Atteikties no veciem ieradumiem… Sākt kaut ko jaunu… Tas nav viegli, pat, ja mēs esam pārliecinātas, ka drīz vien mums kļūs daudz labāk. Kā tad šo pirmo soli atvieglot?

Pārmaiņas nekad nav vieglas. Jā, mēs pat pārdzīvojam, jo nezinām taču vai šis lēmums būs pareizs… Mums gribētos zināt vairāk, jo kā gan var pieņemt lēmumu, ja mums nav VISAS informācijas. Un, šādi minstinoties, mēs galu galā jūtam, ka esam iestrēgušas…

Protams, mums nekad nebūs visu atbilžu uz visiem jautājumiem. Bet, lūk, 7 padomi, kas mums palīdzēs sākt virzīties uz priekšu, un veikt pirmās pozitīvās pārmaiņas.

1.Ir jāatceras – mums nekad nebūs visas informācijas, lai lēmumu vai pārmaiņas pieņemtu droši un bez riska. Mēs bieži izvairāmies no svarīgu lēmumu pieņemšanas tikai tāpēc vien, ka, pirms svarīga soļa speršanas, mēs vēlamies uzzināt vairāk. Jā, protams, tā ir taisnība, ka situācija ir jāizpēta…

Bet, ja Tu domā, ka saņemsi perfektu, patiesu atbildi, Tev būs jāgaida ļoti ilgi, jo visa mūsu dzīve ir vienu jautājumu, kļūdu un to labojumu virkne. Pieņem šobrīd, konkrētajā mirklī priekš Tevis labāko lēmumu, un turpini virzīties uz priekšu.

2.Lai sev uzticētos, Tev būs nepieciešama drosme.

Mēs atrodam daudz argumentus, kāpēc mēs varētu no pārmaiņām izvairīties…, bet patiesībā mēs baidāmies uzticēties sev. Mēs domājam: ja nonāksim jaunā situācijā, mēs nezināsim, ko darīt vai kā reaģēt. Mēs esam nobažījušās par to, ka būs grūti tikt galā ar nezināmo.

Uzticies sev. Tu taču agrāk esi tikusi galā ar negaidītām pārmaiņām vai situācijām? Piemēram, kad nokavēji autobusu? Vai arī kad nejauši paklupi? Viss taču gala galā beidzās labi un šobrīd taču ar Tevi ir viss kārtībā? Vai ne? Esi drosmīga sev uzticēties. Nav svarīgi kas notiks – Tu noteikti ar visu tiksi galā un sapratīsi ko ar to visu darīt tālāk.

3. Kas ir vissliktākais, kas var notikt?

Tāpat kā greizsirdība, arī lielākā daļa mūsu baiļu dzīvo tikai mūsu galvā. Kad Tu sēdi un nopietni domā par sliktāko notikuma scenāriju, Tu sapratīsi, ka patiesībā ir ļoti maz to risku, pēc kuriem Tu nevarēsi atgūties. Pajautā sev: „Kas ir vissliktākais, kas var notikt?” Tiklīdz Tu sapratīsi, ka pat vissliktākais nav tik briesmīgs, Tu būsi gatava to pārvarēt.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu dzīvē pārmaiņas nenotiek ir tas, ka mēs nemaz necenšamies.

4.Process ir tikpat svarīgs kā rezultāts.

Mēs TIK ļoti esam pārņemtas ar rezultātu! Bieži vien mēs uztraucamies: un, ja nu es virzīšos uz lielo mērķi, bet gala rezultātu tomēr nesasniegšu?… Nu tad uzmini! Tev ir visas tiesības jebkurā brīdī pārdomāt un apstāties. Un vēl – ja Tu mērķi arī nesasniedz, tas nenozīmē, ka Tu esi zaudējusi. Un tagad uzmanību! Iegaumē to, ka Tu pati šo mērķi esi uzstādījusi. Un tā bija Tava izvēle. Un Tev ir visas tiesības to pusceļā mainīt. Neveiksme – tas nav galamērķis, tāpat kā gala mērķis nav arī panākumi. Baudi pašu virzības/ izaugsmes/pārmaiņu procesu! Un tad – tad jau redzēsi!

5. Turpini sekot iespējām.

Ja Tu atrodies pie svarīga lēmuma pieņemšanas robežas, iespējams, Tu uztraucies par to, ka negribot varētu kļūt par situācijas ķīlnieci, no kuras rezultātā nebūs izejas. Padomā par to citādāk.

Jaunas alternatīvas reti kad iespējas ierobežo. Viens no patīkamākajiem brīžiem ir tas, ka tad, kad Tu savu mērķi centies sasniegt no visa spēka, Tavā priekšā vienmēr atveras daudzas iespējas, par kurām, „ceļojumu” uzsākot, pat nevarēji iedomāties. Ja ceļā uz mērķi, šīs iespējas nepalaidīsi garām, Tu vari būt pārliecināta, ka izvēle Tev būs VIENMĒR.

6. Pieliec visas savas pūles – tas ir svarīgi.

Šķiet, ka tas ir elementāri…, bet viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas mūsu dzīvē nenotiek, ir tas, ka mēs vienkārši nemēģinām un necenšamies. Un nemēģinam tāpēc, ka ​​ir tik vienkārši rast attaisnojumus, kāpēc mēs nesaņemam to, ko mēs vēlamies.

Kāpēc mēs izdomājam sev šādas atrunas? Tāpēc, ka – ja mēs pamēģināsim un mums neizdosies, mēs būsim neveiksminieces. Bet, ja nemēģināsim, tad varam to novelt uz slinkumu vai politisko vai jebkādu citu stāvokli/situāciju valstī vai šaurākā vidē, piemēram, darba vietā. Pārvari to! Neveiksmes notiek absolūti katra cilvēka dzīvē. Un pats interesantākais ir tas, ka – ja Tu patiešām pamēģināsi (jo ir taču skaidrs, ka lielākā daļa cilvēku pat nemēģina) – iegūsi/saņemsi daudz vairāk, nekā Tu domā.

7. Sāc ar kaut ko reālu/taustāmu.

Tu nevarēsi uzkāpt Everestā, ja pirms tam neveltīsi laiku treniņiem. Varbūt sapņu darba meklējumi Tevi šobrīd biedē. Tad padomā – ar ko Tu vari sākt jau šodien? Tu vari ar kādu parunāt, kurš šādā amatā jau strādā, un uzzināt, kas viņu padara par veiksmīgu. Vai Tu vari savas prasmes uzlabot, lai arī Tu šādām prasībām atbilstu? Tev nav visa apkārtējā pasaule jāizmaina vienā dienā. Veic šīs pārmaiņas (tai skaitā savu izaugsmi) pamazām.

Lai kaut kur nokļūtu, ir jāpieceļas un jāsāk virzīties. Izlasi šos 7 padomus vēlreiz. Kaut kurš noteikti ir par Tevi un Tev.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ko mēs sievietes patiesi vēlamies? Nopelnīt vai darīt lietas, kas pašām patīk? Es priecājos par visām sievietēm, kas ir atradušas savu sirds nodarbošanos. Un tomēr lielo pārmaiņu uguntiņa iedegas 30 un 40 gadu robežās. Gribu minēt, ka sievietēm piemīt spēcīga spēja pielāgoties, kas dažreiz traucē ieklausīties savā uguntiņā.

