Un tas ir ne mazāk svarīgi. 

Mūsu vīrieši maz runā par to, ko viņi gribētu, ko viņiem vajadzētu.  Bet arī vīriešiem ir vajadzības un emocijas. Un tavs vīrietis, tāpat, kā lielākā daļa pārējo vīriešu, maz runā par to, kas viņam būtu vajadzīgs.

Ja viņam kā trūkst, viņš drīzāk attālināsies, dusmosies, nekā runās vai diskutēs par to. Līdz ar to ir skaidrs, ka mums, sievietēm, jāizmanto sava intuīcija un jāpārliecinās, ka paralēli visam, ar ko esam dzīvē pārņemtas un noslogotas, apmierinam arī sava vīrieša emocionālās vajadzības.

Tas nemaz nav grūti, ja mīlam un tas nav mazāk svarīgi par visu pārējo, kas mūsu dzīvē ir darāms.

Fiziskā saite.

Atceries, ko viņš mīl, kas viņam vajadzīgs. Biežāk paņem viņu pie rokas, apskauj, noskūpsti, sakārto kaklasaiti vai pieskaries matiem, tos sakārtojot. Tie ir fiziskie pieskārieni emocionālajā līmenī un tie noteikti jūs tuvinās. Un tici man – ja tā nav biisi līdz šim, arī viņš tev sāks biežāk pieskarties.

Līdzjūtīgas sarunas.

Sarunājies ar savu vīrieti. Vairāk klausies un jūti līdzi. Un ne vienmēr ir jāatbild ar savām domām un padomiem. Viņam nepieciešams, lai tu viņu vienkārši uzklausītu un censtos saprast. Liec viņam sajust, ka tev ir svarīgas viņa domas, skatījums un viedoklis, un drīz vien viņš dalīsies ar savām jūtām un pārdomām arvien biežāk.

Nedalīta uzmanība.

Kad pavadāt laiku divatā, pavadi to tikai ar viņu. Esi te un tagad. Noliec malā telefonu, attālinies no visa, kas var novērst tavu uzmanību. Nerunājiet par darbu, naudu, ģimenes problēmām. Vienkārši baudiet viens otru.

Nelūgta interese.

Uzdod viņam konkrētus un tiešus jautājumus. Par to, ko viņš jūt, par ko viņs šobrīd uztraucas, ar kādām grūtībām saskaras. Uzsāc šo sarunu pati, lai viņš sajustu, ka tu patiešām par viņu uztraucies un domā.

Ņem dalību viņa dzīvē.

Nav obligāti ar viņu iet uz futbola spēli, bet tu vari viņam nopirkt uz to biļeti. Izrādi interesi pret to, ar ko viņš aizraujas.

Neatņem viņam personīgo zonu.

Tas ir svarīgi jebkurās attiecībās. Negaidi, kad viņš pats sagribēs pabūt viens vai pabūt kaut kur ārpus mājas. Ieplāno arī tādas brīvdienas, kurās katrs nodarbosies ar savām lietām un hobijiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Es neesmu šīs publikācija autore. To pirms kāda laika atradu internetā. Iztulkoju un ilgi turēju, nepublicēju. Un šodien to atvērusi, sapratu, ka ir laiks… Domas noteikti dalīsies. Arī sieviešu. Bet mūsdienās šī tēma ir ļoti aktuāla.  Lai gan daudzi domās, ka tas viss ir muļķības. Īpaši vīrieši. Jo tas taču šobrīd ir kļuvis par  normu, par pašsaprotamu lietu jeb attiecību statusu… Publikācijas autore ir uzrādījusi tikai savu niku.

No visiem sievietes pazemošanas likumīgajiem veidiem visvairāk mani tracina viens. Un to daudzi vīrieši izmanto ļoti virtuozi…

Savu pūstošo dvēseli slēpjot aiz brīvdomātāja maskas, viņi nabaga sievietēm uz ausīm sakarina tūkstošiem makaronu tonnas. Jebkādus orientierus zaudējusi, arī pati sieviete vairs nesaprot, ka ir kļuvusi par upuri…

Iedzīvoties veikala bezmaksas testera lomā – tā es saucu šo dīvaino kopā dzīvošanu, kuru daudzi mūsdienās lepni dēvē par civillaulību.

90-to gadu beigās, kad tikko parādījās veikali ar bezmaksas testeriem, mūsu skolniecēm bija kāda jautra izklaide. Katru piektdienu pirms diskotēkas, viņas nāca uz veikalu un tur pilnībā uzkrāsojās. Apmierinātas aizgāja un nekad par rezultātu nemaksāja. Un tā tas atkārtojās atkal un atkal, no piektdienas līdz piektdienai. Vai tiešām ir sievietes, kuras gribētu būt par tādiem mūžīgajiem testeriem? Es tam neticu!

Es vēl varu saprast pārus, kuri sākumā nolemj nedaudz padzīvot kopā. Lai uzzinātu, cik viegli būs samierināties ar pastāvīgu otra cilvēka klātbūtni un viņa ikdienas paradumiem. Tomēr tie vīrieši, kuri jau sen ir sapratuši, kāds ir šī pārbaudījuma rezultāts, bet laulāties nesteidzas, man liekas ir zemiski meļi.

Visi argumenti, kurus viņi sniedz, lai aizsargātu savu nožēlojamo pozīciju, ir viegli un vienkārši apgāžami. Lūk, par ko viņi vienmēr ir gatavi strīdēties:

Es neciešu ilgu un nogurdinošu dokumentu formēšanu.

