Gan bioenerģētiķi, gan psihologi šajā jautājumā ir vienisprātis.

Ik pa laikam nekārtība gadās katrā mājā un tas nenozīmē, ka cilvēki, kas tajā dzīvo, ir slinki. Vienkārši dažreiz tas ir pagaidu stāvoklis, ko izraisa laika trūkums. Bet dažreiz, diemžēl, tā ir pastāvīga parādība. Un tad GAN ir laiks trauksmes signālam, jo māja, kurā nav kārtības, vienmēr piesaistīs nepatikšanas, slimības un nelaimes.

Nekārtība koridorā

Sākt vajadzētu ar priekštelpu, jo tā ir centrālā mājas maģistrāle. Nav grūti uzminēt, ka “sastrēgums” šajā ceļā ir vecas drēbju un apavu kaudzes, piestūķēti koridoru skapīši, velosipēdi un ratiņi – tas viss nekādu labumu un ērtumu nerada. Mājās pastāvīgi būs strīdi, naudas trūkums, toties mājinieki šādā mājā centīsies nevis uzturēties, bet no tās bēgt prom. Vajadzētu iztīrīt skapīšus, izsviest nevajadzīgās un salabot salauztās lietas, aizvākt no koridora nesezonas apģērbu un apavus prom – vārdu sakot, “atbrīvot ceļu” laimei.

Nekārtība vannas istabā

Ne velti saka: “vannas istaba ir mājas saimnieces seja.” Un, ja šī telpa ir netīra, uz sienām redzamas šampūna vai ziepju pēdas, visapkārt mētājas mati un gandrīz tukšas kosmētikas pudelītes, bet dvieļi sen jau zaudējuši savu svaigumu – tā ir acīmredzamam „pavarda uzturētājas” nepilnvērtības pazīme. Sievietei ar normālu pašcieņu, un, kura ir apmierināta ar sevi un dzīvi, vannas istaba vienmēr spīdēs un laistīsies, jo tieši no šīs telpas sākas diena. Tāpēc – kāda ir vannas istaba, tāda būs arī diena.

Nekārtība virtuvē

Virtuve ir pārpilnības, enerģijas un labklājības avots, tā ir mājas sirds. Galu galā, mūsu labsajūta ir atkarīga ne tikai no tā, ko mēs ēdam, bet arī no tā cilvēka noskaņojuma, kurš šo ēdienu ir pagatavojis. Ja virtuve ir pilna ar krāmiem, tukšām bundžām un pudelēm, plauktos ir bardaks, nebrīnies, ka nevari tikt galā ar lieko svaru.

Attīri telpu – un tavā dzīvē ieplūdīs labklājība, gan finansu, gan personiskā. Ēdiens ir jāgatavo tīrā, ērtā, siltā un gaišā telpā – tikai tad no tā tiks gūts labums, un nevis kaitējums.

Dzīvojamā istaba

Šī telpa ir mājas seja, šajā telpā tiek uzņemti viesi. Tieši tā ir atbildīga par saziņu ar pārējo pasauli, tas ir rādītājs, kā jūsu dzīvi redz draugi un radinieki. Nekārtība dzīvojamā istabā izraisa ķildas, nesaprašanās starp jums un jūsu draugiem, ģimeni… Un galu galā var novest pie vientulības, atsvešināšanās un nevajadzības sajūtas. Dzīvojamās istabas uzdevums ir “piesaistīt” tavai mājai labus cilvēkus, un kopā ar viņiem arī laimi. Centies to pēc iespējas mazāk pieblīvēt – jo vairāk dzīvojamā istabā gaismas, jo labāk.

Guļamistaba

Tā ir visintīmākā telpa – tavas personīgās laimes “smēde”. Nekārtība guļamistabā var izraisīt bezmiegu, strīdus ar mīļoto, problēmas intīmajā sfērā. Eksperti iesaka no guļamistabas izvākt visu, kas nav tieši saistīts ar miegu un seksu. Pat tik pierasto televizoru un datoru. Guļamistabai jānovirza domas uz mieru un mīlestību.

Kā redzi, šķietami nevainīga neliela nekārtība var pārtapt nopietnās problēmās. Bet, ja tās tavā dzīvē jau ir ienākušās, nekavējoties atbrīvo māju no nevajadzīgiem krāmiem! Bez jebkādas nožēlas šķiries no visām lietām, kuras kādu laiku nav tikušas izmantotas.

Un tu redzēsi (drīzāk sajutīsi), kā atbrīvotajā telpā ar joni ieplūdīs gan pozitīva enerģija, gan labklājība, un tās noteikti ir daudz svarīgākas lietas par tējkannu, kura jau piecus gadus gaida remontu, vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Nepabeigti darbi.

Jā, par to dzirdēts neskaitāmas reizes. Un  tas TIEŠĀM ir liels šķērslis. Nevar atbrīvoties no pagātnes, ja nav konstatēti un pabeigti nepabeigtie darbi. Uzraksti tos uz papīra un pabeidz: projektu, diētu, konfliktu, kādu apņemšanos, pienākumus…– to izdarot pašai, palūdzot izdarīt kādam citam vai vienkārši no tā atsakoties. Jā, arī atsakoties (saprotot, ka tas vairs nav svarīgi vai aktuāli), var iesākto vai iedomāto lietu, pabeigt.

2. Tagadnes (šodienas) ignorēšana.

Šodiena – tie ir to „šodienu” rezultāts, kuras bija līdz šim. Labi nodzīvota šodiena jeb tagadējais brīdis veido brīnišķīgu nākotni jeb nākamo mirkli, dienu, dzīves posmu. Pamēģini šodien apēst par 500 kalorijām mazāk un tavs svars samazināsies rīt. Tikai tas, ko tu dari šodien, ietekmēs tavu rītdienu, nākotni.

3. Prioritāšu trūkums.

Nekad nenodarbojies ar to, ko tu gribi, tajā momentā, kad tu to vēlies visvairāk. Ja tu vienmēr reaģēsi uz tuvāko lietu, notikumu jeb uzmanības novērsēju, kas nonācis tavā redzes lokā, tev nekad nebūs pietiekoši daudz laika tam, kas šobrīd tiešām ir svarīgs. Netērē laiku atkarībā no prioritātēm. Sadali prioritātes saskaņā ar savu laiku.

4. Pašapmāns.

Meli sev pašam – tā ir visbīstamākā necieņas forma pašam pret sevi. Padomā par tiem gadījumiem, kad biji negodīga pati pret sevi un par to, kā šo situāciju varētu labot. “Es nekad vairs neizlikšos, ka nav svarīgi tas, ko es lieku savā mutē.” “Es negribu vairs izlikties, ka budžeta pārtēriņš – tas ir normāli.”

5. Izdabāšana citiem.

Ja tu vienmēr saki „jā”, pat tad, kad tu gribētu pateikt „nē”, būsi nelaimīga, jo tā cilvēka dēļ, kas tev ir kaut ko lūdzis, tu būsi zaudējusi kontroli pār savu laiku, pār savu enerģiju. Iemācoties nosargāt savas robežas, tu sevi atbrīvosi. Protams, šis padoms neattiecas uz ikvienu situāciju un neattiecas it īpaši uz tām, kas saistītas ar mūsu tuviniekiem un ģimenes locekļiem.

6. Enerģijas noplūde.

Nebūtu jāpieļauj tas, ka ikdienas krīzes situāciju un problēmu dēļ, tu zaudē enerģiju. Lai tava dzīve rit pēc tava grafika. Izdari apzinātu izvēli: lai tavs dzīves veids un ritējums būtu tāds, kādu gribi tu, vienkāršo savus uzdevumus, ikdienas darbus, organizē un sakārto savu apkārtējo vidi un savu dzīvi.

7. Sūkstīšanās lūgumu vietā.

Tu saņemsi tik daudz, cik tu lūgsi. Sūkstīšanās vai sūdzēšanās – tā ir pasīva un, nevis aktīva pozīcija. Izlem apzināti dot cilvēkiem saprast to, ko tu vēlies, lūdzot viņiem, bet ne sūdzoties vai sūkstoties.