Un tomēr, kur viņa pielāgojas visvairāk? Mājās, darbā? Es teiktu, ka viņa pielāgojas tam, no kā jūtas atkarīga arī pozitīvi. Piemēram vīrs pelna vairāk un nodrošina ģimenes ikdienu, tad sieva pieņem to un pielāgojas viņa vajadzībām. Kad sieviete pati labi pelna, tad viņa vairāk ņems vērā darba devēja prasības, jo pazaudēt finansiālu stabilitāti ir nedroši. Protams, ka katram ir nepieciešama drošības sajūta. Un finanses dod drošību materiālā līmenī. Atgriežoties pie spējas pielāgoties es apgalvoju, ka dažreiz tā mums traucē ieklausīties savās vēlmēs un sadzirdēt pārmaiņu uguntiņas aicinājumus.

Kad man tuvojās 40 gadu jubileja, es sapratu, ka man svarīgāk ir ieklausīties sevī un rīkoties saskaņā ar savu iekšējo sajūtu. Kāpēc es to rakstu? Lai uzrunātu tevi, kam iekšā ir vēlme kaut ko mainīt un tomēr spēja pielāgoties tev traucē rīkoties.

Pirms 8 mēnešiem es pirmdienas rītā paziņoju savam vadītājam, ka aizeju no vadītājas amata un uzņēmuma. Viņam un kolektīvam tas bija ārkārtīgi liels pārsteigums, bet es jutos pārliecināta un mierīga, jo zināju, ka nevēlos pielāgoties uzņēmuma prasībām, darba laikam un vajadzībām.

Varbūt, tas izklausās augstprātīgi, bet es sapratu, ka ar esošo domāšanu, attieksmi un pārmaiņu uguntiņu būšu tikai traucēklis ilgtermiņā uzņēmuma sistēmā. Motivācijas nav, sāku slimot un domas bieži atgriezās pie jautājuma, kāda tam ir jēga? Man nebija uzkrājumu un lēciens bija lielā nedrošībā. Tomēr es ne mirkli nešaubījos, ka lēmums ir pareizs.

Kā tas var noderēt tev, jauko lasītāj? Ja, tevī mīt šī pārmaiņu uguntiņa un tu tomēr turpini pielāgoties ir iespēja kaut ko mainīt. Tu vari pakāpeniski vai ātri izdarīt tā, lai tavs hobijs kļūtu par tavu drošību.

Mana profesionālā pieredze ir pārdošanā un papildus esmu apguvusi kouča jeb izaugsmes veicinātājas prasmes. Es zinu, ka vislielākā atruna un bailes ir – kā es nopelnīšu? Kā es nodrošināšanu savu materiālo labklājību? Aizejot no nemīlama darba es zaudēšu iztikas līdzekļus. Un tā ir taisnība. Visbiežāk sieviete atrod hobiju un paliek esošajā darbā. Tādā veidā viņa nomierina savu pārmaiņu uguntiņu un prasmīgi izmanto savu spēju pielāgoties.

Es zinu, ka tev ir milzīgs potenciāls. Es zinu, ka tā pārmaiņu vēlme nekur nepazudīs. Tā tikai pieņemsies spēkā. Iedomājies, ka ir pagājuši 5 gadi un tu esi piepildījusi savu sapni. Tu nodarbojies ar savu hobiju. Tu labi nopelni ar to un jūties vērtīga. Vai redzi sev apkārt laimīgus cilvēkus? Vai redzi sev tuvumā laimīgu ģimeni? Vai redzi, kā klienti finansiāli novērtē tavu darbu?

Es nezinu kāds ir tavs hobijs un ko tev patīk darīt, tomēr es zinu, kā tu vari citiem pastāstīt par savu nodarbošanos izmantojot pārdošanas noslēpumus. Es zinu kā noformulēt pārdošanas tekstus, lai citi saprastu patieso ieguvumu. Kā domā labs pārdevējs un kas no pārdošanas ir jāzina, lai veiksmīgi pelnītu no sava hobija. Biznesā ir svarīga finanšu plūsma. Tā ir kā asinsrite cilvēka ķermenim.

Ko tu praktiski vari darīt lai pārdotu es izstāstīšu 2.maija BEZMAKSAS vebinārā:

SIEVIETE UN NAUDA

Kā saglabāt emocionālo līdzsvaru tiecoties pēc naudas…

Uzzini vairāk, piesakies >>>>>> 

un esi ar mums!

Uz tikšanos,

Ilze Ušacka-Priekule

Aizmirsti par garajiem sarakstiem gada periodikai.

Nez kāpēc tiek pieņemts, ka periods, kad tiek sasniegts mērķis ir gads (gadi) – 12 mēneši ir kļuvuši par darbības efektivitātes robežu gan cilvēkiem, gan kompānijām. Un tā ir milzīga kļūda.

Tas neļauj saprast vienu vienkāršu lietu: realitāte – ir tas, kas notiek šajā brīdī. Mēs dzīvojam un sasniedzam panākumus tieši šeit un tagad! Bet domāšana par gada periodiku veido pārliecību, ka svarīgos darbus varam droši atlikt uz vēlāku laiku.

Atsakies no gada periodikas domāšanas. Nosaki mērķus tuvākajām 12 nedēļām, bet ne 12 mēnešiem. Tas ir pietiekoši ilgs laika posms, lai ieplānoto paveiktu, bet arī pietiekami īss, lai tevi pavadītu sajūta, ka viss jādara laicīgi. Sajūti, ka svarīga ir katra nedēļa! Katra diena un katra minūte!

Izmanto savas zināšanas.

Cilvēki visu mūžu mācās un kaut ko apgūst – un kamdēļ? Ja cilvēks iegūtās zināšanas neizmanto, ja tās nekādi nepielieto, pašas par sevi zināšanas ir bezjēdzīgas. Bet labākās idejas nav nekā vērtas, ja netiek īstenotas.

Tu vari būt gudra, tev var būt rets talants un īpašas pazīšanās, tev var būt pieeja nozīmīgai informācijai un tu vari ģenerēt lieliskas idejas, un tu vari būt spēcīga darbiniece, bet galvenais ir rīkoties! Darbība – ir tas, kas tevi izcels citu vidū. Lieli uzņēmumi un veiksmīgi cilvēki atšķiras ar to, ka rīkojas labāk par konkurentiem. Tieši darbības trūkums ir robeža starp tavu pašreizējo dzīvi un iespējamo dzīvi.

Precīzi novērtē realitāti.

Kāpēc sporta spēles ir populāras? Lielā mērā pateicoties rezultātam jeb punktu skaitam. Rezultāts – ir konkurence. Spēles laikā katrs sportists, treneris un fani precīzi zina, cik un kā vērta ir komanda. Tas palīdz uzlabot rezultātus un sasniegt panākumus. Citiem vārdiem sakot, rezultātu apkopošana jeb šis vērtējums dod mums priekšstatu par sevis efektivitāti.

Jā, darba vērtēšana ciparos ne vienmēr ir patīkama. Bet tas ir patiess priekšstats par mūsu rezultātiem. Nevis ieguldītā darba, ne nodomu, bet rezultātu. Jo mēs ātrāk precīzi novērtēsim realitāti, jo ātrāk varēsim sasniegt savus mērķus.

Nekļūsim par „Betmenēm”.

