Es reti braucu sabiedriskajā transportā, bet šajās retajās reizēs es nemīlu ne lasīt, ne klausīties mūziku vai sērfot internetā. Kāpēc? Ja šo jautājumu man kāds būtu uzdevis uzreiz… es pat atbildi nezinātu. Bet, kad internetā izlasīju šo, zemāk redzamo, publikāciju (tā ir manis tulkota)… es sapratu kāpēc: man liekas, ka tās ir TĀS retās reizes, kad varu, pabūt vienatnē ar sevi, savām domām, pat sapņiem…

„Mēs dzīvojam pastāvīgā informācijas troksnī un ļoti reti atrodamies relatīvā klusumā – aci pret aci ar mūsu domām. Daudzējādā ziņā šis ieradums ir dažādu produktivitātes veicināšanas kursu uzspiests: mēs vēlamies efektīvi izmantot katru mums atvēlētā laika minūti. Kad mēs kaut kur braucam un fiziski nevaram darīt kaut ko noderīgu, mēs sākam rakņāties tālrunī, lasīt grāmatas vai klausīties mūziku.

Daudzi cilvēki domā – ja viņi nespēlē spēli, bet lasa grāmatu, tad viņi ir malači. Bet tā nav. 2001. gadā tika publicēti funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas rezultāti. Tie apstiprināja hipotēzi, ka smadzenes darbojas nepārtraukti: MRT parādīja, ka cilvēkam, kurš atpūšas, atsevišķas smadzeņu daļas joprojām ir aktīvas. Šai īpatnībai tika dots nosaukums “smadzeņu pasīvā darbības režīma tīkls” (vai noklusējuma režīma tīkls – default mode network). Tieši tāpēc vēsturē pastāv arī tādi gadījumi, kā ar Mendeļejevu un viņa tabulu – no sērijas “izgudroja sapnī”. Smadzenēm nepieciešama atpūta, tāpēc ir ļoti svarīgi prast galvā radīt klusumu.

Atteikšanās no mūzikas klausīšanās vai sērfošanas internetā un grāmatu lasīšanas transportā zināmā mērā ir arī pašpietiekamības treniņš. Cilvēki, šķiet, baidās no tikšanās aci pret aci ar savām domām, tāpēc viņi aizņem savu prātu ar jebko… un visērtak un vienkāršāk to izdarīt ar lasīšanu/sērfošanu vai mūziku. Bet, lai jūsu galvā rastos idejas, atļaujiet sev kādreiz garlaikoties.

To apstiprina arī “zefīra eksperiments”, kas tika veikts Stenfordas universitātē 60-70 gados. Līdztekus labi zināmajiem rezultātiem, šī pieredze ir interesanta arī ar to, kā izraudzītie bērni spēja pretoties kārdinājumam un nepaņemt zefīru no šķīvja pirms noteiktā laika. Izrādās, ka pacietīgākie atrada ar ko sevi nodarbināt: kāds dziedāja, kāds bungoja ar pirkstiem pa galdu vai ņurcīja apģērba maliņu. Daudziem mūsdienu bērniem tas netiek pieļauts: lai ar kaut ko aizņemtu vai novērstu bērnu uzmanību, vecāki nosēdina viņus televizora priekšā vai iedod viņiem planšeti. Un rezultātā bērns nezina, kā sevi izklaidēt bez papildus ierīcēm, un neizmanto savu iztēli pilnībā. Bet kļūstot pieaudzis, viņš pat nezina, kā tas darās…

Šo ieradumu es izstrādāju tad, kad nonācu līdz punktam, kurā informācijas troksnis kļuva nepanesams, un es vairs nespēju absorbēt jaunu informāciju, cenšoties padarīt dzīvi pēc iespējas efektīvāku. Tajā brīdī man bija pastāvīgs darbs un neliels konditorejas izstrādājumu bizness. Manā diennaktī vairs nebija atlicis ne mirkļa brīva laika, bet es joprojām centos paspēt visu. Tā rezultātā es kļuvu viegli aizkaitināma, pat tajos brīžos, kad saņēmu WhatsApp paziņojumus par jauniem pasūtījumiem. Es sapratu, ka cilvēka organisms nav visspējīgs, un šķita, ka esmu sasniegusi savu robežu.

Un tad nolēmu, ka es savu dzīvi vienkāršošu. Aizvēru savu biznesu, sāku rakstīt grāmatu, pārcēlos tuvāk darba vietai, lai nebūtu jātērē laiks ceļā, sāku atteikties no projektiem, kas man nav interesanti.

Ko darīt, ja jau nedrīkst lasīt? Skaties pa logu, pēti pretī sēdošos, fiksē detaļas…Vai vienkārši koncentrējies uz sevi – tā ir tāda, kā meditācija: tu skaties vienā punktā, bet patiesībā neko neredzi un esi pārņemta ar savām domām.”

Autore: Maša Šatalina

——————————

Nobeigumā vēlos piebilst, pievēršot uzmanību tikko lasītajai pēdējai frāzei: „tā ir tāda, kā meditācija: tu skaties vienā punktā, bet patiesībā neko neredzi un esi pārņemta ar savām domām.”

