Ja tu nopietni vēlies nodarboties ar pašizaugsmi, tad viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuram tev vajadzētu pievērst uzmanību – tas ir ieguldījums jeb investīcija sevī.

Sevi var attīstīt dažādos virzienos. Atkarībā no taviem mērķiem, tev jāizvēlas prioritārie virzieni un tieši tiem tad arī ir jāvelta īpaša uzmanība.

Ir daži virzieni, kuri mums, sievietēm, varētu būt paši svarīgākie:

– fiziskā veselība,

– garīgā veselība,

– izskats,

– Prasmes.

1. Veselība.

Bez veselības būs diezgan grūti darīt un sasniegt jebkādus citus darbus un mērķus. Bet par to reti kurš domā līdz brīdim, kad notiek ārkārtas situācija.

Ir svarīgi atcerēties, ka veselība, pirmkārt, ir profilakse. Un profilakse – ir fiziskās aktivitātes un veselīgs dzīvesveids kopumā.

Ar sportu un fiziskām aktivitātēm ir jānodarbojas regulāri. Ideāli – pildīt rīta rosmi un apmeklēt sporta vai trenažieru zāli. Pie tam, tam nav nepieciešams nez kāds moderns un stilīgs sporta centrs – izmanto vienkāršu, vistuvāko un ērtāk apmeklējamo. Lai sāktu, nežēlo naudu un atrodi labu treneri, lai treniņu rezultātā nebūtu vairāk ļaunuma, nekā labuma.

Sporta nodarbībām klāt jāpievieno veselīgs uzturs. Izvairies no gāzētiem dzērieniem, sulām (ja vien tās nav pašas spiestas), trekniem un miltu ēdieniem. Tavam uzturam vajadzētu saturēt vairāk šķiedrvielu un mazāk tauku.

2. Psiholoģiskā veselība.

Te būs vesela virkne pasākumu, kuru ieviešana dzīvē palīdzēs tev jebkurā situācijā būt līdzsvarotai, mierīgai un pārliecinātai.

Vispirms ir jāatbrīvojas no stresa, jo stress – tas ir troksnis, kas tev traucē koncentrēties uz savām domām un mērķiem, tas pastāvīgi novērš uzmanību un neļauj justies laimīgai.

Tev būs jāatbrīvojas arī no kompleksiem, kas traucē dzīvot. Lai to izdarītu, vajadzēs noteikt, kas konkrēti ir tas, kas tevi nomāc un uztrauc, un jāizvēlas veids, kā šo problēmu atrisināt.

Priecē sev tuvākos un dārgākos cilvēkus. Galu galā lielā mērā tieši no viņiem ir atkarīgs tas, kādā emocionālā gaisotnē tu dzīvo.

Ja tevi pārņem negatīvas emocijas (dusmas, aizkaitinājums, neapmierinātība), mēģini tos izkliedēt, darot kādu fizisku darbu, kamēr vien sajutīsies nogurusi un atbrīvojusies no savām negatīvajām emocijām.

Biežāk klausies mūziku, īpaši instrumentālo. Tas palīdz noskaņoties uz pozitīvām emocijām!

3. Ārējais izskats.

Šo noteikumu var reizināt ar 10, jo, lai vai cik skumīgi tas nebūtu, joprojām cilvēkus vērtē pēc „cepures”. No tā, kā tu izskatīsies, vistiešākajā nozīmē ir atkarīga tava veiksme.

No tava ārējā izskata atkarīgs arī tavs iekšējais noskaņojums un lādiņš. Pateicoties apziņai, ka tu izskaties labi un apģērbam, kas tev piestāv, tu izstarosi pārliecību par sevi, kuru apkārtējie nevarēs neievērot. Bet viņu uzmanība – tas ir tas, kas tev nepieciešams. Tev būs dota iespēja to izmantot un attiecīgi rīkoties.

Bez žēlastības „izpurini” savu skapi un izmet ārā visas vecās, nonēsātās drēbes un atdod kādam tās drēbes, kuras tu zini, ka nekad neuzvilksi.

Izmanto stilista pakalpojumus vai lūdz draudzenei (kurai piemīt laba gaume) palīdzēt izvēlēties garderobi un iemācīties saskaņot tās lietas, kas der kopā. Pērc labas un kvalitatīvas lietas.

Centies vienmēr izskatīties reprezentabli, neatkarīgi no nedēļas dienas un taviem plāniem. Tavam stilam vienmēr jābūt kopā ar tevi, jo svarīgi darījumi un tikšanās bieži vien notiek negaidīti un visnepiemērotākajā laikā.