8. Nepietiekošas rezerves.

Ja tev nebūs sevis uzturošu rezervju, tu pieņemsi lēmumus, pamatojoties uz kaut kā trūkumu… uz naudas, laika vai enerģijas trūkumu. Un šī iemesla dēļ tu, iespējams, pieļausi kļūdas un zaudēsi būtiskas un lielas iespējas. Centies sistemātiski izslēgt no savas dzīves dažādas lietas tik ilgi, kamēr tev nebūs pietiekošas laika un naudas rezerves, un tad sāc startēt no šāda stāvokļa vai situācijas.

9. Trūkumu slēpšana.

Lai tavi trūkumi palīdz tev būt godīgākai. Informē cilvēkus: “Es esmu dikti ātra un nepacietīga, lūdzu, dodiet uzreiz man ziņu, ja es palaižu garām kaut ko, ko Jūs nesaprotat.” “Es ne visai labi protu glabāt noslēpumus…Lūdzu, nestāstiet man to, ko es nedrīkstētu pastāstīt citiem.”

10. Sapņošana plānošanas vietā.

SĀC! Nu dari kaut ko! Ja tu vienkārši sēdēsi „gribēdama”, lai kaut kas notiktu pats par sevi, diez vai tu to sagaidīsi. Gribi atrast jaunu darbu? Atver darba piedāvājumu portālu, nopērc darba piedāvājumu avīzi un nosūti CV vismaz uz 2-3 vietām. Vēlies beidzot izveidot savu garderobi skaistāku, sakārtotāku? Atver skapi un vispirms veic tajā revīziju. Vēlies atbrīvoties no dažiem liekiem kg? Nu izanalizē savu ēdienkarti un sāc kaut vai samazināt cukura karotīšu daudzumu un palielināt izdzertā ūdens daudzuma normu.

Un, ja tu spersi pirmo soli, tici man – turpat sāks sperties arī nākamais un aiznākamais!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Gan žurnālos, gan interneta vietnēs, arī es savā blogā bieži vien sevi un tevi motivēju uz pārmaiņām…Viss ir jauki. Bet kur tām ņemt spēkus?

Ir zināms, ka viss balstās uz enerģijas. Mūsu dzīves tonuss, spēja rīkoties un skaidri domāt – tas ir brīvās enerģijas daudzums organismā. Kā to varētu ietekmēt?

Klasiska speciālistu atbilde būs sekojoša: ūdens, elpošana, ēdiens un regulāra fiziskā slodze.

Mums ir nepieciešams to visu darīt (vairāk dzert ūdeni, ēst kvalitatīvu ēdienu, dziļi elpot un sportot), kā rezultātā organisms atžirgs, dodot mums spēcīgu iekšējo spēku pieaugumu un vēlmi gāzt jebkurus kalnus.

Diemžēl, ar to vien gana nebūs. Lai justos labāk un uzsāktu pārmaiņu procesu – šī ir ļoti svarīga mūsu dzīves daļa. Tas ir solis ceļā uz veselīgāku dzīves veidu, bet šī iekšējā spēka un draiva atslēdziņa slēpjas citur.

Cilvēkā slēpjas milzīgas iekšējā spēka rezerves, bet daudzi no mums nekad tām nav pat pieskārušies.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim. Kamēr tev nav uz ko tērēt spēkus un enerģiju, tu to neiegūsi.

Pilnīgi iespējams, ka tā ir sava veida organisma aizsargfunkcija…? Kur tu pielietosi savu spēcīgo lādiņu? Sevis sargāšanai no pašas šaubām? Spēkam (vai augstākam enerģētikas līmenim) ir nepieciešams pielietojums.

Jo plašāks ir sevis un sava ieguldījuma, sava mērķa redzējums, jo vairāk radīsies enerģijas.

Vai esi ievērojusi, ka ir cilvēki, kas ir ļoti tālu no šiem visiem enerģijas palielināšanas veidiem, no šīm visām tēmām, bet, kuri vienalga ir saglabājuši savu dzīves entuziasmu un pacēlumu? Viss slēpjas ne tik daudz praksē (kas ir ļoti labi, bet nepietiekami), bet gan regulārā saņemtās enerģijas izmantošanā.

Un tagad padomā, bet tā godīgi – kamdēļ tev vajadzīgs spēks, tonuss, enerģija, entuziasms?

Ir kāda laba indiešu analoģija: cilvēks dzīves priekšā stāv, kā pie neizmērojama okeāna, bet rokās viņam ir tikai tējkarote.

Enerģijas ir bezgala daudz, tikai mūsu prasības ir smieklīgas. Cik varējām, tik paņēmām.

Un,tātad, vēlreiz: kamdēļ tev vajadzīgs spēks? Kur tu to pielietosi? Kā tērēsi?

Gribam mēs to vai negribam, mūsu mērķi nosaka mūsu

spēku daudzumu.

Ja tu vēlies justies mundra un enerģiska un tamdēļ sāc nodarboties ar dažādām praksēm, pie tam tā īsti nezinot, kamdēļ tev tas viss – tad tev spēku būs tieši tik daudz, lai tos pielietotu šo nodarbību laikā.

It kā arī nav slikti… Bet vārds draivs tad jau būs no citas operas. Es ceru, ka tu saproti, ko es ar to domāju.

Ja tu nodarbosies ar enerģijas palielināšanu, enerģijas palielināšanas dēļ – tas viss atradīsies tādā viduvējā līmenī, kas būs pietiekošs, lai uzturētu un izturētu pašreizējo dzīves ritmu (tai skaitā šīs nodarbības). Milzīgais spēks, entuziasms un dzīves alkas rodas tajā momentā, kad cilvēks iegūst mērķi un sāk uz to virzīties.

Nu kaut vai piemērs no reāliem dzīves gadījumiem: ja sievietei palūgtu pacelt tramvaju, es domāju, ka reti kura uz to būtu spējīga un diez vai pat gribētu censties to izdarīt. Jo kamdēļ?… Bet, ja viņai tas jāizdara, lai glābtu dzīvību bērnam? Šādi gadījumi ir bijuši un mēs visas par tiem esam dzirdējušas. Pilnīgi iespējams, ka šīs sievietes nav pirms tam nodarbojušās ne ar kādām praksēm un treniņiem. Un tas jau ir apstiprinājums tam, ka spēka un enerģijas atslēdziņa slēpjas nepieciešamībā to pielietot.

Spēks tiek dots konkrētam mērķim.

Citiem vārdiem sakot: kad tu pēkšņi pieņemsi stingru lēmumu gāzt kalnus, tu pēkšņi atklāsi, ka tu uz to esi spējīga!

Nevis spēks un draivs, kas tiek gūts dažādu nodarbību gaitā un „pēc tam es padomāšu, kur šo iegūto resursu izmantot”, bet gan pilnīgi otrādi – VISPIRMS cilvēks pieņem lēmumu visu mainīt, pieņem lēmumu, kurā virzienā un kurp sākt kustību un tad ar katru izvēlētajā virzienā sperto soli viņš iekšēji arvien vairāk sāk izjust enerģētisko pacēlumu.

Bet mēs nerunājam šoreiz par virspusējiem sapnīšiem, kuri šajā interneta ērā mūsu apziņā izplatījušies burtiski kā vīrusi: izlasīju rakstiņu, aizdegos un bija gana ar dažām minūtēm, lai aizmirstu par nopietno mērķi, darbības plānu un apzināto virzību, ieskaitot pacietību šo ceļu veikt līdz pašam galam.

Ja tā godīgi – tad, kad „dzīvē viss ir labi, bet nav nekā laba”, šo procesu iedarbināt ir ļoti grūti. Lai cik absurdi tas neskanētu, pat no pekles, ja esi tajā ticis, izrauties ir daudz vieglāk.

Ir vajadzīgs ļoti nopietns nodoms kļūt par cilvēku, kas realizē visu savu potenciālu ar pilnu jaudu. Jāatbrīvojas no bailēm uzstādīt lielus mērķus. Uzdrīkstēties sapņot lielas lietas, bet galvenais – pārstāt taupīt spēkus un nebaidīties šajā procesā ienirt līdz pat matu galiņiem. Un tad, beidzot praksē būs iespēja uzzināt to „kas es esmu?”

Cilvēks ir būtne ar bezgalīgām iespējām un milzīgu spēka potenciālu, kam ir viss nepieciešamais sevis dziedināšanai, sevis atjaunošanai, sevis piepildīšanai, kas var mainīt jebkurus apstākļus un meistarīgi veidot savu pieredzi, gūstot lielu gandarījumu un daloties tajā ar citiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cik gan bieži katra no mums izjūt nogurumu, skumjas, sliktu garastāvokli.