Reiz es lasīju, cik vērtīgi ir tie brīži, kad mēs spējam neko nedomāt, jo tieši šādos brīžos nereti un pēkšņi ne no kurienes rodas ģeniālas domas. Reiz es to pamēģināju. Tas bija ļoti grūti – neko nedomāt kaut vai dažas sekundes. Bet man izdevās – gan nedomāt, gan apstiprināt to, ka šie brīži var dāvāt mums ģeniālas domas. Liekas neloģiski – nedomāt, bet rodas domas… Bet – jā, tā tas ir! Kad cenšamies atbrīvot smadzenes no jebkādām domām, pabūt tukšumā, pēkšņi (ne vienmēr, protams), var uzplaiksnīt tā, vienīgā, ģeniālā!  Tajā reizē, tajās dažās sekundēs man dzima viena no „buduāra” spēcīgākajām idejām. Pamēģiniet…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

„Man diennaktī trūkst dažu stundu…” – mēs bieži vien gan paši tā sakām vai domājam, gan esam to dzirdējuši no citiem. Bet, ja tas būtu iespējams – vai tiešām šīs papildus stundas mums palīdzētu kļūt efektīvākiem?

Kad mēs domājam par mūsu uzdevumiem dažādās jomās (pavadīt laiku kopā ar ģimeni, būt labam darbiniekam, turpināt izglītoties, nodarboties ar hobiju utt.), šķiet, ka 24 stundu tam visam nebūs gana. Bet tas ir viss, kas mums ir un vairāk nebūs! Un veiksmes atslēga, lai šo visu uzlabotu, slēpjas prasmē katru brīvo brīdi izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Sāksim ar rīta rituāliem

Pieņemsim, ka šodien ir pirmdiena. Jūs nogulējāt modinātāja zvanu un par 15 minūtēm nokavējāt darbu. Arī brokastis jūs nepaēdāt. Tagad jūs sēžat pie sava rakstāmgalda, skatāties uz ienākošajiem ziņojumiem un, iespējams, sev sakāt: „Tā būs gara diena!”. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmdiena vai piektdiena: pareizi sākta diena iespaido visu pārējo dienas daļu vai pat nedēļu. Ko nozīmē pareizi sākta diena? Ar to tiek domāts: pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes, kā arī labas brokastis, dienas uzdevumu saplānošana un rīta meditācija vai lūgšana.

Labā ziņa: lai uzlabotu darbaspējas, nav obligāti visu uzskaitīto ieplānot un darīt uzreiz.

Vispirms padomājiet par to vienu punktu, kas uzlabos jūsu rīta noskaņojumu, un iekļaujiet to savā dienas plānojumā. Iespējams, tā ir jaukas mūzikas klausīšanās, 10 min. grāmatas vai žurnāla lasīšana. Lai vai kas tas būtu, tas dos jums skaidru prātu un uzlabos darbaspējas.

Lai smadzeņu darbaspējas iedarbinātu vēl vairāk, lūk, vēl viens pasaulslavenā kognitīvo funkciju uzlabošanas speciālista Džima Kvika padoms: tīriet zobus ar neierasto roku. Ja jūs to vienmēr darījāt ar labo roku, ņemiet zobu birsti kreisajā. „Kad ķermenis kustās, smadzenēm ir jautri”, Kviks joko un šo rituālu izskaidro ar to, ka šādi aktivizējas neironu savienojumi. Džimam Kvikam ir vēl daudzi citi paņēmieni, kas saistās ar smadzeņu darbības uzlabošanu. Par to es pastāstīšu nākamajā publikācijā.

Vispirms apēdīsim vardi

Reiz rakstnieks Marks Tvens teica: ja no rīta apēdām vardi, mēs varam būt droši, ka tas bija vissliktākais, kas ar mums šodien varēja notikt. Varde, par kuru viņš runā, ir mūsu šodien ieplānotais vissvarīgākais (varbūt nepatīkamākais) uzdevums vai darbs, no kura mēs visvairāk baidāmies, jo tas ir tik liels un svarīgs, ka tas karājas pār mums, kā bieds. Ieradums izpildīt šo uzdevumu pašu pirmo dos mums visai dienai milzīgu impulsu jeb grūdienu, lai sasniegtu savus mērķus un pasargātu mūs no prokrastinācijas.

Uzlabosim savu darba vidi

Apple dibinātājs Stīvs Džobss bija „kustīgo”, ja tā var teikt, sapulču cienītājs. Viņa biogrāfs Volters Aizeksons atceras, ka Džobss uzstāja, lai viņu pirmā tikšanās sakarā ar grāmatu notiktu pastaigas laikā. Starp citu, Apple joprojām savus cenšas darbiniekus atbrīvot no pārāk ilgstošas sēdēšanas.

Pamēģināsim:

• Sēdēt nevis uz krēsla, bet gan uz fitnesa bumbas.
• Pie galda stāvēt, nevis sēdēt.
• Uz sporta zāli iet pusdienlaikā.
• Tikšanās organizēt pastaigājoties/kustoties. Ja vien tas ir iespējams.

Darba dienas gaitā iekļaujot fiziskās aktivitātes, mēs daudz labuma gūsim gan savai veselībai, gan palielināsim savas darbaspējas, tā samazinot laiku, kad „plivināmies mākoņos”, gan arī uzlabosim kognitīvās spējas, garastāvokli un ražīgumu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jaunajā gadā, viens otram vēlot laimes, mēs vēlamies, lai viss vecais paliek pagājušajā gadā, bet tā vietā mūsu dzīvē ienāk jauni, dzīvespriecīgi notikumi. Teikt vien ir par maz, ir jārada apstākļi, bet, lai šos jaunos apstākļus piesaistītu, ir jāiztīra vieta. Tieši tāpēc tiek dota šī instrukcija, kuru var izmantot gan pirms Jaunā gada, gan pirms dzimšanas dienas. Šī gada atlikušās dienas es aicinu pavadīt lietderīgi.