Patiesībā, lai reģistrētu laulību, nekā nogurdinoša tajā nav. Aizej uz dzimtsarakstu nodaļu, tad pagaidi nepieciešamo laiku un atnāc uz reģistrāciju ar lieciniekiem. Man šķiet, kas gan varētu būt vēl vieglāks!? Nekādi eksāmeni nav jānokārto un pa kabinetiem nav jāskraida. Sareģistrējies un viss.

Un tagad iedomājies, kāda dokumentu kaudze jānoformē cilvēkiem, kuri līdz pat nāvei nolēmuši dzīvot civillaulībā. Tas ir gan testaments, gan vesela pilnvaru kaudze, dažādi īpašumu apstiprinoši līgumi. Mīļās sievietes, neļaujiet nevienam sevi maldināt! Oficiālas laulības – tā ir daudz mazāka ķēpa ar dokumentiem, nekā pareizi noformēta civillaulība.

Ja es nolemšu aiziet, mani neviens nespēs apturēt!

Vai zināt, ko gribu teikt? Ja attiecību ceļa sākumā viņš jau iedomājas savu dzīvi bez tevis, lai iet prom jau tagad! Tālāk būs tikai sliktāk. Cilvēkam, kurš ir iemīlējies- un tieši tādam vīrietim būtu jābūt attiecību sākumā – vislielākā traģēdija ir mīļotās sievietes zaudēšana. Jau doma vien par šķiršanos šķiet pretīga, neveikla, radot sāpes visā ķermenī. Normāls vīrietis vēlas, lai sieviete piederētu tikai viņam un uz visiem laikiem. Ja doma par aiziešanu ir pieņemama, attiecības tuvojas beigām. Bet šie vārdi par aiziešanu – tā ir tikai pamanāma plaisa.

Kamdēļ tērēt naudu muļķīgām tradīcijām?

Ja vīrietis domā šādā veidā, gribas par šo to viņam uzdot jautājumu. Vai viņš svin dzimšanas dienas un Jauno gadu? Vai apsveic mammu 8. martā? Vai ar priekšnieku viņš sveicinās? Kāpēc visas šīs tradīcijas viņam šķiet svarīgas, bet laulība – ne visai?

Es vēl ne vienu sievieti neesmu redzējusi, kura vēlētos dzīvot ar vīrieti, izmantot viņa rūpes un gādību, bet precēties ar viņu atteiktos. Toties vīriešu, kuriem mājās ir sieviete, bet, kuri pa labi un pa kreisi klaigā, ka viņi ir brīvi, ir pilns.

Es, protams, nevaru cilvēkiem aizliegt dzīvot bez zīmoga pasē. Lai. Bet pazemojošā sievietes-testera loma mani personīgi ļoti pazemotu un mulsinātu. Un jūs?

Autore : Morena-Morana

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Vīrieši neprot nolasīt mūsu vēlmes un domas. Mēs varam pūsties un staigāt aizvainotas cik vien gribam. Ir vienkārši jāpieiet klāt un jāpasaka: tas vai nu būs, vai nebūs.

2. Nezvaniet taču saviem vīriem 48 reizes dienā! Nesūtiet viņiem stulbas īsziņas, kā to māca glancētos žurnālos. Nelieciet viņiem kabatās muļķīgas zīmītes: ja vīrietis smagi strādā, tas viņu tikai sakaitinās. Vīrietim svarīgi, lai tad, kad viņš atnāk mājās, tur būtu mājīgi un patīkami. Viņš visu dienu strādāja, lai mājās pārnestu algu, pie tam vēl meklēja, kur varētu nopelnīt vēl vairāk. Esiet iejūtīgas! Ja redzat, ka pēc darba vīrs iemiga ar TV pulti rokās – apsedziet, bet nemodiniet dusmīgas tikai tamdēļ, ka viņš krāc un traucē jums dzīvot!

3. Atcerieties: ja sieviete ir apburoša, ja vīrietis par viņu ir sajūsmā, viņš ēdīs pat sāļu zupu un viņam būs vienalga vai istaba ir kārtībā vai nē.

4. Nevelciet pagātni uz tagadni. Ja izšķīrāties, tad izšķīrāties. Kāda draudzība var būt starp bijušajiem mīlniekiem? Tas sāpina un sagādā pārdzīvojumus pašreizējam vīrietim.

Kad tu vēlies, lai vīrietis atgriežas, tu piekrīti jebkuriem noteikumiem. Bet neviens to ilgi neizturēs. Attiecības ir jāveido un precīzi jāizrunā visas pretenzijas.

5. Es neuzskatu, ka vīrietis jāuztver kā izdzīvošanas līdzeklis, ka sievietei viņš ir mūžam parādā. Arī viņš ir kādam dēls, brālis un arī viņam nepieciešams maigums un rūpes.

6. No skopa vīrieša jābēg prom uzreiz, jo brīnumi nenotiks. Skopu vīrieti pāraudzināt nav iespējams. Ja viņš ir skops, tad skops būs it visā – gan emocijās, gan glāstos.

7. Patiesa mīlestība ir tad, kad neprātīga kaislība pārtop maigā mīlestībā. Tu ieraudzīji vīrieti, sirds sāka pukstēt, acis iedegās, tev ir tik slikti, ka liekas mirsi, ja viņš nebūs tev blakus. Šī neprātīgā kaisle pāriet apmēram pēc gada, bet pēc tam tu vienkārši saproti, ka gribi šim cilvēkam dzemdēt bērnus un kopā nosirmot.

8. Vīrieši arvien necienīgāk sāk izturēties pret sievietēm. Un tā arī vajag. Nevienā citā valstī meitenes nav saģērbtas kažokos un dimantos, nestaigā uz restorāniem un neatpūšas dārgos kūrortos. Un jūs, jaunās meitenes, gribat uzreiz apprecēties ar bagātu un dzīvot tā, kā dzīvo pensionāri Rietumos. Kāpēc jūs negribat normālu, jaunas sievietes dzīvi: attīstīties kopā ar savu vīru, audzināt viņam bērnus. Bet gribat mājas un dārgas dāvanas. Tas ir nepareizi. Un, lūk, arī rezultāts.

9. Sievietes mēdz fantazēt. Vīrietis pat iedomāties nevar, ko mēs šobrīd esam izdomājušas – par rokas lūgšanu, par kāzām un jūsu kopdzīvi.

10. Laulības dzīvei nav nekā kopīga ar zilonīšiem un smaržīgiem aromakociņiem. Mēs būsim laimīgi tad, kad iemīlēsim ikdienas, parasto dzīvi. Jums jāmīl vakariņot, brīvdienās kopā ar vīru slēpot, dzemdēt bērnus, kopā ar viņiem pildīt mājasdarbus. Iemācieties par darbu domāt tikai aiz mājas sliekšņa un nekariniet savas darba problēmas uz ģimenes locekļiem. Vīriešiem nepatīk, kad viņiem sūdzas, īpaši par darbu. Viņiem ir viena atbilde: “tiec galā pati” vai arī „nestrādā”.

Cilvēkiem ir jāuzticas, un jādzīvo ar atvērtu sirdi – vienkārši neizslēdziet galvu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jaunas attiecības sākot, vienmēr ir bail. Mūs ietekmē apkārtējo viedoklis un pagājušo attiecību pieredze. Bet internetā atrodamie padomi biedē ar savu pretrunīgumu un kategoriskumu. Lai tas viss mums nejauktu galvu vēl vairāk, lūk, 8 populāri mīti par to, kas tad ir harmoniskas attiecības.

Tavs dzīvesbiedrs nepatīk tavam vectētiņam vai mammai? Piektdienas vakarus tev labāk patīk pavadīt naktsklubā, bet tavam vīram pie televizora ekrāna? Tev patīk sports, bet tavs vīrietis nekad ar sportu nav nodarbojies un tev liekas, ka šīs problēmas varētu traucēt tavai laimei? Patiesībā nav ideālu vai vienādu attiecību un arī slaveno psihologu padomi ne vienmēr ir pareizi…

1.Jūsu intereses un hobiji atšķiras.

Laikam ir jauki, ja jums abiem patīk ūdeņi un abi sapņojat pavadīt brīvdienas pie ezera, makšķerējot un nakšņojot teltī. Tomēr, tas nebūt nav obligāti. „Ne jau līdzīgas intereses cilvēkus notur vienu pie otra. Svarīgāk ir tas, ka partneri spēj vienoties attiecībā uz vērtībām, kas saistītas ar naudu un bērniem”, – apmēram tā ir teikusi Chelli Pumphrey, ģimenes konsultante no Denveras, „Kopīgs hobijs – tas ir kaut kas līdzīgs kūkas dekorācijai, bet attiecības ir daudz sarežģītākas un dziļākas”.

2. Jūs ārēji neesat viens otram līdzīgi.

Tu, neskatoties uz dedzīgām iemīlēšanās jūtām, esošajām attiecībām netici? Pieņemsim, tu esi dabiska blondīne, un partneris – tumšmatis. Tu valkā garas kleitas ar rišiņām, un tavs vīrietis – melnu ādas jaku…

Ņujorkas Kolumbijas universitātes seksologs Laurel Steinberg uzskata, ka partneriem ir gana, ja viņi viens otru uzskata par pievilcīgiem. Pirmkārt, gadu gaitā izskats var mainīties, un, otrkārt, ne vienmēr izskats atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli. “Sliktais puisis” var būt labestīgs, bet “princese” var izrādīties auksta un neiejūtīga.

3. Jums ir dažāds izglītības līmenis.

Ja jums vienam ar otru nav garlaicīgi, diplomam nav nekādas nozīmes. Pat, ja tu esi beigusi Oksfordu, tas negarantē, ka tev būs kopīgas tēmas un intereses ar Hārvardas absolventu.

“Jūs sevi ļoti ierobežojat, ja tiekaties tikai ar sava loka cilvēkiem. Tas liecina tikai par to, ka jūs esat snobs “- apgalvo Detroitas psihologs Antonio Borrelli. Stīvam Džobsam, Bilam Geitam un Markam Cukerbergam ir nepabeigta augstākā izglītība.

4. Starp jums vairs nav īpašas saites vai kaislīgu jūtu.

Visi sapņo, lai attiecības uz visiem laikiem paliktu tādas pašas, kā pirmajos iepazīšanās mēnešos. Taču laika gaitā seksuālā tieksme mazinās. Psihoterapeite Ginny Ingram uzskata, ka tie pāri, kuri ik pa laikam cenšas izdomāt kaut ko jaunu un pie romantiskas attiecību atmosfēras radīšanas piedomā abi, spilgtas jutekliskas jūtas spēj izjust pat pēc daudziem kopdzīves gadiem.

5. Jūs bieži strīdaties.

Laimīgi pāri dzīvo tikai pasakās. Psihoterapeits Zach Brittle saka, ka veselīgas attiecības bez strīdiem nav iespējamas, bet harmoniski pāri spēj vienoties: „Laimīgi pāri strīdās pietiekami bieži, bet viņi cenšas konfliktu ātri likvidēt un ātri atjaunot attiecības.”

6. Partnerim nepatīk izklaidēties.

“Daudzi klienti sūdzas par partnera nevēlēšanos dzīvi padarīt krāsaināku”, – saka psihoterapeite Becky Whetstone, – „Un man nav apnicis atkārtot, ka partnera pienākums nav otru izklaidēt.”

7. Viņš nepatīk mūsu radiniekiem un draugiem.

Ģimenes terapeits no Floridas Linda Lipshutz, iesaka nepievērst īpašu uzmanību apkārtējo viedoklim. Ja tu esi laimīga, nav svarīgi ko par tavu mīļoto domā tava draudzene vai radinieki.

8. Jums ir nestabila finansiālā situācija.

Finansu problēmas un dažādie viedokļi attiecībā uz naudas tērēšanu un taupīšanu, harmoniskām attiecībām, protams, traucē. Tomēr finansu stabilitāte harmoniskas attiecības negarantē.

Psihoterapeits Elizabeth Jay Lovatt ir saskārusies ar šādu pāru fenomenu: pāri, kuri meklē finansu stabilitāti, patiesās attiecības bieži vien zaudē. Un ne reti nākas dzirdēt: “Mēs pabeidzām celt māju, sakrājām naudu dēla mācībām, un tagad mums nav par ko runāt.”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāda psihologa (autors nezināms) publikācijas tulkojums. Uzraksti komentāros, kādas ir tavas domas par šo tēmu.

Reiz es izlasīju, ka mīlestība starp vīrieti un sievieti rodas uzreiz un vienlaicīgi. Un es tam piekrītu. Viss, kas nenotiek sinhroni – ir vis-kaut-kas, bet diez vai no tā veidosies mīlestība.

Jūs varat iebilst, un teikt, ka zināt daudzus pārus, kur sākumā viņa ļoti-ļoti mīlēja un vīrieti apprecēja, bet pāris gadus vēlāk vīrietis kaut kā pēkšņi saprata un sāka mīlēt sievu… Vai arī vīrietis ilgus gadus mīlēja sievieti un, tad viņa, kaut kurā momentā pēkšņi atskārta un arī iemīlēja vīrieti. Ļaujiet neticēt. Es, drīzāk, sliecos domāt, ka otrajai pusītei šādā situācijā, iespējams, neapzināti, radās priekšrocības vai kaut kāds izdevīgums, piemēram, ērtības, komforts, drošība par nākotni, atbrīvošanās no bailēm no vientulības utt.

Ķīmija, fluīdi, mīlestība… – tas viss rodas uzreiz, tai brīdī, kad satiekas divi, kas var veidot pāri. Protams, tā nav garantija, ka viņiem būs pietiekami daudz pacietības un izturības attīstīt attiecības līdz mīlestības stadijai, bet Dievs noteikti tajā brīdī šādu iespēju viņiem ir devis. Notiek pēkšņs, momentāns savienojums. Abi jūt, abi saprot, abi ir ieinteresēti.

Ja jums pēc pāris pirmajiem randiņiem sākas kaut kādas muļķības, piemēram, “solīja- nepiezvanīja”, „teica – neatbrauca”, “īsziņu saņēma – neatbildēja”, “mēnesi domāja par attiecībām”, te vēl var piemetināt “smagi strādāja, nebija laika domāt par privāto dzīvi” utt., nebūvējiet ilūzijas. Tas patiešām ir absurdi. Vienkārši ziniet, ka “TAS” starp jums diviem nav noticis. No šī paša brīža jūs sāksiet smagi un saspringti veidot attiecības, pie tam ar to, kuram jūs nemaz tik ļoti neesat vajadzīgi.

Kad cilvēki šo ķīmiju sajūt, viņi abi cenšas viens otra jūtas sargāt. Otrs nekad pēkšņi nenozudīs, jo jūt, cik ļoti tas ievainos otru. Otrs nekad neatstās bez atbildes īsziņu, jo viņam svarīga ir otra cilvēka attieksme un garastāvoklis. Otrs neuzstās uz brīvām attiecībām (lasiet – brīvu seksu) vienkārši tāpēc, ka vairs nespēj domāt ne par vienu citu, kā tikai par jums. Otrs vienmēr domās būs kopā ar jums, un jūs jutīsiet to. Jums nebūs jāuztraucas par to, vai starp jums pastāv saikne, jo jūs pastāvīgi saņemsiet ar jums saistīto jūtu un emociju apstiprinājumu. Otrs ar jums būs patiess un godīgs, un jūs gribēsiet būt tāds pats.

Ziniet, es domāju, ka visādās muļķībās mēs nokļūstam tikai viena iemesla dēļ: mums nav pacietības sagaidīt VIŅU – SAVU VIENĪGO. Ja jaunībā mēs vēl sevi nesaprotam un nesaprotam, kas mums vajadzīgs, tāpēc arī saņemam laimes vietā pieredzi, tad ar gadiem, kļūstot pieredzējušākiem, ar pacietību, ar brīvību un laimi sevī ir jau daudz labāk.

Bet ir arī citi cilvēki, kuri par dzīvi priecājas jebkurā vecumā, novērtē katru mirkli un katru sajūtu, mīl pasauli, cilvēkus un sevi un tic, ka no septiņiem miljardiem cilvēku uz Zemes kaut kur dzīvo tas, kura tēls sakrīt ar „nospiedumu” viņa domās. Kāds prot sadzirdēt sevi, un, nesaprotamu impulsu vadīts, mācās svešvalodu, un pēc tam atrod laimi citā valstī. Kāds raksta rakstus, kuri, kā vīruss izplatās internetā, un tā viņu atrod viņa cilvēks. Kāds nodarbojas ar zinātnisko darbību un reiz, kādā konferencē satiek savu likteni. Katram – sava, viņa personīgā recepte.

Galvenais – ticēt, ka TAVS VIENĪGAIS CILVĒKS ir pelnījis to, lai tu viņu sagaidītu. Nē, ne tā. Viņš ir pelnījis dzīvot un ticēt.

———————–

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Katram vīrietim, kaut vai dažas reizes mūžā, nākas uzvilkt uzvalku. Kādam tas ir izlaiduma, kādam kāzu vai kāda cita svinīga gadījuma iemesls. Protams, neatņemama sastāvdaļa šajā gadījumā ir kaklasaite. Tikai šajā brīdī daudziem vīriešiem var rasties problēma ar tās sasiešanu, tāpēc palīgā ar gandarījuma smaidu sejā varam palīgā doties mēs – mammas, māsas vai sievas.

Kaklasaišu sasiešanas paņēmienu ir diezgan daudz, bet, varbūt ir vērts savu vīrieti nākamreiz pārsteigt ar negaidīti elegantu vai ekstravagantu paņēmienu?

Eldridža mezgls.

Viens no vissarežģītākajiem paņēmieniem. Toties šādi sasieta kaklasaite noteikti pievērsīs apkārtējo uzmanību.

Šis mezgls tiek veidots, izmantojot kaklasaites šaurāko galu. Seko zemāk redzamajai shēmai un iemācies šo mezglu sev un vīram par prieku, bet apkārtējiem par izbrīnu.

Pratta mezgls.

Šo nosaukumu mezgls ieguvis par godu Džerijam Prattam – šī kaklasaites sasiešanas paņēmiena autoram. Princips ir ļoti vienkāršs.

Tas ir viegls un ērts mezgls, kurš piestāvēs jebkuram uzvalkam un iederēsies jebkurā situācijā.

Taurenis.

Protams, tagad var iegādāties jau gatavus, sasietus taureņus, bet katram sevi cienošam vīrietim ir jābūt gatavam it visam.

Šī shēma ir īstenajiem kaklasaišu cienītājiem.

Vindzoras mezgls.

Šis sasiešanas paņēmiens nederēs katrai dienai.

Veidojot „Vindzoru”, ir jāprot nesapīties. Bet, ja sekosi shēmai, sanāks skaists, apjomīgs mezgls.

Dubultais mezgls.

Šis veids derēs kreklam ar diezgan lielu krādziņu. Kaklasaites audumam ir jābūt mīkstam.

Siešanas princips ir līdzīgs vienkāršajam mezglam, bet atšķirības tomēr ir. Tās tu pamanīsi, sekojot shēmai.

Četrkārtīgais mezgls.

Vienkāršs un universāls izmantošanā.

Tikai 7 soļi un tavs vīrietis jau gatavs svinīgam pasākumam vai lietišķas tikšanās reizei.

Vienkāršais mezgls.

Šis mezgls piestāv gara auguma vīriešiem. Vēlams izmantot blīva auduma aksesuāru.

Protams, ir vēl daudz arī citu mezglu…Piemēram, šādi:

Un, ja tava pacietība ir apbrīnojama, tad pamēģini >>>> …un, ja nu sanāks?

P.s. Jā, un vēl…– sasiet mīļotajam vīrietim kaklasaiti – tas ir ļoti labs iemesls saņemt no viņa mīļu pateicības skūpstu!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ko darīt, ja tavs vīrietis nevēlas strādāt, vai arī viņam nekas neliekas interesants? Par cik visās situācijās galvenokārt mēs skatāmies uz sevi, meklējam savas izaugsmes iespējas, tad šajā gadījumā ir jājautā – un ko ES daru nepareizi? Kā es varu iedvesmot savu vīru un kļūt par viņa mūzu?

Vīrietim nepieciešama sievietes enerģija.

Dievs vīrieti radīja kā virzītājspēku. Nepieciešamās īpašības Viņš viņam deva tamdēļ, lai vīrietis varētu sasniegt jebkādus nospraustos mērķus. Bet tikai vienu Dievs viņam nav devis –iespēju patstāvīgi ģenerēt jeb radīt savu enerģiju.

Tā rezultātā vīrietis kļuva līdzīgs daudzfunkcionālam datoram. Kurš spēj ļoti, ļoti daudz. Viņš spēj veikt dažādus uzdevumus – gan uz veikalu aiziet, gan naudu nopelnīt, gan māju uzbūvēt, gan izlietni salabot. Bet tikai tad, ja tas tiks pievienots strāvas avotam.

Te ir divas iespējas – vai nu tas ir pievienots elektrības rozetei, kur plūst kopējā elektrība, vai arī tas var baroties no konkrēta mobilā ģeneratora. Tas nozīmē, ka enerģiju vīrietis var saņemt vai nu no Dieva, vai no sievietes.

Par cik dators, bez pieslēguma elektrības avotam ir vienkārši dzelzs kaste, tad ir bezjēdzīgi pieprasīt atrisinātas problēmas un apsolītos solījumus.

Mūsdienu vīriešiem ar Dievu attiecības veidot ir sarežģīti… tam var būt daudzi iemesli: audzināšana, tradīcijas un pārliecības. Tāpēc kopējais elektriskais tīkls lielākajai vīriešu daļai nav pieejams. Tātad… visas cerības tiek liktas uz ģeneratoriem.

Sieviete radīta tamdēļ, lai ģenerētu enerģiju. Viņa to spēj radīt no tukša gaisa – no nekurienes. Un viņai tā ir viena no galvenajām funkcijām. Katra sieviete šo enerģiju rada, uzkrāj un kaut kā iztērē. Galvenais jautājums – kurp viņa to virza?

Visloģiskākais veids – pieslēgties datoram un „barot” viņu ar enerģiju, lai tas, savukārt, risinātu visus nepieciešamos uzdevumus. Un dators to izdarīs ar prieku, jo labāk, taču, risināt kaut kādus uzdevumus un virzīties uz priekšu, nekā gulēt uz dīvāna un sūkt alu.