Šodien parunāsim par to, kādas tad ir tās mūsu kļūdas, kas noved pie tā, ka mēs zaudējam enerģiju, par to, kuri ir tie „melnie caurumi”, kuros pazūd mūsu prieks un spēks. Bet tu jau pati izlem, vai šī informācija tev noder vai ne. Un ko ar to darīt.

Tādi „melnie caurumi” ir veseli seši. Lūk, tie.

1. Darbaholisms. Tu strādā daudz un grūti. Tev ir svarīgs mērķis, kuru noteikti nepieciešams sasniegt. Bez tā visai tavai dzīvei nebūtu nekādas nozīmes un jēgas. Tu visus savus spēkus virzi rezultāta sasniegšanai. Pie tam arī ļoti labi pelni. Bet laimes un prieka sajūtas par to nav. Tu izjūti tikai nogurumu un skumjas. Bet tavi sapņi taču realizējas…?!

Kāpēc tas tā notiek? Tu pastāvīgi atdot visu savu laiku, dienu pēc dienas. Neko neatstājot sev. Tu zaudē savu enerģiju, prieku un spēkus.

2. Pārliecības trūkums. Tu uzskati, ka tev ir jābūt ideāli labai un pareizai. Piemēram, labai mammai, sievai. Lai tas tā būtu, tu pastāvīgi visus apkalpo, risini viņu problēmas, centies radīt mājās komfortu un mājīguma sajūtu. Citādi tevi neviens nemīlēs. Ja tas viss, ko tikko minēju tiek darīts TIKAI tamdēļ, lai gūtu uzslavas un neviens neko neiebilstu vai nedod Dievs – nepārmestu, tad tu esi ne uz pareizā ceļa. Tas viss, ko dari būtu pareizi, ja tu to darītu ar prieku, sev un mīļajiem par labu, bet ne tamdēļ, lai visi mājinieki būtu apmierināti. Un tā visa rezultātā tu pati jūti tikai nogurumu un vilšanos…

Kas ir noticis? Tavi mājinieki ir pieraduši pie tavas aprūpēšanas. Viņi sen vairs tev nesaka „paldies” un nepamana arī tavu nogurumu un vilšanos. Lūk, tā arī pārtapa dzīve par drūmo ikdienu, tā vietā, lai justu prieku par ģimenes dzīvi un ikdienas darbiem tuvinieku labā.

3. Nepabeigti darbi. Tu ķeries pie vairākiem darbiem uzreiz. Raksti projektu, pārbaudi e-pastu, runā pa telefonu, un dari vēl desmit dažādas lietas vienlaikus. Šajā skrējienā tu kaut ko piemirsti un tad atceries un centies pabeigt. Un tā katru dienu 8-10 stundas no vietas. Pēkšņi tu atjēdzies, ka ir jau vakars, bet tev vēl ir miljons nepabeigtu darbu, bet spēka nav un enerģija ir nulles līmenī.

Rezultāts ir bēdīgs – tu visu iesāki un neko nepabeidzi. Naktī, tu pamosties šausmās, atceroties par aizmirsto darbu. Tu izšķērdē savus spēkus uz daudzām lietām, negūstot nekādu rezultātu vai gandarījumu un zaudējot enerģiju.

4. Aizmirstie solījumi. Dienas laikā mēs pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Mums prātā ienāk milzums daudz domu un ideju. Piezvanīt draudzenei, pārbaudīt nepieciešamo informāciju, aiziet uz kino, parunāties ar bērniem, vīru, palīdzēt vecākiem utt.utt. Bet būtībā visi vai lielākā daļa šo lēmumu un vēlmju tā arī paliek neizpildītas.

Ar ko tas beidzas? Nav ne spēka, ne enerģijas. Tu esi uzkrājusi daudz nepabeigtu darbu un ideju un tie, kā smaga nasta, velk tevi atpakaļ – pagātnē. Sākot jaunu un interesantu lietu, tu atceries, ka ir jāpabeidz agrāk iecerētais vai solītais. Un tu atkal nekur nevirzies. Tu jūti, ka tava enerģija izsīkst kopā ar prieku un spēkiem.

5. Bezjēdzīga laika pavadīšana. Tu stundām ilgi sēdi pie televizora vai datora. Tu stundām ilgi (padomā par to, es nepārspīlēju) runā pa telefonu, klačojies, apspried draugus, nosodi un zākā.

Kāpēc pazūd enerģija, kāpēc krājas nogurums? Ja tu šādi pavadi laiku, tu stāvi uz vietas un neattīsties. Padomā, vai tad šīs nodarbes kaut kā uzlabo tavu dzīvi? Tu tērē laiku un spēkus, neiegūstot pretī neko, bieži vien pat saņem vairāk stresa, negācijas un sliktu garastāvokli, kā tas bija līdz tam. Tava dzīve kļūst bezjēdzīga.

6. Mērķa, dzīves jēgas trūkums. Mēs jau runājām, ka ļoti labi var dzīvot arī bez cēliem mērķiem, bet tā vēlas un spēj ne visi. Ir cilvēki, kuriem IR nepieciešams dzīves mērķis un pat vairāki. Un, ja tu esi viena no tādiem cilvēkiem, tad, dienas pavadīšana tā, kā aprakstīju augstāk, noved pie tā, ka tu dzīvo… kaut ko dari…visu laiku ņemies, skrien, riņķo, esi visa vienos darbos un rūpēs, bet bez prieka un bez gandarījuma. Kāpēc tas tā notiek? Tu nesaproti kamdēļ tas viss. Tu dzīvo tā, kā visi, kā ir pieņemts. Un šāda dzīve tevi nemotivē. Tu pildi svešu sociālo pasūtījumu, tu piepildi citu cilvēku mērķus un sapņus.

Kāpēc nav spēka, enerģijas un prieka? Ja tev nav nozīmīgu un priekš tevis interesantu mērķu, ja tu neīsteno savas patiesās vēlmes, tu bezmērķīgi un neatgriezeniski zaudē visu savu dzīves vitalitāti. Un līdz ar to nav ne dzīvesprieka, ne spēka.

Lūk, tādi ir šie „melnie caurumi”, kuros satek visa mūsu enerģija… Lūk, tā neapdomīgi mēs zaudējam spēkus un dzīves prieku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Rīts vēl ir aizmidzis un lēnīgs. Pulkstenis rāda astoņas minūtes pāri septiņiem. Laukā aiz loga čirkstinās zvirbuļi un virtuvē virmo saldi rūgtens smaržu kokteilis – tikko vārītas kafijas rūgtenais aromāts sajaucies ar medaini saldo, vakar lasīto liepziedu aromātu. Kafija ir stipra un rūgta. Un šobrīd man ir pilnīgi vienalga, vai to dzert skaitās pareizi vai nepareizi – man katrs tās malks ir gards un īpašs.

Maigi dzeltens un smaržīgs liepziedu mākonis guļ uz mana galda un auklē sevī liepas maigumu, bišu sanoņu un vasaras pilnbrieda garšu un ietin mani siltā un saulainā vasaras sajūtā. Liekas, ka sirds un ķermenis smaržo tiem līdz.

Mirklis! Domas pašlaik nestaigā vakardienas ceļus un arī vēl neskrien rītdienai pretī. Vienkārši ļaujos šim brīdim – baudu to.

Vai tu arī pazīsti šos mazos mirkļus? Droši vien. Tie ir tik pilni ar sajūtām, garšām, smaržām un skaņām. Šie mazie mirkļi ir tik patiesi un īsti. Taču īsi, jo…

Tūlīt jau prāts ņems mūs pie rokas un vedīs un vedīs un vedīs. Vedīs vakardienā, analizēs, kritizēs, vērtēs, un vedīs rītdienā – plānos, kārtos un rēķinās.

Gudrās grāmatās raksta, ka laimīgi ir tie cilvēki, kas savu dzīvi prot dzīvot šeit un tagad – šajā brīdī. Izbaudīt. Viņi dzīvi redz savādāku, krāsaināku un spilgtāku, un tiem nav vajadzīgi milzīgi sasniegumi, lai pierādītu savu nozīmīgumu. Taču pēc statistikas tieši šie cilvēki bieži vien sasniedz daudz vairāk, kā tie, kas dzenas pēc panākumiem.