Pabeigsim iesāktos darbus…

Nav ieteicams Jauno gadu sākt ar lielu nepadarīto darbu sarakstu. Šī krava tev traucēs radīt jaunu, laimīgu realitāti. Rekomendācijas, kuras tūlīt lasīsi, palīdzēs tikt galā ar lieliem darbiem, sīkumiem un vecām problēmām, lai Jaunajā gadā varētu koncentrēties tikai uz jaunām iecerēm.

Sakārto savus uzdevumus un plānus.

Es neticu, ka uz šo dienu tev nav darāmo darbu saraksta, kuram vajadzētu būt ierakstītam tavā piezīmju blociņā vai telefonā. Ja tu jautājumus, kurus tev ir jārisina, nepieraksti, bet centies iegaumēt, es tomēr iesaku iegādāties plānotāju.

Pārbaudi problēmas aktualitāti.

Pārskati savu darāmo darbu sarakstu. Kas no tā visa vēl joprojām ir svarīgs, bet kas no šī saraksta vairs nav aktuāls.

Plānus un idejas, kas tev vairs nav aktuālas un interesantas, izsvītro.

Pārskati līdz galam neizlasīto grāmatu un nenoskatīto filmu sarakstu. Vai šajā sarakstā ir kaut kas, kas tev vairs neliekas interesants? Ja ir, droši svītro laukā arī no nepabeigto darbu saraksta – Jaunā gadā ir labāk iesoļot ar tīru lapu.

Starp citu – iztīri arī datoru, dokumentu mapes, saglabātos failus, filmas, interneta adrešu saites utt.

Apziņa, ka tev ir daudz nepabeigtu darbu, rada nomāktības sajūtu un depresiju, sajūtu, ka esi neveiksminiece, jo tev ir jākoncentrējas uz “nepadarīto”. Bet šis „nepadarītais” atņem enerģiju. Tomēr nepadarīto necenties padarīt ar varu.

Varbūt kaut ko var deleģēt, bet kaut kur var pieņemt lēmumu un sev pateikt: „Šis jautājums, grāmata, filma, ideja mani vairāk neinteresē. Es šo uzdevumu slēdzu ciet”. Tā tu domās pārstāsi pie šī jautājuma atgriezties un atbrīvosi enerģiju jauniem plāniem.

Sarežģītus uzdevumus sadali soļos.

Ja tas ir ilgtermiņa uzdevums, saskaldi to posmos, no kuriem dažus pabeidz vecajā gadā, un pārējos pārcel uz Jauno gadu, kā jaunus plānus.

Piemēram, mācoties svešvalodu. Tas nav mērķis, bet process. Nav iespējams pateikt precīzi, kad tu pabeigsi mācīties valodu. Zināšanas un attiecību prasmes var uzlabot nepārtraukti.

Sadali šo uzdevumu, piemēram, šādos posmos:

• filmas noskatīšanās ārzemju valodā,
• mīļākās dziesmas tulkojuma vārdu iemācīšanās,
• valodas mācību kursa uzdevumu izpildīšana.

Kā strādāt ar idejām.

Lasot pirms vairākiem mēnešiem izveidotu sarakstu, var konstatēt, ka dažas idejas tu vairs nesaproti, ka tām ir zudusi jēga. Ja tu neatceries par ko tas bija un kamdēļ tu to pierakstīji, likvidē. Un turpmāk radušās idejas pieraksti precīzāk.

Pievērsies tām idejām, kuras šobrīd tevī rada rezonansi, un sper vismaz vienu soli to realizācijas virzienā.

Visus uzdevumus paveikt nespēsi, bet pirmais solis būs sperts. Tā tu nodrošināsi sev pret enerģijas stagnāciju gan darbos, gan domās.

Ieplāno laiku pašreizējo uzdevumu pabeigšanai.

Katru dienu ieplāno noteiktu laiku šo uzdevumu pabeigšanai. Bet tā, lai tas nekļūtu par „obligāto”, pretējā gadījumā tevī radīsies iekšēja pretestība.

Izvēlies to, kas šajā brīdī tevī rezonē, un dari to. Mums katrai ir tādi uzdevumi, kurus jāizdara, bet mēs tos visu laiku atliekam: tikt galā ar kādu problēmu, sākt ārstēšanos utt.

Centies nebēgt, bet saprast, kāpēc tu no šī jautājuma atrisināšanas izvairies. Daudzas no mums apgalvo, ka trūkst laika. Patiesībā tā ir atruna. Liekais laiks arī neparādīsies, kamēr vien to neieplānosim sava uzdevuma vai problēmas risināšanai.

Atbrīvojies no vecām mantām.

Itāļiem ir tradīcija pirms Jaunā gada atbrīvoties no vecajām drēbēm, traukiem un mēbelēm. Kas to pašu izdarīt traucē mums? Turklāt, tas ir arī labs laiks jauniem pirkumiem.

Tāpēc, ja tu jau sen biji ieplānojusi iegādāties, piemēram, jaunu gludekli, tad „nošausi divus zaķus” uzreiz: gan no vecā atbrīvosies, gan jaunu iegādāsies.

Piedod tam, kas tev pāri nodarījis.

Ja ar kādu esi naidā, nevilcinies ar attiecību noskaidrošanu. Piedod visiem, kuriem neesi vēl piedevusi. Atstāj pagātni pagātnē.

