Kāds putniņš sev patvērumu katru dienu atrada nokaltuša koka zaros, kurš auga milzīga, neapdzīvota tuksneša vidū.

Bet te kādu dienu uznāca viesuļvētra un izrāva veco koku ar visām saknēm no zemes laukā. Un nabaga putnam, lai atrastu jaunu patvērumu, bija jānolido simtiem jūdžu… līdz beidzot tas nonāca dārzā, kur čaloja dzidrs ūdens un burvīgi smaržoja augļiem pilnie koki.

Un redz kā sanāk… – ja sausais koks joprojām būtu vesels, nekādi spēki putnu nebūtu piespieduši no ierastās (komforta) vietas aizlidot prom.

Kāda ir šīs līdzības morāle? Viss labākais sākas tad, kad vecais ir sabrucis…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pirms dažām dienām es lasīju kādu grāmatu, kurā man ļoti iepatikās uzstādītais jautājums: Kuri divi ieradumi man palīdzēs zaudēt visvairāk svara?

Un tiešām! Lai vai kādas tievēšanas programmas vai diētas mēs gribētu uzsākt, noteikti sākt zaudēt svaru mēs varam jau šodien! Kā tā? Jo mums katrai ir savi „kaitīgie” ieradumi vai „trūkumi”, ja tos tā var saukt, kuru dēļ mēs ļoti labi apzināmies, ka svara zaudēšanas nodomi nu nekādi netiek realizēti.

Kādi tie varētu būt? Kā jau teicu – katrai savi, bet tie varētu būt, piemēram: nepietiekama ūdens lietošana, pārlieka saldumu lietošana, našķēšanās vēlu vakarā, steidzīga ēšana vai monotona, nevērīga ēšana, skatoties filmu vai lasot, brokastu trūkums utt. Pazini savējos? Jeb tev vēl ir citi? Tieši tā – tu pati tos zini labāk.

Tāpēc darām tā: apņemamies līdz 10.maijam (kāpēc līdz šim datumam, par to zemāk) jau ar šodienu atbrīvoties no diviem saviem ieradumiem, kas tev traucē zaudēt lieko svaru. Vai tu vari to izdarīt? Vai tu vari saņemties???!!! Izlasi šo rakstiņu, un izdari divas lietas: apsēdies un uzraksti 2 savus ieradumus, par kuriem tu ļoti labi zini – ja tu no tiem atteiksies, tu savam organismam jau šodien varētu sākt palīdzēt tikt galā ar to, kas tev ir lieks. Un, kad to izdarīsi, piesakies zemāk minētajam vebināram.

Un, tātad, kas notiks 10.maijā? Šajā dienā plkst.19:30 mēs tiekamies vebinārā (katra savās mājās, pie saviem datoriem) jeb marta mēnesī aizsāktās tēmas turpinājumā:

KĀ NOTIEVĒT, ATVESEĻOJOT ORGANISMU, UN, KĀ ATVESEĻOT ORGANISMU, NOTIEVĒJOT”-2

Vebinārs, kurā ar savām atsauksmēm dalīsies jau pēc 14.marta vebināra šo programmu uzsākušās dalībnieces!

Ja arī tu vēlies šai pasākumā būt kopā ar mums,

piesakies šajā afišā >>>

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Problēmas ar pašvērtējumu bieži provocē daudzas citas problēmas: kautrīgumu, nedrošību, neprasmi iedzīvoties kolektīvā. Šodien parunāsim par pieciem ieradumiem, kas liecina par zemu pašvērtējumu un, no kuriem pēc iespējas ātrāk būtu jāatbrīvojas.

1.Ieradums salīdzināt.

Ieradums sevi salīdzināt ar citiem un „skatīties” uz citiem no lejas uz augšu ir droša atkarības pazīme. Sevi vērtējot caur citiem, mēs riskējam nekad neiepazīt sevi patieso. Un, ja mums nav skaidrs, ko darīt ar savu dzīvi, uzradīsies tie, kas to izdarīs mūsu vietā.

2.Ieradums konkurēt.

Aiz dedzīgas, greizsirdīgas tieksmes būt labākam par kādu citu slēpjas sajūta, ka esam sliktāki par citiem un cenšanās pierādīt pretējo. Kamēr mūsu ego ir ievainots, mūsu vienīgais stimuls ir skrējiens „kurš ātrāk”. Jo vienmēr būs tie, kas ir labāki un kam ir vairāk.

3. Ieradums uz kaut ko cerēt.

Atsakoties ticēties sev, mēs dzīvojam cerot un gaidot. Un visu laiku kaut ko gaidām…un pat nezinām ko.

4.Ieradums meklēt atzinību.