Mēs diemžēl ļoti bieži esam aklas un kurlas pret notiekošo tieši tagad, šobrīd. Atceramies notikumus pagātnē, domājam kā varējām rīkoties tā vai citādi, kā būtu bijis pareizāk, ko varējām darīt savādāk. Pārmetam sev un skatāmies atkal atpakaļ, darot pāri pašas sev. Tas atņem spēku un prieku, jo dzīvojam tur – pagātnē. Tas ir ceļš uz nekurieni. Pagājis laiks un tur neko vairs nevar mainīt.

Vai tieši otrādi, gaidām rītdienu un parītdienu, vai arī vēl tālāko „gaišo” nākotni, kas atnesīs kāroto. Piepildām kādu vēlēšanos, sasniedzam kādu mērķi, bet vai spējam priecāties un izbaudīt to? Reti gan. Parasti jau rindā stāv vēl pieci citi mērķi, kas jāsasniedz. Un tādējādi, pazaudējam visu dzīves jēgu, nespējot „izgaršot” tieši šo stundu, dienu un minūti. Kaut arī tas būtu pavisam kas mazs un niecīgs, kāda maza veiksmīte vai vienkārši priecīgs notikums, mēs varam uzlādēties no tā, gūt baudījumu un gandarījumu. Ne tikai varam, bet tieši tā arī ir mūsu dzīve – izdzīvot un sajust katru mirkli. Bet mēs gaidām atvaļinājumu, gaidām brīvdienas, gaidām sauli, kad izaugs bērni, kad satiksim savu vīrieti, kad nopelnīsim pietiekoši daudz naudas… Tā arī gaidām, bez šodienas.

Mums jāiemācās novērtēt šis brīdis. Rāma darbdiena ar kolēģu smaidiem, miera minūtes iegrimstot grāmatas lasīšanā, vasarīgās ainas, kas slīd gar tramvaja logiem, braucot ikdienas gaitās, tikko pļautas zāles smarža, vīra mierīgā elpa blakus no rīta mostoties. Tik ierastas un parastas lietas, taču ko tās nozīmē mums? Dzīvošana šodienā mūs piepilda, stiprina, bagātina, izkrāso, liek justies labāk – sajust savu esamību šajā mirklī. Ieraugam tik daudz jauna, kas patiesībā nemaz nav jauns, tikai neesam to pamanījušas.

Kā to panākt? Jāmācās apstādināt prāts. Domas jau vienalga nāks un ies, taču jāiemācās tās kontrolēt. Atkal darbs pašai ar sevi. Protams! Taču tas viss tieši pašas labā! Mēs esam tik ļoti vērstas uz sevi, ka dzīve paskrien garām. Tepat viss ir – šodien. Un tieši šodiena ir tā diena, kad es radu rītdienu. Taču, kamēr rītdiena nav pienākusi, tu taču vienalga neuzzināsi iepriekš vai viņš tev rīt pazvanīs, vai priekšnieks palielinās algu un vai rīt līs lietus. Bet varbūt patiesībā viss būs pavisam citādi, taču tas ir jāsagaida. Kāpēc tad ļaut prātam dzīvot tur, ne šeit?

Mēs esam pārtikušas un mums ir darbs, veseli bērni un mazbērni, ir vasara un saule, ir ģimene, kam gatavot gardas maltītes vai arī vienkārši sasmērēt sviestmaizes brokastīs, taču, ja nemācēsim par to priecāties, izdzīvot šos mirkļus, tad būsim nelaimīgākas par tām sievietēm, kurām tā visa nav, taču viņas prot dzīvot šodienā un ir laimīgas ar to, kas viņām pieder šobrīd.

Un vēl kas. Ļaujot savām domām dzīvot vakardienā vai rītdienā, mēs nespējam kvalitatīvi paveikt tās lietas, kas ir jāizdara tieši šodien. Mums taču katrai ir savi darbiņi, lielie un mazie, dažādi pienākumi un mēģināsim tos padarīt pēc iespējas patīkamākus. Visi darbi jau nav iedvesmojoši un patīkami, ir arī tādi, kuriem grūti pat pieķerties, taču, tā vai citādi, tie vienalga ir jāpadara. Un, kāpēc gan nepadarīt tos mazliet baudāmākus?

Nu kaut vai gatavojot vakariņas, kad liekas izdoma galīgi nestrādā un esi nogurusi, mēģini atslēgt šīs domas un padarīt procesu mazliet īpašāku – ieslēdz labu mūziku, pievieno jaunas garšvielas ēdienam, ieliec svaigus ziedus vāzē vai varbūt domās vienkārši svētī ēdienu ar domu, ka tu gatavo no sirds saviem mīļajiem. Pavēro savas sajūtas tajā visā, un tu pilnīgi noteikti sajutīsi, cik ļoti ir mainījies šis brīdis. Un to esi mainījusi tu pati! Jo esi šeit un tagad un izdzīvo to. Mēs katra varam radīt savu šodienu – vieglāku un priecīgāku vai nogurušu, garām skrejošu un nepersonisku.

Reiz kāds cilvēks, kas man ir ļoti palīdzējis izprast un paskatīties uz daudzām lietām savādāk, man mācīja, ka „Prāts vienmēr sirdij padod roku.” Tikai mums atliek savu prātu ievirzīt pareizā gultnē. Tas ir apmēram tā kā ar gaismu… Ja ir tumšs, tad tu slēdzi ieslēdz un top gaišs, taču, ja ir jau gaišs, tad slēdzis tiek izslēgts. Atnāk pagātnes domas, kas neliek miera, izslēdz! Jo ir gaišs, ir šodiena. Ieraugi smejošus bērnus parkā, ziedošu puķi kaimiņu logā vai rokās sadevušos jauniešus uz ielas, ļauj vaļu priekam. Dzīve šodien ir ne tikai tā, kas skar tevi personīgi, tā ir arī tā, kas mutuļo tev apkārt.

Klejo tava doma tālumā, vai būs rīt tā vai citādi, izslēdz to – ir šodiena – tu esi gaismā, jau šobrīd ap tevi notiek tava dzīve. Zied liepas un san pilnas ar bitēm, gatavojas ķirši, tirgū smaržo svaigas dilles un svaigi sālīti gurķīši, tas viss notiek ar tevi – šeit! Tik daudz kas nemaz nenotiek no tā visa, ko mēs cenšamies iztēloties rītdienā. Taču šodiena ir spēka pilna un šeit tev ir vesels darbalauks, ko vari piepildīt ar savu izdomu un attieksmi. Un saņemsi pretī mundru noskaņojumu un gaišu sajūtu.

Nodarbojies ar sevis vērošanu un domu kontroli. Iepazīsti savas domas un jūtas, mācies atpazīt savas vēlmes. Un dari to, kas tev patīk un sagādā patīkamas sajūtas – tas atnesīs veiksmi. Tad, kad ieklausāmies sevī un esošajā mirklī, tad atveras ļoti liels enerģijas potenciāls, ko varam radoši izmantot.

Palīdzot arī tīri tehniski vingrinājumi, jo prāts jau vienas dienas laikā tev nepiekritīs būt sabiedrotais, vajadzēs pacietību – katru dienu testē sevi. Mēģini, kad ir slikts noskaņojums, vismaz 3 minūtes pie spoguļa smaidīt sev. Muļķīgi? Varbūt! Bet varbūt arī ne, jo, to tu redzēsi tikai tad, kad sajutīsi, kā ar laiku mainās tavas sajūtas. Kaut vienu nodarbi sāc piepildīt ar ko jauku, sev patīkamu un redzēsi – rezultāti neizpaliks.

Vasara ir pilnbriedā. Vēl gaisā virmo Dziesmusvētku enerģija un gaišums, jūrā ūdens silts kā piens un pēdas glaužas gar saulē sasilušajām, skanošajām smiltīm. Dārzā jau no koka var plūkt ķiršus un baudīt, gatavas upenes un avenes. Un mežā melleņu mētras ar zili samtainām melleņu ogām… Mmm, kāds gardums – mellenes ar pienu! Un no rītiem miglas vāli, kas izklīstot, pamazām ļauj saulei vaļu.

Jaukās un saulainās meitenes! Ļaujam vaļu savām sajūtām – paskatāmies apkārt, ieelpojam, izgaršojam, izsmaržojam un sajūtam prieku –izbaudām visu šo, ko mums dāvā katra diena, katrs mirklis. Un mēs kļūsim kaut vai par drusciņu saulainākas un tāda kļūs arī mūsu dzīve. Saulaina!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte

Tev saslima bērns, darbā ir vienkārši murgs, pie visa klāt vēl ir jāmaksā kredīts, bet naudas nav…jā, un vēl vannas istabā krāns sāka tecēt… Un tas viss, protams, vienlaicīgi. Un, protams, visas problēmas tu centies atrisināt vienā piegājienā, kā rezultātā puse paliek nerisinātas, bet tu, savukārt, izjūti briesmīgu stresu…

Vai no šādas situācijas var izvairīties? Lūk, daži padomi. Varbūt tev tie liksies pārāk vienkārši un vismaz 50 x dzirdēti, bet, varbūt, beigsim visu un vienmēr pavirši novērtēt un kaut nedaudz kaut ko izdarīsim savādāk?

Pirmais padoms. Atbrīvojies no tām problēmām, no kurām tu vari atbrīvoties.

Nereti ir tā, ka problēmas mums uzkrauj. Piemēram, zvana māsīca no otra Latvijas gala un paziņo, ka gatavojas ierasties ciemos. Un vēl ar visu ģimeni…

Ja tu priecājies viņu redzēt, tad viss kārtībā. Bet, ja viesošanās ir galīgi nelaikā un tev tāpat ir gana problēmu arī bez jautra radinieku bariņa, tad nekarini sev uz kakla vēl vienu problēmu. Tad pasaki šobrīd „nē”.

Otrais padoms. Vispirms nodarbojies ar to problēmu risināšanu, kuras var atrisināt pietiekoši ātri.

Piemēram, ja tev vannas istabā tek krāns, tad vispareizāk santehniķi izsaukt uzreiz. Ja tev sāp zobs, tad labāk nosēdi pusi dienas pie zobārsta, nekā visu laiku mokies ar zobu sāpēm un sagaidi, kamēr situācija kļūst pavisam kritiska.

Ja iekrājies milzīgs lērums sīku darbu, kurus arī ir jāizdara ļoti ātri, tad padari tos vienu aiz otra. Piemēram, tev sakarā ar darbu jāuzraksta vēstule. Neatliec to uz vēlāku, jo tas aizņems tikai dažas minūtes, toties galva jau būs krietni „brīvāka”…

Trešais padoms. Sadali risināmās problēmas pēc prioritātes principa un risini vispirms vissvarīgākās un steidzīgākās.

Pieņemsim, ja kāds no taviem tuviniekiem ir nopietni slims un viņam nepieciešama steidzama palīdzība, tad šī problēma kļūst par prioritāti. Tiem, kas arī pretendē uz tavu uzmanību, šo situāciju mēģini izskaidrot. Piemēram, ir iespējams vienoties ar priekšniecību par to, ka jauno projektu tu sāksi vēlāk, vai arī par to, ka paņemsi brīvdienu vai atvaļinājumu. Galu galā, vari palūgt tevi aizvietot kolēģim. Jo, ja ar tev tuvu cilvēku notiks kaut kas slikts tamdēļ, ka tu biji pārāk aizņemta darbā, tu sev to nespēsi piedot.

Ja problēma nav steidzama – piemēram, var pagaidīt līdz nedēļas vai mēneša beigām, tad labāk darīt vispirms to, kas prasa steidzamu uzmanību. Protams, ar oficiālām organizācijām vienoties ir grūtāk, tāpēc, ja tu nevari samaksāt kredītu, tev vajadzētu padomāt par to, no kā šobrīd aizņemties, jo diez vai banka tavā bezcerīgajā situācijā centīsies iejusties.

Ceturtais padoms. Netērē savu enerģiju uz svešām lietām.

Piemēram, „prāta vētras” vai kādas aktīvas darbības laikā tev piezvana draudzene un sāk stāstīt par savām lietām vai lūdz viņai kaut ko palīdzēt izdarīt. Tev nevajadzētu šobrīd viņu uzklausīt un steigties izpildīt viņas lūgumu tikai tamdēļ vien, lai nesabojātu attiecības. Ja tev nav laika, tā arī pasaki. Apsoli atzvanīt un viņai palīdzēt, cik vien drīz tas būs iespējams. Pie tam, visbiežāk šie lūgumi neskar ne dzīvības, ne nāves jautājumu…

Tieši tāpat ieteicams rīkoties tad, ja tev piedāvā ņemt dalību vai vadīt jaunus projektus, darbu. Ja tu pašlaik esi nopietni aizņemta ar citu projektu, nekautrējies pateikt, ka esi spiesta atlikt sadarbību līdz labvēlīgākam brīdim. Parasti cilvēki pret to izturas ar sapratni. Ja tā nav, tas nozīmē, ka vienkārši nav liktenis … Bet efektīvi nodarboties ar vairākiem nopietniem projektiem vienlaicīgi tu vienalga nespēsi.

Piektais padoms. Neķeries klāt pie visa uzreiz.

Bieži vien mēs savās un apkārtējo acīs tiecamies izskatīties visu varošas, un tāpēc cenšamies pēc iespējas īsākā laikā izdarīt visu, kas, pēc mūsu domām, būtu jāizdara …

Tā mēs neiebilstam, kad šefs mūs apkrauj ar pienākumiem vai uzdevumiem, kas pārsniedz mūsu darba spējas un pazemīgi pildām, neskatoties uz nogurumu un mājas darbiem… Bet tas var beigties ar nervu sabrukumu un veselības pasliktināšanos. Ja tu jūti, ka ar šādu darbu apjomu tu galā netiksi, ir jāprot priekšniecībai pateikt „nē”, bet vakariņās, izņēmuma kārtā, galu galā var uzvārīt cīsiņus.

Arī veļas mazgāšanu un mājas uzkopšanu var atlikt līdz nedēļas nogalei. Iemācies savas spējas novērtēt reāli. Tu neesi robots un tu nevari strādāt 16 stundas diennaktī.

Sestais padoms. Iemācies starp problēmām pārslēgties. Bieži vien darāmais nepadodas tikai tāpēc, ka, to darot,mēs domājam par kaut ko citu. Nodarbojoties ar kaut ko vienu, iemācies citas lietas no galvas „izmest”. Patrenējoties, ar laiku tas izdosies.

Lai būtu vieglāk pārslēgties no vienas problēmas uz citu, centies kaut nedaudz atpūsties. Palasīt grāmatu, paskatīties filmu, paklausīties mūziku vai vienkārši, tāpat vien pagulēt pievērtām acīm… Vari novērst savu uzmanību, parunājoties ar draudzeni, izejot pastaigāties.

Tavai dzīvei nav jākļūst par nebeidzamu problēmu virkni. Iemācies pret visu izturēties filozofiskāk un vēl – atceries par to, ka agri vai vēlu arī šī problēma kļūs neaktuāla un nenozīmīga.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šodien sēdēju un domāju, cik daudz mēs šai blogā un cik daudz visur tiek runāts par dažādām metodēm kā sasniegt pārmaiņas, bet ne visām mums šai dzīvē šīs pārmaiņas izdodas panākt…

Pie tam ir starp mums arī sievietes, kas nemaz netic iespējai, ka šādas pārmaiņas viņu dzīvē var notikt. Netic, ka viņām piemīt un pieder viss, lai šīs pārmaiņas savā dzīvē radītu.

Tik bieži nākas dzirdēt vai saņemt vēstules ar šādiem vārdiem: „Man jau ir par vēlu kaut ko mainīt…”, „Neviens man nevar palīdzēt…”, „Esmu no tām, kurām neveicas…” utt.

Šodien es rakstīšu par to, kāpēc mēs sajūtam nogurumu un bezizeju, kāpēc tik bieži mums trūkst spēka.

Es nedošu padomus, ko un kā jādara, vienkārši aprakstīšu darbības vai bezdarbības (ja tā var teikt), kas ir iemesls visam augstāk minētajam. Izanalizēsim to, kas veicina mūsu spēku un enerģijas apsīkumu.

Ko darīt nevajadzētu, ja vēlamies spēkus saglabāt.

Vienmēr sakām „jā”, kad ļoti gribas pateikt „nē”.

Smaidām, kad gribas raudāt.

Neļaujam sev atpūsties.

Ciešam, kad vairs nav izturams, neaizdomājoties kamdēļ tad mēs to vispār darām.

Apvainojamies, kad vienkārši vajadzētu parunāties, paskaidrot un uzklausīt otras puses paskaidrojumus.

Visu dzīvi nodarbojamies ne ar to, ko gribam, pārliecinot sevi, ka tā dzīvo visi.

Kontaktējamies ne ar tiem cilvēkiem, baidoties pārtraukt apnikušas, nogurdinošas vai nomācošas attiecības.

Ļaujam citiem mūsu klātbūtnē visu laiku žēloties un runāt negatīvu, pat, ja mums tas nepatīk.

Pārāk daudz un pārāk ilgi skatāmies ziņas, runājam par politiku, par cenu paaugstināšanos, tarifiem, maksājumiem…

Ar lielu interesi un ļoti emocionāli apspriežam to, kā dzīvo citi, klačojamies.

Visu dzīvi strādājam darba vietā, kura sen jau ir apnikusi, nenes nekādu gandarījumu un dažreiz pat naudu un pat neaizdomājamies, kamdēļ.

Lamājam valdību, oligarhus, bagātos, apstākļus, savu dzīvi.

Gaidām, kad nāks bagātais princis, labais onkulis, gudrais valdnieks un mūsu dzīvi padarīs skaistāku.

Baidāmies vienmēr un no visa. No tagadnes, no nākotnes, no tagadējiem uzdevumiem un nākamajām iespējamām neveiksmēm. Baidāmies! Visu un vienmēr!

Dusmojamies gan ar iemeslu, gan bez tā. Dusmojamies uz sevi, uz citiem, uz notikumiem un

visu laiku sevi lamājam, neticam saviem spēkiem, uzskatām sevi par neveiksminiecēm un „maziem” cilvēciņiem.

Un tagad nedaudz par to, no kā mēs enerģiju gūstam.

Nodarbojamies ar to, ko gribam.

Vienmēr sakām „nē”, kad gribam teikt „nē” un sakām „jā”, kad uzskatām, ka tas ir jādara. Ne tāpēc, ka baidāmies, ne tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tā vēlamies un gribam.

Attīrām savu emocionālo lauku. Piedodam tiem, kas mūs aizvainojuši un kas mums pāri darījuši, atlaižam nevajadzīgos cilvēkus, pārtraucam attiecības ar tiem, ar kuriem mums nav labi.

Attīrām un atbrīvojam mūsu dzīves fizisko lauku. Atbrīvojamies no nevajadzīgām mantām. Satīrām un uzspodrinām savu apkārtni, māju, savu dzīvi.

Sākam pievērst uzmanību savam ķermenim. Te noderēs jebkuri fiziski vingrojumi, pat visvienkāršākie, organisma attīrīšana, pirts, peldēšana un viss, kas tev patīk un kas tev sniedz labsajūtu.

Veido attiecības tikai ar tiem cilvēkiem, ar kuriem tev ir labi, patīkami. Ar tiem, kas tev tic un tevi atbalsta.

Nodarbojies ar kaut ko radošu! Jebko. Dejas, zīmēšana, mūzika. Gatavo ēst, adi, šuj, izšuj, ne tāpēc, ka tev gribas ēst vai nav ko nēsāt, bet sev par prieku.

Pastaigas. Vienkārši pastaigājies – bez mērķa, bez steigas un nedomājot par to, kas vēl jāpaspēj izdarīt. Atrodi laiku un pastaigājies. Skrējiens uz darbu nav pastaiga.

Ceļojumi vienmēr uzlādē ar jaunu enerģiju. Ceļo, gūsti jaunas emocijas un sajūtas. Sajūsminies, brīnies, priecājies. Ceļojumam nav obligāti jābūt dārgam un uz ārzemēm. Viss, kas ir aiz tavas pilsētas robežas, JAU ir ceļojums. Pie tam, ja tu tai laikā nedomā par darbu, darīšanām un problēmām.

Mācāmies, mēģinām kaut ko jaunu – jebkurā vecumā! Vienmēr ir kaut kas, kas tev varētu būt interesants, ko gribētos uzzināt, saprast, pamēģināt. MĒĢINI! Gūsti zināšanas.

Iepazīsties ar cilvēkiem – jauniem, interesantiem, patīkamiem. Es nerunāju par cilvēkiem, kas ir vajadzīgi un svarīgi – tie ir no tās citas dzīves, tās, kur mēs spēkus zaudējam.

Pārstājam baidīties, uztraukties, gaidīt nepatikšanas un problēmas. Ir daudz paņēmienu kā ar to tikt galā, bet viss, ko aprakstīju augstāk arī ir veidi kā atbrīvoties no bailēm un mūžīgā satraukuma.

Ticēt sev, saviem spēkiem, spējām un iespējām. Kļūdies, dari muļķības, krīti, celies. Būs kritumi, būs arī uzvaras.

Rotā savu dzīvi – ar emocijām, cilvēkiem un notikumiem.

Lūk, tādas domas un tādi nelieli padomi. Kā to panākt, tu zini. Ļauj sev un tu visu spēsi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nekad agrāk nav veltīts tik daudz laika un tik daudz uzmanības jautājumiem par pašmotivāciju, kā tas ir mūsdienās. Un tas viss ir tamdēļ, lai saprastu mūsu psihes smalkos mehānismus, kas mums dod milzīgu spēku un enerģiju, un galvenais, vēlēšanos darboties.

Dažreiz cilvēki sapņo un savā priekšā pat redz brīnišķīgus mērķus, kuriem, liekas, 100%-tīgi vajadzētu veicināt iekšēju tieksmi tos sasniegt. Bet, diemžēl, realitātē bieži vien redzam pavisam citu ainu…

Mēs šodien nerunāsim par dažādiem motivācijas noslēpumiem,  par kuriem tāpat jau daudz raksta un, kurus māca profesionāli koučeri, biznesa treneri utt. Man šodien ir vēlēšanās padalīties ar satriecošu domu, kuru es izlasīju vienā Artemija Ļebedjeva (Артемий Лебедев) publikācijā.

Izrādās, šis talantīgais cilvēks ir arī brīnišķīgs psihologs un šad tad „cērt tieši saknē”. Atvaino par Artemija tiešumu, bet viņš nemaz nelūdz piedošanu un nesamulst par to, ka lietas tiek nosauktas to īstajos vārdos. Un šai gadījumā esmu ar viņu vienisprātis. Īsāk sakot, zemāk ir viņa doma, kuru necentos iztulkot (šad tad krieviski skan labāk…):

« Хотите себя замотивировать и не знаете как? Да никак!

Просто сидите в ж…!»

Cietsirdīgi, neinteliģenti, toties absolūti pareizi.  Kāpēc gan psihologiem tērēt spēkus, pārliecinot cilvēku, ka viņam sevi jādabū laukā no tā briesmīgā stāvokļa vai situācijas, kurā viņš pats sevi ir iedabūjis un jāpārliecina par sniegto pašmotivācijas veidu pareizību. Šāds dialogs, man liekas, līdzinās aklā un kurlā sarunai.

Когда человек хочет перемен, ему не нужно себя мотивировать, потому что само желание перемен и есть тот самый сильный мотиватор, который поможет вытащить себя из болота.

Nedomā, ka es noniecinu psihologu, garīgo skolotāju darbu un lomu, bet sanāk dīvaini un neloģiski –  ja cilvēkam pašam nav sapratnes kāpēc viņam tas viss ir vajadzīgs, līdz viņam praktiski neaizklauvēsies neviens.

Neviens nevienu nevar piespiest mainīties. Mēs katrs sargājam savus pārmaiņu vārtus un tos var atvērt tikai no iekšpuses. Neviens nevar atvērt otra cilvēka pārmaiņu vārtus – ne ar argumentiem, ne emocionāliem aicinājumiem.

Es uzskatu, ka profesionāļiem, kas spēj palīdzēt citiem pašattīstības procesā, tas jāpiedāvā  tikai tiem, kas jau alkst pēc pārmaiņām un ir gatavi darboties. Tāpēc, atgriežoties pie Artemija Ļebedjeva padoma, gribas teikt – stāvoklis vai situācija, kurā tu šobrīd atrodies, patiesībā ir svarīga tikai tev un taviem tuviniekiem.