Ja iet runa par dienām vai nedēļām, atšķirības starp izciliem sasniegumiem un viduvējiem rezultātiem, ir gandrīz nenozīmīgas. Tās redzamas ir vēlāk. Nav vajadzības sevi pārvērst „Betmenā” un mēģināt pārspēt Ginesa rekordu grāmatas sasniegumus. Ir svarīgi mazliet palielināt savus sasniegumus. Un darīt to pastāvīgi.

Aizmirsti par vārdiem “Nav iespējams”.

Henrijs Fords reiz teica: “Ja jūs domājat, ka jūs varat vai domājat, ka nevarat – jums ir taisnība jebkurā gadījumā.” Tāpēc aizmirsīsim šos vārdus “nav iespējams”. Labāk uzdosim sev jautājumu: “Kā es to varētu izdarīt?” Šis jautājums mums atvērs durvis uz nākotni. Pavisam nedaudz. Bet pietiekami, lai sāktu rīkoties.

Tagad tu zini, ko darīt. Rīkojies! Un jau šodien! Tev ir plāns līdz 2018.gadam? Varbūt tu to vari saīsināt līdz nākamā gada Jāņiem? Tu gribi strādāt jaunā darba vietā? Bet kāpēc neesi noteikusi termiņu, kura laikā vēlies šo darba vietu atrast? Tu jūties pārstrādājusies, nogurusi? Izvērtē to, ko esi ar šo „skriešanu” panākusi uz šo brīdi un izanalizē, ko tu dari ne tā un vai pietiekami tajā ieguldi savas zināšanas vai prasmes un vai tā jau trūkstošo laiku velti tam, kam šobrīd jāvelta.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vienmēr, jaunu gadu iesākot, gribas turpināt dzīvot kaut kā citādāk – labāk, piepildītāk, bagātāk, pareizāk, brīvāk (katram būs sava motivācija) – un tas ir pareizi, jo jauns gads, taču, ir jaunas iespējas.

Bet, ja nu tev krasas pārmaiņas nepatīk? Tad, lūk, 12 padomi, kā mēs savu dzīvi varētu krietni vien uzlabot vai pat mainīt, īpaši lielas pārmaiņas neieplānojot.

Uzreiz brīdinu, ka, jau pirmos punktus ieraugot, tu vari iedomāties „ATKAL tas pats!” Vai “Nekā jauna!” Bet nesteidzies ar secinājumiem. Lasi un katru punktu pārdomā, un tu sapratīsi, ka katram no tiem ir sava jēga jeb iedarbība, ko šādas pārmaiņas atstās uz dzīvi kopumā un pat, ja tu savā dzīvē ieviesīsi tikai vienu no tiem, tad pilnīgi iespējams, ka tikai tas vien radīs diezgan krasas pārmaiņas. Intriģējoši? Nu tad ķeramies klāt!

Plāno jauno dienu iepriekšējā vakarā.  Ja darba dienu plānosi no rīta, tu visu sasteigsi un radīsi sev lieku stresu. Jau iepriekšējā vakarā uzraksti savas nākamās dienas uzdevumu plānu.  Tas ne tikai ļaus visu mierīgi pārdomāt, bet arī tikpat mierīgi aizmigt.

Izgulies. Pilnvērtīga miega trūkums ietekmē darba ražīgumu un uzmanības koncentrēšanas spēju. Regulārs miega trūkums veicina mūžīgo kavēšanu un lieku stresu darbā. Lielākajai daļai cilvēku pilnvērtīgam miegam nepieciešamas ne mazāk kā astoņas stundas.

Nekādas „Vēl 10 minūtes!” Ir ļoti viegli no rīta pārlikt modinātāju par 10 minūtēm uz priekšu, tad vēl…vēl… un rezultātā zaudēt veselu stundu. Pie tam, tik īsi miega posmi ir absolūti neefektīvi. Jebkurš cilvēks var kļūt par „cīruli”. Uzliec modinātāju agrāk un mosties uzreiz pēc pirmā zvana. Sākumā tas nebūs viegli, bet pēc dažām nedēļām tu mierīgi sevi spēsi noskaņot uz jauno režīmu.

Vingro. Tie, kas dienas gaitā veic aktīvas fiziskas darbības, spēj daudz biežāk demonstrēt asu prātu un pacietības krājumus, nekā pārējie, kas to nedara.

Ievies savu rīta rituālu. Nav svarīgi kas tas būs: kafijas baudīšana, rīta rosme, pasta izskatīšana, rīta avīzes lasīšana…galvenais, lai tev būtu savs klusais laiks, kuru vari pavadīt vienatnē ar sevi.

Brokasto. Labas brokastis uzlādēs tevi ar enerģiju. Pieņem lēmumu gatavot sev veselīgas brokastis, izvairies no smaga ēdiena, kura pārstrādei tiek zaudēta visa tik nepieciešamā enerģija.

Ierodies ofisā laikā. Ja tu ievērosi arī augstāk minētos ieteikumus, tad gājiens uz darbu tev kļūs par uzmundrinošu pastaigu, nevis skrējienu ar šķēršļu pārvarēšanu.

Salīdzini savus mērķus ar priekšniecības vai padoto mērķiem. Mēs visi zinām teicienu, ka ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Neaizmirsti, ka tu strādā komandā un, lai tu būtu pārliecināta, ka tavas kustības virziens ir pareizs, apspried mērķus un prioritātes ar saviem kolēģiem.

Sāc ar vissarežģītākajiem uzdevumiem. Neatliec uzdevumus, kas tevi uztrauc visvairāk, uz dienas beigām. Lai tie visas dienas garumā „nekarātos” virs tavas galvas, kā tumši mākoņi, labāk sāc ar tiem.

Izvairies no rīta sapulcēm. Rīta laiks ir pats produktīvākais un ir muļķīgi to tērēt rīta sapulcēm, kuras var pārcelt uz dienas otro pusi.

Atvēli atsevišķu laiku e-pasta pārbadīšanai. Pārstāj to darīt visu laiku. Vispareizāk tam atvēlēt konkrētu laiku. Ja tu uztraucies par to, ka klienti nesaņems atbildi pietiekoši ātri, tad pārbaudi pastu katru stundu, bet ne biežāk.

Izmanto pusdienu pārtraukumu. Ļauj šajā laikā sev atpūsties un pastaigāties. Var pat „ieiet” internetā un nosūtīt dažas vēstules. Tomēr neizmanto šo laiku tamdēļ, lai censtos izlasīt visu jauno.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāpēc bieži vien pārmaiņas jāgaida tik ilgi?

Mēs visi gaidām pārmaiņas. Labas pārmaiņas dzīvē, kādu svarīgu cilvēku atnākšanu, svarīgus notikumus, bērnu dzimšanu, finansiālu uzplaukumu, atbrīvošanos no sliktiem paradumiem, vēlmju un sapņu realizāciju…

Kāds gada laikā sasniedz milzīgus panākumus un progresē ar fantastisku ātrumu, bet citiem viss notiek ar lielu bremzi, piespiešanos, sarežģījumiem un depresīviem periodiem.

Divas sievietes, kas nostājušās uz attīstības ceļa, kas klausās vienas un tās pašas lekcijas, darot vienu un to pašu, praktiski, pēc gada atradīsies absolūti dažādās attīstības plaknēs. Viena satiks fantastisku vīrieti, realizēs savas zināšanas un to visu baudīs, bet otra joprojām klausīsies lekcijas par samierināšanos un domās, kāpēc viņa joprojām nav precējusies.