Kad mēs nezinām savu vērtību, mēs cenšamies apliecinājumu tai atrast no malas. Meklējot atzinību, mēs darām nevis to, ko mēs gribētu, bet gan to, kas „iemetīs monētu” mūsu nopelnu krātuvītē. Bet problēma ir tā, ka mūsu ego nepazīst piesātinājuma sajūtu. Izrauties no šī apburtā loka var tikai tad, kad mēs apzināsimies savu vērtību, kas nāk no mūsu iekšienes.

5. Ieradums manipulēt.

Kad mēs neticam saviem spēkiem, savu mērķu īstenošanai mēs izmantojam citus cilvēkus. Gribot-negribot mēs kļūstam par manipulatoriem. Mēs „spiežam” uz otra cilvēka žēlumu, sirdsapziņu un vainas apziņu. Un tā jau ir manipulācija.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mīļās dāmas! Dzīvē ir tik daudz dažādu stresogēnu faktoru, vai ne? Tad centīsimies uzskaitījumam, kuru var noformulēt darbs-transports-veselība-nauda, nepievienot vēl savējās pārliecības. Centīsimies atbrīvoties vismaz no tām, par kurām runa būs šajā publikācijā.

Es pazudinu visu dzīvo.

Variācijas par un ap šo tēmu ir ļoti dažādas: „Man neaug puķes”, „Man ir smaga roka”, „Puķes mani nemīl”, „manā dzīvoklī puķes neaug”…

Parasti pie tāda secinājuma nonāk tās saimnieces, kurām pēkšņi nokaltuši daži nesen pirkti vai dāvināti istabas augi. Viss, kas jāizdara, ir jāatzīst, ka termins “puķes mani nemīl” nav pamatots ne ar kādiem faktiem.

Puķes mīlēt vai nemīlēt nav spējīgas. Visticamāk problēma ir zināšanu un prasmju trūkumā, un konkrētam augam nepiemērotos augšanas apstākļos. Piemēram, iedomājies, ka tev februārī uzdāvināja augu, kas ir iestādīts transportēšanai domātā gruntī, un līdz pavasarim (līdz pārstādīšanas laikam), viņš neizdzīvoja. Bet nākamais, tavā mājā nonākušais augs, izrādījās ir gaismas mīlošs, un tavā tumšajā istabā ar logiem uz ziemeļiem, viņš neizdzīvoja un pavisam ne tāpēc, ka tev ir „smaga roka”.

Ja tev galīgi nav vēlēšanās iedziļināties dažāda veida augu audzēšanas īpatnībās – tās ir tavas tiesības. Šobrīd es tikai palīdzu tev atbrīvoties no apgalvojumiem, kas provocē neapmierinātību ar sevi un, kā sekas, zemu pašvērtējumu. Ja tev tas ir svarīgi, noskaidro patiesos iepriekšējo neveiksmju cēloņus un mēģini situāciju mainīt. Puķes negrib augt? Atrodi nepretenciozus augus: alveju, naudas puķi jeb krasulu, efeju, ģerāniju, utt. Un noteikti tā varētu būt arī orhideja Phalaenopsis.

Esmu slikta saimniece (māte, sieva).

Šī apgalvojuma variācijas: „Es neprotu gatavot ēst”, „Neprotu uzturēt kārtību mājā”, „Pie manis nav mājīgi” utt.

Pirmkārt, ja tu pati zini, ka tiešām tā tas ir un vēlies šo situāciju labot, tad kamdēļ neiemācīties gatavot ēst (iemācies gatavot ļoti gardi kaut vai 5-10 ēdienus un neviens pat neiedomāsies tā pateikt), apgūt prasmi uzturēt mājā kārtību un apgūt „trikus” kā un ar kādiem paņēmieniem māju padarīt mājīgāku?

Bet visbiežāk šim apgalvojumam nav pat īsta pamata. Un tāds apgalvojums spēj novest līdz pat depresijai, nemaz nerunājot par sabojātu garastāvokli.

Atbrīvoties sāksim pēc metodes “izjauksim pa daļām un izanalizēsim.” Ko nozīmē vārds “saimniece”? Kā šo jēdzienu raksturotu tu? Acīmredzot, tas ietver lielu nosacījumu skaitu: ēst gatavošanu, mājas uzkopšanu, produktu sagādi, bērna aprūpi … un vēl, un vēl, un vēl. Turklāt, tam nav vērtējuma „melns” un „balts”: vai nu ideāla saimniece, vai nekam nederīga – tā vienmēr būs skala ar gradācijām pa vidu.

Izrādās, viens vārds ietver pārāk daudz dažādus jēdzienus un apstākļus, un klāt vēl var pieskaitīt virkni iespējamo īpašību, ar kurām var raksturot šo labo saimnieci.