Ja tu vilcinies ar svarīgu sarunu, neatliec to, neņem šo problēmu līdzi arī Jaunajā gadā.

Protams, vienā mirklī ar to tikt galā neizdosies, bet atveseļošanās process būs sācies. Uz pasauli Jaunajā gadā tu jau lūkosies citādāk.

Un, jo mazāks pagātnes slogs būs tavā dzīves bagāžā, jo vienkāršāk tev būs iesākt jaunu dzīvi, piesaistīt labvēlīgus notikumus un vajadzīgos cilvēkus.

Atlaid vecās pārliecības un uzvedības modeļus.

Centies pabeigt nepabeigtas apmācības vai, kamēr pārej no vecā gada uz jauno gadu, ieturi pauzi.

Izanalizē to, kas notiek tavā dzīvē šobrīd, kādi notikumi, cilvēku īpašības tevi kaitina.

Koncentrējies uz jauniem plāniem.

Pirms paša Jaunā gada konstatē pabeigtos uzdevumus, paslavē sevi par paveikto.

Neaizmirsti arī par jauniem plāniem, idejām un nodomiem. Padomā – kādu tu gribētu šo Jauno, 2017.gadu?

Ļauj sev par šiem projektiem pasapņot, padomāt, atrodi nedaudz laika, lai tos „noformētu” savās domās un tēlos.

Es novēlu tev veiksmīgi tikt galā ar nepabeigtajiem darbiem, lai Jauno gadu varētu sākt viegli un ar jaunu realitāti!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šodien, ielūkojoties savā pinterest.com lapā un pētot, kas jauns, atradu, manuprāt, ļoti labu lietu, kas noteikti varētu noderēt tām no mums, kas plāno savu dārza iekārtošanu vai pārveidi. Tā ir bezmaksas online dārza plānošanas programma.

Programmas īpašnieki mums piedāvā izplānot savu sapņu dārzu, tad to nobruģēt, sastādīt kokus, krūmus, puķes, „izrakt” dīķi un pat izveidot strūklaku.

Jā, bet viņi gan brīdina „Lietotāji var kļūt atkarīgi!”

Svarīga piezīme: Bezmaksas versijā (jeb, kamēr nav lejupielādēta programma datorā) izveidotie plāni netiek saglabāti, bet tos gan vari izprintēt. Un, protams, pirms printēšanas vari apskatīt arī “print screen” versiju.

Lai tev izdodas skaists dārzs!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kaut arī mums daudzām bērni varbūt jau ir lieli, tas nenozīmē, ka mūsu rūpju, pienākumu un kreņķu skaits ir samazinājies. Bieži vien, protams, to apjoms ir tik liels mūsu pašu darbību un centienu dēļ … Šodien runa ies par citu ko.

Joprojām esam grāmatvedes, skolotājas utt. – atbildīgu amatu darītājas un savu biznesu īpašnieces un tas vien nozīmē to, ka no mums atbildību par sevis un citu uzliktajiem pienākumiem gaida gan darba devējs, gan mūsu mājinieki, gan pašas mēs. Kā tad to visu apvienot un kā to visu paspēt?

Mūsdienu lietišķā sieviete bieži vien jūtas tā, it kā atrodas kaut kādā laika spiedienā. Darbs, veikali, skola, vakarā vēl viens darbs vai maiņa, virtuve… Pabūt, atpūsties divu nedēļu atvaļinājumā no visa tā bieži vien liekas nereāls sapnis, jo izrādās, ka ofisā tu esi neaizstājama un arī tavs bizness bez tevis var apstāties. Pierastais mūžīgais laika trūkuma stāvoklis vispirms sāk „uzvilkt”, bet pēc tam kļūst kā smaga nasta. Kā ar to cīnīties, kā ar to tikt galā?

1. Rīko savā darba vietā regulāras „tīrīšanas” – apmēram vienu reizi nedēļā atbrīvo galdu un datoru no nevajadzīgiem papīriem un mapēm. Visu pārējo pārskati un sistematizē. Optimāls to priekšmetu, dokumentu izvietojums, ar kuriem tu tobrīd strādā, tavu darbu padarīs daudz organizētāku, un, tātad, efektīvāku, tevi atbrīvos no lieka laika un spēku tēriņa.

Tici man – tas tiešām tieši tā arī „darbojas”! Kad tavs datora ekrāns vai galds ir pārblīvēts ar dokumentiem, jau tas vien tev zemapziņā „krīt uz nerviem” un rada smaguma sajūtu. Kur nu vēl tie momenti, kad vajadzīgajā brīdī tu nevari ātri atrast to, kas tev nepieciešams!

2. Novērtē organaizera iespējas. Varbūt tev liekas, ka tas ir muļķīgi – pierakstīt visus darāmos darbus uz papīra lapas, jo tev taču ir brīnišķīga atmiņa! Tomēr ar laiku tieši šāda darbu un laika organizācija būs nesusi daudz labuma – tu varēsi plānot un rīkoties ar savu laiku daudz rezultatīvāk!

Šobrīd es daru TIEŠI tā. Ieplānotos darbus (ne tikai to darbu sarakstu, kas saistās ar biznesu, bet arī ikdienas mājas darbus) es savā burtnīcā ierakstu jau iepriekšējā vakarā. Nākamajā rītā tos, kas man liekas visnepatīkamākie, izdaru pirmos. Sajūta fantastiska! Un protams, ka ir daudzas dienas, kad neizdaru visu, kas tajās bija ieplānots! Es šos darbus pārceļu uz nākamo dienu. Ja neizdaru, uz aiznākamo, bet es tos „nepazaudēju” un neradu mākslīgu situāciju, ka pēc pusgada man ir vesela „čupa” neizdarītu un nepatīkamu darbu, kas patiesībā smagāku dzīvi padara tieši psiholoģiski.

