismu. Ar šo mīlestības gaismu Zeme var izdziedināt visas brūces, ko cilvēki tai sagādājuši.

Nekas nevar aizkavēt gaismai mirdzēt. Iztēlojies, ka gaisma caurstrāvo izplatījumu aiz Zemes un mirdz visā Visumā.

Tagad, kad ikviena vieta Visumā ir piepildīta ar gaismu, ka gaisma ir arī Tavā sirdī, un Tu jūti, ka vairs nav sienu starp to, kas ir Tevī un kas ir ārpus Tevis. Tā ir viena un tā pati gaisma, kas ir gan Visumā, gan Tavā sirdī. Centies sajust, ka mīlestība ir visur. Viss mirdz, viss ir gaišs. Viss tagad atkal ir kļuvis VIENS.

Laime ir visur.

Atceries:

Viss ir iespējams, un nekas nevar apturēt gaismas plūdumu.

Pēc dažām minūtēm koncentrē savas domas atkal atpakaļ istabā, kur Tu sēdi… izstaipi rokas un kājas… atver acis un palūkojies visapkārt istabā un pilnīgi apzinies, ka Tu esi šeit.

Pievērs uzmanību tam, cik mierīgs Tu jūties. Atceries mīlas pilno gaismu sevī un redzi to visur, kur šodien iesi.

Lai Tev laba diena!

Arī es pievienojos šim vēlējumam un ceru, ka tev noderēja vai noderēs šī pastaiga gaismā!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Ir jāatzīst, ka diezgan bieži atklātības vai izmisuma brīžos nākas dzirdēt sieviešu izteiktu frāzi: „Laikam esmu neveiksminiece…”

Kamdēļ tādi secinājumi? Kam par godu? Izglītība nav tāda, par kādu sapņots, darbs neapmierina, alga maza, mīļoto cilvēku nekādi nevar satikt, bija vīrs – aizgāja pie citas un vispār: te papēdis nolūzt, te mašīnu kāds apšļaksta… Jā, nabadzīte nudien!

Varētu padomāt, ka citiem to pašu nepatikšanu nav. Kā domāsi – tā dzīvosi! Daudzi cilvēki pat paši sevi programmē uz kaut kādām neveiksmēm. Viņi vienkārši pievelk visu slikto, ko vien paši var iedomāties un sagudrot. Varbūt kāds teiks – tas viss ir muļķības, tas viss ir mistika! Bet vai esi mēģinājusi par savu, tavuprāt, neveiksmīgo dzīvi domāt pozitīvi? Vai esi mēģinājusi iedomāties, pasapņot par to, kā varētu mainīties tava dzīve, ja tu pieliksi kaut nedaudz spēka un pūļu, lai šīs pārmaiņas notiktu? Pamēģini! Un – gan tavs garastāvoklis uzlabosies, gan pasaule riņķī vairs neliksies tik pelēka!

Goda vārds, es varu pat apgalvot, ka visu neveiksmju sakne slēpjas slinkumā. Tu neiestājies augstskolā? Un cik daudz ir piemēru, kad cilvēki mēģina iestāties vairākus gadus pēc kārtas, ja vien viņi patiešām to vēlas?!

Slikts darbs, priekšniecība tevi nevērtē? Tad kamdēļ tu vēl joprojām tur strādā? Un ko tu esi darījusi, lai tavas zināšanas un prasmes tiktu novērtētas? Āaaaaaa, negribās? Pie joda viņus visus? Ar tādu attieksmi nekas tavā dzīvē nemainīsies un tu arī ļoti labi zini, ka neviens pie tevis uz mājām ar vērtīgu piedāvājumu neieradīsies.

Neveicas personīgajā dzīvē? Vīrieši nepievērš uzmanību? Vai arī ar vīru esi šķīrusies un pati sev pārvilkusi krustu? Ja par to domāsi un vienā laidā pārdzīvosi un plus vēl klāt – iedzīsi sevi kompleksos, tad esi droša: tiešām tev neviens nepievērsīs uzmanību! Vīriešiem patīk par sevi pārliecinātas (neiet runa par lepnīgumu) sievietes, „vieglas”, gaišas un ne jau tādas, kas visu laiku par dzīvi čīkst.