Protams, ja šo situāciju apskatām uzmanīgi, izrādīsies, ka ar tevi nemaz nav tik slikti: noteikti ir kaut kas, ar ko tu esi pārāka par daudzām citām saimniecēm, bet ir kaut kas, kas tev nepadodas vai nesanāk, bet ir darbi vai prasmes, kuras tu dari, kā lielākā vidusmēra saimnieču daļa.

Un tas, ka tavs piecgadīgais bērns nav iemācījies mazgāt traukus vai sakārtot rotaļlietas, absolūti tevi nepadara par “sliktu” māti. Un, ja tevi novietosim uz simboliskas saimniece-māte-sieva skalas, izrādīsies, ka no negatīvā pola esi ļoti tālu, vai ne?

Un nobeigumā: ko nozīmē “slikta”? Vai kāds mums liek atzīmes? Ja liek, tad kurš? Kurš ir tas, kuram uz to ir tiesības? Ak tā? Tā esi tu pati?

Nu tad sāc novirzīt polu: katra apgalvojuma „esmu slikta…” ietvaros koncentrējies uz tām lietām, ko tu proti darīt ļoti labi. Nav jēgas sevī kultivēt perfekcionismu. Tā vietā, centies būt objektīva, un novērtē reālo situāciju: palīdzi sev pielāgoties un adaptēties jebkuros dzīves apstākļos – lūk, kas ir svarīgi.

Es dzīvoju īstā „bedrē”.

Masu mediji un mārketings ļoti prasmīgi spēj aizpūderēt mums smadzenes: ja saskatīsimies pietiekami daudz kalsnu sieviešu fotogrāfijas (pielabotas photoshop programmā), tiešām var sākt ticēt tam, ka šāds kalsnums ir labi veselībai un veiksmei un var kļūt par visas tavas dzīves mērķi. Bieži vien par galveno. Un tas nozīmē, kamēr tev viss ir ne tā, tu nekam nederi un ne ar ko netiec galā. Citiem vārdiem sakot, tu vari sākt novērtēt sevi un savu laimi, pēc kaut kādiem ārējiem kritērijiem. Šāda pieeja ļoti ātri noved pie garastāvokļa pasliktināšanās un pašapziņas krituma.

Ja par to, ka tev kaut kā nav, daudz domāsi negatīvi, un, sāksi ticēt, ka tieši tāpēc esi nelaimīga, skumju un neapmierinātības pārņemta būsi ļoti drīz.

Bet tagad izjauksim pa daļām un sāksim analizēt: ko tev nozīmē “māja – bedre”. Sen nav bijis remonts? Vecas mēbeles? Pārkrāmētības sajūta? Es domāju, ka šo pārdomu un analīzes rezultātā tu atradīsi vēl arī šādu noslēpušos apgalvojumu: “Tas nozīmē, ka es nevaru aicināt ciemos draugus, jo viņi domās, ka man nav gaumes un naudas. Tas, savukārt nozīmē, ka es mazāk varēšu kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Bet tas nozīmē, ka es palikšu viena pati, un būšu nevienam nevajadzīga. ” Lielisks rezultāts.

Bet vai tad cilvēki tiešām izvēlas sev draugus tieši pēc šādiem kritērijiem? Vai arī, tomēr, pēc kaut kādiem citiem? Droši vien tu esi ievērojusi ļoti daudzu slavenību piemērus (ar super-stilīgiem interjeriem), kuri ar visu to, tomēr, ir vientuļi vai nav spējīgi izveidot laimīgas attiecības…

Ne viss, kas ienāk galvā, ir patiesība. Tās ir tikai un vienīgi domas, bet, ja mēs tām ticēsim, tās var kļūt ļoti spēcīgas un mūs iespaidojošas.

Un tagad ir tava kārta…

Vai tu atceries savas dzīves piemērus, kad tu apzinājies, ka tavi priekšstati pašai par sevi un māju ir diezgan tāli no realitātes? Kas tev palīdzēja atbrīvoties no perfekcionisma?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Miega trūkums nav vienīgā lieta, kas izsūc mūsu dzīves enerģiju. Arī dažādi sīkumi, kurus mēs darām (vai arī nedarām) spēj mūs novājināt gan garīgi, gan fiziski.

Eksperti ir noteikuši visizplatītākos mūsu pašu sliktos ieradumus, kas liek mums justies nogurušiem, un dalās ar vienkāršiem sadzīviskiem paņēmieniem, lai palīdzētu mums atgūt vingrumu un viegluma sajūtu.

1.Izlaižam treniņu, kad jūtamies nogurušas.

Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka izlaižot treniņu vai fiziskas nodarbības, viņi var ietaupīt spēkus. Bet faktiski viss ir pilnīgi pretēji – fiziskas nodarbības mūsu spēkus vairo.

Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, kurus veica Džordžijas štata universitāte, cilvēki, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, sāk justies daudz enerģiskāk jau 6 nedēļas vēlāk, kad sāk nodarboties ar sportu. Pie tam ir gana tikai ar trijām 20 minūšu nodarbībām nedēļā.

Fiziskas nodarbības vairo spēku un izturību, stimulē sirds darbību un veicina labāku organisma apgādi ar skābekli un barības vielām. Tāpēc nākamreiz, kad mums nebūs spēka, lai dotos uz sporta zāli vai rīta skrējienā, piespiedīsim sevi un iziesim kaut vai pastaigā – zinātnieki apgalvo, ka mēs to nenožēlosim.

2. Nelietojam pietiekami daudz šķidruma.

Saskaņā ar Teksasas štata dietologa Amy Goodson pētījumiem, pat neliela 2% dehidratācija izraisa ievērojamu enerģijas pazemināšanos. Šķidruma trūkums organismā samazina asins apjomu un padara to biezāku. Tā rezultātā,lai sūknētu asinis, sirdij jāpieliek vairāk pūļu un tāpēc tā sāk strādāt ar mazāku intensitāti, kā rezultātā palēninās skābekļa cirkulācija organismā. Kas, savukārt, rada nākamās un nākamās sekas…

3. Neuzņemam pietiekami daudz dzelzs.

Dzelzs deficīts mūs var padarīt gausākus, aizkaitināmākus, vājākus un nespējīgākus koncentrēties. “Kad muskuļi un šūnas saņem mazāk skābekļa, jūs ātri nogurstat,”- apgalvo dietologs Amy Goodson. Lai no tā izvairītos, kā arī samazinātu anēmijas risku, uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas satur dzelzi – pupas, zaļo lapu dārzeņus, riekstus un zemesriekstu sviestu. Svarīgi ievērot: ja parādās dzelzs deficīta simptomi, noteikti jāgriežas pie ārsta, jo tās var būt citu slimību sekas.

4. Esam perfekcionistes.

“Nepārtraukta tiekšanās uz pilnību (kura, patiesībā, nav iespējama) liek tev strādāt ilgāk un cītīgāk, nekā tas ir nepieciešams,” – situāciju izklāsta Ņujorkas Universitātes Medicīnas Skolas psihiatrijas profesore Irene Levine. “Tu uzstādi sev nereālus mērķus, kurus ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami sasniegt, tāpēc nesaņem gandarījumu no sava padarītā darba.” Profesore Levine rekomendē darba laiku pie projektiem ierobežot un stingri sekot uzstādītajam grafikam. Pēc kāda laika tu pārliecināsies, ka liekais laiks, ko tu pavadīji darbā, tā kvalitāti nekādi nav ietekmējis.

5. No mušas uzpūšam ziloni.

Ja katru reizi, kad tavs priekšnieks tevi uzaicina uz neplānotu sanāksmi, tu gaidi atlaišanu, tad tev ir tendence visu dramatizēt un pastāvīgi gaidīt sliktāko. Saskaņā ar Irene Levine teikto, nemiera sajūta tevi burtiski paralizē un psiholoģiski novājina. Tāpēc, kad tu sevi pieķersi pie negatīvām domām nākamreiz, ievelc dziļu elpu, un pajautā sev, kāda ir varbūtība, ka tavas aizdomas par sliktāko var piepildīties. Pastaiga svaigā gaisā, meditācijas, vingrojumi un draudzīgs padoms, palīdzēs tev tikt galā ar pārdzīvojumiem un iemācīties skatīties uz lietām reālistiskāk.

6. Mēs nebrokastojam.

Ēdiens – tā ir mūsu organisma degviela. Kad mēs guļam, mūsu organisms turpina dedzināt dienas laikā iegūto enerģiju un tas ir nepieciešams asinsrites cirkulācijas uzturēšanai un skābekļa padevei.

Tāpēc no rīta mums ir „jāuzpildās”. Ja izlaidīsim brokastis, jutīsimies novājināti. Kā teica Amy Goodson: „Brokastošana ir dzirkstele, kas iekurina metabolismu”. Brokastīs profesors iesaka lietot graudaugu produktus, olbaltumvielas un veselīgos taukus. Tie var būt augļu smūziji ar vājpienu, auzu pārslu putra ar zemesriekstu sviestu, vai pilngraudu maize un jogurts.

7. Mēs ēdam fast-food un citu kaitīgu pārtiku.

Pārtikas produktiem, kas satur daudz cukura un vienkāršos ogļhidrātus, ir augsts glikēmiskais indekss, respektīvi – tie veicina strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. “Biežā cukura līmeņa lēkāšana var kļūt par noguruma cēloni,” – apgalvo profesors Goodson. Mēģini cukura līmeni asinīs kontrolēt, regulāri patērējot graudaugu un augu produktus.