Kāpēc tā notiek? Vai problēma ir liktenī? Var teikt arī tā, bet atslēdziņa ir noslēpta mūsu apziņā, mūsu prātā un tajā, kā mēs uztveram realitāti un cik tālu sniedzas mūsu atļaušanās sistēma. Bet labā ziņa ir tā, ka šīs lietas var vadīt un korektēt.

Kas ir šī sievietes atļaušanās sistēma?

Tā ir viņas prāta noteikumu (sava prāta uzstādīto likumu) ķēde, pēc kuras vadoties viņa var sev kaut ko atļaut vai atļauties. Un tieši tad un tikai tad tas viņas dzīvē arī ienāks.

Tas ir sava veida rituāls, kas ļauj prātam piesaistīt dzīvē nepieciešamo un bez šī rituāla ir ļoti sarežģīti. Jo mūs jau no bērnības māca, ka brīnumi nav iespējami, ka tu nevari kaut ko sagribēt tā, lai tas tūlīt pat piepildītos: ir jāgaida, jāstrādā ar sevi, jācenšas, jācieš… Ir cilvēki, kuriem ļoti svarīgi ciest, jo tieši tad viņi sajūt, ka gribēto ir pelnījuši.

Bieži vien tas izpaužas tā – sieviete strādā burtiski līdz bezsamaņai, bet pēc tam nokrīt gultā un ar sāpēm balsī izkliedz: „Es nedēļu esmu strādājusi bez atelpas, tīrīju māju, gatavoju ēst, mazgāju – tagad man ir tiesības divas stundas atpūsties!”

Daudzas sievietes (it sevišķi vecāka gadagājuma) ļoti mīl strādāt dārzā līdz pat pagurumam. Pēc tam nomocījušās un pārgurušas, ar sāpošu muguru nāk mājās, kā rezultātā pat ir grūti pārvietoties. Viņas iekrīt krēslā un saka: „Neaiztieciet mani neviens! Es piecas stundas neatliecoties nostrādāju dārzā! Esmu pelnījusi stundu atpūsties!”

Izklausās interesanti, jo neviens viņu ģimenēs neliek viņām šādi upurēties – ne bērni, ne vīrs. Tā, laikam, ir kaut kāda ļoti svarīga iekšēja balss, kas ar viņām kontaktējas, kas viņām uzstāda darba un atpūtas noteikumus. Tā ir viņu prāta balss.

Mums katrai ir šī prāta balss, kas diktē mums noteikumus, kurus ievērojot, mēs varēsim pievilkt savā dzīvē vēlamo. Bet visa problēma slēpjas tajā, ka kādai šie noteikumi ir diezgan verdziski un neizpildāmi, bet kādai līdz smieklīgumam viegli un pat jautri.

Ar kādu ātrumu notiek šīs pārmaiņas? Ar tādu ātrumu, ar kuru esi gatava piemēroties savām dzīves pārmaiņām!

Kā teica kāds rakstnieks: „Globālām dzīves pārmaiņām pietiek ar vienu sekundi. Kādas vienas, dziļas apziņas sekundi…Un Tu nekad vairs nevarēsi dzīvot tā, kā līdz šim!”

Visi šie mūsu prāta noteikumi ir nekas cits, kā psihiska gatavība vēlamajam. Kādam, lai psihiski nobriestu risinājumam, vajadzīgi gadi, bet kādam šī atļaušanās sistēma ir ļoti lokana un ļauj sev vēlamo piesaistīt jau rīt.

Jo vairāk sieviete sev atļauj, jo ātrāk realizējas visi viņas sapņi, jo vairāk sieviete sevi ierobežo – jo lēnāk un smagāk notiek šī attīstība. Vispār….dzīvē tieši šī attīstība bieži vien kļūst par smagāko sievietes krustu, kas piespiež viņu pie zemes tā, ka viņa ne tikai nespēj paiet, bet arī paelpot zem tā viņa nevar. Tās ir sievietes ar ļoti ierobežotu un cietsirdīgu atļaušanās sistēmu.

Piemēra pēc paanalizēsim mūsu galvenās dzīves sfēras.

Vīrieši, vīri, dzīves partneri.

Lūk, tipisks sievietes piemērs, kura vēlas savā dzīvē piesaistīt vīrieti:

„Lai manā dzīvē ienāktu īsts vīrietis, man vēl jāiemācās paklausība, rāmums, jāiemācās labi gatavot ēst, jānoklausās vēl 180 lekcijas un semināri par ģimenes dzīvi, jānotievē par 5 kg. Un tikai tad es būšu gatava”.

Ir sievietes, kuras uzskata, ka pirms viņas satiks vīrieti, viņām jāatstrādā visas dzimtas karma, jāuzraksta vēstule mātei un tēvam, jāiemācās sarunāties un jāattīrās no pagātnes sakariem. Laikam jau viņām ilgi nāksies gaidīt, jo viņas nav gatavas atteikties no šīs sagatavošanās idejas un savu vīrieti satikt jau tagad.

Bet tagad padarbosimies, jau lasot šo publikāciju.

Atbildi sev, kādi apstākļi ir nepieciešami, lai tu savā dzīvē būtu gatava ielaist īstu vīrieti?

Un vispār, vai tu atļauj sev gribēt ienākt tavā dzīvē ĪSTAM vīrietim, jeb tev noderēs arī viduvējs…? Vai tu pieļauj domu, ka vīrietis par tevi rūpēsies, tev dāvinās dāvanas?

Vai arī apziņas līmenī tu saki sev „jā”, bet patiesībā iekšēji tam nemaz netici, un uzskati, ka ar tevi kaut kas tāds notikt nevar?

Blakus sievietei var atrasties desmit dažādi vīrieši, ar dažādu potenciālu un dažādiem attīstības līmeņiem. Viņa izvēlēsies tieši to, kuru ļaus izvēlēties viņas atļaušanās sistēma. Un bieži vien tas nav labākais variants no šiem 10.

Kāda sieviete „pasūtīja” sev īstu vīrieti un burtiski jau pēc nedēļas viņai tika dota „atbilde”. Viņu gribēja iepazīstināt ar veiksmīgu vīrieti, kuram piederēja plaukstošs bizness un pat personīgā lidmašīna. Un kad viņai par to paziņoja, viņa saprata, ka iekšēji nemaz nav gatava tikties ar šāda līmeņa vīrieti un no tikšanās atteicās.

Bet vai tu esi gatava tikties ar savu sapņu vīrieti? Kāds ir tavs BET?

Ļoti bieži sievietes sūkstās, ka viņu vīrieši neattīstās, ka maz pelna, ir nepietiekoši uzmanīgi un vēl par daudz ko… Bet, kad mēs sākam strādāt pie sevis, arī vīrietis sāk mainīties un izrādās, ka sieviete tam nemaz nav gatava! Viņa pirmā sāk protestēt pret viņa attīstību, pie tam nemaz to neapzinoties.

Ir sievietes, kurām patīk dzīvot ar neveiksmīgiem vīriešiem, tāpēc, ka viņas var viņus kontrolēt, viņām pieder vadības kloķi un mūžīgā iespēja sūkstīties. Jo veiksmīgu un stipru vīrieti kontrolēt neizdosies, nevarēs manipulēt ar viņa vājībām un būs jāatsakās no mūžīgajām negācijām.

