Un tas ir ne mazāk svarīgi. 

Mūsu vīrieši maz runā par to, ko viņi gribētu, ko viņiem vajadzētu.  Bet arī vīriešiem ir vajadzības un emocijas. Un tavs vīrietis, tāpat, kā lielākā daļa pārējo vīriešu, maz runā par to, kas viņam būtu vajadzīgs.

Ja viņam kā trūkst, viņš drīzāk attālināsies, dusmosies, nekā runās vai diskutēs par to. Līdz ar to ir skaidrs, ka mums, sievietēm, jāizmanto sava intuīcija un jāpārliecinās, ka paralēli visam, ar ko esam dzīvē pārņemtas un noslogotas, apmierinam arī sava vīrieša emocionālās vajadzības.

Tas nemaz nav grūti, ja mīlam un tas nav mazāk svarīgi par visu pārējo, kas mūsu dzīvē ir darāms.

Fiziskā saite.

Atceries, ko viņš mīl, kas viņam vajadzīgs. Biežāk paņem viņu pie rokas, apskauj, noskūpsti, sakārto kaklasaiti vai pieskaries matiem, tos sakārtojot. Tie ir fiziskie pieskārieni emocionālajā līmenī un tie noteikti jūs tuvinās. Un tici man – ja tā nav biisi līdz šim, arī viņš tev sāks biežāk pieskarties.

Līdzjūtīgas sarunas.

Sarunājies ar savu vīrieti. Vairāk klausies un jūti līdzi. Un ne vienmēr ir jāatbild ar savām domām un padomiem. Viņam nepieciešams, lai tu viņu vienkārši uzklausītu un censtos saprast. Liec viņam sajust, ka tev ir svarīgas viņa domas, skatījums un viedoklis, un drīz vien viņš dalīsies ar savām jūtām un pārdomām arvien biežāk.

Nedalīta uzmanība.

Kad pavadāt laiku divatā, pavadi to tikai ar viņu. Esi te un tagad. Noliec malā telefonu, attālinies no visa, kas var novērst tavu uzmanību. Nerunājiet par darbu, naudu, ģimenes problēmām. Vienkārši baudiet viens otru.

Nelūgta interese.

Uzdod viņam konkrētus un tiešus jautājumus. Par to, ko viņš jūt, par ko viņs šobrīd uztraucas, ar kādām grūtībām saskaras. Uzsāc šo sarunu pati, lai viņš sajustu, ka tu patiešām par viņu uztraucies un domā.

Ņem dalību viņa dzīvē.

Nav obligāti ar viņu iet uz futbola spēli, bet tu vari viņam nopirkt uz to biļeti. Izrādi interesi pret to, ar ko viņš aizraujas.

Neatņem viņam personīgo zonu.

Tas ir svarīgi jebkurās attiecībās. Negaidi, kad viņš pats sagribēs pabūt viens vai pabūt kaut kur ārpus mājas. Ieplāno arī tādas brīvdienas, kurās katrs nodarbosies ar savām lietām un hobijiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jebkurā gadījumā (lai vai kāda būs pretreakcija) ir jālūdz palīdzība visiem, kas atrodas „izstieptas rokas attālumā”. Mammai, māsai, brālim, draudzenei, vecmammai, bērniem, vīram utt. Vienkārši liksim saprast, ka ēzelītis būs beigts, ja visu darīs pats-pats-pats.

Samazināsim prasību līmeni pret sevi. Nopietni! Piemēram, pamēģināsim sasniegt to stadiju, kad putekļi uz skapja un negludināta gultas veļa mūs vairāk neuztrauc. Katrai tas būs kaut kas cits. Vienkārši izanalizēsim savas regulārās vai mazāk regulārās darbības un padomāsim – varbūt jau sen (pat gadiem ilgi) darām kaut ko automātiski un, pilnīgi iespējams, ka to var darīt citādāk vai pat vispār nedarīt.

Kad palīdzību lūdzam vīram, jau iepriekš samierināsimies ar to, ka viņš to var izdarīt pavisam ne tā, kā esam iedomājušas mēs vai pavisam ne tā, kā mēs to gribam. Protams, ka ar daudziem mājas darbiem vislabāk galā tiktu mēs pašas, bet vai mēs tiešām to visu esam gatavas „pavilkt” un kamdēļ?

Nekontrolēsim vīru, kamēr viņš dara to, ko palūdzām! Palūgsim un viss. Ja neprotam būt mierā, izdzersim balderjāņa pilienus, un sēdēsim rāmas un mierīgas. Un bez centieniem viņam izskaidrot, kā TAS PAREIZI JĀDARA. Jo šī raustīšana un kontrole nervus var sabendēt gan mums pašām, gan vīram. Un, ja padomā – kas tik traģisks var notikt?

Lai vai kāds būs iznākums, pateiksim paldies jebkurā gadījumā! Pēc tam palūgsim kļūdu izlabot, piemēram, nopirkt jaunu pannu (ja vecā tika sabojāta) vai krējuma vietā, tomēr, bērnam nopirkt jogurtu. Palūgsim vīram un necentīsimies visu labot pašas!