Vienmēr atcerieties vienu vienkāršu noteikumu: ģērbties vajag atbilstoši tam darbam, kuru vēlaties iegūt, nevis tam, kurš jums ir šobrīd.

© Donalds Tramps

4. Prasmes.

Tev JAU pieder noteiktas, tikai tev piemītošas prasmes un iemaņas, kuras esi ieguvusi uz mūžu.

Un tagad izdari inventarizāciju:

Paņem papīra lapu un pieraksti visas savas prasmes, nekautrējoties. Raksti to, ko tu uzskati par nepieciešamu, jo, galu galā, visu, kas šķitīs nesvarīgs, pēc tam varēsi izsvītrot. Jo vairāk tu uzrakstīsi, jo labāk – sākot ar prasmi ātri lasīt, līdz pat prasmei pareizi un skaisti salocīt drēbes.

Uz atsevišķas lapas uzraksti savus mērķus.

Pēc tam palūkojies uz prasmju sarakstu. Pirmais, kas tev jāsaprot, ir tas, ka tu esi malacis un tev piemīt liels prasmju daudzums. Šī sapratne ir ļoti noderīga sava pašvērtējuma un sevī pārliecības dēļ.

Otrais, kas tev jāizdara: izsvītro no saraksta tās prasmes, kuras tuvāko mērķu sasniegšanai nav nepieciešamas. Piemēram, ja tu gatavojies izveidot interneta veikalu, prasme skaisti, atbilstoši etiķetei un attiecīgam pasākumam uzklāt galdu, tev nebūs nepieciešama.

Palūkojies uz atlikušajiem punktiem, padomā, kas ir tavas spēcīgās puses un kuras ir tavas vājās puses un pieņem lēmumu, kas ir jāapgūst, bet kas ir tas, ko var atstāt nepilnveidojot.

Sadali šo iegūto sarakstu divās daļās: šaura novirziena (apgūt konkrētas datorprogrammas) un plaša novirziena ( oratormāksla, pārrunu vadīšanas prasmes utt.) Tālāk novērtē cik daudz naudas tev būs jāiegulda katras prasmes attīstībā un kādu atdevi tas sniegs īstermiņā un ilgtermiņā.

Tagad tev atliek tikai izplānot: kad, kur un ar ko sāksi.

Lūk, piemērs, kādos veidos tu vari attīstīt savas prasmes:

• Izstudē interneta rakstus, vietnes par tēmām, kas tevi interesē.
• Lasi grāmatas, e-grāmatas.
• Apmeklē kursus, treniņus, seminārus, vebinārus un meistarklases.
• Atrodi savu guru jeb mentoru (tāds bija arī Stīvam Džobam).

Atceries – ieguldījums sevī atmaksājas!

Lai tev izdodas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Bendžaminam Franklinam (18 gs. amerikāņu rakstnieks, politologs, politiķis, izgudrotājs un zinātnieks) bija plāns, kā sasniegt morālo izaugsmi 13 nedēļu laikā. Katru nedēļu viņš pilnveidoja kādu vienu no saviem tikumiem. Mūsdienās šis plāns ir vēl aktuālāks un būtiskāks, tāpēc ir vērts par to padomāt katram.

MĒRENĪBA: Neēd līdz trulumam. Nedzer līdz reibumam.

KLUSUMS: Runā tikai to, kas var nākt par labu citiem vai pašam sev. Izvairies no tukšām sarunām.

KĀRTĪBA: Lai katra tava lieta ieņem savu vietu. Lai katram tavam darbam ir savs laiks.

APŅĒMĪBA: Apņemies darīt to, kas tev jādara. Un, ja lēmums ir pieņemts, pildi to.

TAUPĪBA: Ļauj sev tikai tos tēriņus, kas nes labumu citiem un tev pašam. Neizšķied neko lieki.

STRĀDĪGUMS: Netērē laiku velti. Vienmēr sevi nodarbini ar kaut ko lietderīgu. Atsakies no visiem nelietderīgajiem darbiem.

PATIESUMS: Neizmanto viltu. Lai tavas domas ir bezgrēcīgas un taisnīgas, bet, ja runā – tad, lai tādi ir arī tavi vārdi.

TAISNĪGUMS: Nekad nevienu neaizvaino un nedari pāri.

SAVALDĪBA: Izvairies no galējībām. Neturi ļaunu prātu par tev nodarīto, pat tad, ja uzskati, ka tas būtu taisnīgi.