Uzskati, ka neesi pietiekoši skaista? Un vai tad tikai skaistules apprecas? Vai arī vīrieši viņās atrod kaut ko citu, izņemot „kājas no padusēm” un „90-60-90”? Uzvedies dabiski, esi smaidīga, jauka un jautra sarunās, esi pārliecināta par savu pievilcību un drīz vien arī pie tavām durvīm pieripos kāzu limuzīns.

Bieži vien no šādām sievietēm nākas dzirdēt, ka „viss apnicis”, „ka dzīve ir pelēka, neinteresanta un vienveidīga…” Protams! Bet kas tad tev  to padarīs skaistāku, ja ne pati? Maini sevi, nesēdi uz dīvāna! Sāc pievērst sev uzmanību, bet ne jau sevi žēlojot un sūkstoties, bet –mainot imidžu, ejot uz fitnesa klubu… sāc, piemēram, fotografēt. Ej uz izstādēm, kino, teātri. Vai TAD tev liksies dzīve neinteresanta? Pastaigas, braucieni tavu dzīvi piepildīs ar jauniem iespaidiem un jaunām tikšanām.

Lai vai ko tu neminēsi, visa problēma ir tevī pašā. Un nevienā citā. Tikai tu pati, mainot sevi, savu attieksmi, dzīves stilu, izķepurosies no savu neveiksmju purva.

Lūk, daži padomi:

• Esi pārliecināta par sevi un izturies pret sevi ar cieņu un cīnies ar savu slinkumu! Ko tik mēs nespētu sasniegt, ja vien neslinkotu! Vai piekrīti?

• Neesi vienaldzīga pret citiem cilvēkiem un pret viņu problēmām. Ir jāpalīdz- palīdzi!

• Audzini sevī optimistisku skatījumu uz dzīvi. Tavs pesimisms liek apkārt esošajiem cilvēkiem no tevis novērsties. Kuram gan patīk čīkstuļi, īduļi un pīkstuļi? Pacieš, pacieš, bet ne ilgi un pēc laika skaties – tu jau esi palikusi viena…

• Iesākto vienmēr pabeidz! Nekad nepadodies, pusceļā apstājoties!

• Esi atbildīga! Nepārkrauj savas problēmas uz citu pleciem.

• Dabiskums un patiesums ir ļoti pievilcīgas cilvēka īpašības. Kļūsti tāda!

• Centies būt atvērta. Noslēgtība nav tavs ceļabiedrs.

Tev ir jāsaprot, kad sieviete sev saka „esmu neveiksminiece!” – tas tiek uztverts kā sevis nemīlēšana. Un, ja jau tu pati sevi nemīli, tad citiem tas nav vajadzīgs vēl jo vairāk.

Tāpēc, „uzroti piedurknes” un uz priekšu! Tikai neapskaud nevienu un neskaties uz citiem. Viņiem ir sava dzīve. Bet tu veidosi savējo: veiksmīgu un laimīgu! Un nekad vairs neizrunā šos vārdus: „Esmu neveiksminiece!” Atceries – tas nav par tevi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

P.s. Vēlies mainīties, dzīvot interesantāk kopā ar mums, pārējām sievietēm? Nāc bariņā – mēs visas šad tad tiekamies vebināros, kur runājam par laimi, mīlestību, pašcieņu, veselību, stila veidošanu un modi! Kopā jautrāk un rezultatīvāk!

Pārliecība par sevi. Pašapziņa. Ticība saviem spēkiem. Vai tā tava ikdiena?

Mana tā nebija, vēl pavisam nesenā pagātnē. Šaubas, bailes, tā mazā, bet uzstājīgā balstiņa, kura apšauba jebkuru soli un jebkuru jaunu iniciatīvu. Smaga nasta.

Manas problēmas var izteikt īsi – nedrošība un šaubas, pretošanās pārmaiņām, izaugsmei un nesekošana manai sirdij.

Es ilgi gatavojos uzsākt ceļu, bet …reāli mīņājos uz vietas. Es nekur netiku, kamēr es ik rītu turpināju izvēlēties šo smago nastu uzlikt sev plecos.