Kāda tam visam jēga? Veselīgs „pofigisms” un prasme laicīgi atvērt un aizvērt muti, var mums ļoti palīdzēt. Bet, ja mēs nevaram NEkontrolēt un NEuzmākties ar saviem padomiem – tas nozīmē tikai vienu, ka tas ātri vien ir jāiemācās, citādi blakus mums būs vīrietis, kurš nekad vairs negribēs mums palīdzēt vai arī „memmes dēliņš”, kurš bez mūsu palīdzības nav spējīgs ne zeķes atrast, ne brokastis sev pagatavot, ne šņores kurpēm aizšņorēt. Tas pats attiecas arī uz pārējiem mājiniekiem – bērniem, mazbērniem utt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Attiecības – tā ir prakse. Un nevienam neizdodas uzreiz. Praktizējiet attiecības. Un pielietojiet praksē arī šos mazos, bet svarīgos padomus (tie domāti gan sievietei, gan vīrietim):

1. Strīdi un konflikti būs vienmēr – ar to ir jāsamierinās. Ja rodas strīdi, nav jāceļ trauksme. Tas ir normāli. Tā jūs iepazīstat viens otru labāk. Un ir normāli, ja konflikta risinājums netiek atrasts – vienkārši samierinieties ar to, ka jūsu uzskati un skatījumi uz konkrētām lietām un situācijām ir dažādi.

2.” Labrīt” un „labu nakti” skūpstam ir ļoti liela nozīme. Vai arī jautājumam: “Kā pagāja diena?” vai vienkāršiem žestiem. Jā, varbūt, kādam liksies, ka tas ir banāli, bet tas viss ir ļoti svarīgi. Tā ir jūsu rūpju izpausme vienam par otru. Tas liecina: “Tu man esi svarīgs/svarīga. Es gribu klausīties, kā pagāja tava diena, kā esi juties/jutusies. Es gribu tevi skūpstīt. Es gribu tevi pirms miega apskaut.” Neatkarīgi no tā, kas notika starp jums dienas laikā, pirms gulētiešanas noteikti viens otru apskaujiet un noskūpstiet.

3. Ir jāsaprot, ka attiecībām līdzi nāk gan cerība, gan pienākumi. Varbūt tev patiešām vajadzēs iet uz tām vakariņām, uz kurām iet nevēlies. Varbūt tavai otrai pusītei ir svarīgi, lai tu to izdarītu viņa/viņas dēļ. Tās ir attiecības. Un tas ir tā vērts.

4. Dāviniet dāvanas. Dariet to negaidīti. Pārsteidziet viens otru. Kaut vai dodoties mājup, nopērkot viņas/viņa iemīļoto kūku. Lai radītu vajadzīgās emocijas, pārsteigumiem nav jābūt lieliem vai dārgiem.

5. Bieži sakiet „Es tevi mīlu”. Šo vārdu nekad nav par daudz. Cilvēks nedrīkst šaubīties par to vai tu viņu mīli. Otram nav jālūdzas „Vai tu mani mīli?” Tam ir jābūt skaidram ar vārdiem un bez tiem.

6. Neķirciniet vai nejokojiet par otru citu cilvēku klātbūtnē.

7. Palīdziet viens otram. Pat vienkāršās lietās. Pat, ja nespējat palīdzēt ar darbiem, uzmundriniet ar vārdiem.

8. Aizstāviet viens otru. Necietiet, kad citi cilvēki saka sliktas lietas par jūsu otro pusīti – nekad. Pat, ja tas ir kaut kāds sīkums: nesmejieties un neklusējiet. Ja mīļotais cilvēks nevar būt drošs, ka viņu aizstāvēsiet, tad kuram lai viņš uzticas?

9. Vienmēr atbildiet. Ja otra pusīte jums raksta vai zvana – vienmēr atbildiet. Ja jums nav laika atbildēt – lieciet otram to saprast. Lai to izdarītu, ir vajadzīgas tikai dažas sekundes!

10. Esiet pateicīgi. Sakiet viens otram „paldies”, neuztveriet visu to, ko viens otra labā darāt, kā pašsaprotamu lietu. Cieniet viens otru, kad esat divatā vai citu cilvēku vidū.

11. Informēt viens otru par neplānotiem plāniem vai esošo izmaiņām. Neslēpiet tikšanos ar savu bijušo, biznesa komandējumu vai tusiņu ar darba biedriem vai draugiem. Cieniet viens otra laiku, lai otrs, zinot jūsu plānus, varētu plānot savējos. Turklāt, ja jūs nestāstāt par savām tikšanām, vai te var runāt par kaut kādu uzticēšanos?

12. Neesiet viens no tiem, kas rīko skandālus citu cilvēku klātbūtnē. Neuzsāciet nopietnus strīdus atvaļinājuma laikā vai citu cilvēku klātbūtnē. Ja no konflikta izvairīties ir grūti, vienkārši pasakiet “piedod man” vai “es vienalga tevi mīlu”.

13. Daudz skūpstieties. Skūpsts uz lūpām, deniņiem, vaigiem… Pastaigājoties, turieties rokās.

14. Neejiet prom pirmie. Esiet pacietīgi, viens otru gaidot.  Atveriet savai sievietei durvis.

14. Atbalstiet viens otru. Sviniet viens otra uzvaras. Esiet kā viena komanda, nevis sāncenši un skauģi.

15. Pievērsiet viens otram uzmanību. Jauna kleita? Pasakiet kaut ko, kaut vai vienkārši iesvilpieties! Viņa/viņas vēl miegainais, bet burvīgais smaids, kad tikko pamostaties… Pasakiet par to! Šie sīkumi ir tik svarīgi!