Turpinājums sekos…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ir ieradumi, kas ietekmē mūsu smadzeņu fizisko stāvokli un faktiski programmē mūsos nabadzību.

1.Ieradums sevi žēlot.

Nabadzības ieradumi sākas ar nemitīgu sevis žēlošanu un sērošanu par neizdevušos likteni. Ne tāda figūra, kādu gribētos, ne tādi ienākumi, ne tāda izglītība, ne tas dzīvoklis, ne tāds laiks ārā, ne tā pārdevēja lielveikalā… – viss, absolūti viss apkārt var būt iemesls, lai sevi žēlotu un sūkstītos par neveiksmēm.

Cilvēki, kas ir pieraduši sevi pastāvīgi žēlot, strauji zaudē apkārtējo cilvēku līdzjūtību. Tādu nabagu var žēlot bezgalīgi, bet kaut kas, taču, jādara arī pašam. No šī mūžīgā hipohondriķa cilvēki vairās, no viņa neko negaida (viņš tikai gaužas), viņu vairs neaicina kompānijās. Tā rezultātā viņam paliek ļoti maz kontaktu, bez kuriem praktiski nav iespējams izveidot karjeru, nav iespējams iekļūt interesantā projektā. Sevi žēlot – tas ir labākais veids, kā saņemt zemu atalgojumu un sagaidīt drūmu eksistenci.

2.Ieradums visu taupīt.

Ja ienākot veikalā, tu vispirms meklē nodaļas, kurās ir izpārdošanas, ja tu domā, ka kolēģiem darbā maksā vairāk, lai gan viņi strādā mazāk nekā tu, ja tu nevienam nekad neaizdod naudu, ja oficiantiem neatstāj dzeramnaudu un, ja tu domā, ka tavas zemās algas dēļ tev nevar būt bērnu – tad iespējams, nabadzības ieradums tevī iekšā jau sēž.

Analītiķi saka, ka tieksme pēc absolūtas ekonomijas – tā nav saprātīgas taupības pazīme, bet gan norāda uz to, ka cilvēkam nav līdzsvara starp ieņēmumiem un izdevumiem. Tieši bagāti cilvēki ir tie, kas gatavi maksāt par lietām saskaņā ar to patieso vērtību. Pie tam, viņi ir gatavi maksāt par citu darbu – un to pašu gaida arī no citiem.

3. Ieradums visu novērtēt ar naudas zīmēm.

Tikai uz nabadzību ieprogrammētie uzskata, ka laimīgs var būt tikai ar nosacījumu, ja saņem algu ar daudzām nullēm. Ka nevar baudīt dzīvi un būt laimīgs, ja nav dārgu drēbju, savas mājas, prestiža auto. Sociologi apgalvo, ka uz jautājumu: "Kas Jums ir nepieciešams laimei?" uzskaitīt materiālās vērtības sāk tikai nabagie.

Cilvēki ar augstiem ienākumiem nosauc patiesu mīlestību un draudzību. Pie tam par bagātību viņi nesauc kontu bankā. Pēc viņu domām bagātie – tie ir tie, kas spēj piesaistīt naudu, organizēt jaunus biznesa veidus burtiski no nulles. Patiesi veiksmīgs cilvēks nav atkarīgs no personīgā zelta maisa apjoma.

4. Ieradums krist panikā, kad sāk pietrūkt naudas.

Ja vien tikai vienas domas dēļ, ka tevi var darbā „samazināt”, tev paātrinās pulss – tā var būt iekšējās nabadzības programmas pazīme. Bagātiem cilvēkiem nauda nepastāv vienādi nemainīgā lielumā: šodien tā ir, bet rīt tās nav. Un tā pa riņķi.

5. Ieradums tērēt vairāk, nekā pelni.

Tu strādā divos darbos, bet naudas vienalga nepietiek? Ir laiks kaut ko mainīt! Ja cilvēks nesaprot ar ko viens kredīts atšķiras no otra, bagāts viņš tiešām nekļūs.

6. Ieradums nodarboties ar nemīlamu darbu.

Ja ne es, tad kurš? Psihologi apgalvo, ka cilvēki, kuri ir iesaistīti nemīlamā darbā ir potenciāli gatavi neveiksmei un nabadzībai. Iemesls tam ir jūtas, kas raisa viņos nepieciešamību darīt viņiem nepatīkamu darbu. Lai šo ieradumu izskaustu, nepieciešams darīt nevis to, kas kādam nepieciešams, bet to, kas TEV izraisa vislielāko gandarījumu. Tikai šajā lauciņā var sasniegt lieliskus rezultātus!