Un tad kādu dienu, es to noliku, un nolēmu sākt ceļojumu bez tās. Tas bija brīdis, kad parādījās mana pašapziņa.

Nav gluži tā, ka es savā dzīvē nekad nebūtu to izjutusi, bet šajā pārliecībā par sevi un ticībā saviem spēkiem bija kas cits.

Pirms dodies ceļā ir vēl kaut kas, ko gribu šeit piebilst.

Jauna ceļa uzsākšana, godājot tavu patieso autentisko es, nozīmē – gatavību zaudēt visu pie kā tu šobrīd tik stipri turies. Tas ir iluzors balsts, tā nav tava patiesā identitāte.

Tu atbrīvojies no visa, ko tu esi uzcēlusi, sasniegusi, izveidojusi, lai spētu būt brīva.

To sauc par risku – viss var arī pagriezties ne gluži kā iecerēts. Bet viens ir skaidrs, kad tu atļauj savai patiesajai būtībai mirdzēt, tu pārveido savu dzīvi uz visiem laikiem.

Es nolēmu riskēt, un patiesi apskaut nezināmo – ne tikai vārdos, bet visupirms darbos.

Es zinu, ka tev ir šaubas vai tev tas derēs, un tu iespējams skaties uz mani kā uz ‘īpaši drosmīgu’ gadījumu. Vai arī jau priekšlaikus esi izlēmusi, ka tu esi citāda un, ka tev tas nederēs. Es labi pazīstu šīs emocijas, bet es aicinu tevi tās uz brīdi ignorēt.

Turpini lasīt.

Jo es zinu, ka tu spēj atmodināt milzi sevī un šie 8 padomi iesācējām var to pabikstīt un patraucēt tā ieilgušo miegu.

Un pat ja nenotiks nekas vairāk, arī tas jau būs labs sākums.

8 padomi iesācējām nedrošības un šaubu pārvēršanai par pašapziņu:

Tici, ka tu tās vari pārvarēt. Saki sev katru dienu: jā, es varu. Ticība ir pirmā.

Atceries vienu mirkli, kad tu izmantoji iespēju; kad tu pārvarēji bailes un paveici to, ko tu gribēji. Ienes šo sajūtu savā dzīvē.

Atrodi lomu modeli, kādu kam tu vari līdzināties, kādu, kura bija nobijusies vēl vairāk nekā tu, un kaut kā atrada veidu vairs nebūt.

Piedod sev par to, ka tu turies pie šaubām un nedrošības. Ļauj vainas sajūtai pazust un koncentrējies uz to, kas reāli ir tavā priekšā.

Atbrīvojies no pretošanās pārmaiņām, jo tas ir nevajadzīgi, un nedramatizē to. Vienkārši ļauj lietām notikt. Ļauj lielām lietām notikt!

Akceptē, to ka tas, kas nāks baiļu un nedrošības vietā, tevi piepildīs, nesīs tev prāta mieru un laimi. Tā ir spēcinoša doma.

Sāc ar mazumu, ejot cauri vienai mazītiņai nedrošībai vai bailēm, bet apzināti izvēlies uz to vienu skatīties, kā uz eksperimentu, un vērot, kas notiek.  Risks ir neliels un balva…es atļaušu tev pašai to atklāt.

Zini, ka tu vienmēr vari iet atpakaļ; ja pašapziņa nav priekš tevis, tu viegli vari no tās atbrīvoties un tavas bailes un nedrošība tevi vienā mirklī sagaidīs izplestām rokām, to es tev garantēju.

Vai tu vismaz neatļautu tavai pašapziņai pamēģināt?

Mani ļoti interesē tavas domas, idejas un izaicinājumi nedrošību un šaubas pārvēršot par pašapziņu!

Dalies ar tām komentāru sadaļā. Kopā mums izdosies!

Un vēl! Vai tiekamies 15.decembrī mūsu pirmajā vebinārā “Kā neapēst stresu un mierināt sevi bez saldumiem”? Tu par to neko vēl nezini? Tad lasi un piesakies! Būs interesanti!

Uz tikšanos tepatās un vebinārā,

Inese