Attiecības ar veiksmīgiem vīriešiem tiek būvētas nevis uz invalīdiem scenārijiem „aklais un klibais”, bet uz divu veiksmīgu un pilnvērtīgu personību savstarpējām attiecībām, kuriem vienam ar otru ir interesanti un kuri viens otru piepilda.

Kādu šī rindkopa nobiedēja jau tagad, vai ne? Bail zaudēt kontroli, vai tā? Bet vai tad nav bail visu mūžu nodzīvot ar neveiksminieku, nelabojami izkropļojušu gan sevi, gan tevi? Tas ir daudz briesmīgāk.

Kad mūs atlaidīs mūsu „bijušie”?

Bieži vien ir tā – lai vai kādas prakses un metodikas, lai nogrieztu vecās attiecības, tiek pielietotas, nekas nelīdz un šis cilvēks atkal un atkal uzplaiksnī prātā. Tas notiek tikai tad, kad sieviete vīrieti atlaist nav gatava. Apziņas līmenī viņa saka: „Jā, es gribu atbrīvoties no šīm attiecībām!”, bet vissmalkākajā līmenī šīs saistības viņai kaut kādā ziņā ir ļoti svarīgas un viņa nekad no tām neatteiksies.

Lūk, interesants kādas sievietes stāsts. Lai atbrīvotos no vecajām attiecībām, viņa veica ļoti daudzus mēģinājumus. Bet dažas saites viņu nelaida vaļā joprojām. Kādā jaukā dienā, kad viņa saprata, kā darbojas viņas apziņa, viņa sajuta, ka beidzot ir gana grimt pagātnes atmiņās un viņa gribēja dzīvot šodienai. Un tad šī sieviete veica tādu kā uzstādījumu sev „Gribu, lai šīs nedēļas laikā es sarautu visas nepabeigtās attiecības līdz galam!”

Un sākot ar šo dienu sāka notikt brīnumi. Nez no kurienes parādījās cilvēki, ar kuriem viņa nebija tikusies gadiem ilgi un starp viņiem notika dziļas un atklātas sarunas, kuru laikā viņi viens otru atlaida. Un katru nakti viņa sapņoja attiecīgus sapņus.

Bija kāds cilvēks, kurš nekādi negribēja viņu laist vaļā un tad viņa sev pateica: „Ja šis cilvēks šodien neparādīsies un nekas netaps skaidrs, tad sākot ar rītdienu es savai apziņai ļauju šīs attiecības izbeigt galīgi un uz visiem laikiem!”

Viņa pateica un aizmirsa – tā bija tāda kā spēle ar sevi. Pagāja 2 stundas un viņš piezvanīja un piedāvāja tikties. Tā viņa vairāku gadu vietā vienas nedēļas laikā atbrīvojās no visiem liktenīgajiem mezgliem. Viņa vienkārši atļāva sev viņus visus atlaist. Viss ir vienkārši. Ir tikai jābūt godīgai pret sevi.

Turpinājums sekos…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Gan žurnālos, gan interneta vietnēs, arī es savā blogā bieži vien sevi un tevi motivēju uz pārmaiņām…Viss ir jauki. Bet kur tām ņemt spēkus?

Ir zināms, ka viss balstās uz enerģijas. Mūsu dzīves tonuss, spēja rīkoties un skaidri domāt – tas ir brīvās enerģijas daudzums organismā. Kā to varētu ietekmēt?

Klasiska speciālistu atbilde būs sekojoša: ūdens, elpošana, ēdiens un regulāra fiziskā slodze.

Mums ir nepieciešams to visu darīt (vairāk dzert ūdeni, ēst kvalitatīvu ēdienu, dziļi elpot un sportot), kā rezultātā organisms atžirgs, dodot mums spēcīgu iekšējo spēku pieaugumu un vēlmi gāzt jebkurus kalnus.

Diemžēl, ar to vien gana nebūs. Lai justos labāk un uzsāktu pārmaiņu procesu – šī ir ļoti svarīga mūsu dzīves daļa. Tas ir solis ceļā uz veselīgāku dzīves veidu, bet šī iekšējā spēka un draiva atslēdziņa slēpjas citur.

Cilvēkā slēpjas milzīgas iekšējā spēka rezerves, bet daudzi no mums nekad tām nav pat pieskārušies.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim. Kamēr tev nav uz ko tērēt spēkus un enerģiju, tu to neiegūsi.

Pilnīgi iespējams, ka tā ir sava veida organisma aizsargfunkcija…? Kur tu pielietosi savu spēcīgo lādiņu? Sevis sargāšanai no pašas šaubām? Spēkam (vai augstākam enerģētikas līmenim) ir nepieciešams pielietojums.

Jo plašāks ir sevis un sava ieguldījuma, sava mērķa redzējums, jo vairāk radīsies enerģijas.

Vai esi ievērojusi, ka ir cilvēki, kas ir ļoti tālu no šiem visiem enerģijas palielināšanas veidiem, no šīm visām tēmām, bet, kuri vienalga ir saglabājuši savu dzīves entuziasmu un pacēlumu? Viss slēpjas ne tik daudz praksē (kas ir ļoti labi, bet nepietiekami), bet gan regulārā saņemtās enerģijas izmantošanā.

Un tagad padomā, bet tā godīgi – kamdēļ tev vajadzīgs spēks, tonuss, enerģija, entuziasms?

Ir kāda laba indiešu analoģija: cilvēks dzīves priekšā stāv, kā pie neizmērojama okeāna, bet rokās viņam ir tikai tējkarote.

Enerģijas ir bezgala daudz, tikai mūsu prasības ir smieklīgas. Cik varējām, tik paņēmām.

Un,tātad, vēlreiz: kamdēļ tev vajadzīgs spēks? Kur tu to pielietosi? Kā tērēsi?

Gribam mēs to vai negribam, mūsu mērķi nosaka mūsu

spēku daudzumu.

Ja tu vēlies justies mundra un enerģiska un tamdēļ sāc nodarboties ar dažādām praksēm, pie tam tā īsti nezinot, kamdēļ tev tas viss – tad tev spēku būs tieši tik daudz, lai tos pielietotu šo nodarbību laikā.

It kā arī nav slikti… Bet vārds draivs tad jau būs no citas operas. Es ceru, ka tu saproti, ko es ar to domāju.

Ja tu nodarbosies ar enerģijas palielināšanu, enerģijas palielināšanas dēļ – tas viss atradīsies tādā viduvējā līmenī, kas būs pietiekošs, lai uzturētu un izturētu pašreizējo dzīves ritmu (tai skaitā šīs nodarbības). Milzīgais spēks, entuziasms un dzīves alkas rodas tajā momentā, kad cilvēks iegūst mērķi un sāk uz to virzīties.

Nu kaut vai piemērs no reāliem dzīves gadījumiem: ja sievietei palūgtu pacelt tramvaju, es domāju, ka reti kura uz to būtu spējīga un diez vai pat gribētu censties to izdarīt. Jo kamdēļ?… Bet, ja viņai tas jāizdara, lai glābtu dzīvību bērnam? Šādi gadījumi ir bijuši un mēs visas par tiem esam dzirdējušas. Pilnīgi iespējams, ka šīs sievietes nav pirms tam nodarbojušās ne ar kādām praksēm un treniņiem. Un tas jau ir apstiprinājums tam, ka spēka un enerģijas atslēdziņa slēpjas nepieciešamībā to pielietot.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim.