7. Ieradums turēties tālāk no radiniekiem.

Ļoti labi neveiksminieki veidojas no tiem, kas attālinās prom no savas ģimenes. "Kāpēc man vajadzētu zvanīt vīramātei – viņai vajag, lai viņa arī zvana!", "Onkulis Juris ar Vijas tanti ir īsti kolhoznieki, nesauksim viņus ciemos… ko par mums padomās?!”, "Tēt, vai tu atceries kas mani nolamāja pagalmā visu klātbūtnē? Jā, man bija tikai četri gadi, bet es neesmu aizmirsusi … "

Savukārt, visām bagāto ģimeņu dzimtām tā ir visvairāk sargātā vērtība pasaulē. Jo kad visās citās dzīves sfērās notiek krīze, tieši tajā var atrast mierinājumu un atbalstu. Padomāsim par to.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Galvenais šķērslis ceļā uz izdošanos, veiksmi un labklājību, lai cik tas neliktos dīvaini, ir mūžīgā atlikšana uz vēlāku.

Tas ir lēnās iedarbības ierocis, kurš pamazām un nemanot sagrauj mūsu dzīvi. Sekas bieži vien ievērojam tad, kad jau ir pārāk vēlu.

Tā rezultātā pavisam nesarežģīti un nevainīgi uzdevumi pārvēršas krīzēs, no kurām mēs pēc tam cenšamies izkļūt laukā ilgi un smagi. Mēs zaudējam spēkus, naudu, bojājas attiecības ar apkārtējiem. Un viss tikai tāpēc, ka mēs kaut kad sev pateicām: „ Ai, pēc tam izdarīšu!” vai „Rīt noteikti izdarīšu!” Bet pienāk rīts, tad parītdiena, bet svarīgais jautājums nav pavirzījies uz priekšu ne par milimetru.

Bet lieta tāda, ka „rīt” mums jau ir citi uzdevumi, citas darīšanas. Laikam ritot, sakrājas milzum daudz sīku darbiņu, nepabeigtu projektu. Tas viss prasa mūsu uzmanību: parādi aug, kā sniega pika, veļoties no kalna. Un jo ilgāk mēs krājam nepabeigtās lietas un darbus, jo sarežģītāk ar to visu būs tikt galā.

Tiecies darīt lietas un izmantot jaunās zināšanas tūlīt pat, nekavējoties, tieši šobrīd! Ja tas nav iespējams – izdari tūlīt pat, tiklīdz rodas iespēja. Esi pret sevi godīga. Šie vienkāršie noteikumi ir tie, kas atšķir Uzvarētājus no visiem pārējiem.

Darbība rada ieradumu – ieradums veido raksturu – raksturs likteni. Tikai tu nosaki, ko tu izvēlies – atlikšanu uz vēlāku vai darbību un aktīvu virzību savu sapņu virzienā!

Nākamajā reizē, kad tu gribēsi atlikt darbu uz „pēc tam”, padomā, lūk, par ko:

– Iedomājies tās sekas, kuras var notikt, kad darbi vai pienākumi tiks atlikti. Vispirms kopējos vilcienos, bet pēc tam iedomājies bildi, kur ir vieta problēmām un krīzēm visās to detaļās un sīkumos. Esi kreatīva – izdomā visneticamākos un briesmīgākos notikumu attīstības scenārijus. Tev noteikti kļūs baisi no tā vien, kādas sekas tam visam var būt.

– Un tad iedomājies, cik viss būs vienkārši, patīkami un brīnišķīgi, ja tu tūlīt pat izdarīsi to, kas tev jāizdara. Lai tevi nekas nemulsina – visu to iedomāties ir ļoti viegli un ir nepieciešamas tikai 1-2 minūtes.

Tu, taču, jau esi „liela meitene” un man tev nav jāpierāda tas, cik ir slikti un riebīgi, neomulīgi un vispār – stulbi tad, kad viss ir sakrājies… Tu noteikti zini šīs sajūtas, jo mēs, sievietes, dzīvē simtām reižu esam centušās sākt risināt sakrājušos darbus, mazgāt sakrautās trauku grēdas un drēbju kaudzes, gludināt iekrātos drēbju kalnus, risināt sarežģītas, „novārtā atstātas” attiecības vai problēmas…..

Mēs zinām CIK ILGI „jāpierunā” sevi tam visam ķerties klāt. Un zinām arī to – CIK FANTASTISKA ir sajūta, kad tas sākts darīt un vēl fantastiskāka, kad tas ir izdarīts.