Un vēl. Katru darbu, ko izdaru, es izsvītroju. Man ļoti patīk vakarā atvērt burtnīcu un pārlūkot ko esmu izdarījusi, ko vēl nē un CIK liela esmu malace!

3. Organizē savu darbu tā, lai kaut vai šad tad tu justu patīkamu „tukšumu”. Šajās minūtēs, kas ir brīvas no darbiem un pienākumiem, ļauj savām smadzenēm atslābināties un pārslēgties uz kaut ko pavisam citu.

4. Iemācies dalīt darbus atkarībā no to svarīguma pakāpes. Atceries, ka „otršķirīgi” darbi ļoti bieži paliek neizdarīti. Tāpēc, ja tu saproti un jūti, ka tavā priekšā ir patiešām svarīga problēma – pārslēdzies uz tās atrisināšanu tūlīt pat!

5. Centies visādiem veidiem nevis sarežģīt, bet gan atvieglot savu dzīvi. Nekautrējies lūgt palīdzību un deleģē nesarežģītus darbus kolēģiem. Iemācies arī atteikt, ja tev pašai darbu ir vairāk kā vajag.

6. Savus mājiniekus centies pieradināt pie lielākas patstāvības. Īpaši saspringtās dienās iztieciet no pusfabrikātiem – arī tie gadās diezgan kvalitatīvi (tikai jāatrod kuri tie ir). Ja līdzekļi atļauj, atrodi aukli vai mājsaimnieci.

Un lepojies ar sevi – tu esi lietišķa sieviete, kuru ir par ko cienīt!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Plānojam laiku

Prasme pārvaldīt savu laiku piemīt ne tikai burvjiem! Ja pareizi plānosi savas darīšanas un savu dienas gaitā padarāmo darbu secību organizēsi optimāli, tev var atbrīvoties ļoti daudz brīva laika! Ievies sev dienas plānotāju un neslinko tajā ierakstīt visu līdz pēdējam sīkumiņam.

Gudri novērtē savas iespējas un necenties izdarīt neiespējamo: necenties pēc darba paspēt iepirkties, apciemot vecākus, palasīt bērnam nakts pasaciņu, bet nobeigumā pabeigt „degošo” atskaiti šefam. Saliec prioritātes un savus vakarus plāno jau iepriekš! Citādi sapņi par mierīgu un komfortablu dzīvi paliks nepiepildīti…

Funkcionālisms un komforts

Pat, ja tu vēlies vienmēr būt eleganta un dažāda, ikdienai izvēlies ērtas mantas, kuras ir ātri un viegli kopjamas. Tas nenozīmē, ka tev jānēsā tikai pelēkais un jāskraida tikai ērtās sporta čībiņās. Saskaņot eleganto un komfortablo IR iespējams! Tu pati jutīsies daudz komfortablāk apģērbā no dabiskiem materiāliem un apavos ar ne ļoti augstiem, stabiliem papēžiem.

Atceries, ka zīda blūzīšu modeļi ar volāniņiem, ielocītēm un citiem rotājumiem „pieprasa” gan delikātu mazgāšanu, gan akurātu gludināšanai. Varbūt, labāk tās pataupīt īpašākiem gadījumiem?

Mūžīgā sievišķība

Ideāls manikīrs, pedikīrs un stilīga frizūra ir neatņemama, sevī pārliecinātas sievietes sastāvdaļa. Jau sen psihologi ir pierādījuši, ka skaistā dzimuma pārstāves jūtas vislabāk, ja ir sakoptas no pirkstu līdz matu galiņiem.

Lai gan gari nagi izskatās efektīgi, toties ikdienā ir ļoti neērti: ar šādu manikīru nav ērti mazgāt traukus vai turēt uz rokām bērnu. Arī šķipsnains, kreatīvs matu griezums pēc salona apmeklēšanas izskatās gan brīnišķīgi, bet var sagādāt daudz neērtību, kad no rīta jāsteidzas uz darbu. Tāpēc izvēlies sev tādu tēlu, kas būs ne tikai funkcionāls, bet arī sievišķīgi pievilcīgs.

Svarīgas detaļas

Kas tik nav runāts un spriests par sieviešu somiņām! Tu piekritīsi, ka bez šī atribūta katra sieviete ir kā bez rokām! To saturs dažreiz ir spējīgs pat atgriezt zaudēto mieru un atrisināt negaidītas problēmas. Tāpēc tas ir ļoti svarīgs.

Kam būtu jāatrodas „pa rokai”? Protams, tas ir spogulītis un kosmētika, kabatas lakatiņš, mitrās salvetes un personīgās higiēnas līdzekļi, piemēram, ikdienas salvetes. Vēl ir labi, ja somiņā atrodas tev nepieciešamā „aptieciņa”. Pārējais – tas, kas tev ir svarīgs.

Ofisā un mājās

Tu nevarēsi justies komfortabli bez organizētas darba vietas un mājīguma sajūtas mājās. Ir tikai dabiski, ja katra sieviete telpu, kurā mīt, cenšas iekārtot ērtāk un mājīgāk. Principi ir pavisam vienkārši: radīt atmosfēru, kas atbilst tavai iekšējai pasaulei un tāpēc nevajadzētu būt nekādām robežām ne tavai fantāzijai, ne risinājumiem.

Bet, tomēr: ir jāatgādina par krāsu ietekmi uz emocionālo stāvokli. Psihologi jau sen ir pierādījuši, ka zaļais nomierina, dzeltenais un oranžais uzlabo garastāvokli, bet sarkanais uzmundrina un pat uzbudina.

Bet nepārcenties! Visā ir nepieciešama mēra sajūta. Ja tapetēm izvēlēsies spilgtu toni, pēc kāda laika tās tevi sāks „tracināt”. Tāpēc, spilgtus labāk izvēlies akcentus un tās var būt dekoratīvas vāzes, gleznas, fotoreprodukcijas, paklājiņi utt.

Tā vai citādi – galvenais: zini, ka, neskatoties uz visu dzīves drudžainumu, tu esi izdarījusi visu, lai tava māja būtu tavs cietoksnis un vēl – biežāk sevi lutini ar komforta sajūtu!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ar nākamo pirmdienu noteikti sākšu diētu, pierakstīšos uz nodarbībām baseinā vai pie kosmetologa, sākšu meklēt sev jaunu darbu… Kura no mums nav devusi sev šādus solījumus?

Tomēr no pirmdienas, no pirmā nākamā mēneša datuma, sākoties Jaunajam gadam, viss paliek pa vecam… Kāpēc mēs nepildām sev dotos solījumus?

Apskatīsim galvenos iemeslus kāpēc tas tā notiek.

1. iemesls. Mums ir žēl savu pūliņu.

Lai savā dzīvē kaut ko mainītu, ir nepieciešams pielikt noteiktas pūles, ir jātērē enerģija. Bet tās nav. Precīzāk sakot, mēs domājam, ka tās nav. Īsāk sakot – varbūt mēs vēlamies notievēt, būt labā formā, atrast labāku darbu utt. Bet neesam gatavas tā labā kaut ko darīt. Un nedarām ar. Bet plānus kaļam sevis mierināšanai.

2. iemesls. Mēs tērējam laiku un spēkus uz kaut ko citu.

Kā zināms, vispirms cilvēks tiecas apmierināt savas pamatprasības. Bet pirmā un galvenā – ir ēdiens. Īsāk sakot – tas, bez kā iztikt nevar. Ēdiens, apģērbs, ikdienas obligātie maksājumi, skola un bērnudārzs bērniem, benzīns mašīnai…

Lai to visu iegūtu ir nepieciešama nauda. Bet tā ir jāpelna. Lūk, tad mēs arī tērējam ļoti daudz savu resursu darbam. Un mums absolūti nepaliek enerģijas sev doto solījumu izpildei. Jo…bez diētas var iztikt. Arī bez baseiniem un trenažieriem. Arī bez kosmetologa varam izdzīvot. Bet, lai meklētu jaunu darba vietu, ir vajadzīgs brīvais laiks, kura mums nav. Toties pamēģini ģimeni pabarot ar svaigu gaisu vien, pliks un bass ar nestaigāsi un uz ielas ar dzīvot nevienam nav gribēšanas. Tāpēc savas otršķirīgās vajadzības atliekam uz „pēc tam”.

3. iemesls. Mēs dodam solījumus nevis sev, bet apkārtējiem.

Mēs apsolām mammai, māsai, draudzenei, vīram, darba kolēģei… Lai tikai liktu mierā. „Jā, jā – sākšu tievēt, jā – iešu uz trenažieru zāli, skaistuma salonu, jā – mēģināšu nomainīt darbu. Tikai tāpēc, ka tu uzstāj”.

Patiesībā, mūs pašas viss apmierina. Un mums nav vajadzīgas nekādas diētas un kosmetologi. Un darbs, kaut arī ar mazu algu, toties mierīgs, bet jaunajā nemaz nevar zināt kā viss būs…. Tāpēc ar mierīgu sirdi solām un… nepildām.

Bet, ja tu apzinies, ka dzīve, tomēr, ir jāmaina? Tad viss jādara tā, lai tavi plāni patiešām realizētos un nevis pusceļā vai pēc trim dienām viss būtu turpat, kur bija. Precīzāk tā, lai tu pati gribētu šīs pārmaiņas un spētu pati tās realizēt. Ko tad šai sakarā iesaka psihologi?

Sastādi rakstisku plānu

Plānam jābūt reālam jeb realizējamam. Neuzņemies pārāk daudz un pārāk nereālā laika posmā. Vispirms uzņemies izpildīt kaut ko vienu, piemēram, notievēt, sakopt ādu vai aizbraukt atpūsties…

Uzstādi saviem plāniem reālus termiņus. Trīs mēnešos notievēt par 10 kg, iziet masāžas kursu. Pusgada laikā jeb līdz konkrētam datumam atrast jaunu darbu.

Plānu piekarini kaut kur sev redzamā vietā. Un izpildot kārtējo ieplānoto punktu, to izsvītro. Tas ir ļoti svarīgi pašdisciplīnai un pašmotivācijai.

Izdomā stimulēšanas sistēmu

Izdomā, kā sevi apbalvosi, kad nometīsi lieko svaru un arī pirmo kg, pirmos 3 kg. Piemēram, ja tu atbrīvosies no saviem liekajiem 10 kg, nopirksi sev greznu vakarkleitu. Nevarēsi – kleitas nebūs. Iekārtosies labi apmaksātā darbā, nopirksi sev labāku automašīnu. Motivācijas „āķim” jābūt tādam, pēc kura tu ļoti alksti, no sērijas: „ko es sen jau kāroju, bet baidījos iegādāties vai izdarīt vai arī nevarēju to sev atļauties”.

Palūdz apkārtējiem tevi kontrolēt

Lai tavi tuvinieki, draugi vai kolēģi seko tam, kā tu ievēro diētu vai regulāri apmeklē trenažierus. Ja tu esi nolēmusi iet uz baseinu, sporta zāli, masāžu vai pie kosmetologa, tad labāk to darīt kopā ar draudzeni, radinieci vai kolēģi. Tad jūs viena otrai neļausiet „noklīst” no ceļa. Varat abas ievērot konkrētu diētu. Vari izveidot pat veselu atbalsta grupu, kurai būs tie paši mērķi, kas ir tev. Tādu kā interešu klubiņu.

Starp citu, cilvēks biežāk pārkāpj solījumus, kas doti sev, bet ne citiem. Citiem dotos solījumus mēs cenšamies turēt.

Ja tev nav reālu paziņu, kuri varētu tevi kontrolēt, pameklē attiecīgas tematikas forumus internetā – tajos tu noteikti atradīsi domu biedrus.

Nemeklē iemeslus, lai atliktu sākšanu

Sāc kaut ko darīt, ja esi to nodomājusi. Ja tu sāksi, būs grūti apstāties, nepabeidzot līdz galam.

P.s. Protams, ja, piemēram, tu esi ieplānojusi uzlabot savu veselību ar ik rīta skrējieniem, tad tiem nav gala datuma. Tad jāizdomā motivācija vai sevis apbalvošana, ja tu joprojām skriesi precīzi pēc nedēļas. Tad pēc mēneša. Tad pēc 3 mēnešiem.

Pastāstīšu par sevi. Droši vien daudzas no jums Lieldienu „IEVĀ” izlasīja arī par manu apņemšanos drīz sākt skriet. Es ILGI „gatavojos” šiem ik rīta skrējieniem… „Gatavojos” – tas drīzāk nozīmēja: meklēju iemeslus, lai tos neuzsāktu… Te man radās ideja, ka man ir nepieciešami labi sporta apavi (tam apstiprinājumu meklēju internetā – to cik tiem jābūt kvalitatīviem un, laikam jau, arī dārgiem). Te man, izrādās, nav pietiekoši labas sporta bikses… Rezultātā šis gatavošanās process ilga kādu pusotru mēnesi.

Kad sapratu, ka pavasaris, kad es biju nolēmusi sākt skriet, sen ir sācies un tūlīt būs klāt arī vasara un mani plāni, nez kāpēc nerealizējas, es LIKU sev kādu rītu (tā nebija ne pirmdiena, ne mēneša pirmais datums) piecelties, apģērbties un izstumt sevi pa durvīm laukā. Vēlos piebilst, ka otrā diena man bija visgrūtākā – gan muskuļu sāpju dēļ, gan pašdisciplīnas dēļ un (Ak cik labi!) – lija lietutiņš…- rezultātā es otro dienu izlaidu. Jutos neapmierināta ar sevi.

Šodien bija sestais rīts – es skrienu un nu jau sāk rasties tā sajūta, ka es gaidu šos rītus! Mežiņā, kas atrodas pāri ielai, ir vairāki rīta skrējēji un mēs jau viens otru sveicinām un uzsmaidām (manā gadījumā šie cilvēki ir mana motivējošā “atbalsta grupa”). Es jau zinu, kā es sevi apbalvošu pēc 2 nedēļām un tad pēc 3 mēnešiem, ja joprojām skriešu. Tas ir svarīgi!

Tāpēc, lai vai ko tu vēlies savā dzīvē mainīt – tici man, es zinu CIK grūti to izdarīt un tici – to IR iespējams izdarīt! Svarīgi, lai tev būtu izpildes jeb sasniegšanas plāns, starpposmu balvas  sev un tavam izpildes plānam jāatrodas tev redzamā vietā.

Un vēl – šim mērķim ir jābūt TAVĒJAM, tevis pašas sen lolotam un gribētam. Un viss sāks notikt! Tu pamazām mainīsi savu dzīvi uz labo pusi un iedomājies – kāda tu būsi pēc gada, ja turpināsi to darīt?! Tam visam ir vēl viens liels pluss – šis neaprakstāmais gandarījums un lepnums pašai par sevi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kārdinājumam jaunu dzīvi sākt tieši ar Jauno gadu pakļauti pat prātīgie cilvēki. Kāpēc „pat”? Tāpēc, ka no milzīgā skaita startējušo, ar domu sākt jaunu dzīvi Jaunajā gadā, finišā nonāk tikai daži.

Sen jau zināms, ka jaunā dzīve, kas sākta vienlaicīgi ar Jaungada nakts pusnakts zvanu skaņām visbiežāk beidzas pēc pāris dienām. Kāpēc tā notiek?

Tam, kāpēc, lai mainītu savu dzīvi, cilvēki izvēlas gada sākumu, pastāv daži izskaidrojumi.