Bet dažreiz gadās tā, ka ģeneratori saceļas. Un tad viņi iziet ielās ar lozungiem: „Par līdztiesību!”, „Datori – pagātnes paliekas”, „Mēs ražojam, mēs arī tērēsim!”, „Nost ekspluatāciju!” utt.

Un tad sievietes sāk būt patstāvīgas un visu cenšas izdarīt pašas. Pašas uzcelt māju, izremontēt dzīvokli, salabot santehniku, pelnīt naudu, audzināt bērnus, būt līdztiesīgas.

Un ko datoriem atliek darīt bez elektrības? Vienkārši pūt. Novecot. Tikt izmantotiem kā mēbeles.

Vai ģeneratori kļūst laimīgi no tā, ka sasnieguši daudz, bet ar lielu piepūli? Jautājums paliek atklāts.

Ja mans vīrs uz priekšu nevirzās, tad kur ir mana enerģija?

Tas ir pats svarīgākais jautājums, kas būtu jāuzdod sev katrai precētai sievietei. Ja vīrs, lai kaut ko sasniegtu, nevēlas strādāt, ne par ko neinteresējas – kur ir mana enerģija?

Vai es to tērēju pārmērīgi strādājot un pelnot naudu?

Vai esmu aizrāvusies ar bērnu audzināšanu un aizmirsusi, ka esmu arī sieva?

Aizrāvos ar pašattīstību, novārtā atstājot sievas pienākumu?

Vai varbūt joprojām esmu pārliecināta, ka varētu atrast arī labāku vīru?

Vai mani pārņēmusi alkatība, un es neesmu gatava atdot savu enerģiju?

Par spīti visam esmu nolēmusi būt stipra, patstāvīga un neatkarīga?

Vai protu pati ražot, taupīt un dalīties?

Atcerēsimies bērnības pasakas. Kā princeses iedvesmoja savus prinčus? Un uzreiz atmiņā uzpeld pasakas par princesi augstā tornī, kuru sargā uguni spļaujošs pūķis. Skaistais princis uz balta zirga uzvar pūķi un aizved savu princesi sev līdzi.

Ko tādu īpašu šī princese darīja?

1. Princese jau pēc dabas bija vāja un pati sevi izglābt nespēja. Šis solis ir mūsu sieviešu neatkarības un pašpaļāvības noraidījums. Kļūstot vājas, mēs vīriešos modinām spēku un vēlmi par mums rūpēties. Kamēr mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu spēcīgas, mums nav izredžu būt aprūpētām.

2. Princese ticēja, ka princis viņu izglābs.

Vai bieži mēs uzticamies saviem vīriešiem? Vai bieži mēs spējam viņiem uzticēties pilnībā un nekontrolēt viņus? Un vai vīrietis tiešām spēj palīdzēs, ja mēs neticam, ka viņš to varēs un izdarīs?

3. Princese nevis vienkārši sēdēja un gaidīja, bet nodarbojās ar sievietei raksturīgām nodarbēm – izšuva, zīmēja.

Pierastais mūsdienu sievietes dzīvesveids praktiski izslēdz nodarbi ar sieviešu lietām. Drēbes var nopirkt gatavas – tāpēc šūt neko nevajag. Traukus mazgā trauku mazgājamā mašīna, veļu mazgā – veļas mašīna. Izšūti krekli vairs nav modē. Bērnu rotaļlietu veikalos ir tik daudz, ka nav vajadzības tās meistarot pašām. Pat ēst gatavošana pilnā vārda nozīmē vairs nav obligāta. Var iegādāties pusfabrikātus un to visu ātri uzsildīt.

Mūsu dzīve kļūst vieglāka un tehnoloģiskāka un pats svarīgākais – kurp plūst tā enerģija, kuru esam sataupījušas? Un vai protam mēs to papildināt, jo daudzas sieviešu nodarbes patiesībā eksistē tamdēļ, lai mēs ar enerģiju uzlādētos.

4. Viņa nekliedza viņam no torņa un nediriģēja, kā un no kuras puses nocirst pūķim galvu.

Cik bieži mums liekas, ka mēs zinām labāk, zinām kā pareizāk. Es pati sevi bieži vien pieķeru pie domas, ka dažreiz pārāk stipri “palīdzu” tur, kur labāk būtu paklusēt un atspringt.

Pie tam mēs ļoti bieži esam gatavas pievērst pastiprinātu uzmanību katrai viņu kļūdai. Mēs nepievēršam tik lielu uzmanību viņu uzvarām, cik kļūdām. Mūsu mīļākās frāzes: „Es taču tev teicu”, „Tā arī domāju”, „Kā jau vienmēr”, „Atkal” … Cik gan daudzu bruņinieku sirdis šīs frāzes ir salauzušas …

Prasme nepievērst uzmanību viņa kļūdām, īstajā brīdī atbalstīt, nepazemojot – tas ir tas, kas sievieti vīrietim spēj padarīt par pašu labāko.

5. Princese atklāti apbrīnoja prinča varonību un drosmi.

Cik bieži mēs apbrīnojam mūsu vīru prasmi salabot krānu? Vai mēs redzam mūsu vīriešu labās īpašības jeb koncentrējamies uz viņu trūkumiem?

Tas, uz ko mēs koncentrējam uzmanību – vairojas un palielinās. Un, ja pastāvīgi „zāģēsim” un būsim neapmierinātas – radīsies jauni neapmierinātības iemesli. Bet, ja apbrīnosim viņu drosmi, atbildību, prasmi rūpēties – vairosies šīs īpašības.

6. Pēc tam, kad princis viņu izglāba – viņa pilnīgi princim atdevās.

Metās viņam ap kakla un pateicās no visas sirds. Un viņš viņu veda uz savām mājām. Kas viņu izglāba, tas arī kļuva par vīru.

Kad vīrietis nomedī mamutu – vai mēs vienmēr priecīgi pateicamies? Jeb mēs to pieņemam par pašsaprotamu lietu? Vai pārnesto mamutu pat salīdzinām ar vakardienas vai kaimiņa nomedīto?

Izvēlēties vajadzēs mums pašām…

Mēs varam izvēlēties, ko darīt ar to enerģiju, kuru mums devis Dievs. Mēs varam iet pret Viņa gribu un tērēt to pašas. Bet varam pamēģināt citādāk. Varbūt pamēģināt kļūt par princesēm un iedvesmot varoņdarbam savu vīrieti, kurš ir blakus?

P.s. Šis ir O.Vaļajevas publikācijas tulkojums.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Meklējot sev otru pusīti, cilvēks alkst ne tikai pēc intīmām attiecībām, bet arī pēc dvēseliskas tuvības, mīlestības un rūpēm. Tomēr, tieši pēdējā jomā ne reti rodas problēmas un nepatikšanas. Un tas ir tikai tāpēc, ka ne katra sieviete un ne katrs vīrietis par savu mīļoto prot rūpēties bez liekas pārmērības un liekas uzmākšanās.

Pirmais padoms: nepārcenties ar pārlieku otra aprūpēšanu. Nezvani viņam gandrīz vai katru stundu, nekoriģē tikšanās laiku vai mājās pārrašanās laiku, necenties pierunāt paņemt līdzi brokastu maizītes, šalli, uzvilkt cepuri, siltākas zeķes utt., vairāk nekā vienu reizi, vai arī, ja tavs vīrietis ir skaidri licis saprast, ka viņš to nevēlas.

Otrais padoms: necenties partnerim iepotēt savas vēlmes. Jā, viņš ir tavs mīļotais cilvēks, bet viņš ir absolūti cits cilvēks. Ja tu kaut ko vēlies viņam ieteikt vai piedāvāt – piedāvā, bet ne vairāk kā vienu – divas reizes. Ja kāda izklaide, ēdiens, ģērbšanās stils, TV raidījums utt. partnerim, atšķirībā no tevis, nepatīk, tad ir maz ticams, ka situācija mainīsies tavas apsēstās vēlmes piedāvāt “izmēģināt kaut ko jaunu” rezultātā.

Trešais padoms: neveic radikālas pārmaiņas bez partnera piekrišanas. Ja tu vēlies partneri iepriecināt un atbrīvot viņu no liekām rūpēm, pārlīmējot dzīvokļa tapetes, izmetot vecās mēbeles un aizstājot tās ar jaunām un, atvedot pie sevis dzīvot savu mammu utt., tomēr, labāk ir neko tādu nedarīt, kamēr arī partneris nebūs ar mieru veikt šādas pārmaiņas.

Ceturtais padoms: „nepārkāp” partnera personīgās telpas robežas. Pat neiedomājies noklausīties viņa telefona sarunas, lasīt īsziņas, e-pastus. Nepieļaujama ir partnera izsekošana, cenšanās novērst tikšanos vai kontaktēšanos ar kādu cilvēku un citas līdzīgas „rūpēšanās” izpausmes.

Piektais padoms: neuzstādi ultimātus. Nav pareizi domāt, ka labākais veids, kā rūpēties, ir ultimāta veidā aizliegt jebko, kas, tavuprāt, būtu “kaitīgs” tavam partnerim. It īpaši tāpēc, ka, paziņojot, “vai nu es vai nu…”, partneris tiešām var izdarīt izvēli ne tavā labā, un šajā gadījumā tu riskē palikt viena pati.

P.s. Visi šie pieci padomi noderēs ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Runā, ja vīrietis necienīgi izturas pret sievieti, tad veiksme viņam pagriež muguru. Kāpēc tas tā notiek?

Sievietes radošā domāšana ir daudzas reizes spēcīgāka nekā vīrieša, tāpēc tās spēja ietekmēt likteni ir ļoti augsta – gan savu likteni, gan vīra likteni…

Kad sieviete attiecībās izjūt prieku un laimi, kad viņa ir apmierināta, viņas vīrietis kļūst veiksmīgs, viņa priekšā paveras visas durvis, viss kļūst iespējams un veiksme viņam sāk sekot burtiski pa pēdām.

Jo – esot šādā iekšējā stāvoklī, laimīga un apmierināta, sieviete ar savu radošās domāšanas spēku vīrieti svētī ar veiksmi un piesaista viņa dzīvē labvēlīgus notikumus.

Caur sievieti pie vīrieša tiecas vai nu labestības, veiksmes un labklājības plūsma, vai arī visu graujošā posta plūsma…

Sieviete ir ļoti cieši saistīta ar smalkām sfērām un ar pasaules enerģiju, tāpēc viņas domas, viņas iekšējais emocionālais stāvoklis, kas formē fizisko notikumu plānu, ātrāk īstenojas. Ja sieva nav apmierināta ar ģimenes dzīvi, nav apmierināta ar vīru, viņam būs grūti realizēt sevi un būs grūti gūt panākumus…

Kāpēc gudri vīri nežēlo naudu, lai savas sievietes iepriecinātu ar jaukām dāvanām, kāpēc viņi cenšas viņas pasargāt no jebkura nepatīkama darba, notikuma un cenšas pēc iespējas vairāk viņu dzīvē radīt patīkamus iespaidus? Ne jau tāpēc, lai sievām akli izdabātu. Viņi zina, ka apmierināta sieviete – ir visas ģimenes labklājības un laimes avots.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs, sievietes, mīlam pēdējā laikā “paraudāt” par to, ka nav stipru vīriešu, ka nav vīriešu, kas uzņemas atbildību, ka nav vīriešu, kuriem uzticēties… Tam var būt un ir daudz iemeslu un var tos meklēt katrā ģimenē atsevišķi, var meklēt šīs ģimenes vecākos, vecvecākos un var pat atrast vainu Ievas un Ādama attiecībās…Bet šodienas publikāciju es publicēju kā oriģinālu, jo tā ir jālasa oriģinālvalodā. Pēc tās izlasīšanas, sieviešu domas dalīsies un tas būs tikai normāli.

Bet mans mērķis, to publicējot, nevis radīt mūsu vidū divas vai pat vairākas “uguns frontes”, bet gan likt mums visām padomāt un aizdomāties, un katra no mums jau pati zinās – par ko…

——————————-

Вот вы плачетесь, что нет мужчин. А умеете ли вы быть с таким мужчиной, о котором мечтаете? С сильным плечом, а то и двумя. Ведь настоящий суровый герой, не мачо, а именно архетипический герой, — это вечно занятый чувак, не способный дольше двух минут выслушивать ваши слезливые излияния. И если в вашей паре вы вздумаете посягать на лидерство — а именно это вы вечно и делаете — то он быстро поменяет вас на более покорную цыпочку, которая сможет подчиняться ему хоть в чем-то. Да, пожалуй, даже будет и бояться его. Только где взять таких цыпочек?

Обычно вопрос лишь в том, как долго она сумеет притворяться, чтобы прибрать его к рукам. Обычно притворщицам терпения не хватает, и альянс с героем терпит крах, но жалко мне их не за это. А за то, что уже давно женщины лишили себя возможности получать истинное и искреннее удовольствие от союза с сильным мужчиной.

Те из нас, кто выбирает жить с алкоголиком, неудачником или дураком, заранее убеждены в своем могуществе и мужской немощности и просто ищут этому подтверждение. Если копнуть глубже, то это вопрос доверия мужчине, которого – доверия – из поколения в поколение не было в семье. Несчастливые союзы, как правило, это династии, целые династии женщин, в которых принято называть мужчину “придурком”, “сволочью”, а также “мужчинкой” – я это слово просто физически брезгую, и меня отвращает от тех, кто его употребляет. В счастливых редких семьях, где гендерные роли сохранились, все держится именно на доверии женщины своему мужчине и уважении к нему.

Те из нас, кто вступает в союз с сильным мужчиной, надеясь его изменить, сломать, подчинить – ну со мной -то он гулять не будет! — мало того, что дуры, блин, так еще и дуры, лишенные главного женского удовольствия— подчиняться. Представляю, какой вопль издали сейчас десятки женщин, читающих этот пост. Че, я кому-то буду подчиняться?? Щас.

Тем не менее. Умение подчиняться мужчине и умение быть зависимой от него заложено в нас природой. Женщина, вынашивающая ребенка, беспомощна, и если она в это время будет напрягаться и качать права, у нее может случиться выкидыш. Качание прав и горящая изба не предусмотрены природой как основной вариант женского поведения, а то, что женщина на все способна – так это страховочные пояса на случай надобности.

Сегодня же мы не признаем за мужчинами права на лидерство, в том числе и право решать, как и что будет складываться в нашем союзе. Мы не признаем за ними даже права на выбор. На любой выбор. Пусть будет по-моему, быть по-моему вели — и старуха с разбитым корытом, и девочка с семицветиком все время выбирают, выбирают, настойчиво хотят, указуют перстом и поджимают губы.

А вот антигероиня нашего времени: женщина, принимающая выбор партнера, умеющая подстроиться под него, даже не обязательно понимая его. Мусульманская фактически модель поведения. Никто не говорит о гареме, просто ну хоть раз- ну вот хоть раз после свадьбы или в длительном союзе вы смотрели на своего мужчину снизу вверх, или опускали глаза, замолкали от страха, что сделали что-то не то и он будет сердиться? Вы боитесь его гнева? Или кидаетесь вперед грудью и вопите, пусть даже мысленно – да как ты смеешь со мной так обращаться? Вам доставляет удовольствие самозабвенно доставлять ему удовольствие? Вам не хочется просто расслабиться и принять все так, как он предлагает? Хотя бы на один день?

Я сама была такою триста лет тому назад. Я ни фига не боялась своего мужа. Я страшно гордилась тем, что в любое время дня и ночи могла ему позвонить, увязаться с ним на вечеринку или встречу друзей, в доме все делалось по-моему. В результате мужское мнение в нашей семье превратилось в фантом, я разочаровалась, муж устал и мы разошлись. Я не сдамся, не подчинюсь ему, говорила я себе. Но вместе с властью над своей жизнью и получила и ответственность по полной программе так, что взвыла.

Вы хотите, чтобы мужчина взял на себя ответственность? Но дайте же ему уже наконец власть. Если ваш спутник достаточно сильный, чтобы эту власть взять самому вместе с ответственностью за вас, перестаньте кудахтать и все время хотеть выигрывать в спорах.

Сдайтесь, девушки. И еще важное: не правда ли, если женщина с детства будет знать, что это мужчина – а не она – несет ответственность за нее, за их детей и их жизнь, а сама она отвечает только за то, чтобы ему было хорошо —не правда ли, при таком раскладе резко сократится количество браков со всякими недоумками.

И отдельная, наболевшая, остроспециальная просьба к мамам мальчиков. Кончайте делать из них инвалидов волевого и физического фронта. Мамы упитанных девятилетних мальчиков, несущие за ними их рюкзаки, открывающие перед ними двери, оспаривающие при сыне мнение своего мужа — перестаньте это делать. Иначе нам не за кого будет отдавать наших дочерей!

(Autore Muhina Jeļena)