Paliec uzticīga savām vērtībām. Esi godīga. Centies no visa spēka. Dari visu, kas tevi var tuvināt savam sapnim.

Rūpējies par sevi, par savu ģimeni un saviem draugiem. Izturies pret cilvēkiem ar cieņu. Uzvedies tā, lai cilvēkiem ar tevi būtu labi. Nopelni godīga un laba cilvēka reputāciju.

1.Rīkojies tā, kā tu uzskati par vajadzīgu. Nekad nebaidies darīt to, ko sirds dziļumos uzskati par pareizu, it īpaši, ja tas skar otra cilvēka jūtas. Kad mēs zinām, ka rīkojamies nepareizi, nav soda smagāka par ievainotām jūtām  un dvēselēm.

2. Netenko un neizdari virspusējus spriedumus. Lielie prāti apspriež idejas, vidējie prāti apspriež notikumus, bet ierobežotie – cilvēkus. Dzīve ir pārāk īsa, lai to tērētu citu cilvēku apspriešanai, tenkām un bezjēdzīgai mēles kulstīšanai. Ja tev kaut kas nav skaidrs, pajautā. Ja neesi ar kaut ko apmierināta, izsaki savas domas. Bet neapspried cilvēkus aiz viņu mugurām.

3. Atbalsti citus cilvēkus. Ja vēlies uzmundrināt sevi, uzmundrini apkārtējos. Būt brīvai un laimīgai nenozīmē nomest važas. Tas nozīmē cienīt citus un dāvāt viņiem laimi un brīvību. Dāvinot apkārtējiem ticību, cerību un mīlestību, tu šai mūsu pasaulē kultivē jaunas idejas, attiecības un sapņus.

4. Uzmundrini tos, kam tas ir nepieciešams. Labs un laipns vārds brīdī, kad cilvēks ir cietis neveiksmi, ir daudz svarīgāks par diferambām pēc veiksmīgi pabeigta darba. Mums visiem dzīvē ir brīži, kad zaudējam cerību un tad ir nepieciešams, lai kāds mums pie pleca pateiktu: „Esmu ar tevi. Tu neesi palicis viens pats ar savu problēmu”. Ja tas iespējams, kļūsti par šādu cilvēku.

5. Skaties uz visu no pozitīvā skatu punkta. Noskaņojies uz pozitīvo domāšanu, saki labu, iemācies atvainoties un ātri piedot. Pilnīgojies un mudini uz darbību gan pati sevi, gan citus cilvēkus. Izrunā skaļi: „Pesimizm, man tev nav laika! Man ir jāpaspēj izdarīt tik daudz laba!”

6. Pieņem savu unikalitāti. Ja tu to neizdarīsi, tu visu savu dzīvi zaudēsi, lai kļūtu par kāda kopiju. Novērtējot savu unikalitāti, netērējot laiku tam, lai līdzinātos kādam, tu atklāsi sevī neatkārtojamus talantus, kādi piemīt tikai tev, vienīgajai.

7. Darbojies rotaļīgi. Ja tu darbojies bez degsmes un gandarījuma, tu nedzīvo – tu vienkārši eksistē. Ja tu patiešām vēlies mainīt savu dzīvi, vispirms tev jāmaina sava domāšana un savas darbības. Ja tu kādu dienu sapratīsi, ka esi gatava tērēt visu savu enerģiju un laiku tam, kas tevi saista, tu ļoti spēcīgi bagātināsi savu dzīvi.

8. Neesi uzstājīga. Kaut kas labs notiek tad, kad tu gaidi to vismazāk. Un rezultātā tas, izrādās, ir daudz labāk, nekā tu spēji iedomāties. Katru dienu Dievs mums dod iespējas. Lai tas ir atgādinājums tev par to, ka nav nekas jāuzspiež ar varu. Ir vienkārši jādara viss ar patiesu mīlestību un jāļauj iespējām uzplaukt visā to krāšņumā.

9. Met malā vēlēšanos būt vienmēr it visā vienīgajai pareizajai. Ja tev ir taisnība, tas nenozīmē, ka kādam citam nav taisnība. Patiesībai ir ļoti daudz šķautņu. Tu nevari spriest par citiem, pamatojoties vienīgi uz savu pieredzi. Citiem cilvēkiem var būt pilnīgi atšķirīga dzīve. Savas domas izsaki atklāti un pieklājīgi, bet iegaumē – ja tavs mērķis ir izsmiet citus un pierādīt to, ka viņiem nav taisnība, ar šo tu pasauli un sev apkārt esošo padari tikai sliktāku.

10. Esi uzticīga un godīga. Tu nevari dot solījumu mīlēt kādu līdz viņa pēdējai dzīves dienai, bet tu vari mīlēt viņu līdz savas dzīves pēdējai dienai. Kad runa iet par attiecībām, uzticība ir nevis tiesības, bet gan pienākums. Uzticama un godīga mīlestība.

Un neaizmirsti – Dievs redz un dzird visu. Gan tavus labos vārdus, gan ne tik labos. Gan tavus labos darbus, gan ne tik labos. Gan tavas labās domas un centienus, gan ne tik labos. Esi vienmēr godīga – gan pret sevi, gan apkārtējiem, gan Dievu. Tu redzēsi – tā ir labāk un pareizāk. Pavisam drīz.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vai esi ievērojusi, ka visas dzīves garumā esam tik aizņemti, ka mēs ne tikai neredzam dažādās, labās iespējas, kuras uzrodas mūsu ceļā, bet arī to, ka mēs pašus labākos, produktīvākos savas dzīves gadus nodzīvojam, dzenoties pakaļ lietām, kurām galu galā nav absolūti nekādas nozīmes?…

Un tas brīžiem ir TIK acīmredzami un dažreiz pat muļķīgi, bet mūsdienu sabiedrība, visa iekārtas sistēma vienkārši neļauj mums nekādas iespējas rīkoties savādāk – tā, kā sirds un dvēseles dziļumos gribētos mums. Un mēs tērējam savu enerģiju, laiku un spēkus tam, ko galu galā reti kurš vispār novērtēs.

Visi šai dzīvē kaut kur skrien un kaut kur steidzas… Vieni kaut kam pretim, bet citi mūžam no kaut kā prom. Ir jāapstājas un jāpārstāj domāt un cerēt, ka pienāks diena, kad viss būs savādāk. Ir jāizlemj sev – vai vēlamies rakstīt savas dzīves vēsturi pašas vai būt vienkārši par vēstures daļu.

Kuras ir tās lietas, kuras cilvēks savā dzīvē nav spējīgs atgriezt vai atjaunot?

Nav iespējams atgriezt akmeni, kad tas ir mests. Uzmani visas savas darbības attiecībā pret citiem cilvēkiem. Lai tev nebūtu nepieciešamības staigāt un meklēt to akmeni, kurš aizlidoja kāda virzienā.

Nav iespējams paņemt vārdu atpakaļ tad, kad tas ir izteikts. Seko savai valodai, lai tev pēc tam nav par sevi kauns un jāatvainojas. Prast atvainoties ir ļoti labi un tas prasa sava veida drosmi atzīties, bet ir labāk, ja šādas situācijas nerodas.

Nav iespējams atgriezt laiku, kad tas ir pagājis. Ja tu uzskati, ka laiks beidzas tad, kad cilvēks ir miris, tad patiesība ir tā, ka laiks beidzas katru minūti, katru sekundi. Daudzi baidās no tā, ka dzīve var beigties, bet ir jābaidās no tā, ka dzīve var paiet nemaz nesākusies. Palūkojies uz to, kā un kam tu tērē Dieva doto laiku – stulbiem seriāliem un nevajadzīgām, ciniskām ziņām, klačām un cietsirdīgai kritikai, draugiem, kuri stundām ilgi pa telefonu „izlej” uz tevis visas savas problēmas…, bet pēc tam mēs cenšamies attaisnoties, ka mums nav laika, lai to veltītu sev un savai dvēselei.

Nav iespējams atgriezt cilvēku, kurš ir miris. Atskaties un palūkojies uz tiem cilvēkiem, kuri tev ir apkārt. Ir cilvēki, kas labāk izturas pret savām automašīnām, nekā pret tuviniekiem, pie tam uzskatot, ka viņus mīl.

Nav iespējams atgriezt labāko un interesantāko iespēju, kāda tev ir gadījusies. Ievēro un atpazīsti tās iespējas, kuras nonāk tavā ceļā un, kuras var mainīt tavu dzīvi uz labāku pusi.

Nesen es izlasīju kādu pritču un es gribētu tev to pastāstīt.

Vecākais eņģelis stingri skatās uz padoto.

– Ziņo. Divos vārdos.

– Dzīvs. Staigā uz darbu. Uz kaut ko cer.

– Uz ko?

– Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – neredz. Saka, ka darbā piekūst.

– Un kas darbā?

– Kā jau visiem. Priekšniecība. Stress. Runas.

– Priekšniecība stingra?

– Kā jau priekšniecība. Kā visur. Baidās viņš nez kāpēc…

– Bailes dzini prom?

– Protams. Arī ceļā uz ofisu. Ar spārniem virs galvas vicināju. Pat mākoņus dzenāju. Nācās pat ar spārnu pa ausi pārvilkt, lai saulīti ieraudzītu.

– Simpātiska svešiniece ceļā? Uz papēdīšiem. Ar kairinošu smaržu aromātu?

– Protams! Ar pierēm liku saskrieties.

– Un?

– Nu nekā. „Piedodiet” un tālāk savās domās iekšā.

– Un pēc darba?

– Veikali. Televizors. Netīri trauki. Internets. Miegs.

– Televizoru lauzi?

– Protams. Jaunu nopirka, nez kāpēc…

– Internetu atslēdzi?

– Piecas dienas pēc kārtas. Viņš sāka ilgāk tupēt darbā. Līdz vēlam vakaram. Viņiem tā varot.

– Tā… Un brīvdienās?

– Miegs līdz pusdienlaikam. Dzīvokļa uzkopšana. Vakarā – draugi, bezjēdzīgas sarunas, šņabis. Mājup vēlu naktī. No rīta ar galvassāpēm zem deķa. Vai pie televizora. Vai datora.

– Un viņa?

– Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un to pašu lielveikalu pēc produktiem staigā.

– Rindā liki saskrieties?

– Viss kā nākas. Un pa virsu vēl autobusa pieturā, svētku dienās.

– Rokas līnijas pārbaudīji?

– Jā, sakrīt! Tur jau tā lieta… Tā ir tāda pilsēta… Tāds dzīves veids… Es vairāk nevaru! Neizpildāms uzdevums!

– Kas vēl nebūs! Kur tavs spēcīgo iedarbības līdzekļu saraksts?

– Lūk, šef. Gripa ar temperatūru un murgiem. Izmežģījums, lūzums. Automašīnas avārija. Bankrots. Ugunsgrēks. Nemieri ielās. Finansu krīze. Pilsoņu karš…

– Gana. No šī brīža uzskati, ka mīlestības labā ārkārtējiem paņēmieniem atļauju esi saņēmis! Tikai izvēlies kaut ko vienu.

***********

Darīsim visu, lai tiktu laukā no mums šķietami svarīgā „žurku danča”, atradīsim sevi un atvērsimies jaunām iespējām, kuras mums tiek dāvātas un, tad mūsu eņģelim nebūs jāpielieto ārkārtēji paņēmieni!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dažreiz mēs cenšamies izdarīt pārāk daudz un tā visa rezultātā žonglēšana ar visādām darīšanām un uzdevumiem pārvērš mūsu emocionālo un fizisko labsajūtu pilnīgā haosā.

Mēs cenšamies izdarīt vairāk un vairāk, labāk un labāk. Tiecamies būt gudrākas un lietas padarīt paklausīgākas. Mēs samierināmies ar papildus uzdevumiem un uzņemamies svešu problēmu risināšanu. Laika kļūst mazāk, dzīve arī nestāv uz vietas, pārmaiņas nekādas nenotiek un tam visam kā piedevu saņemam stresu.

Vai tev ir tik daudz laika? Kam pieder tavs laiks? Kuram ir jāveic izvēle, ko darīt ar tavu laiku?

Lūk, 5 soļi, kuri palīdzēs tev novērtēt esošā laika apjomu, radīt prioritātes un virzīties efektīvākā virzienā, bet dzīvojot mazāk saspringtu dzīvi:

1 solis. Tavas attiecības ar laiku. Atbildi uz jautājumiem: kādas ir tavas attiecības ar laiku šobrīd? Vai laiku tu sajūti kā ienaidnieku vai draugu? Vai tu uzskati, ka tavs dzīves temps ir optimāls vai arī tu jūti, ka atrodies laika spīlēs?

2.solis. Kamdēļ tev nepieciešams vairāk laika? Kuras trīs lietas tu gribētu izdarīt, bet tev tam nekad nepietiek laika? Kāpēc tev tās ir tik svarīgas?

3.solis. Kas aizņem tavu laiku? Sastādi visu to darīšanu un uzdevumu sarakstu, kas tev regulāri atņem laiku. Piemēram, darbs, televizora skatīšanās, nodarbes ar bērniem, tikšanās ar draugiem, hobijs, sabiedriski pienākumi, ēst gatavošana, mājas uzkopšana utt.

· izdali tās trīs lietas, kuras „apēd” lielāko tava laika daļu;

· izdali tās trīs lietas, kuras tev noteikti jādara;

· izdali tās trīs lietas, kuras tu gribi darīt visvairāk.

4.solis. No kā tu varētu atteikties? Kuras ir tās trīs lietas, kuras tev šobrīd ir tik nesvarīgas, ka no tām varētu atteikties? Dažreiz mūsu darbu un uzdevumu sarakstam ir nepieciešamas tikai nelielas korekcijas, bet dažreiz ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Šai etapā tev jāatsakās no:

· Pasākumiem, kurus tu vairs nevēlies apmeklēt;

· Papildus darba, kurš aizņem daudz laika, bet, kurš nes tev mazu peļņu;

· Mācību kursiem, kuros esi pierakstījusies, bet saprati, ka tev tie nelīdz;

· To seriālu skatīšanās, kuri tev ne visai patīk utt.

· Pārdomām par to, kā adaptēties jaunajā kolektīvā un uzlabot attiecības ar kolēģiem utt.

Padomā, varbūt tu vari dažus no saviem pienākumiem deleģēt vīram vai bērniem? Bet, varbūt, dažu mājas darbu veikšanai ir iespējams pieņemt palīdzi vai uzticēt darba uzdevumus darba kolēģiem?

5.solis. Ļaujies patīkamajam. Tu tagad novērtēji kur atrodies, ko vēlies un ko nevēlies un atbrīvojies no dažām (vai daudzām) nevajadzīgām lietām. Tagad pameklē to, kas:

· Dara tevi laimīgu un atbrīvotu;

· Svarīgas tev;

· Liek tev sajust patīkamu uztraukumu;

· Liek tev „augt”;

· Ļauj tev dzīvot to dzīvi, kuru tu vēlies;

· Ļauj tev būt tādai, kāda tu esi!

Tad sakoncentrējies uz tām!

Tas ir tavs laiks, tava dzīve un tikai tev ir tiesības tajā izvērtēt un iezīmēt prioritātes.

Uz tikšanos tepatās,

Aija