Neviens tevi neglābs, neiedos burvju tabletīti, kas mainīs tavu dzīvi un vispār – tas būs tikai tavu personīgo centienu, konkrētu darbību un pareizu domu rezultāts.

Поэтому весь мир придет вам на помощь, когда вы решите жить и становиться счастливым!

Interesantākais ir tas, ka tie nav tikai skaisti vārdi, bet dzīves patiesība, kura apstiprina to, ka dzīvības noslēpumainais spēks vienmēr nāks palīgā tad, kad tu pati esi gatava to saņemt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Sievietes pēc 40 sāk ievērot, ka uzturēt savu formu ir kļuvis grūtāk, nekā tas bija jaunībā.  Mēs cenšamies ievērot diētas, šad tad kāda no mums cenšas sarīkot sev ārstniecisko badošanos. Mēs cenšamies, it kā, vairāk kustēties un nodarboties ar  pieejamiem sporta veidiem, bet liekais svars nekādi nevēlas no mums atkāpties.

Kas tad īsti notiek un kāpēc?

Daudz ko var paskaidrot ar to, ka jau pēc 30 mūsu organisma vielu maiņa kļūst lēnāka. Lai padarītu to, kas ikdienā darāms, mums vairs nav nepieciešams tik daudz enerģijas cik agrāk, bet mūsu ēdienkarte, izvēlētie produkti ir tie paši, kurus lietojām līdz šim un pie kuriem pieradām  agrāk, jaunībā. Līdz ar to mēs uzņemam tādas pašas kaloritātes uzturu.

Vecumā pēc 30 un, vēl jo vairāk, pēc 40, daudzu sieviešu ikdienas enerģijas patēriņš samazinās. Īpaši tas attiecas uz tām sievietēm, kas dienu pavada ofisā, bet, atnākot mājās, atlikušo dienas daļu pavada darot mājas saimnieciskos darbus un neizejot laukā līdz pašam rītam. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka kustību daudzums, salīdzinot ar jaunības gadiem, ir strauji samazinājies, jo jaunībā mūsu dienas gaitā tika iekļauta gan dalība sabiedriskajā dzīvē,  gan tikšanās ar draugiem, diskotēkas, sporta sacensības, izbraucieni, tātad sapņi, plāni, enerģija.

Mēs pašas kļūstam kūtrākas.  Mierīgāks kļūst mūsu prāts ( to mēs pašas nomierinām ), nav enerģijas ne mūsu kustībās, ne domās. Pie tam  tās, kas to vien gaidījušas: kad pienāks TIE gadi, kad varēs mierīgi „uzelpot”, ne par ko nesatraucoties un mierīgi dzīvot, peldot „pa straumei”, lai nav pārsteigtas, ka ar katru gadu kļūst apaļīgākas…Jūs pašas gan ar savām domām, gan vēlmēm, gan kustībām liekat savam organismam pielāgoties, līdz pašai pēdējai šūnai, domai par to, ka nekā lai viņš negaida, “pārsteigumu” nebūs un, tātad, ir laiks nomierināties un ieritināties „ siltā segā”…. Jūs domājat, ka sieviete vispirms kļūst apaļīga un TAD palēlinās viņas dzīves ritms, vielu maiņa, gaita un domas??? Nē, jūs kļūdaties! VISPIRMS jūs liekat visam sevī nomierināties: savām domām, organismam,  jūsu gaitai, kustībām un re – ir klāt pirmais liekais kg!

Tad ar ko, tomēr, varētu sākt? Kā jau teicu, vispirms sapuriniet savas domas – tātad katru organisma šūniņu…Un tagad parunāsim par to, ko vēl varētu mainīt un jau ar rītdienu.

Ēdienkarte pēc 40

Brokastis.Tajās būtu jāiekļauj produkti, kas spējīgi ne tikai piesātināt, bet arī uzlabot mūsu garastāvokli! Psihologi šo mūsu vecumu uzskata par krīzes vecumu un iesaka palielināt to produktu lietošanu, kas mūs var pasargāt no depresijas un garastāvokļa maiņām. Serotonīns ir laba garastāvokļa hormons un ir produkti, kuri to satur.

No augļiem iesakāmi ir banāni, bet no biezputrām – auzu pārslas  ar riekstiem, labāk mandelēm. Ja jūs iemīlēsiet šādas brokastis, tad tas labumu nesīs ne tikai psiholoģiskā plāksnē, bet uzlabos arī jūsu sirdsdarbību un asinsvadu stāvokli. Šie  nebūs vienīgie brokastu ieteikumi – mēs par to runāsim, rakstīsim un apmainīsimies pieredzē vēl un vēl, bet šis ir viens no variantiem, ko varat izmēģināt jau rīt no rīta.

Laiks  vecumā pēc 40  tiek uzskatīts par dzīves periodu, kad palielinās risks saslimt ar hroniskām slimībām, tai skaitā onkoloģiskām ( par to kāpēc tas tā notiek parunāsim citreiz ). Tas ir jāņem vērā, kad izvēlamies tos produktus, ko lietojam katru dienu. Kaut nedaudz pasargāt asinsvadus un aizsargāt savu organismu no vēža saslimšanas palīdzēs produkti, kas satur vitamīnus un antioksidantus: spilgti augļi un dārzeņi, ogas, pākšveidīgie, avokado, tomāti, svaigi zaļumi… Tikai neesat naivas – ja lielāko  šo produktu daļu pirksiet lielveikalos, tas noteikti negarantēs to, ko minēju augstāk. Tāpēc meklējiet sīktirgotājus,  ekoproduktu veikaliņus ( tie šobrīd noteikti ir katrā pilsētā ), privāto saimniecību veikaliņus un to tirgus vietas ( pirms tam gan painteresējieties ar kādām metodēm šīs saimniecības audzē šos dārzeņus un augļus ), ejiet pie citu cilvēku  ieteiktiem un jau atzītiem privāttirgotājiem tirgū. Tas neradīs nekādus sarežģījumus – vienkārši vajag laiku, lai atrastu SAVUS produktu pārdevējus, piegādātājus un dzīves ritms ieies tajās pašās sliedēs atkal. Neesiet slinkas – tas ir svarīgi jūsu un ģimenes veselībai!

Ejam tālāk! Par pusdienām, kurās ir trekna gaļa, cepti kartupeļi, kūkas un tortītes gabaliņš labāk aizmirst un uz visiem laikiem. Ja, tomēr, ļoti gribās, tad to atļaujaties svētkos, bet nākamo dienu noteikti nozīmējiet sev kā atelpas dienu.

Vecumā pēc 40 palēlinās arī mūsu vielu maiņas sistēmas darbība. Tāpēc, ja jūs mājās atgriežaties vēlu, tad vakariņojat un pēc  tam diezgan ātri ejat gulēt – problēmas jums ir gandrīz nodrošinātas! Labākajā gadījumā jūs slikti gulēsiet, bet sliktākajā – iegūsiet sev kuņģa un zarnu trakta problēmas. Lai šo situāciju atrisinātu, būs jāpārkārto sava ikdiena tā, ka darbā jūs ēdat launagu. Neļaujiet sevi, savu veselību pakļaut  svešu cilvēku ietekmei ( es domāju par tām darba vietām, par apstākļiem, kuros  īpaši un ilgi jālūdz iespēju aiziet  pat uz tualeti, nemaz nerunājot par iespēju ieēst… ) – ja nespējat iekārtot savu  dzīvi, veselības uzturēšanu tā, kā JUMS tas nepieciešams, meklējiet iespēju to izdarīt jebkurā gadījumā: mainiet ikdienas ritmu, režīmu, darbu,  darba grafiku, ieradumus – vienalga ko, tikai nepakārtojiet savu ikdienu tā, lai jūsu veselība kļūtu ar katru gadu sliktāka. Tas NAV to vērts!

Savu līdzņemamo sviestmaizi jūs varat  pagatavot no graudu maizes ar sieru un āboliem, piemēram. Tā jūs stimulēsiet sava zarnu trakta darbību un savam organismam iedosiet arī vitamīnus un minerālus.

Savukārt, ja no darba atnākat vēlu, jūs varat apēst mazkaloriju vakariņas, piemēram: zivs ēdienu. Zivī kaloriju ir maz, toties tajā ir fosfors un Omega3 ( tā runā dietologi un ārsti…bet par Omega 3 esamību vai NEesamību ceptā zivī parunāsim citreiz).

Sievietes ēdienkarte pēc 50

Tiek uzskatīts, ka vecumā pēc 50 mūsu skelets sāk zaudēt savas spējas, samazinās kaulu masa, nespēcīgākas kļūst locītavas un pēc tam  sākas – artrīts, artroze un citas kaulu problēmas…  Jā, tā tas arī notiek! Vai jums neliekas, ka tas ir par daudz? Vai tiešām sanāk, ka dzīve pēc 50 ir jau beigusies jeb iet uz galu?

Tā nu gluži nav, bet IR un BŪS jāsāk domāt ko ar to visu darīt, kā uzlabot situāciju vai uzturēt, parūpēties par savu veselību laicīgi. Respektīvi, ļoti saasinās tēma: veselības profilakse!

Ja negribat uz sevi attiecināt to, ko tikko lasījāt, jums BŪS jāmaina priekšstati par to, kuram tad ir japarūpējas par jūsu veselības profilaksi ( tātad ne jau tikai jūsu ģimenes ārstam ) un jāizmet no galvas  mīts, kas visapkārt tiek popularizēts, par to, ka ir gana ar to vien, ja lietojat daudz dārzeņus, augļus, sojas produktus, zivis utt. Pirmkārt, pasakiet sev ( tūlīt pat! )  un arī man atklāti: par cik daudz vairāk jūs esat sākusi ( ja esat vispār sākusi… ) lietot dārzeņus un augļus, kad jums tuvojās 40 gadu slieksnis? Un otrs jautājums: jūs tiešām vēl joprojām ticat tam, ka jūsu pirktie dārzeņi un augļi  nodrošina visu organismam nepieciešamo? Ir vēl viena, sliktāka ziņa attiecībā uz šo produktu kategoriju, īpaši, ja tos pērkat lielveikalos, bet par to citreiz…

Bet vispirms, kaut nedaudz, palieliniet kalcija uzņemšanu brokastīs – ēdiet svaigu biezpienu, ne treknu sieru, jogurtus ( bet ne visus ), paniņas, riekstus, brokoļus, lapu kāpostus,  kāļus, sardīnes, lasi… Samaziniet sāls daudzumu ēdienu pagatavošanā un vispār mēģiniet vairs nelietot  ļoti sālītus ēdienus – tas nav priekš jums. Sāls veicina kalcija izvadīšanu no organisma – tas burtiski tiek izskalots no jūsu kauliem! Starp citu, to veicina arī kofeīns. Tā, ka kafijas lietošana arī būs strauji jāsamazina. Dzeriet tēju. Lietojiet medu.

Savas pusdienas jums jāieplāno tā, lai jūs varētu saņemt pēc iespējas vairāk polinepiesātinātās taukskābes un proteīnus. Tas normalizēs sirds darbību, saglabās jūsu koncentrēšanās spēju un uzturēs muskuļu tonusu. Muskuļu masas būvmateriāli ir dabīgā gaļa, jūras produkti, pākšaugi.  Dzīvnieku taukus labāk ierobežojiet.

Kas attiecas uz vakariņām, tad priekšroka būs jādod dārzeņiem un augļiem. Un vēlams tos lietot neapstrādātus, svaigus vai novārītus vai sautētus uz lēnas uguns, pēc iespējas mazāk sālot. Kāposti, zaļumi, pupiņas palīdzēs saglabāt jūsu figūru un palēlinās grumbiņu rašanos.

Patiesībā viss, kas tika minēts augstāk, gan  attiecībā uz ēdienkarti, gan uz visu pārējo būtu jāievēro jau no pirmajiem dzīves gadiem. Katram cilvēkam. Tikai, diemžēl, cilvēks ir būtne, kas sāk ” pīkstēt”  un DZIRDĒT tikai tad, kad jau ir ļoti sāpīgi un, patiesībā, bieži vien par vēlu…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jā. Pasaule ir kļuvusi sarežģītāka. Krīzes, slikta ekoloģija, ģimenes problēmas, slikta pašsajūta, darbs, bērni, skola, vīrs, ēst gatavošana, mājas uzkopšana – tā ir mūsdienu sievietes ikdiena.

Pamēģiniet par to uz mirkli aizmirst…

Kādu dienu tēvs atnācis no darba, apgūlās uz dīvāna un sāka lasīt avīzi. Sieva darbojās virtuvē. Mazajam dēlēnam kļuva skumīgi un viņs ik pēc brīža nelika mieru te mātei, te tēvam. Pazīstama bilde, vai ne? Tēvs, zaudējis pacietību,piecēlās un izrāva avīzei vienu no lapām. Uz tās bija attēlota zemeslode un  sagrieza to sīkos gabaliņos. „Dēls! Es izdomāju tev interesantu nodarbi! Saliec zemeslodi! Domāju,ka tev tagad būs ko darīt līdz vakaram! Pamēģini ieviest kārtību pasaulē – saliec to no jauna!” teica tēvs un gandarīts par ideju, atkal apgūlās uz dīvāna. Nepagāja ne desmit minūtes un dēls ar uzvarētāja saucienu paziņoja tēvam, ka uzdevums ir paveikts! Izbrīnītais tēvs pajautāja dēlam kā viņam tas tik ātri izdevās. Bet dēls lepni paziņoja: „ Zemeslodes attēla otrā pusē bija sieviete. Un tiklīdz es savācu sievieti kopā, pasaule sakārtojās pati no sevis!”

Tas ir par mums, dārgās sievietes!

Savāciet sevi! Nav svarīgi cik jums gadu! Ja jūs gribat harmoniju sev apkārt, ja jūs gribat kontrolēt savu svaru, ja jūs gribat sakopt savu ārieni, ja jūs gribat mīlestību…Vispirms savāciet sevi!

Ja jums ir vairāk kā 40, tad jūs noteikti jau esat vismaz  kādu reizi atskatījušās uz savu nodzīvoto līdz šim dzīvi un esat mēģinājušas to analizēt.

Pavērojiet! Tieši  40-gadīgās ārzemju Holivudas zvaigznes šobrīd visvairāk atrodas savas slavas zenītā. Piemēram, Nicole Kidman, Sandra Bullock, Jennifer Aniston un Jennifer Lopez ir kļuvušas par tādām kā Holivudas „ stila ikonām” un ar savu talantu un skaistumu pievērš visas sabiedrības uzmanību. Uzkāpjot pa karjeras kāpnēm, 42 gadu vecumā Madonna ir kļuvusi par māti! Jā, ir par ko sajūsmināties! Par ko? Par visu šo sieviešu enerģiju! Kur ņemt enerģiju, kas sievieti padara par neatvairāmu neatkarīgi no viņas vecuma?

Atbilde ir viena! IZMANTO IESPĒJAS! Turpini meklēt tās un atradīsi SEVI! Nekad, nekad neapstājies sevis attīstības ceļā!

Ei! Tu vari šobrīd neticēt, bet  tev viss TIEŠĀM tikai sākas!

Meklē tos, kas tevi motivēs, „stums” uz priekšu , neļaus „iemigt”! Pat skolotājiem ir savi mentori! Dalieties sava starpā pieredzē! Jebkuru darbu darot, pieejiet tam radoši! Sargiet savu veselību, rūpējieties par to laicīgi, negaidiet,kad kāds to darīs jūsu vietā! Un priecājieties par katru dienu! Tieši šī attieksme, šis jūsu gara stāvoklis ir patiesa jaunība un atslēdziņa jūsu enerģijas avotam un visam, kas no tā izriet, neskatoties uz to cik jums gadu: 18, 40 vai 70…

Sāc ar sevi, savāc savu ideālo attēlu – jaunu un ziedošu! Salasi to pa fragmentiem, kā puisītis salasīja to puzli. Iespējams, ka pēdējos 10-15 gados tu esi pazaudējusi  dažus savas puzzles fragmentus….Ir laiks tos  atrast, savākt un, iespējams, daļu no tiem nomainīt uz citiem, bet izdari to – un viss ap tevi sakārtosies!

Uz tikšanos tepatās,

Aija