Citiem vārdiem sakot: kad tu pēkšņi pieņemsi stingru lēmumu gāzt kalnus, tu pēkšņi atklāsi, ka tu uz to esi spējīga!

Nevis spēks un draivs, kas tiek gūts dažādu nodarbību gaitā un „pēc tam es padomāšu, kur šo iegūto resursu izmantot”, bet gan pilnīgi otrādi – VISPIRMS cilvēks pieņem lēmumu visu mainīt, pieņem lēmumu, kurā virzienā un kurp sākt kustību un tad ar katru izvēlētajā virzienā sperto soli viņš iekšēji arvien vairāk sāk izjust enerģētisko pacēlumu.

Bet mēs nerunājam šoreiz par virspusējiem sapnīšiem, kuri šajā interneta ērā mūsu apziņā izplatījušies burtiski kā vīrusi: izlasīju rakstiņu, aizdegos un bija gana ar dažām minūtēm, lai aizmirstu par nopietno mērķi, darbības plānu un apzināto virzību, ieskaitot pacietību šo ceļu veikt līdz pašam galam.

Ja tā godīgi – tad, kad „dzīvē viss ir labi, bet nav nekā laba”, šo procesu iedarbināt ir ļoti grūti. Lai cik absurdi tas neskanētu, pat no pekles, ja esi tajā ticis, izrauties ir daudz vieglāk.

Ir vajadzīgs ļoti nopietns nodoms kļūt par cilvēku, kas realizē visu savu potenciālu ar pilnu jaudu. Jāatbrīvojas no bailēm uzstādīt lielus mērķus. Uzdrīkstēties sapņot lielas lietas, bet galvenais – pārstāt taupīt spēkus un nebaidīties šajā procesā ienirt līdz pat matu galiņiem. Un tad, beidzot praksē būs iespēja uzzināt to „kas es esmu?”

Cilvēks ir būtne ar bezgalīgām iespējām un milzīgu spēka potenciālu, kam ir viss nepieciešamais sevis dziedināšanai, sevis atjaunošanai, sevis piepildīšanai, kas var mainīt jebkurus apstākļus un meistarīgi veidot savu pieredzi, gūstot lielu gandarījumu un daloties tajā ar citiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šodien parunāsim par bailēm. Par bailēm ģimenē no pārmaiņām.

Pieņemsim, ka vīrs vai sieva, vai kāds cits tuvs cilvēks baidās no pārmaiņām – no negaidītām pārmaiņām. Bet tu domā un saproti, ka kaut kas dzīvē beidzot ir jāmaina. Nu kaut vai interjerā. Vai seksā. Vai arī jāatpūšas kaut kā citādi. Un tu zini, ka, ja tu pielāgosies savam partnerim, tad viss paliks kā agrāk – sekss būs vienveidīgs un garlaicīgs, atpūta tāda pati, bet interjers tas pats – kā jau pēdējos 20 jūsu kopdzīves gados.

Un pēc laika tas kļūs par TIK ļoti mīļu un jums tuvu „purvu”, ka mainīt arī nemaz vairs neko negribēsies. Bet… katra purva vieta ar laiku sāk pūt un smirdēt. Tā arī ģimenē šad tad būs skandāli, jo vai tad bez tiem var iztikt…? Un pēc laika sāks šajā purvā ziedēt arī vienaldzība. Jo nekas jau cits tur augt nevar un arī neaugs. Jo tālāk, jo vairāk – purvs sāks „ieņemt” arī citas teritorijas. Un drīz dzīve pārvērtīsies par vienu vienīgu purvu. Un gribēšanas, vēlēšanās pamazām dzisīs. Arī seksuālās. Un tuvība pārvērtīsies par ieradumu…

Bet, ja par spīti visam, arī vīram, tu gribēsi kaut ko mainīt, piemēram seksā? Laikam jau viegli (un pat bail) iedomāties, KĀ uz to reaģēs vīrs! Protams, viņam būs aizdomas un tas ir pareizi. Jebkuras pārmaiņas sākumā rada bailes. Būs atkal skaidrošanās, pie tam ilgstošas, jo vienā dienā tās beigušās nebūs…

Ko tad darīt?

Cilvēki, kuri baidās no negaidītām pārmaiņām, kā likums, ļoti jūt citus cilvēkus. Viņiem patīk sabiedrība, kontakti ar apkārtējiem, viņi mīl draudzēties.

Tāpēc tieši tas arī ir jāizmanto – veikt pārmaiņas kopīgi. Kopā izvēlēties mēbeles, kopā plānot atpūtu, sapņot par to. Kopā kaut ko izdomāt jebkurā citā jomā.

Biežāk lūgt palīdzību, jo šie cilvēki mīl palīdzēt. Runāt par pārmaiņu perspektīvām. Par to CIK brīnišķīgs būs kopā pavadītais atvaļinājums! „Tu varēsi mierīgi lasīt savus detektīvus!” „Tu varēsi mierīgi makšķerēt!”

Lai tava otrā pusīte spētu pieņemt lēmumu, tev jārada viņā jūtas, emocijas. Tās var būt negatīvas un tās var būt pozitīvas. Viss atkarīgs no situācijas.

Kāda sieviete vēlējās veikt dzīvokļa apmaiņu – uz lielāku. Vīram šī ideja nepatika. Viņam šīs pārmaiņas nebija vajadzīgas, jo viņu viss apmierināja. Un tad kādu dienu sieva, it kā nejauši, pastāstīja vīram par kādu pazīstamu sievieti, kurai ļoti paveicās. Viņa veica dzīvokļu apmaiņu un tagad dzīvo un priecājas. Vīrs pamāja ar galvu un ar to arī viss beidzās.

Pēc divām dienām sieva palūdza vīru pienākt pie datora un parādīja viņam kāda pārdošanā izlikta dzīvokļa fotogrāfijas. Un it kā starp citu sāka viņam stāstīt, ka, ja viņiem būtu tāds dzīvoklis, tad vīram būtu jauka, neliela noliktava, kurā viņš varētu izveidot sev darbnīcu un neviens tur viņu netraucētu.

Vīrs paskatījās un neko neteica, bet pēc 3 dienām sieva redzēja, ka viņš jau pats sēž pie datora un kaut ko pēta. Nepagāja ne divas nedēļas un arī vīrs piekrita šai idejai.

Tā nav manipulācija, jo, ja tu pazīsti savu vīru un pazīsti arī viņa sapņus, vēlmes, ieradumus, tad, ja tu jūti, ka tas, ko vēlies mainīt, piedāvāt, būtu saskaņā arī ar viņa vēlmēm, uzlabotu jūsu attiecības, bet to realizēt traucē, varbūt, viņa bailes, tad „pastumj” viņu uz priekšu…un tad, ja tam būs lemts – tas notiks. Ir jāsaprot, ka bailes bieži vien ir vietā, jo arī neapdomība nav laba lieta. Un, ka katram mums ir savi mīnusiņi, kas mums pašiem liekas nenozīmīgi vai pat nemanāmi, bet otru dažreiz var pat kaitināt. Bet, ja abi saprotam, ka „balti un pūkaini” mēs neesam neviens (svarīgākais ir tas, ka abi to saprot), tad vidusceļu var atrast vienmēr.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šī ir Irīnas vēstule, ko saņēmu šodien pēc Buduars.lv un Jevas Karabeško šīs sestdienas semināra. Nevarēju to neielikt mūsu vēstuļu stūrītī, jo tas man likās tik jauks, pārmaiņas alkstošas sievietes stāsts…

It kā par ikdienu, bet tajā pašā laikā, to lasot, gribas visu laiku smaidīt un darīt tāpat! Paldies, Irīna!

—————————–

Sveika, Aija!

Sveika, Sarmīte!

Sveika, Jeva!

Paldies par jauko kopīgi pavadīto dienu! Paldies Jevai par mācību – liekas, ka viņai ir pareizas atbildes uz jebkuru jautājumu un viņas klātbūtnē un arī pēc sarunām liekas, ka tev viss izdosies.

Gribu pastāstīt par savām sajūtām un padalīties ar savām domām!

Braucot mājup ar autobusu, visu ceļu domāju par to, ko uzzināju un, kā es tālāk dzīvošu. Saprotu, ka atpakaļceļa nav un ar visu cieņu pret pagātni es rādīšu tai pagātnei muguru un ar seju iešu uz nākotni.

Ar tādām domām mājās izdzēru vīna glāzi un aizgāju gulēt, nepārlasot savus pierakstus. Bet kad svētdien pamodos, man ienāca prātā bērnu dzejolītis:

Es sapnī redzēju laimi.

Kad pamodos, bija tās žēl

Un gribēju vēlreiz aizmigt,

Lai ieraudzītu to vēl.

Ārā spīdēja saule un es izdomāju, ka aizbraukšu uz laukiem pie saviem vecākiem. Viņi dzīvo 40 km attālumā no pilsētas. Mana divpadsmitgadīga meita palika pilsētā, jo viņai bija temperatūra.

Izņēmu no somas semināra materiālus un ieraudzīju mazo sudraboto aploksni. Uzreiz ieliku iekšā eur 5.00 ar domu „Priekam!”. Un jau zināju, kas pa prieku tas būs.

Atcerējos par to, ka savas saknes un senčus jāciena un iebraucu veikalā, lai nopirktu kaut ko garšīgo, lai vecākus palutinātu. Veikalā ieraudzīju, ka dvieļiem ir atlaide. Sen jau gribēju nomainīt lauku mājā dvieļus. Ieekonomēju eur 7.92. Atcerējos vakardien teikto – jāuzmanās no ekonomijas ar „0” un atlaidēm. Tad būs jāpērk vēl vienu aploksni ieekonomētām naudiņām.

Tirgū vēl nopirku puķu stādus un devos uz laukiem. Pa ceļam pamanīju cik skaistas, spilgtas krāsas apkārt –spilgti zaļi lauki ar košiem dzelteniem pienenes pleķiem, zilas debesis, uz kokiem svaigas, pagaidām, bez putekļiem lapiņas – tādas sulīgas krāsas var būt tikai vasara sākumā!

Braucot, redzēju divas dzērves un zaķi, sajutu mieru un padomāju: „Daba ir lielisks enerģijas avots”. Vēl nodomāju: „Es būšu pirmā, kas dzīvos savādāk!”

Lauku mājā, kamēr mamma neredz (viņai ļoti patīk vecie, mīkstie dvieļi), izmetu divus vecos virtuves dvieļus un ieliku jaunos. Sastādīju puķes, izravēju puķu dobes, nopļāvu zāli, izbaudīju svaigi nopļautas zāles smaržu un devos atpakaļ uz pilsētu pie sava „enerģijas avota”, ‘’kustinātāja” un „vampīra” vienā personā – manas mīļās jaunākās meitiņas.

Mājās ķēros klāt pie 27 nevajadzīgām lietām, ko ir jāizmet 9 dienu garumā. Izrādās tas nemaz nav grūti – atrast. Es sāku ar atvilktni, kur stāv medikamenti. Ko es tikai tur neatradu! Tabletes un mikstūras, kurām derīguma termiņš beidzās pirms pieciem gadiem, vecas pipetītes utt. Un tādu vietu mājā ir ļoti daudz.

Un pirms gulēšanas izkrāsoju naudas Mandalu ar skaistām, labām domām par labklājību, naudu un pieķēru sevi, ka es, krāsojot, smaidu un tas smaids man ir iekšā.

Pārlasīju pierakstus, gribēju izgriezt Miss Pigiju un ielikt makā, bet sapratu, ka jāpērk jaunu maku – vecais saplēsts un diez vai Miss Pigija tur jutīsies labi.

Tā pagāja mana pirmā dienā pēc semināra un es ceru, ka tādas dienas man būs vēl daudz. Protams es palikšu tāda, kāda es esmu, bet pārmaiņas uz labāko pusi notiks! Un atkal atcerējos dzejolīti krievu valodā :

Что может быть бесплодней сожалений?

Ты прожитые годы вороша,

Поймешь однажды, сколько потрясений

Могла бы избежать твоя душа!

И жизнь твоя, могла бы стать примером…

Гармонии- где стройны все черты

Но то б была уже ,наверно,

ДРУГАЯ ЖЕНЩИНА, НЕ ТЫ!!!!!!

Lai mums visām izdodas , tagad mēs zinām, kā to izdarīt!

Uz tikšanos!

Irīna

• Pamēģini 1-2 nedēļu garumā uz nakti neēst un aizmigt ar tukšu vēderu, un tu sāksi sapņot gaišus sapņus. Tu katru rītu modīsies svaiga, ar labu noskaņojumu un iedvesmu un bez jebkādas vēlēšanās vēl nedaudz pavārtīties gultā.

• Pamēģini ēdienam nepievienot divas garšvielas: sāli un piparus un tu pamanīsi, ka sāta sajūtu sasniegsi ar uz pusi mazāku ēdiena daudzumu un pēc 1 mēneša jau būsi ievērojami slaidāka (tas attiecas uz tām, kurām ir liekais svars).

• Pamēģini nedzert veikalā nopērkamās limonādes un gāzētus dzērienus, un tu sāksi sajust, cik garšīgs ir tīrais ūdens.

• Pamēģini 2 nedēļu garumā nedzert tēju un kafiju un un tu pamanīsi, ka tevi viss priecē, tu mierīgi aizmiedz un tavs miegs ir dziļš, ka ir izlīdzinājušās saspringuma un dusmu grumbiņas un visa nelielā (vai lielā) nervozitāte ir kaut kur pazudusi (vai vismaz 2 x mazinājusies).

• Pamēģini, atsveicinoties, cilvēkiem pārstāt teikt: „Davaj, nu….davaj!” un tu redzēsi cik viegli un patīkami ir atsveicināties bez tā.

• Pamēģini nedēļu staigāt un sēdēt ar taisnu muguru, un tu redzēsi, kā uzlabosies tava atmiņa un cik daudz skaidrāk tu spēsi domāt un analizēt situācijas.

• Pamēģini cilvēkam, kurš tev nepatīk, katru reizi, kad tu viņu atcerēsies, domās viņam dāvāt vislabāko, greznāko dāvanu, iedomājoties, kā viņš par to priecājas…un tu redzēsi, ka viņš pret tevi sāks izturēties arvien labāk un labāk – tāpat kā tu pret viņu.

• Pamēģini 1-2 stundas pirms gulētiešanas izslēgt televizoru un datoru, un tu sapņos sāksi redzēt savas vēlmes un radošos impulsus.

• 2 nedēļu garumā pamēģini pa telefonu runāt tikai to, kas nepieciešams un svarīgs – tu redzēsi, ka diennaktī ir 36 stundas.

• Katru reizi, kad tava roka stiepjas pēc kārtējās cigaretes, pamēģini paņemt ābolu/mandarīnu/apelsīnu/banānu vai izdzer 1 glāzi ūdens un jau pēc 2 nedēļām tu jutīsies daudz spēcīgāka un izturīgāka.

• Katru reizi, kad tu gribi izdarīt kaut ko, kas tevi interesē (kaut arī pirmo reizi, kaut arī kaut ko, ko dari ļoti reti vai kaut ko, kas nav tev raksturīgi, bet tomēr patīk) – izdari to uzreiz un tūlīt pat, iztiekot bez pārdomu un vērtējumu minūtēm vai stundām, un tu redzēsi – tu vari daudz vairāk!

• Pamēģini smaidīt katru reizi, kad tu gribi. Pamēģini uzsmaidīt (kaut uz sekundi) pretīmnācējam, aizmirstot „ko viņš par mani padomās” un jau mēneša laikā tu jutīsies daudz drošāk.

• Pamēģini pagulēt zālē, starp kokiem, kur nav dzirdama mašīnu rūkoņa, un tu izdzirdēsi sevī ilgi gaidīto klusumu…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir smagi, kad ir notikusi šķiršanās. Vēl smagāk, ja tā ir negaidīta, nodevīga… Un tomēr… Varbūt pamēģināsim palūkoties uz šķiršanos ar mīļoto (vai ne vairs mīļoto) cilvēku no malas?

Pirmkārt, tā ir iespēja pārskatīt attiecības un savu iekšējo pasauli, jo, katru reizi apstājoties, mēs it kā sastingstam un gatavojamies kaut kam jaunam. Bet izdarot pirmo, jauno soli, mēs uzsākam kustību. Varbūt tā būs virzība ar vairākām pieturām, bet tas mūs padarīs tikai stiprākas? Bet varbūt šķiršanās ir vārda „pārmaiņas” sinonīms?

Kā izdarīt šo soli nākotnē pareizi? Ir svarīgi neatskatīties, pieņemot to,kas notiek. Skan viegli – vai ne, bet izrādās, ka arī praksē tas nemaz nav tik grūti. Galvenais – iztikt BEZ panikas.

Ar ko sākt?

Ar sevi. Atstāj visu aiz muguras – visu kas ir bijis. Nepārskati simtām reižu savas pagājušās dzīves sižetus. Protams, ka ir bijušas patīkamas atmiņas… Pamēģini tās visas it kā sagrupēt un domās izveidot albūmu, kuru šad tad, ja nebūs citas izejas, it kā pārlaposi. Bet ne vairāk. Nekoncentrējies uz bijušo partneri. Atbrīvo savu galvu no melīgām domām. Nekādā gadījumā nekāpies atpakaļ! Tu taču zini, ka atgriezties ir slikta zīme .

Izvēlamies savu ampluā

Tu domā, ka spēcīgas sievietes lomu vāja sieviete nevar nospēlēt? Tas viss ir atkarīgs no tā, cik liela aktrise esi. Tas, kā tu jūties šobrīd ir ļoti svarīgi. Ja vājuma sajūta joprojām tevi neatstāj, tu nekad nespēsi būt stipra. Gaudot spilvenā, dirnēt mājās – tā ir pierastā šī žanra klasika, bet tā nekādi tev nepalīdzēs virzīties uz priekšu. Pagaudo, padirni, bet tad celies kājās.

Kas varētu līdzēt?

Ir grūti kaut ko rekomendēt, jo mums katrai ir sava dzīve, situācija, bijušās attiecības, sāpju slieksnis, bet pamēģināsim izveidot visizdevīgāko ampluā TOP-6:

Tām, kurām ir bērni – super-mammas ampluā. Visa mātišķā mīlestība, ko tu sniegsi saviem bērniem, noteikti spēj paveikt brīnumus! Galvenais – esi patiesa!

Mājsaimnieces ampluā. Kas teica, ka mājasdarbi ir garlaicīgi? Ir TIK daudz veidu kā tos dažādot un neatkarīgi no tā, kāds ir tavs budžets. Regulāri meklē un gatavo jaunas ēdienu receptes, maini mājas uzkopšanas algoritmu, nodrošini sestdienas un svētdienas par savām brīvdienām, lasi vairāk par jaunajām, mūsdienīgajām tehnoloģijām.

Ja savu dzīvi nevari iedomāties bez trenažieru zāles, tad pēc-šķiršanās depresija nevar būt iemesls nolaist rokas un necelt hanteles un negriezt pedāļus. Brīnišķīga izeja – izmēģini sportistes ampluā! Skriešana, pilates, ūdens aerobika… Bet varbūt pievērs uzmanību boksam? J Tas var dot brīnišķīgu iespēju izplūst agresīvajai enerģijai un vienlaicīgi iegūt trenētus muskuļus un pozitīvismu.

Bet varbūt dodies uz Rīgas Lidostu un lidojumu sarakstā atrodi to galapunktu, kurp varētu doties ceļojumā? Ceļotājas ampluā brīnišķīgi paplašina redzesloku, palīdz iepazīt un satikt jaunus cilvēkus, aizmirst pagātni un kļūt elastīgākai. Pie tam, tu iemācīsies saprast dažādas pasaules kultūras.

Nesanāk aizceļot uz ārzemēm? Nekas. Sēdies vilcienā, autobusā, mašīnā, uz riteņa vai motocikla. Meklē SAVU ceļu.

Ja esi “tusētāja” un tavās asinīs plūst daudz enerģijas, neaizmirsti par to, ka nav vērts enerģiju tērēt bez jēgas. Dodies uz jaunām atpūtas iestādēm un izveido jaunu paziņu loku.

Biznesa lēdijas ampluā. Un kāpēc gan, galu galā, neiegrimt līdz pat matu galiņiem biznesā? Šis variants, protams, der tām, kas tiešām mīl savu darbu vai savu biznesu. Bet ja nē….varbūt tieši šis ir tas īstais laiks, kad to mainīt un atdot tam visu savu enerģiju?

Bet, lūk, vēl viens ieteikums: lasi grāmatas. Nav svarīgi vai tu staigāsi pēc tām uz bibliotēku, pirksi jaunas grāmatveikalā vai lasīsi elektroniska formāta grāmatas. Lasi, sapņo, mainies, uzlabo savu valodu! Tas viss nāks tikai par labu tavam jaunajam tēlam. Varbūt ir pienācis laiks paaugties, mainīties, paplašināt savu interešu un redzes loku? Ja tu nevari būt šobrīd par „pusīti”, tad kļūsti par veselu .

Vai visas šīs pārmaiņas var izdoties bez mīlestības? Nē, būs jāatrod tās avots. Tāpēc izplet spārnus un lido uz priekšu – pretim jaunai dzīvei un gan jau arī jaunām attiecībām!

Uz tikšanos tepatās,

Aija