Pirmkārt, tajā visā ir kaut kāds rituāls: jauns…kaut kas savādāks…tāda kā vecā gada (vai visa vecā) miršanas diena un jaunā dzimšanas diena. Kāpēc lai vienlaikus nenosvinētu it kā vecās personības miršanu un jaunas dzimšanu – ar jauniem paradumiem, jauniem mērķiem un jaunu dzīves stilu?…

Ir vēl viena versija: tiem, kas jaunas dzīve sākšanu vēlas sasaistīt ar jauna gada sākšanos, vienkārši trūkst motivācijas. Tas, kurš ir pārliecināts un drošs par savu rīcību negaida sarkanu kalendāra dienu. Viņš mainās te un tagad. Kā lai palīdz tiem, kam šīs izlēmības trūkst?

Lūk, tie šķēršļi, kas stājas ceļā tiem, kas jaunu dzīvi sāk jauna gada pirmajā pirmā mēneša dienā.

Pirmais šķērslis – gribas visu un uzreiz

Ja kādam ir vēlēšanās vienkārši atmest smēķēšanu vai pārstāt ēst saldumus, drīzāk iet runa par atbrīvošanos no slikta paraduma. Par jaunu dzīvi mēs saucam citu ko: kad cilvēks iedomājas sevi kā pilnīgi citu un cenšas tam atbilst. Jaunajā dzīvē viņš ne tikai nesmēķē, neēd saldumus, bet arī racionāli tērē savu laiku, vairāk pelna, maina atrašanās vidi, atjauno savu garderobi…

Nav ieteicams mesties virsū visam uzreiz. Pacenties vispirms uzrakstīt to darbu sarakstu, ar ko tu domā sākt. Tad izrēķini resursus: cik laika, finanšu un dvēseles spēkus tu plāno šai visā ieguldīt. Kādu rezultātu (un svarīgākais – cik ātri) vēlies gūt. Novērtē savu aprēķinu realitāti, neaizmirstot par to, ka diennaktī ir 24 stundas un katram cilvēkam ir tiesības uz atpūtu.

Pie plāna izpildes ķeries klāt pakāpeniski, tieši tā, kā tiek palielināta slodze fitnesa zālē. Sāc rakstīt dienasgrāmatu. Bet ne sirds izkratīšanai un prātojumiem. Vispirms savus globālos plānus būs jāsadala daudzos mazākos uzdevumos. Pēc tam – fiksē, kas no ieplānotā padarīts, kas nē, kapēc tā ir sanācis un kādas ir tavas izjūtas, kad tu sasniedz panākumus.

Otrais šķērslis: nepabeigtie darbi

Kā tikko noskaidrojām, Jaunā gada sagaidīšana iespējama tikai tad, kad vecais ir „miris”. Tas pats attiecas arī uz taviem darbiem, kas sākti vecajā gadā. It īpaši, ja tiem ir saistība ar jauno dzīvi. Citiem vārdiem sakot, vecos darbus ir jāpabeidz.

Pieņemsim, ka Jaunajā gadā tu esi nolēmusi šķirties no sava drauga. Pirms 12 zvanu skaņām skanot aizcirst durvis aiz viņa, ir vecajai lietai jāpieliek punkts (nosacīti to nosauksim par kopdzīvi vai attiecības ar tavu vīrieti). Tev skaidri jāapzinās: kāpēc tu to dari, kāpēc tev tas nepieciešams un kas ir tavs mērķis. Tev jābūt pārliecinātai, ka šis solis tev tiešām ir nepieciešam un, ka nebūs neviena iemesla, kā dēļ tavs lēmums tiks mainīts.

Stratēģiskās plānošanas speciālisti jebkura ieplānotā notikuma nozīmi iesaka novērtēt ar sev uzdotu četru jautājumu palīdzību:

• Kas notiks tad, kad mans plāns tiks īstenots?
• Kas nenotiks, kad mans plāns tiks īstenots?
• Kas notiks, ja mans plāns netiks īstenots?
• Kas nenotiks, ja mans plāns netiks īstenots?

Atbildi sev uz šiem jautājumiem un tava vēlme ķerties klāt jaunajam plānam vai nu kļūs stiprāka, vai zudīs.

Lai veco gadu aizvadītu galīgi, nebūtu slikti veikt rezumē un vispareizāk rakstiskā veidā.

Trešais šķērslis: vienalga nekas nesanāks…

Vai viegli ievērot diētu, ja visapkārt visa pasaule ir burtiski pārbāzta ar treknu olivjē majonēzi? Vai viegli sastādīt savu pieteikuma vēstuli potenciālajam darba devējam, ja visapkārt visi slinko un valda morāls pagrimums? Bet tu, taču, pati izvēlējies savu jauno dzīvi sākt ar 1.janvāri – ir jānes atbildība par saviem lēmumiem un izvēli…

Tomēr, visgrūtāk tikt galā nevis ar ārējiem šķeršļiem, bet gan ar iekšējiem – ar sevi pašu, ar kluso zemapziņas balsi: „mēģināt jau var, bet diez vai kas sanāks…”.

Pamēģini vienatnē ar sevi veikt nelielu treniņu. Pieņemsim, tev ir mērķis sākt nodarboties ar sportu. Pacenties atcerēties sava ķermeņa izjūtas pēc fiziskas slodzes. Vai arī – atceries tos dzīves mirkļus, kad tu ar sportu biji uz „tu”. Ja tu kādreiz to esi spējusi darīt, tātad, principā, tu to realizēt vari. Tāpēc tu to spēsi arī tagad!

Bet svarīgākais – lai vai kā tev veiktos ar jaunas dzīves sākšanu, neaizmirsti sevi apbalvot par sasniegto! Nepārvērt savu dzīvi nepārtrauktā maratonā uz gaišāku nākotni!

Uz tikšanos tepatās,

Aija