TĪRĪBA: Nepaciet netīrību ne uz sava ķermeņa, ne uz drēbēm, ne tavā mājā.

MIERS: Neuztraucies sīkumu, niecīgu negadījumu vai nenovēršamā dēļ.

ŠĶĪSTĪBA: Neļaujies kārdinājumiem, bet, ja to dari, tad ļoti reti un vienīgi veselības vai dzimtas turpinājuma dēļ. Neļauj tiem atņemt dvēseles mieru, tava vārda vai cita cilvēka vārda godu. Neļauj tiem novest tevi līdz trulumam vai padarīt tevi vāju.

PAZEMĪBA: Līdzinies Jēzum un Sokrātam.

Šis saraksts nepretendē uz tā universalitāti un derēs tas arī ne katram, bet B.Franklins bija pārliecināts: ja viņš pratīs nedēļas garumā būt uzticīgs šai vienai izvēlētajai īpašībai, tā kļūs par paradumu un tad var ķerties pie nākamā tikuma, pie tam katru reizi pieļaujot arvien mazāk un mazāk atkāpju no ideāla.

Šo plānu realizēt Bendžaminam izdevās tikai daļēji. Un pie visa bija vainīgs punkts: „Lai katra tava lieta ieņem savu vietu. Lai katram tavam darbam ir savs laiks.” Franklinam jau kopš dzimšanas nebija raksturīga dabiska tieksme visas lietas turēt savās, stingri noteiktajās vietās, bet realizēt centienus šo paradumu mainīt bija ļoti grūti…

Droši vien, šo 13.nedēļu plānu pildot, būs grūtības arī mums ar kādu no punktiem. Un tomēr – tas, ko iegūsim, būs daudz, daudz vairāk, nekā mums ir tagad.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pavisam drīz miljoniem cilvēku visā pasaulē kopā ar salūtiem un petardēm savus cilvēciskos sapņus palaidīs gaisā… Tas viss notiks rotaļīgā noskaņā, jautri un viegli. Iespējams, tieši tāpēc Jaunā gada vēlmes visbiežāk arī piepildās? Mēs atlaižam tās viegli, labā noskaņojumā un kā nekad – tieši šajā naktī ticam brīnumam.

Būtu tik jauki, ja mēs iegaumētu šo stāvokli, šo noskaņu, šo mūsu noskaņojumu un spētu nest līdzi sev cauri visam gadam. Tomēr…ticība brīnumam ātri izplēn, bet nejauši, sagadīšanās pēc, piepildīts sapnis stabilu veiksmi visa gada garumā negarantē.

Lai nākamais gads mums nestu vairāk laimes un sapņu piepildījumus, savu nākotni vajadzētu plānot iepriekš. Un sākt vajadzētu jau tagad. Varu saderēt, šajā brīdī tu padomāji: atkal par to pašu! Nekā jauna!…Tomēr, izlasi šo rakstu līdz galam.

Un tātad – vispirms jau atbrīvosimies no veciem aizvainojumiem, pabeigsim iesāktās lietas un darbus, piedosim un atlaidīsim visu, kas neļauj mums uzelpot un ar prieku sagaidīsim Jauno gadu. Sāksim no baltas lapas, sveiksim un saņemsim apsveikumus ar vieglu sirdi.

Kad mēs vēlam viens otram mīlestību, veselību, naudu, veiksmi darbā, pat neko nezinot par "līdzsvara riteni", mēs saprotam, ka dzīve nesastāv no viena liela posma, bet gan tiek savīta no daudziem fragmentiem. Mūsu laime ir atkarīga no labklājības katrā no tiem.

Mūsu draugiem un paziņām atstāsim tiesības uz sirsnīgajiem vēlējumiem, bet sev plānosim daudz konkrētāk.

Pareizi uzstādīts mērķis ir deviņdesmit procentu izdošanās garants. Šobrīd mēs atspersimies no tiem pašiem būtiskākajiem dzīves komponentiem, kurus mēs parasti dzirdam sev adresētajos apsveikumos. Bet, lai nepalaistu garām neko, mēs paplašināsim šo sarakstu līdz 8 punktiem un katram no tiem uzrakstīsim vismaz divus mērķus. Ir svarīgi, ka mūsu vēlmes tiek sadalītas vienmērīgi uz visiem punktiem. Tikai tādā gadījumā savā dzīvē sajutīsim harmoniju un laimi.

Padomā un cik vien precīzi pieraksti, kādus rezultātus vēlies sasniegt 2015.gadā?

1. Ģimene un personīgā dzīve. Apprecēties, salīgt ar tuviniekiem, aizbraukt pie vecmāmiņas, aizvest mammu uz Parīzi, aiziet ar draugiem pārgājienā utt. – tas viss attiecas uz personīgo dzīvi.

2. Darbs/bizness/karjera. Uzvarēt tenderā, sameklēt pasūtītājus, noslēgt līgumu, attīstīt biznesu (te vajadzētu konkrētāk, vēlams ciparos), kļūt par nodaļas vadītāju, nomainīt darbu utt. – tās ir tikai dažas idejas, kuras varētu attiekties uz šo punktu.

3. Finanses un ienākumi. Palielināt ienākumus (cik reizes?), atvērt kontu (kādā bankā?), izmaksāt kredītu, uzsākt savu ienākumu/izdevumu uzskaiti, sākt veidot naudas uzkrājumu utt. – tas viss attiecas uz tēmu „finanšu mērķi”.

4. Veselība un ārējais izskats. Iziet atveseļošanās procedūru kursu, aizbraukt uz sanatoriju, sākt staigāt uz sporta zāli, notievēt, ieviest ikdienā veselīgu ēdienkarti – šie mērķi attiecas uz veselības tēmu.

5.Personīgā izaugsme un attīstība. Jaunu prasmju apgūšana, jau esošo zināšanu paplašināšana, treniņu, kursu, semināru apmeklēšana, lasīšana – šie varianti attiecas uz pašizaugsmi.

6. Sociālās aktivitātes. Līdzekļu ziedošana bērnu namiem, slimnīcām, pansionātiem, sniegt bezpeļņas konsultācijas, organizēt bezmaksas kursus, izstādes, izrādes, kļūt par donoru, palīdzēt vientuļam pensionāram – tas viss attiecas uz sociālo darbību.

7. Garīgā izaugsme un iekšējais miers. Nodarboties ar garīgām praksēm, lasīt bībeli, iemācīties ticēt, piedot, mīlēt, pateikties, atrast savu garīgo skolotāju, priesteri vai mācītāju, draudzi, iegūt iekšējo harmoniju – tie visi ir iespējamie garīgās sfēras mērķi.

8. Dzīves apstākļi. Vēlamā dzīves vieta, apģērbs, ēdiens, mazi un lieli pirkumi, apdrošināšana, ceļojumi – tās ir dzīves apstākļu plānošanas kategorijas. Šī sfēra ir tieši saistīta ar to, kur tu atrodies visos iepriekš minētajos punktos.

Lielākā daļa cilvēku priekšroku dod reāliem mērķiem. Tāpēc pārbaudi, lai tavu plānu vidū nebūtu „lidojuma uz Marsu”. Šādi mērķi tevi var iedzīt stūrī, kā dēļ tu vari zaudēt ticību gaišai nākotnei. Bet, tas nenozīmē, ka algas divkāršošana ir tavi griesti. Ja tu jūti sevī spējas tikt uz priekšu tālu, tad plāno savus mērķus 3 līmeņos: pesimistiskajā (tu savu dzīves līmeni saglabā gandrīz nemainīgu un tikvien izdari, kā to papildini ar dažām nelielām izmaiņām), reālistiskajā (tu plāno pāreju uz jaunu līmeni, bet tavu dzīvi tas spēcīgi neietekmēs), optimistiskajā (tava dzīve spēcīgi mainās, tu izej laukā no savas esošās komforta zonas).

Ja tu jau esi sākusi plānot savu nākamo gadu, tad droši vien esi sajutusi, ka vieni mērķi tevi priecē, citi aizskar, bet citi biedē tik ļoti, ka esi gatava ķert pēc sirds pilieniem.

Tieši pēc šādām ķermeniskām pazīmēm tu spēsi atdalīt personīgās vēlmes no „svešajām”. Tava vienaldzība liecinās par to, ka šis mērķis nav tavs, bet gan kāda „pasviests”. Negaidi palīdzību no iekšienes un nenodarbini sevi ar šādiem „tukšajiem šāvieniem”. SAVAS vēlmes un mērķi vienmēr priecē, tajos viegli ieslīgt un par tiem viegli un patīkami sapņot, tie uzlādē ar enerģiju un tu labprāt veic pirmo soli, tad otro soli, tad vēl….un vēl.

Ar savām bailēm jārīkojas pavisam citādi. Ja tu baidies, bet tas, kā likums, saistās ar mērķiem, kas atrodas uz tavu spēju robežas, tad šo nervozitātes sajūtu jeb mandrāžu pieņem kā normu.

Vienojies ar sevi, ka pat, ja šajā gadā neizdosies, tu no sava mērķa neatteiksies. Tā ir tava iespēja atrauties no punkta, kurā esi šodien un izdarīt gigantisku lēcienu pilnīgi jaunā stāvoklī, par kuru pagaidām tu vēl nezini nekā. Tieši tas arī biedē mūsu neapzinātību. Pasaki tai, ka tu šo mērķi vēlies sasniegt, pieņemsi visus padomus un, lai realizētu savu sapni, esi gatava atrotīt piedurknes. Pievērs uzmanību tam, ka tavam lielajam mērķim tevi jāpriecē gan tā sasniegšanas procesa laikā, gan arī turpmākajā dzīvē.

Nu re – tagad, kad tavi draugi un radinieki Jaunā gada pusnakts zvanu skaņu laikā tik tikko spēs iedomāties savu vienīgo vēlēšanos, tu slepus palūkosies uz šo savu pierakstīto lapiņu un nemanot varēsi pasmaidīt… Un vēl, atceries, ka tava laimīgā dzīve – tā nav nejauša jaungada nakts vēlēšanās, bet gan tavas sirds, tavas sirdsapziņas, tavas mīlestības un tava prāta sadarbības rezultāts.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Lieli cilvēka ienaidnieki ir baiļu un vainas sajūtas. No kā tik mēs nebaidāmies: baidāmies saslimt, novecot, nomirt. Vēl mēs baidāmies zaudēt tuvus cilvēkus, draugus, palikt vientuļi, zaudēt naudu. Un daudz, daudz ko citu…

Tiem, kuriem ir tīrāka dvēsele un ir arī sirdsapziņa, ir vainas sajūta pret vecākiem, bērniem, pazīstamiem cilvēkiem un pat pašiem pret sevi. Šodien par to, kā šo sajūtu pārvarēt un ko ar to darīt.

Kas mums traucē dzīvot savu dzīvi

Cilvēka dabā ir tiekties pēc brīvības. Bet, par cik viņš baidās zaudēt daudzas lietas, kaut vai, piemēram, drošību, nereti no šīs tik ļoti gribētās brīvības atsakās.

Brīvība vilina, bet cilvēks baiļu dēļ no tās atsakās. Un tad sāk ilgoties dvēsele, sākas sirdssāpes, bet bailes cilvēka iekšienē atbrīvoti "nopūšas." Tādējādi, cilvēks izvēlas ticēt bailēm, bet ne sirds balsij un dvēseles alkām. Un tad brīvība nomirst.

Cilvēka zemapziņā ļoti cieši un ļoti dziļi ir iesakņojies mīts par mūžīgajām ciešanām un nospiestību, bet ir pienācis laiks to visu izkliedēt. Šodien daudzi ne tikai sapņo dzīvot, ieklausoties sirds balsī, bet tā arī dzīvo.

Dievs, kā cilvēka Radītājs, vienmēr dod viņam izvēles brīvību. Ir jāieklausās savā sirdī. Kad ārējā pieredze nesaskan ar iekšējo patiesību, cilvēks neviļus sāk aizdomāties par to, vai pareizi viņš dzīvo un vai dzīvo SAVU dzīvi.

Nekad nav par vēlu, lai sāktu dzīvot citādāku dzīvi. Galvenais – noteikt, pat pierakstīt, vēlamās pārmaiņas un pakāpeniski katru dienu tās ieviest. Daži sūdzas, ka dzīve jau ir pagājusi, iespējas ir zaudētas, izvēlēts nepareizais ceļš, un jau ir par vēlu kaut ko mainīt.

Patiesībā nekad nekas nav par vēlu, kamēr vien cilvēks elpo, dzīvo un jūt. Traucēt var vienīgi slinkums un neticība saviem spēkiem, dažnedažādas bailes un pienākuma sajūta, kas nereti ir pārmērīga.

Bailes ir tās, kas cilvēkam traucē dzīvot. Rezultātā viņš zaudē spēkus, kas viņam tik ļoti būtu nepieciešami savas dzīves uzlabošanai un mērķu sasniegšanai. Bailes vājina spēkus un aizsardzību pret svešām enerģijām – nelabvēlību, skaudību, naidu, dusmām utt.

Cilvēka dzīve piepildās ar vilšanās indi, citu cilvēku vainošanu savās neveiksmēs. Bet viss, kas būtu jāizdara – ir jādarbojas pašam ar sevi, jāmainās un jākļūst pašam par savas dzīves saimnieku.

Ja cilvēks virzās uz realitāti ar bailēm un šaubām, viņš ir izvēlējies nepareizu ceļu, un viss, ko viņš redzēs un jutīs, būs nepareizs.

Patiesību nav iespējams atpazīt, ja klāt visam ir bailes. Ir jāuzticas sev un saviem spēkiem.

Ja dvēseles un cilvēciskās dabas vājuma dēļ spēka atbrīvoties no bailēm nav, nepieciešams vērsties pie Dieva – lūdz palīdzību atbrīvoties no bailēm un lūdz spēku jaunai, brīvai dzīvei.

Ko cilvēks izstaro apkārtējā pasaulē un ko rada ap sevi – to viņš arī saņem atpakaļ, kā atbildi. Tāpēc tikai tad, kad kļūsim apzinīgi un gudri, varēsim veidot arī savu dzīvi. Apzinīga attieksme pret Dieva doto dzīvi dod iespēju veidot savu laimi.

Dzīves jēga nav tajā, lai pakļautos kāda cita gribai, sekojot citu cilvēku norādījumiem, bet tajā, lai ietu savu ceļu. Katram cilvēkam ir dota brīvība un sava dzīve.

Ir jāsajūt šī vienotība ar dzīvi un viss apkārt sāks mainīties – vispirms sīkumos, tad attiecībās ar tuviem cilvēkiem un tad visā pārējā.

Kā sākt dzīvot savu dzīvi

Dzīvot savu dzīvi – saprast sevi, just sevi, justies brīvam, eksperimentēt, mainīties, attīstīties, uzņemties atbildību par panākumiem un neveiksmēm, just cilvēkus, būt tuvam ar citiem.

Ko nozīmē sevi saprast? Padomā, ko tu proti darīt labāk par citiem, ko tu vēlies patiesībā, kas tev patīk un ko tu gribētu darīt, kādi ir tavi talanti, ar ko tu labprāt nodarbotos, ja tu būti finansiāli nodrošināts cilvēks?

Izanalizē, tiec galā ar saviem iekšējiem resursiem, talantiem, spējām, nosaki savu spēku, īpašības, kas spētu tevi vest veiksmes un pārmaiņu virzienā.

Izproti savas iespējas, stiprās puses. Tā ir pašanalīze. Pieraksti šos jautājumus un turpat pieraksti atbildes. Izveido plānu, pēc kura tu sāksi dzīvot, lai ietu savu ceļu, sāktu dzīvot tā, kā tu gribi.

Just sevi – tas nozīmē apzināties, ko tu dari, kamdēļ un kāpēc tieši tā. Tas nozīmē būt klātesošam tajā, ko dari un vērot sevi, savu attieksmi pret darbību, jūtām un emocijām.

Jūtas un emocijas būs tās, kas apstiprinās, vai ej pareizā virzienā. Smagums uz sirds tev pateiks priekšā, ja kaut kas nav tā, bet prieks un iekšējā sajūsma – ka tu esi uz pareizā ceļa.

Uzņemties atbildību par panākumiem un neveiksmēm – nevainot citus, ja kaut kas nav izdevies, necerēt uz citiem, bet pieņemt lēmumus un veikt darbības pašam. Neizdodas? Nesašļukt, nemest prom uzsākto, bet turpināt iet uzņemtā kursa virzienā.

Uztvert un attiekties pret visu viegli. Uzticēties Dievam, dzīvei, jo tad palīdzība atnāks vienmēr un īstajā brīdī un tu saņemsi, sasniegsi vai iegūsi to, kas tev nepieciešams.

Just cilvēkus – prast palūkoties uz problēmu, darbību, notikumiem viņu acīm, ieklausīties citu teiktajā, viņu intonācijā, balsī, redzēt un sajust garastāvokli, noskaņojumu.

Esiet tuvāk cilvēkiem, cieniet viņu vajadzības, palīdziet, ja ir problēmas.

Nodarbojies ar pašizaugsmi. Tas ir tik interesanti – mainīties, attīstīties, mēģināt, eksperimentēt! Sajūti sevi kā brīvu cilvēku, kuru sargā Dievs.

Šīs darbības nav grūtas, daudzas, ja ne visas, tu jau proti. Ir tikai jāpārvar inertums un jāizdara pirmais solis brīvības virzienā.

Katru dienu, kaut nelielu laiku velti tamdēļ, lai dzīvotu tā, kā tu gribi.

Dzīvot savu dzīvi – tas nozīmē dzīvot, ieklausoties savā sirds balsī, brīvi, veltot sevi savai sūtībai, cienot citus, uzticoties dzīvei un Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pirms kāda laika es tevi iepazīstināju ar jauku, gudru un bezgala interesantu rakstnieku pāri Svetlanu Jermakovu un Leonīdu Žarovu.

Šorīt ļoti daudzas sievietes, kuras ir pieteikušās uz vēstuļu saņemšanu „Par dzīvi, attiecībām un mīlestību” (to var izdarīt te >>> ) saņems arī Svetlanas Jermakovas domas par to, kā sākas mīlestība (jebkurā vecumā).

Bet šodien es visām, kas viesosies mūsu buduāra šai stūrītī, ievietošu kādas dzīves nogurdinātas sievietes vēstuli Svetlanai. Ļoti interesanta ir Svetlanas atbilde viņai…

Jeļenas vēstule Svetlanai Jermakovai:

Labdien, Svetlana! Pēdējo gadu laikā (pirmo reizi Jūsu grāmatas es sāku lasīt sešus gadus atpakaļ), pateicoties Jūsu grāmatām, daudz kas manā dzīvē ir pārskatīts, pārdomāts un pat tiek mainīts. Cik vien iespējams esmu centusies minimizēt tīrīšanas un jebkādu citu ķīmisko līdzekļu skaitu savā mājā, atteicos no daudziem produktiem, vairs nenēsāju bikses un metodiku „Netraucē viņam tevī iemīlēties” esmu iemācījusies no galvas.

Dzenu prom sliktās domas ar savām īpašajām frāzēm un pat šad tad aplaistos no galvas līdz papēžiem ar aukstu ūdeni. Un it kā nebūtu par ko skumt. Man ir divas brīnišķīgas meitiņas, arī viņu tēvs man palīdz materiāli, mācos angļu valodu, mīlu lasīt (tā ir mana narkotika) utt.

Ir pat vēlēšanās zīmēt, dziedāt, muzicēt un man ir pat iemīļotā profesija. Bet! Manas meitiņas man saka: „Mammuk, tu ļoti reti smaidi!” Un kliedzu uz viņām. Neieredzu sevi par to un ciešu mātišķās gudrības trūkuma dēļ.

Meditēju. Nepalīdz. Tik daudz manī dusmu un tik nervoza esmu. Kā vilnis. Un viss. Pēc tam vainas sajūta un pa riņķi. Domāju, Jūs saprotat, par ko es. Labvēlības trūkums pret cilvēkiem. Un kauns par to.

Vēl vairāk. Daudzus varu iedvesmot lasīt grāmatas, nodarboties ar sportu, bet draugus un klientus – mainīt savu personīgo dzīvi. Bet sevi nē! Citu priekšā vārdu turu, bet sev – nē. Pagājušajā naktī raudāju savas bezvērtības dēļ. Jo kā tad sanāk: bērni ir, bet strādāt savā iemīļotajā darbā, kā agrāk, nav iespējas. Nav iespējas apvienot divas kaislības. Tikties ar vīriešiem vēlēšanās ir, metodiku esmu apguvusi, aizmiegu un pamostos ar iemīļotajām frāzēm, bet laika nav.

Bērni te slimo, te skola, mazāko izņēmu no bērnu dārza, lai aug mājās. Bet ar vecāko staigāju uz pulciņu, mājās kopā zīmējam un dziedam. Izrunājamies no sirds. Bet iekšā – skumjas…

Svetlana, man ļoti negribētos sūdzēties par savu dzīvi, it īpaši Jums. Bet ar visām savām zināšanām es nekādi nespēju priecāties par dzīvi! Kā iemācīt bērnus būt laimīgiem, ja es pati nevaru to iemācīties. It kā salūza kaut kas iekšā, un nav šim resursam nekādas pieejas.

Miegu asarām acīs un ar domām, ka neviens man vairs nepalīdzēs, ir jāsamierinās un jādzīvo „dārzeņa dzīve”, tik ilgi, cik būs lemts. Un kamdēļ tās visas vingrošanas, veselīgais ēdiens un oregano sviests… Un nolēmu Jums uzrakstīt vēstuli!

Paldies Jums, Svetlana, par to, ka iemācījāt mani (un daudzas citas sievietes) cienīt sevi, prasmi dzīvot pēc saviem noteikumiem un parādījāt iespēju mainīt dzīves kvalitāti. Man ļoti patīk, kā Jūs rakstāt! Jūsu grāmatas var izlasīt vienā elpas vilcienā. Mani daudzi mudina rakstīt, bet man vairs nav motivācijas.

Jā, laikam atslēgas vārds ir motivācija. Es domāju tā: man ir mazi bērni, man tos jāaudzina vēl ilgi, man jau ir 42 gadi – ir jābūt taču motivācijai dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk! Labas domas…

Bet katru dienu, vakarā, es saprotu, ka „viss sāp un nekas nedarbojas”. Ka nav vairs spēka cīnīties par sevi. Un metu malā es vingrošanu, aizmirstu no galvas izmēzt depresiju, sēžu un stulbi blenžu televizorā, iedziļinoties svešā realitātē.

Svetlanas Jermakovas atbilde:

Jeļena, Jūs darāt tipisku krievu tautas kļūdu: gribat iegūt visu un uzreiz. Iemīļoto darbu, jaunu romānu, pastāvīgu pašizaugsmi, pie tam vienai pašai audzinot bērnus. Un ar šo slodzi (drīzāk, pārslodzi) Jūs uzskatāt, ka Jums jābūt mierīgai un jautrai!?

Milzīga pārslodze! No šejienes izriet – asaras, smaida trūkums, nervozitāte un skumjas. Organisms izslēdz spēcīgās emocijas, jo tās jau ir kļuvušas kaitīgas, jo rezultātā novedīs līdz pār-pārslodzei. Pat prieks jau ir kaitīgs. Parasti tā notiek, kad ir depresija.

Ko lai saku? Paskatieties uz mani! Es tikai tagad, gandrīz 60 gadu vecumā sāku ķerties klāt sava skaistuma uzlabošanai un komforta radīšanai savā mājā. Tikai tagad! Vispirms es rūpējos par ģimeni, audzināju bērnu, apmēram no 25 līdz 40 gadu vecumam. Tas bija pats galvenais, bet ar veselību, iemīļoto darbu un mājas iekārtošanu un uzturēšanu es nodarbojos pavisam nedaudz, paralēli. Tuvāk 40 gadu vecumam mēs ar Leonīdu uzrakstījām pirmo grāmatu.

Pēc tam, no 40 līdz 55 gadu vecumam es nodarbojos ar veselību, paralēli sākot arvien vairāk rakstīt. Pēc tam no 55 līdz 60, sāku rakstīt grāmatas, vairākas gadā, paralēli nodarbojoties ar veselību.

Un, lūk, tagad, pilnībā uzlabojusi veselību, iemācījusies pelnīt naudu pārdodot savas grāmatas, es beidzot, sāku nodarboties ar mājīguma un komforta radīšanu mājās. Dzīve ir gara, ja vien to nepazudinām ar pārslodzēm. Pārslodzi es saucu par „slēdzi, kas izslēdz laimi” un daudz par šo slēdzi es rakstu savā grāmatā „Записки стареющей женщины” *.

Jums ir divi bērni. Tas jau pats par sevi ir varoņdarbs – audzināt divus! Un, ja jau Jūs uz to sadūšojāties, centieties radīt komforta sajūtu šajos apstākļos, paralēli nodarbojoties ar savu veselību. Būs veselība – varēsiet arī pārējos savus sapņus padarīt par realitāti. Un arī labs vīrietis, iespējams, atlidos Jūsu gaismas virzienā. Un negribēs lidot prom.

Leonīds Žarovs: Iejaukšos, nedaudz, sieviešu sarunā. Mēs ar Svetlanu vēl ģimenes dzīves sākumā daudz domājām par to, kādu cilvēku var nosaukt par gudru? Un nolēmām: gudrs ir tas, kas prot saskatīt galveno (svarīgo) un NEgalveno (nesvarīgo).

* – Grāmata ir elektroniskā formātā, krievu valodā. Tās iegādes secība ir precīzi tāda pati, kā tā ir Metodikai sievietēm vai „Как быть мужем. Как быть женой” (tās vari atrast bloga augšējā panelī, sadaļās: Metodika sievietēm un Par attiecībām) .

Grāmata „Записки стареющей женщины” maksā apm. 4,25 eur (jeb 304  krievu rubļi). Iegādes instrukcija (piemērs) ir redzama šeit>>>.

Ja tev ir VISA vai MASTERCARD maksājumu karte (to var darīt, izmantojot arī Paypal un daudzas citas sistēmas), tad pirkumu vari veikt dažās minūtēs un pēc mirkļa tavā e-pasta kastītē atradīsies iegādātā e-grāmata.

Uz tikšanos tepatās,

Aija