Tāpēc – viss ir ļoti vienkārši: paņem un izdari to, ko tev jāizdara – un tūlīt pat!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Veselība tāpat kā darbs, ir jāanalizē, jāplāno, bet pats svarīgākais, tajā ir jāinvestē. Naudas un laika investēšana savā veselībā ir pati izdevīgākā investīcija, tikai nez kāpēc daudzi tieši veselībā investēt vēlas vismazāk…dīvaini un absolūti neloģiski.

Vai tu domā par imunitāti līdz brīdim, kad tā zaudēta? Mēs vienmēr atceramies par savas automašīnas profilaksi vai par savu četrkājaino draudziņu regulāru veselības apskati…

Kad slimība jau klāt, kā likums, šai brīdī ir jau par vēlu – slimības ārstēšanai tiek zaudētas vairākas dienas vai pat mēneši. Un visbiežāk šai periodā ATKAL mēs nodarbojamies nevis ar veselības atjaunošanu un profilaksi, bet ar „tikšanu laukā” no šī stāvokļa. Un tiklīdz esam „laukā”, tā atkal esam par sevi piemirsuši…

Septiņi vienkārši veselības noteikumi:

1. Atsakies no kaitīgiem ieradumiem (sākumam vismaz samazini dozu vai biežumu);

2. Nodarbojies ar sportu. Sāc darīt vienkāršu ik rīta vingrošanu vai skrējienus. Vismaz 15 minūtes.

3. Lieto labu, veselīgu pārtiku (pārstāj katru dienu ēst fast food produktus, ēd mājās vai normālā kafejnīcā).

4. Veselīgs miegs (sāc agrāk iet gulēt).

5. Vienu reizi pusgadā vai gadā veic ārstu apskati (tas, laikam būs pats sarežģītākais, bet atrodi tam laiku un aizej uz to slimnīcu!)

6. Dzer tīru, negāzētu ūdeni – vismaz 1.5 litri dienā.

7. Lieto labus, efektīvus, veselībai drošus vitamīnus, vismaz antioksidantus, Omega-3 un kalciju.

Sāc pēc kārtas un, atkarībā no saviem sasniegumiem, pamazām virzies uz priekšu līdz pilnīgai savas veselības kontrolei. Ir tikai jāplāno.

Tieši šos vienkāršos noteikumus ievērot un ieviest savā dzīvē cilvēkiem ir visgrūtāk. Visizplatītākā problēma ir laika trūkums.

Bet, ja tu nevari laiku atrast sev, tad kamdēļ viss pārējais – tas kurp tu skrien, tas, ko tu dari, tas, par ko tu rūpējies, ko tu baudi, tas, ko tu apgūsti…???

Tā ir tikai atruna, jo vienmēr var atrast kaut vai 30 minūtes, lai apmeklētu sporta zāli vai 15 minūtes, lai izpildītu dažu vingrojumu kompleksu mājas apstākļos. Laika mums gana – atliku likām, ja vien ir motivācija.

Vēl viena problēma slēpjas tajā, ka daudzas no mums uzskata – ja jau es šobrīd jūtos labi, tātad esmu vesela. Daudzas slimības var noritēt asimptomātiski, bet dažām ir inkubācijas periods, kurā tās var noteikt, veicot medicīnisko pārbaudi.

Šoreiz es netērēšu laiku motivācijai, lai tu atmet smēķēšanu, lai lieto retāk vai mazāk alkoholu, lai neēd uz nakti smagus ēdienu, lai dzer vairāk ūdeni utt., jo uz „plikas” aģitācijas fona nekas ilgi neturas…

Tev pašai ir jāapzinās, ko tu gūsi, atsakoties no kaitīgiem paradumiem, un ko zaudēsi. Kad tu sapratīsi tieši ŠO vērtību, tu izvēlēsies pareizo ceļu.

Viss patiesībā ir pavisam vienkārši: izdari nelielus pirmos soļus un, tad jau redzēsi…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Nav noslēpums, ka dažādi sadzīves ieradumi par mūsu personību var pavēstīt ļoti daudz.

Ne velti, senos laikos, pieņemot darbā strādnieku, saimnieki vispirms to sēdināja pie galda un skatījās kā viņš ēd. Tā viņi secināja, cik labs strādnieks viņš būs.

Pavērosim kā uzvedas pie galda mūsu viesi un mēģināsim secināt, kas viņi ir par cilvēkiem.

Cilvēks virtuozi lieto galda rīkus, viņš brīnišķīgi zina, ka nazis jātur labajā rokā, bet dakšiņa kreisajā utt. Visdrīzāk, ka šis cilvēks arī dzīvē uzvedas ļoti pareizi. Ja kaut kas rit ne pēc plāna, tas viņu var stipri izsist no sliedēm, bet neordinārās situācijās viņš var pat apjukt.