16. Par intīmām attiecībām. Nodarbojieties ar seksu. Pieskārieni. Intīmas attiecības, tuvība, flirts…

17. Veltiet sevi viens otram. Kad esat kopā, nesarakstieties ar citiem. Veltiet šo laiku un uzmanību viens otram.

18. Izvēlieties mīlestību.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es neesmu šīs publikācija autore. To pirms kāda laika atradu internetā. Iztulkoju un ilgi turēju, nepublicēju. Un šodien to atvērusi, sapratu, ka ir laiks… Domas noteikti dalīsies. Arī sieviešu. Bet mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla.  Lai gan daudzi domās, ka tas viss ir muļķības. Īpaši vīrieši. Jo tas taču šobrīd ir kļuvis par  normu, par pašsaprotamu lietu jeb attiecību statusu… Publikācijas autore ir uzrādījusi tikai savu niku.

No visiem sievietes pazemošanas likumīgajiem veidiem visvairāk mani tracina viens. Un to daudzi vīrieši izmanto ļoti virtuozi…

Savu pūstošo dvēseli slēpjot aiz brīvdomātāja maskas, viņi nabaga sievietēm uz ausīm sakarina tūkstošiem makaronu tonnas. Jebkādus orientierus zaudējusi, arī pati sieviete vairs nesaprot, ka ir kļuvusi par upuri…

Iedzīvoties veikala bezmaksas testera lomā – tā es saucu šo dīvaino kopā dzīvošanu, kuru daudzi mūsdienās lepni dēvē par civillaulību.

90-to gadu beigās, kad tikko parādījās veikali ar bezmaksas testeriem, mūsu skolniecēm bija kāda jautra izklaide. Katru piektdienu pirms diskotēkas, viņas nāca uz veikalu un tur pilnībā uzkrāsojās. Apmierinātas aizgāja un nekad par rezultātu nemaksāja. Un tā tas atkārtojās atkal un atkal, no piektdienas līdz piektdienai. Vai tiešām ir sievietes, kuras gribētu būt par tādiem mūžīgajiem testeriem? Es tam neticu!

Es vēl varu saprast pārus, kuri sākumā nolemj nedaudz padzīvot kopā. Lai uzzinātu, cik viegli būs samierināties ar pastāvīgu otra cilvēka klātbūtni un viņa ikdienas paradumiem. Tomēr tie vīrieši, kuri jau sen ir sapratuši, kāds ir šī pārbaudījuma rezultāts, bet laulāties nesteidzas, man liekas ir zemiski meļi.

Visi argumenti, kurus viņi sniedz, lai aizsargātu savu nožēlojamo pozīciju, ir viegli un vienkārši apgāžami. Lūk, par ko viņi vienmēr ir gatavi strīdēties:

Es neciešu ilgu un nogurdinošu dokumentu formēšanu.

Patiesībā, lai reģistrētu laulību, nekā nogurdinoša tajā nav. Aizej uz dzimtsarakstu nodaļu, tad pagaidi nepieciešamo laiku un atnāc uz reģistrāciju ar lieciniekiem. Man šķiet, kas gan varētu būt vēl vieglāks!? Nekādi eksāmeni nav jānokārto un pa kabinetiem nav jāskraida. Sareģistrējies un viss.

Un tagad iedomājies, kāda dokumentu kaudze jānoformē cilvēkiem, kuri līdz pat nāvei nolēmuši dzīvot civillaulībā. Tas ir gan testaments, gan vesela pilnvaru kaudze, dažādi īpašumu apstiprinoši līgumi. Mīļās sievietes, neļaujiet nevienam sevi maldināt! Oficiālas laulības – tā ir daudz mazāka ķēpa ar dokumentiem, nekā pareizi noformēta civillaulība.

Ja es nolemšu aiziet, mani neviens nespēs apturēt!

Vai zināt, ko gribu teikt? Ja attiecību ceļa sākumā viņš jau iedomājas savu dzīvi bez tevis, lai iet prom jau tagad! Tālāk būs tikai sliktāk. Cilvēkam, kurš ir iemīlējies- un tieši tādam vīrietim būtu jābūt attiecību sākumā – vislielākā traģēdija ir mīļotās sievietes zaudēšana. Jau doma vien par šķiršanos šķiet pretīga, neveikla, radot sāpes visā ķermenī. Normāls vīrietis vēlas, lai sieviete piederētu tikai viņam un uz visiem laikiem. Ja doma par aiziešanu ir pieņemama, attiecības tuvojas beigām. Bet šie vārdi par aiziešanu – tā ir tikai pamanāma plaisa.

Kamdēļ tērēt naudu muļķīgām tradīcijām?

Ja vīrietis domā šādā veidā, gribas par šo to viņam uzdot jautājumu. Vai viņš svin dzimšanas dienas un Jauno gadu? Vai apsveic mammu 8. martā? Vai ar priekšnieku viņš sveicinās? Kāpēc visas šīs tradīcijas viņam šķiet svarīgas, bet laulība – ne visai?

Es vēl ne vienu sievieti neesmu redzējusi, kura vēlētos dzīvot ar vīrieti, izmantot viņa rūpes un gādību, bet precēties ar viņu atteiktos. Toties vīriešu, kuriem mājās ir sieviete, bet, kuri pa labi un pa kreisi klaigā, ka viņi ir brīvi, ir pilns.

Es, protams, nevaru cilvēkiem aizliegt dzīvot bez zīmoga pasē. Lai. Bet pazemojošā sievietes-testera loma mani personīgi ļoti pazemotu un mulsinātu. Un jūs?

Autore : Morena-Morana

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Vīrieši neprot nolasīt mūsu vēlmes un domas. Mēs varam pūsties un staigāt aizvainotas cik vien gribam. Ir vienkārši jāpieiet klāt un jāpasaka: tas vai nu būs, vai nebūs.

2. Nezvaniet taču saviem vīriem 48 reizes dienā! Nesūtiet viņiem stulbas īsziņas, kā to māca glancētos žurnālos. Nelieciet viņiem kabatās muļķīgas zīmītes: ja vīrietis smagi strādā, tas viņu tikai sakaitinās. Vīrietim svarīgi, lai tad, kad viņš atnāk mājās, tur būtu mājīgi un patīkami. Viņš visu dienu strādāja, lai mājās pārnestu algu, pie tam vēl meklēja, kur varētu nopelnīt vēl vairāk. Esiet iejūtīgas! Ja redzat, ka pēc darba vīrs iemiga ar TV pulti rokās – apsedziet, bet nemodiniet dusmīgas tikai tamdēļ, ka viņš krāc un traucē jums dzīvot!

3. Atcerieties: ja sieviete ir apburoša, ja vīrietis par viņu ir sajūsmā, viņš ēdīs pat sāļu zupu un viņam būs vienalga vai istaba ir kārtībā vai nē.

4. Nevelciet pagātni uz tagadni. Ja izšķīrāties, tad izšķīrāties. Kāda draudzība var būt starp bijušajiem mīlniekiem? Tas sāpina un sagādā pārdzīvojumus pašreizējam vīrietim.

Kad tu vēlies, lai vīrietis atgriežas, tu piekrīti jebkuriem noteikumiem. Bet neviens to ilgi neizturēs. Attiecības ir jāveido un precīzi jāizrunā visas pretenzijas.

5. Es neuzskatu, ka vīrietis jāuztver kā izdzīvošanas līdzeklis, ka sievietei viņš ir mūžam parādā. Arī viņš ir kādam dēls, brālis un arī viņam nepieciešams maigums un rūpes.

6. No skopa vīrieša jābēg prom uzreiz, jo brīnumi nenotiks. Skopu vīrieti pāraudzināt nav iespējams. Ja viņš ir skops, tad skops būs it visā – gan emocijās, gan glāstos.

7. Patiesa mīlestība ir tad, kad neprātīga kaislība pārtop maigā mīlestībā. Tu ieraudzīji vīrieti, sirds sāka pukstēt, acis iedegās, tev ir tik slikti, ka liekas mirsi, ja viņš nebūs tev blakus. Šī neprātīgā kaisle pāriet apmēram pēc gada, bet pēc tam tu vienkārši saproti, ka gribi šim cilvēkam dzemdēt bērnus un kopā nosirmot.

8. Vīrieši arvien necienīgāk sāk izturēties pret sievietēm. Un tā arī vajag. Nevienā citā valstī meitenes nav saģērbtas kažokos un dimantos, nestaigā uz restorāniem un neatpūšas dārgos kūrortos. Un jūs, jaunās meitenes, gribat uzreiz apprecēties ar bagātu un dzīvot tā, kā dzīvo pensionāri Rietumos. Kāpēc jūs negribat normālu, jaunas sievietes dzīvi: attīstīties kopā ar savu vīru, audzināt viņam bērnus. Bet gribat mājas un dārgas dāvanas. Tas ir nepareizi. Un, lūk, arī rezultāts.

9. Sievietes mēdz fantazēt. Vīrietis pat iedomāties nevar, ko mēs šobrīd esam izdomājušas – par rokas lūgšanu, par kāzām un jūsu kopdzīvi.

10. Laulības dzīvei nav nekā kopīga ar zilonīšiem un smaržīgiem aromakociņiem. Mēs būsim laimīgi tad, kad iemīlēsim ikdienas, parasto dzīvi. Jums jāmīl vakariņot, brīvdienās kopā ar vīru slēpot, dzemdēt bērnus, kopā ar viņiem pildīt mājasdarbus. Iemācieties par darbu domāt tikai aiz mājas sliekšņa un nekariniet savas darba problēmas uz ģimenes locekļiem. Vīriešiem nepatīk, kad viņiem sūdzas, īpaši par darbu. Viņiem ir viena atbilde: “tiec galā pati” vai arī „nestrādā”.

Cilvēkiem ir jāuzticas, un jādzīvo ar atvērtu sirdi – vienkārši neizslēdziet galvu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jaunas attiecības sākot, vienmēr ir bail. Mūs ietekmē apkārtējo viedoklis un pagājušo attiecību pieredze. Bet internetā atrodamie padomi biedē ar savu pretrunīgumu un kategoriskumu. Lai tas viss mums nejauktu galvu vēl vairāk, lūk, 8 populāri mīti par to, kas tad ir harmoniskas attiecības.

Tavs dzīvesbiedrs nepatīk tavam vectētiņam vai mammai? Piektdienas vakarus tev labāk patīk pavadīt naktsklubā, bet tavam vīram pie televizora ekrāna? Tev patīk sports, bet tavs vīrietis nekad ar sportu nav nodarbojies un tev liekas, ka šīs problēmas varētu traucēt tavai laimei? Patiesībā nav ideālu vai vienādu attiecību un arī slaveno psihologu padomi ne vienmēr ir pareizi…

1.Jūsu intereses un hobiji atšķiras.

Laikam ir jauki, ja jums abiem patīk ūdeņi un abi sapņojat pavadīt brīvdienas pie ezera, makšķerējot un nakšņojot teltī. Tomēr, tas nebūt nav obligāti. „Ne jau līdzīgas intereses cilvēkus notur vienu pie otra. Svarīgāk ir tas, ka partneri spēj vienoties attiecībā uz vērtībām, kas saistītas ar naudu un bērniem”, – apmēram tā ir teikusi Chelli Pumphrey, ģimenes konsultante no Denveras, „Kopīgs hobijs – tas ir kaut kas līdzīgs kūkas dekorācijai, bet attiecības ir daudz sarežģītākas un dziļākas”.

2. Jūs ārēji neesat viens otram līdzīgi.

Tu, neskatoties uz dedzīgām iemīlēšanās jūtām, esošajām attiecībām netici? Pieņemsim, tu esi dabiska blondīne, un partneris – tumšmatis. Tu valkā garas kleitas ar rišiņām, un tavs vīrietis – melnu ādas jaku…

Ņujorkas Kolumbijas universitātes seksologs Laurel Steinberg uzskata, ka partneriem ir gana, ja viņi viens otru uzskata par pievilcīgiem. Pirmkārt, gadu gaitā izskats var mainīties, un, otrkārt, ne vienmēr izskats atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli. “Sliktais puisis” var būt labestīgs, bet “princese” var izrādīties auksta un neiejūtīga.

3. Jums ir dažāds izglītības līmenis.

Ja jums vienam ar otru nav garlaicīgi, diplomam nav nekādas nozīmes. Pat, ja tu esi beigusi Oksfordu, tas negarantē, ka tev būs kopīgas tēmas un intereses ar Hārvardas absolventu.

“Jūs sevi ļoti ierobežojat, ja tiekaties tikai ar sava loka cilvēkiem. Tas liecina tikai par to, ka jūs esat snobs “- apgalvo Detroitas psihologs Antonio Borrelli. Stīvam Džobsam, Bilam Geitam un Markam Cukerbergam ir nepabeigta augstākā izglītība.

4. Starp jums vairs nav īpašas saites vai kaislīgu jūtu.

Visi sapņo, lai attiecības uz visiem laikiem paliktu tādas pašas, kā pirmajos iepazīšanās mēnešos. Taču laika gaitā seksuālā tieksme mazinās. Psihoterapeite Ginny Ingram uzskata, ka tie pāri, kuri ik pa laikam cenšas izdomāt kaut ko jaunu un pie romantiskas attiecību atmosfēras radīšanas piedomā abi, spilgtas jutekliskas jūtas spēj izjust pat pēc daudziem kopdzīves gadiem.

5. Jūs bieži strīdaties.

Laimīgi pāri dzīvo tikai pasakās. Psihoterapeits Zach Brittle saka, ka veselīgas attiecības bez strīdiem nav iespējamas, bet harmoniski pāri spēj vienoties: „Laimīgi pāri strīdās pietiekami bieži, bet viņi cenšas konfliktu ātri likvidēt un ātri atjaunot attiecības.”

6. Partnerim nepatīk izklaidēties.

“Daudzi klienti sūdzas par partnera nevēlēšanos dzīvi padarīt krāsaināku”, – saka psihoterapeite Becky Whetstone, – „Un man nav apnicis atkārtot, ka partnera pienākums nav otru izklaidēt.”

7. Viņš nepatīk mūsu radiniekiem un draugiem.

Ģimenes terapeits no Floridas Linda Lipshutz, iesaka nepievērst īpašu uzmanību apkārtējo viedoklim. Ja tu esi laimīga, nav svarīgi ko par tavu mīļoto domā tava draudzene vai radinieki.

8. Jums ir nestabila finansiālā situācija.

Finansu problēmas un dažādie viedokļi attiecībā uz naudas tērēšanu un taupīšanu, harmoniskām attiecībām, protams, traucē. Tomēr finansu stabilitāte harmoniskas attiecības negarantē.

Psihoterapeits Elizabeth Jay Lovatt ir saskārusies ar šādu pāru fenomenu: pāri, kuri meklē finansu stabilitāti, patiesās attiecības bieži vien zaudē. Un ne reti nākas dzirdēt: “Mēs pabeidzām celt māju, sakrājām naudu dēla mācībām, un tagad mums nav par ko runāt.”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāda psihologa (autors nezināms) publikācijas tulkojums. Uzraksti komentāros, kādas ir tavas domas par šo tēmu.

Reiz es izlasīju, ka mīlestība starp vīrieti un sievieti rodas uzreiz un vienlaicīgi. Un es tam piekrītu. Viss, kas nenotiek sinhroni – ir vis-kaut-kas, bet diez vai no tā veidosies mīlestība.

Jūs varat iebilst, un teikt, ka zināt daudzus pārus, kur sākumā viņa ļoti-ļoti mīlēja un vīrieti apprecēja, bet pāris gadus vēlāk vīrietis kaut kā pēkšņi saprata un sāka mīlēt sievu… Vai arī vīrietis ilgus gadus mīlēja sievieti un, tad viņa, kaut kurā momentā pēkšņi atskārta un arī iemīlēja vīrieti. Ļaujiet neticēt. Es, drīzāk, sliecos domāt, ka otrajai pusītei šādā situācijā, iespējams, neapzināti, radās priekšrocības vai kaut kāds izdevīgums, piemēram, ērtības, komforts, drošība par nākotni, atbrīvošanās no bailēm no vientulības utt.

Ķīmija, fluīdi, mīlestība… – tas viss rodas uzreiz, tai brīdī, kad satiekas divi, kas var veidot pāri. Protams, tā nav garantija, ka viņiem būs pietiekami daudz pacietības un izturības attīstīt attiecības līdz mīlestības stadijai, bet Dievs noteikti tajā brīdī šādu iespēju viņiem ir devis. Notiek pēkšņs, momentāns savienojums. Abi jūt, abi saprot, abi ir ieinteresēti.

Ja jums pēc pāris pirmajiem randiņiem sākas kaut kādas muļķības, piemēram, “solīja- nepiezvanīja”, „teica – neatbrauca”, “īsziņu saņēma – neatbildēja”, “mēnesi domāja par attiecībām”, te vēl var piemetināt “smagi strādāja, nebija laika domāt par privāto dzīvi” utt., nebūvējiet ilūzijas. Tas patiešām ir absurdi. Vienkārši ziniet, ka “TAS” starp jums diviem nav noticis. No šī paša brīža jūs sāksiet smagi un saspringti veidot attiecības, pie tam ar to, kuram jūs nemaz tik ļoti neesat vajadzīgi.

Kad cilvēki šo ķīmiju sajūt, viņi abi cenšas viens otra jūtas sargāt. Otrs nekad pēkšņi nenozudīs, jo jūt, cik ļoti tas ievainos otru. Otrs nekad neatstās bez atbildes īsziņu, jo viņam svarīga ir otra cilvēka attieksme un garastāvoklis. Otrs neuzstās uz brīvām attiecībām (lasiet – brīvu seksu) vienkārši tāpēc, ka vairs nespēj domāt ne par vienu citu, kā tikai par jums. Otrs vienmēr domās būs kopā ar jums, un jūs jutīsiet to. Jums nebūs jāuztraucas par to, vai starp jums pastāv saikne, jo jūs pastāvīgi saņemsiet ar jums saistīto jūtu un emociju apstiprinājumu. Otrs ar jums būs patiess un godīgs, un jūs gribēsiet būt tāds pats.

Ziniet, es domāju, ka visādās muļķībās mēs nokļūstam tikai viena iemesla dēļ: mums nav pacietības sagaidīt VIŅU – SAVU VIENĪGO. Ja jaunībā mēs vēl sevi nesaprotam un nesaprotam, kas mums vajadzīgs, tāpēc arī saņemam laimes vietā pieredzi, tad ar gadiem, kļūstot pieredzējušākiem, ar pacietību, ar brīvību un laimi sevī ir jau daudz labāk.

Bet ir arī citi cilvēki, kuri par dzīvi priecājas jebkurā vecumā, novērtē katru mirkli un katru sajūtu, mīl pasauli, cilvēkus un sevi un tic, ka no septiņiem miljardiem cilvēku uz Zemes kaut kur dzīvo tas, kura tēls sakrīt ar „nospiedumu” viņa domās. Kāds prot sadzirdēt sevi, un, nesaprotamu impulsu vadīts, mācās svešvalodu, un pēc tam atrod laimi citā valstī. Kāds raksta rakstus, kuri, kā vīruss izplatās internetā, un tā viņu atrod viņa cilvēks. Kāds nodarbojas ar zinātnisko darbību un reiz, kādā konferencē satiek savu likteni. Katram – sava, viņa personīgā recepte.

Galvenais – ticēt, ka TAVS VIENĪGAIS CILVĒKS ir pelnījis to, lai tu viņu sagaidītu. Nē, ne tā. Viņš ir pelnījis dzīvot un ticēt.

———————–

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ko darīt, ja tavs vīrietis nevēlas strādāt, vai arī viņam nekas neliekas interesants? Par cik visās situācijās galvenokārt mēs skatāmies uz sevi, meklējam savas izaugsmes iespējas, tad šajā gadījumā ir jājautā – un ko ES daru nepareizi? Kā es varu iedvesmot savu vīru un kļūt par viņa mūzu?

Vīrietim nepieciešama sievietes enerģija.

Dievs vīrieti radīja kā virzītājspēku. Nepieciešamās īpašības Viņš viņam deva tamdēļ, lai vīrietis varētu sasniegt jebkādus nospraustos mērķus. Bet tikai vienu Dievs viņam nav devis –iespēju patstāvīgi ģenerēt jeb radīt savu enerģiju.

Tā rezultātā vīrietis kļuva līdzīgs daudzfunkcionālam datoram. Kurš spēj ļoti, ļoti daudz. Viņš spēj veikt dažādus uzdevumus – gan uz veikalu aiziet, gan naudu nopelnīt, gan māju uzbūvēt, gan izlietni salabot. Bet tikai tad, ja tas tiks pievienots strāvas avotam.

Te ir divas iespējas – vai nu tas ir pievienots elektrības rozetei, kur plūst kopējā elektrība, vai arī tas var baroties no konkrēta mobilā ģeneratora. Tas nozīmē, ka enerģiju vīrietis var saņemt vai nu no Dieva, vai no sievietes.

Par cik dators, bez pieslēguma elektrības avotam ir vienkārši dzelzs kaste, tad ir bezjēdzīgi pieprasīt atrisinātas problēmas un apsolītos solījumus.

Mūsdienu vīriešiem ar Dievu attiecības veidot ir sarežģīti… tam var būt daudzi iemesli: audzināšana, tradīcijas un pārliecības. Tāpēc kopējais elektriskais tīkls lielākajai vīriešu daļai nav pieejams. Tātad… visas cerības tiek liktas uz ģeneratoriem.

Sieviete radīta tamdēļ, lai ģenerētu enerģiju. Viņa to spēj radīt no tukša gaisa – no nekurienes. Un viņai tā ir viena no galvenajām funkcijām. Katra sieviete šo enerģiju rada, uzkrāj un kaut kā iztērē. Galvenais jautājums – kurp viņa to virza?

Visloģiskākais veids – pieslēgties datoram un „barot” viņu ar enerģiju, lai tas, savukārt, risinātu visus nepieciešamos uzdevumus. Un dators to izdarīs ar prieku, jo labāk, taču, risināt kaut kādus uzdevumus un virzīties uz priekšu, nekā gulēt uz dīvāna un sūkt alu.

Bet dažreiz gadās tā, ka ģeneratori saceļas. Un tad viņi iziet ielās ar lozungiem: „Par līdztiesību!”, „Datori – pagātnes paliekas”, „Mēs ražojam, mēs arī tērēsim!”, „Nost ekspluatāciju!” utt.

Un tad sievietes sāk būt patstāvīgas un visu cenšas izdarīt pašas. Pašas uzcelt māju, izremontēt dzīvokli, salabot santehniku, pelnīt naudu, audzināt bērnus, būt līdztiesīgas.

Un ko datoriem atliek darīt bez elektrības? Vienkārši pūt. Novecot. Tikt izmantotiem kā mēbeles.

Vai ģeneratori kļūst laimīgi no tā, ka sasnieguši daudz, bet ar lielu piepūli? Jautājums paliek atklāts.

Ja mans vīrs uz priekšu nevirzās, tad kur ir mana enerģija?

Tas ir pats svarīgākais jautājums, kas būtu jāuzdod sev katrai precētai sievietei. Ja vīrs, lai kaut ko sasniegtu, nevēlas strādāt, ne par ko neinteresējas – kur ir mana enerģija?

Vai es to tērēju pārmērīgi strādājot un pelnot naudu?

Vai esmu aizrāvusies ar bērnu audzināšanu un aizmirsusi, ka esmu arī sieva?

Aizrāvos ar pašattīstību, novārtā atstājot sievas pienākumu?

Vai varbūt joprojām esmu pārliecināta, ka varētu atrast arī labāku vīru?

Vai mani pārņēmusi alkatība, un es neesmu gatava atdot savu enerģiju?

Par spīti visam esmu nolēmusi būt stipra, patstāvīga un neatkarīga?

Vai protu pati ražot, taupīt un dalīties?

Atcerēsimies bērnības pasakas. Kā princeses iedvesmoja savus prinčus? Un uzreiz atmiņā uzpeld pasakas par princesi augstā tornī, kuru sargā uguni spļaujošs pūķis. Skaistais princis uz balta zirga uzvar pūķi un aizved savu princesi sev līdzi.

Ko tādu īpašu šī princese darīja?

1. Princese jau pēc dabas bija vāja un pati sevi izglābt nespēja. Šis solis ir mūsu sieviešu neatkarības un pašpaļāvības noraidījums. Kļūstot vājas, mēs vīriešos modinām spēku un vēlmi par mums rūpēties. Kamēr mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu spēcīgas, mums nav izredžu būt aprūpētām.

2. Princese ticēja, ka princis viņu izglābs.

Vai bieži mēs uzticamies saviem vīriešiem? Vai bieži mēs spējam viņiem uzticēties pilnībā un nekontrolēt viņus? Un vai vīrietis tiešām spēj palīdzēs, ja mēs neticam, ka viņš to varēs un izdarīs?

3. Princese nevis vienkārši sēdēja un gaidīja, bet nodarbojās ar sievietei raksturīgām nodarbēm – izšuva, zīmēja.

Pierastais mūsdienu sievietes dzīvesveids praktiski izslēdz nodarbi ar sieviešu lietām. Drēbes var nopirkt gatavas – tāpēc šūt neko nevajag. Traukus mazgā trauku mazgājamā mašīna, veļu mazgā – veļas mašīna. Izšūti krekli vairs nav modē. Bērnu rotaļlietu veikalos ir tik daudz, ka nav vajadzības tās meistarot pašām. Pat ēst gatavošana pilnā vārda nozīmē vairs nav obligāta. Var iegādāties pusfabrikātus un to visu ātri uzsildīt.

Mūsu dzīve kļūst vieglāka un tehnoloģiskāka un pats svarīgākais – kurp plūst tā enerģija, kuru esam sataupījušas? Un vai protam mēs to papildināt, jo daudzas sieviešu nodarbes patiesībā eksistē tamdēļ, lai mēs ar enerģiju uzlādētos.

4. Viņa nekliedza viņam no torņa un nediriģēja, kā un no kuras puses nocirst pūķim galvu.

Cik bieži mums liekas, ka mēs zinām labāk, zinām kā pareizāk. Es pati sevi bieži vien pieķeru pie domas, ka dažreiz pārāk stipri “palīdzu” tur, kur labāk būtu paklusēt un atspringt.

Pie tam mēs ļoti bieži esam gatavas pievērst pastiprinātu uzmanību katrai viņu kļūdai. Mēs nepievēršam tik lielu uzmanību viņu uzvarām, cik kļūdām. Mūsu mīļākās frāzes: „Es taču tev teicu”, „Tā arī domāju”, „Kā jau vienmēr”, „Atkal” … Cik gan daudzu bruņinieku sirdis šīs frāzes ir salauzušas …

Prasme nepievērst uzmanību viņa kļūdām, īstajā brīdī atbalstīt, nepazemojot – tas ir tas, kas sievieti vīrietim spēj padarīt par pašu labāko.

5. Princese atklāti apbrīnoja prinča varonību un drosmi.

Cik bieži mēs apbrīnojam mūsu vīru prasmi salabot krānu? Vai mēs redzam mūsu vīriešu labās īpašības jeb koncentrējamies uz viņu trūkumiem?

Tas, uz ko mēs koncentrējam uzmanību – vairojas un palielinās. Un, ja pastāvīgi „zāģēsim” un būsim neapmierinātas – radīsies jauni neapmierinātības iemesli. Bet, ja apbrīnosim viņu drosmi, atbildību, prasmi rūpēties – vairosies šīs īpašības.

6. Pēc tam, kad princis viņu izglāba – viņa pilnīgi princim atdevās.

Metās viņam ap kakla un pateicās no visas sirds. Un viņš viņu veda uz savām mājām. Kas viņu izglāba, tas arī kļuva par vīru.

Kad vīrietis nomedī mamutu – vai mēs vienmēr priecīgi pateicamies? Jeb mēs to pieņemam par pašsaprotamu lietu? Vai pārnesto mamutu pat salīdzinām ar vakardienas vai kaimiņa nomedīto?

Izvēlēties vajadzēs mums pašām…

Mēs varam izvēlēties, ko darīt ar to enerģiju, kuru mums devis Dievs. Mēs varam iet pret Viņa gribu un tērēt to pašas. Bet varam pamēģināt citādāk. Varbūt pamēģināt kļūt par princesēm un iedvesmot varoņdarbam savu vīrieti, kurš ir blakus?

P.s. Šis ir O.Vaļajevas publikācijas tulkojums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Meklējot sev otru pusīti, cilvēks alkst ne tikai pēc intīmām attiecībām, bet arī pēc dvēseliskas tuvības, mīlestības un rūpēm. Tomēr, tieši pēdējā jomā ne reti rodas problēmas un nepatikšanas. Un tas ir tikai tāpēc, ka ne katra sieviete un ne katrs vīrietis par savu mīļoto prot rūpēties bez liekas pārmērības un liekas uzmākšanās.

Pirmais padoms: nepārcenties ar pārlieku otra aprūpēšanu. Nezvani viņam gandrīz vai katru stundu, nekoriģē tikšanās laiku vai mājās pārrašanās laiku, necenties pierunāt paņemt līdzi brokastu maizītes, šalli, uzvilkt cepuri, siltākas zeķes utt., vairāk nekā vienu reizi, vai arī, ja tavs vīrietis ir skaidri licis saprast, ka viņš to nevēlas.

Otrais padoms: necenties partnerim iepotēt savas vēlmes. Jā, viņš ir tavs mīļotais cilvēks, bet viņš ir absolūti cits cilvēks. Ja tu kaut ko vēlies viņam ieteikt vai piedāvāt – piedāvā, bet ne vairāk kā vienu – divas reizes. Ja kāda izklaide, ēdiens, ģērbšanās stils, TV raidījums utt. partnerim, atšķirībā no tevis, nepatīk, tad ir maz ticams, ka situācija mainīsies tavas apsēstās vēlmes piedāvāt “izmēģināt kaut ko jaunu” rezultātā.

Trešais padoms: neveic radikālas pārmaiņas bez partnera piekrišanas. Ja tu vēlies partneri iepriecināt un atbrīvot viņu no liekām rūpēm, pārlīmējot dzīvokļa tapetes, izmetot vecās mēbeles un aizstājot tās ar jaunām un, atvedot pie sevis dzīvot savu mammu utt., tomēr, labāk ir neko tādu nedarīt, kamēr arī partneris nebūs ar mieru veikt šādas pārmaiņas.

Ceturtais padoms: „nepārkāp” partnera personīgās telpas robežas. Pat neiedomājies noklausīties viņa telefona sarunas, lasīt īsziņas, e-pastus. Nepieļaujama ir partnera izsekošana, cenšanās novērst tikšanos vai kontaktēšanos ar kādu cilvēku un citas līdzīgas „rūpēšanās” izpausmes.

Piektais padoms: neuzstādi ultimātus. Nav pareizi domāt, ka labākais veids, kā rūpēties, ir ultimāta veidā aizliegt jebko, kas, tavuprāt, būtu “kaitīgs” tavam partnerim. It īpaši tāpēc, ka, paziņojot, “vai nu es vai nu…”, partneris tiešām var izdarīt izvēli ne tavā labā, un šajā gadījumā tu riskē palikt viena pati.

P.s. Visi šie pieci padomi noderēs ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Reiz skolotājs jautāja saviem skolniekiem:

-Kāpēc cilvēki, kad strīdas, viens uz otru kliedz?

-Tāpēc, ka zaudē savaldīšanos, – teica kāds skolnieks.

-Bet kamdēļ kliegt, ja otrs cilvēks atrodas tev blakus?-jautāja skolotājs. -Vai nevar runāt klusāk? Kamdēļ kliegt, ja tu esi dusmīgs?

Skolnieki piedāvāja dažādas versijas, bet neviena no tām skolotājam nelikās pamatota. Un galu galā skolotājs paskaidroja:

– Kad cilvēki viens ar otru nav apmierināti un strīdas, viņu sirdis attālinās. Lai šo attālumu mazinātu un viens otru sadzirdētu, viņiem ir jākliedz. Jo stiprāk viņi dusmojas, jo skaļāk viņi kliedz.

– Bet kas notiek, ja cilvēki iemīlas? Viņi nekliedz, bet tieši otrādi, runā klusām. Tāpēc, ka viņu sirdis atrodas ļoti tuvu un attālums starp tām ir pavisam mazs. Un kas notiek, ja iemīlas vēl stiprāk? – turpināja skolotājs. – Sarunājas tikai čukstus un savā mīlestībā kļūst vēl tuvāki.

Tāpēc, kad strīdaties, neļaujiet jūsu sirdīm attālināties, neizrunājiet vārdus, kuri šo attālumu vēl vairāk palielina. Jo var pienākt diena, kad šis attālums kļūs tik liels, ka atpakaļceļu vairāk neatradīsiet.

Uz tikšanos tepatās,

Aija