Pret galda rīkiem ciemiņš izturas pietiekoši demokrātiski un rīkojas kā viņam ir ērtāk: piemēram, ja viņam neizdodas veikli aizķert desas šķēli, viņš to paņems ar roku. Šis cilvēks visdrīzāk ir atvērts un bez īpašiem kompleksiem, viņam ir lokana daba un viņš vienmēr prot situācijai pielāgoties.

Tiem, kuriem ir ieradums ēst no kopēja šķīvja (piemēram, salātu), nav ieaudzinātas pieklājības normas. Viņi necieš noteikumus un viņus nemaz neuztrauc citu domas un attieksme.

Teiciens „kas ātri ēd, tas ātri strādā” ir pareizs. Tie, kuri ļoti ātri izēd savu šķīvi, patiešām ir spējīgi ātri izdarīt viņiem uzticēto. Tikai tas nenozīmē to, ka arī darba kvalitāte būs laba.

Tiem, kas ēd lēnām ir ļoti lēnīga daba. Viņi visu dara bruņurupuča ātrumā, ar izjūtu, jēgu un plānojumu. Nav jēgas šiem cilvēkiem likt kaut ko darīt operatīvi, bet rezultāts var būt ļoti kvalitatīvs.

Ja ciemiņš piepilda šķīvi pa druskai no visa, kas atrodas uz galda un tad šo maisījumu ēd, tas nozīmē, ka pie tava galda sēž vienkāršs un pieticīgs cilvēks.

Ja viņš liek uz šķīvja vienu, tad otru un visu apēd pakāpeniski, izjūtot katra ēdiena garšu, viennozīmīgi, pie tevis viesojas gardēdis. Dzīvē viņš var būt rafinēts estēts un ar attiecīgiem „izlēcieniem”.

Ciemiņš nekautrējas piepildīt šķīvi ar ēdienu, sniedzas pēc papildus porcijas un lūdz ielikt te vienu, te otru ēdienu? Tas ir cilvēks ar labu apetīti un, kā saka, bez kompleksiem.

Viņa šķīvis ir gandrīz tukšs? Tas nenozīmē, ka cilvēks ir uz diētas vai viņam ir slikta apetīte.

Iespējams, arī viņam ir vēlēšanās izmēģināt visādus ēdienus, bet baidās izskatīties pēc rīmas, tāpēc arī kautrējas piepildīt šķīvi. Tādiem cilvēkiem ir ļoti svarīgas apkārtējo domas.

Nebūtu lieki pavērot arī to, kur cilvēks, ēdot ar labo roku, novieto kreiso.
Ja kreisā roka ir sažņaugta dūrē, tad tās īpašnieks ir agresīvs un noslēgts cilvēks. Tiesa gan, viņš ir prasīgs pret sevi un mīl šad tad pasapņot.

Tie, kas kreiso roku uz galda novieto ar delnu uz leju vai uz augšu, ir pārlieku paļāvīgi un var viegli kļūt par krāpnieku upuri. Bez tam, mīlas frontē viņiem neveicas.

Tie, kas roku novieto uz ceļgala, ir viltīgi.

Ja kāds ēšanas laikā ar kreiso roku saspiež ceļgalu, viņš ir skops. Viņš ir aprēķina cilvēks un mērķtiecīgs. Viņš var, piemēram, dzīvot ar vienu cilvēku, bet mīlēt citu.

Ja cilvēks brīvi roku novieto uz galda, atbalstot to pret elkoni – viņš nepazīst apjukumu, ir pacietīgs, bet, ja zaudē savaldību, situāciju labot ir grūti.

Tiem, kuru roka ēdienreizes laikā tiek atbalstīta pret galda malu, ir nepastāvīgs raksturs. Ar viņiem ir vieglāk runāt emociju, nekā loģikas valodā.

Daži maltītes laikā ar kreiso roku atbalsta galvu. Visbiežāk šie cilvēki nav no šīs pasaules. Pat baudot ēdienu, viņi turpina domāt par matemātisku uzdevumu risināšanu, par globālām problēmām un citiem abstraktiem jautājumiem, kuri viņus uztrauc vairāk nekā ikdienišķā maize.

Starp citu par maizi. Ja viesis aizkosto maizes gabaliņu novieto uz salvetes vai šķīvja maliņas, tad tas neko īpašu par viņu nevēsta.

Bet, ja maizes gabaliņš kreisajā rokā tiek turēts pastāvīgi, tad tāds cilvēks slikti saprot svešus jokus, kaut arī pats labprāt mīl neveiksmīgi pajokot vai arī mīl romantiku – piemēram, dziesmas ģitāras un glāzītes pavadījumā. Galvenā šī cilvēka labā īpašība ir atbildība.

Nu re, ja pie tava galda ir sasēdušies diezgan liels viesu skaits, tad par savām paziņām tu varēsi uzzināt šo to jaunu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija