Diezgan bieži mūsu bloga lasītājas sūta man paldies vārdus un atzīstas, cik ļoti izlasītais rakstiņš vai saņemtās otrdienas rīta vēstules (tām var pieteikties šajā atvērumā >>>) uzruna palīdzēja vai noderēja konkrētā brīdī vai dzīves situācijā. Bet patiesība, meitenes, ir tāda, ka, diemžēl, tas vien nepalīdzēs…

Ja šobrīd viss ir slikti.

Mēs visas esam dzirdējušas un arī zinām, ka cilvēks tikai pats personīgi var sev palīdzēt. Pašreizējā dzīves situācija ir rezultāts tam, kas radies no šī cilvēka rīcības vai arī bezdarbības.

Jo sarežģītāka ir tava patreizējā dzīves situācija, jo labāk ir tev. Un neviens cits to nespēs atrisināt vai tikt galā ar to tavā vietā. Palīdzēs tikai rīcība jeb darbība. Tās darbības, kuras tu veic pati personīgi, lai to visu izlabotu vai mainītu.

Ja palūkosimies uz veiksmīgu cilvēku biogrāfijām, tad aiz viņu mugurām bija daudz grūtību un neveiksmju. Un pilnīgi iespējams, ka daudz smagākas, nekā tev. Tieši tas kalpoja par katalizatoru viņu izaugsmei un attīstībai. Tieši tas bija iemesls tam, ka viņi sāka rīkoties. Bet šīs darbības deva rezultātus un padarīja viņus par tiem, kas viņi ir šodien.

Šādu stāvokli bieži vien sauc par “kad esi piespiests pie sienas”. Kad no esošās situācijas nav kur noslēpties, aizbēgt, kad tev nav kur likties. Un galu galā tev nav citas izvēles, kā tikai viena – atrisināt to, sakopojot visus savus spēkus, pieverot acis uz visām savām vājībām, slinkumu, kaut kādiem citiem iemesliem, kas agrāk šīs situācijas risinājumu kavēja. Un mēs katra šādās situācijās esam bijušas. Un tas ir labi, ja arī šobrīd tu esi šādā situācijā. Ja tas ir tā, tad zini – tas ir nopietnu pārmaiņu sākums.

Ja šobrīd viss ir “normāli”.

Vārds „normāli” ir bīstamāks par vārdu „slikti”. Šajā „normāli” situācijā cilvēks vispār netiecas neko mainīt un kaut kā kustēties uz priekšu. Viņam pēc tā nav nekādas nepieciešamības, jo viņam ir normāli. Un tas ir bīstami, jo pilnībā apstādina jebkādu attīstību vai virzību.

Bet, ja mēs uz mirkli iedomāsimies, cik daudz skaistā ir šajā pasaulē. Vai esi vakaros vērojusi saules rietus? Tie ir pasakaini! Visa debesu pamale iekrāsojas visdažādākajos toņos. Un katru vakaru šī aina ir citādāka. Un tas ir tik brīnišķīgi! Un saules lēktiQ Un putnu dziesmas no rītiem vai vakaros! Un ziedošas pļavas! Miglas vakari… Un tad nāk sapratne, cik pasakainā pasaulē mēs dzīvojam!

Un es minēju tikai pavisam nedaudz Dieva radīto brīnumu. Es es vēl nemaz neminēju citus spilgtu emociju iegūšanas veidus – ceļošanu, ūdens izpriecas, panākumus biznesā, kādā skaistā hobijā… Vai tiešām tev to visu negribas? Vai tiešām tu ļausi sev domāt, ka tev tas nav vajadzīgs vai, ka tu neesi to pelnījusi, un, ka tev tas „nespīd”? Vai samierināsies ar likteni (bet to taču veido tu), ka tev pienākas tikai tas, kas tavā dzīvē ir tagad?

Izvēle, protams, atkarīga no tevis. Bet es iesaku izvēlēties dzīvi! Un, ja tu par kaut ko sapņo, tad nesamierinies ar to, ka tu to nevari sasniegt. Tu vari un tu to izdarīsi! Un vienalga, cik daudz laika tas prasīs. Un vienalga, cik daudz kļūdas ir jāpieļauj vai cik problēmas ir jāatrisina. Tev jāizdara viss, lai panāktu vēlamo un plānoto. Tieši tādai ir jābūt attieksmei. Un tieši ar tādu noskaņojumu un apņemšanos ir jāveic savas darbības.

Bet kādas darbības tad ir jāveic?

Tas var likties dīvaini, bet jebkādas. Dari kaut vai kaut ko, kas palielina tavas izredzes sasniegt vēlamo. Negaidi kāda padomu, negaidi kāda reakciju vai atbildi, vēl jo vairāk – kāda atļauju. Paņem savu dzīvi un situāciju savās rokās un zem savas kontroles. Un sāc rīkoties. Ne rīt. Ne pēc nedēļas. Ne pēc remonta. Ne pēc atvaļinājuma. Ne pēc tam, kad būsi pensijā. Sāc šodien! Tagad! Tūlīt. Kad izlasīsi šo rakstu līdz galam.

Kāpēc jebkuras darbības? Kā tas ir? Ļoti vienkārši. Ja tev nav pieredzes, ja tev ir bailes izdarīt kaut ko ne tā, nepievērs tam uzmanību, bet rīkojies. Pat pieļautās kļūdas ir pieredze. Bet pieredze – pareizu darbību pamats. Tātad, jo ātrāk tu sāksi rīkoties, jo ātrāk iegūsi pieredzi, jo ātrāk nāks izpratne, kā to pareizāk izdarīt, jo ātrāk to izdarīsi, kas jāizdara un sasniegsi nepieciešamo. Un tieši tā tas darbojas.

Pietiks izšķērdēt laiku tam, kas liek tev stāvēt uz vietas situācijā “normāli” vai “slikti”. Sadusmojies! Saproti, visbeidzot, ka pašreizējo situāciju ar savu rīcību un darbiem esi izveidojusi tu un neviens cits. Un tikai tu to vari labot. Neviens to tavā vietā ne par kādu samaksu neizdarīs. Tikai tu vari visu paņemt savās rokās, atbrīvoties no sevis žēlošanas un visu izmainīt.

Bet sākt vajadzēs ar sevi pašu. Tieši tāpēc es visu laiku apgalvoju, ka „jāpaņem ir sevi rokās”. Jo jebkurš ceļš sportā, garīgajā dzīvē, biznesā, attiecībās sākas tieši no mums pašiem. Tieši no tā, kas ir mūsu galvās, kādas ir mūsu domas, nostāja un, kādas darbības veiksim tieši mēs.

Es no visas sirds novēlu tev izkļūt no šī “apburtā loka”, palūkoties uz pasauli caur sevis prizmu un saprast, ka tikai tie soļi, kurus tu spersi tieši tagad, noteiks to, kur tu būsi rīt. Mūsu dzīve ir ik minūtes izvēle. Un šī izvēle nosaka mūsu ceļu. Un, ja tu šo izlasīji līdz pašām beigām, tad ir pienācis laiks to sākt darīt un būt šai izvēlei uzticīgai, kamēr to sasniegsi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vienmēr, jaunu gadu iesākot, gribas turpināt dzīvot kaut kā citādāk – labāk, piepildītāk, bagātāk, pareizāk, brīvāk (katram būs sava motivācija) – un tas ir pareizi, jo jauns gads, taču, ir jaunas iespējas.

Bet, ja nu tev krasas pārmaiņas nepatīk? Tad, lūk, 12 padomi, kā mēs savu dzīvi varētu krietni vien uzlabot vai pat mainīt, īpaši lielas pārmaiņas neieplānojot.

Uzreiz brīdinu, ka, jau pirmos punktus ieraugot, tu vari iedomāties „ATKAL tas pats!” Vai “Nekā jauna!” Bet nesteidzies ar secinājumiem. Lasi un katru punktu pārdomā, un tu sapratīsi, ka katram no tiem ir sava jēga jeb iedarbība, ko šādas pārmaiņas atstās uz dzīvi kopumā un pat, ja tu savā dzīvē ieviesīsi tikai vienu no tiem, tad pilnīgi iespējams, ka tikai tas vien radīs diezgan krasas pārmaiņas. Intriģējoši? Nu tad ķeramies klāt!

Plāno jauno dienu iepriekšējā vakarā.  Ja darba dienu plānosi no rīta, tu visu sasteigsi un radīsi sev lieku stresu. Jau iepriekšējā vakarā uzraksti savas nākamās dienas uzdevumu plānu.  Tas ne tikai ļaus visu mierīgi pārdomāt, bet arī tikpat mierīgi aizmigt.

Izgulies. Pilnvērtīga miega trūkums ietekmē darba ražīgumu un uzmanības koncentrēšanas spēju. Regulārs miega trūkums veicina mūžīgo kavēšanu un lieku stresu darbā. Lielākajai daļai cilvēku pilnvērtīgam miegam nepieciešamas ne mazāk kā astoņas stundas.

Nekādas „Vēl 10 minūtes!” Ir ļoti viegli no rīta pārlikt modinātāju par 10 minūtēm uz priekšu, tad vēl…vēl… un rezultātā zaudēt veselu stundu. Pie tam, tik īsi miega posmi ir absolūti neefektīvi. Jebkurš cilvēks var kļūt par „cīruli”. Uzliec modinātāju agrāk un mosties uzreiz pēc pirmā zvana. Sākumā tas nebūs viegli, bet pēc dažām nedēļām tu mierīgi sevi spēsi noskaņot uz jauno režīmu.

Vingro. Tie, kas dienas gaitā veic aktīvas fiziskas darbības, spēj daudz biežāk demonstrēt asu prātu un pacietības krājumus, nekā pārējie, kas to nedara.

Ievies savu rīta rituālu. Nav svarīgi kas tas būs: kafijas baudīšana, rīta rosme, pasta izskatīšana, rīta avīzes lasīšana…galvenais, lai tev būtu savs klusais laiks, kuru vari pavadīt vienatnē ar sevi.

Brokasto. Labas brokastis uzlādēs tevi ar enerģiju. Pieņem lēmumu gatavot sev veselīgas brokastis, izvairies no smaga ēdiena, kura pārstrādei tiek zaudēta visa tik nepieciešamā enerģija.

Ierodies ofisā laikā. Ja tu ievērosi arī augstāk minētos ieteikumus, tad gājiens uz darbu tev kļūs par uzmundrinošu pastaigu, nevis skrējienu ar šķēršļu pārvarēšanu.

Salīdzini savus mērķus ar priekšniecības vai padoto mērķiem. Mēs visi zinām teicienu, ka ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Neaizmirsti, ka tu strādā komandā un, lai tu būtu pārliecināta, ka tavas kustības virziens ir pareizs, apspried mērķus un prioritātes ar saviem kolēģiem.

Sāc ar vissarežģītākajiem uzdevumiem. Neatliec uzdevumus, kas tevi uztrauc visvairāk, uz dienas beigām. Lai tie visas dienas garumā „nekarātos” virs tavas galvas, kā tumši mākoņi, labāk sāc ar tiem.

Izvairies no rīta sapulcēm. Rīta laiks ir pats produktīvākais un ir muļķīgi to tērēt rīta sapulcēm, kuras var pārcelt uz dienas otro pusi.

Atvēli atsevišķu laiku e-pasta pārbadīšanai. Pārstāj to darīt visu laiku. Vispareizāk tam atvēlēt konkrētu laiku. Ja tu uztraucies par to, ka klienti nesaņems atbildi pietiekoši ātri, tad pārbaudi pastu katru stundu, bet ne biežāk.

Izmanto pusdienu pārtraukumu. Ļauj šajā laikā sev atpūsties un pastaigāties. Var pat „ieiet” internetā un nosūtīt dažas vēstules. Tomēr neizmanto šo laiku tamdēļ, lai censtos izlasīt visu jauno.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Galvenais jebkuras sievietes uzdevums – iemācīties ar savu enerģiju strādāt. Iemācīties to uzkrāt, netērēt to veltīgi, un atdot to tam, kam vēlamies dot. Lai to izdarītu, mums ir jāapgūst prasme dzīvot enerģijas taupīšanas režīmā.

Šodien parunāsim mazliet par to no tīri praktiskā viedokļa un visas kopā izdarīsim vienu svarīgu vingrojumu jeb sevis pētījumu.

Paņem papīra lapu un pieraksti uz tās to, kas dod tev enerģiju. To, no kā tu jūties labāk, kas palīdz tev tikt galā ar stresu, ar negatīviem pārdzīvojumiem, sajūtām. Pieraksti to bez jebkādas cenzūras, ka „tas ir slikti”,” „tas ir grūti izdarāms”, „tas ir ilgi”, „tas ir dārgi”, “tas ir tālu” utt.

Piemēram:

Pastaiga

Sports

Šokolāde

Vanna

Kontrastduša

Iepirkšanās

Mājas uzkopšana

Dejas

Ēdiena pagatavošana

Kaut kā jauna apgūšana

Iemīļotā mūzika

Jauka saruna

Darbošanās dārzā

Dienasgrāmatas aizpildīšana

Foto albūmu šķirstīšana

Trauku mazgāšana

Smaržīga kafijas vai tējas tase

Frizētava

Rokdarbi (adīšana, tamborēšana, izšūšana utt.)

Un tā tālāk. Atceries, ko tu dari, kad tev ir slikti. Atceries kas ir tas, kas tev palīdz ar savām dzīves nebūšanām tikt galā.

Bet uz otras lapas uzraksti to, kas tev enerģiju atņem. Pēc kā tu jūties nogurusi, salauzta, nelaimīga, iztukšota. Vai arī – par ko tu pati sevi pēc tam „grauz nost”, sev pārmet.

Piemēram:

Strīdi

Klačošanās

Domstarpības

Situācijas, kad tu nespēj pateikt „nē”

Klusēšana, kad iekšā viss „vārās”

Darbs – un labāk precizēt konkrētāk, kādi tieši momenti (piemēram, stingrs priekšnieks, garš ceļš uz darbu, gara darba diena, maza alga)

Kontakts ar konkrētiem cilvēkiem (labāk uzskaitīt)

Slinkums

Pārēšanās vakaros pirms gulētiešanas

Bailes no apkārtējo nosodījuma

Vīra gaušanās

Čīkstuļu uzklausīšana

Jauno ziņu lasīšana

Nekārtība mājās

Neērts vai nemoderns apģērbs vai visa garderobe kopumā utt.

Lai ieraudzītu, kas tavu enerģiju „apēd”, kas to atņem, izej cauri visām savas dzīves sfērām. Izdari šo revīziju – nepažēlo tai laiku un tu ieraudzīsi to robežu, uz kuras atrodas tavs personīgais enerģijas taupīšanas režīms.

Tas ir tāds dzīves režīms, kad tu:

• netērē savus spēkus liekiem cilvēkiem.
• nedari nevajadzīgas kustības.
• maksimāli dari to, ko mīli, kas tev patīk.
• Prioritāri savu uzmanību un enerģiju veltī tev tuviem cilvēkiem (piemēram, vēlies patikt vīram, nevis priekšniekam).
• dari to, kas ir lietderīgs, taču var būt ne ļoti patīkams (piemēram, ej pie ārsta)
• pārstāj uztraukties par to,ko par tevi domā vai runā citi (lielākā daļa cilvēku šajā laikā domā par to, ko TU domā par viņiem)
• atsakies no tukšām sarunām, nosodīšanas, strīdiem.
• filtrē informāciju, ko tu saņem.
• mācies pastāvīgi papildināt savu enerģiju, izmantojot tos veidus, kas tev patīk.
• Mācies par sevi rūpēties, “dzirdēt” savu ķermeni un savu dvēseli – vēlmes, jūtas, sajūtas.

Katru reizi, kad tu gatavojies izdarīt kaut ko svarīgu vai ne visai vienkāršu, pajautā sev: vai tas, ko es darīšu, dos man enerģiju? Vai tas ir noderīgs man, maniem tuviniekiem? Vai man tas patīk?

Kad tu iemācīsies dzirdēt un apzināties savas vajadzības, vēlmes un tu sapratīsi, kādās vietās, brīžos tu enerģiju tērē un kad tu to saņem vai iegūsti, tava dzīve ritēs jaunā režīmā. Ļoti patīkamā un noderīgā. Ne tikai tev pašai, bet arī taviem tuviniekiem. Tāpēc ka tu pārstāsi to izšķērdēt uz sīkumiem un nepareizās vietās. Tu varēsi to uzkrāt un dāvāt tiem, kurus tu mīli.

Un vēl – kad mēs tērējam savu enerģiju sev tuviem cilvēkiem, tās kļūst vairāk, tā vairojas un pieaug. Un tas ir signāls, ka enerģija tika tērēta pareizi, noderīgi un pareizā virzienā.

Ceru, ka šie padomi tev palīdzēs, jo ne vienmēr jau mums sanāks darīt to, ko gribas un nedarīt to, ko negribas, bet, ja zināsim, kas ir mūsu enerģijas devēji (sarakstiņš, ko augstāk sastādījām), mēs vienmēr, savu enerģiju varēsim atgriezt vai arī „ieslēgt” taupības režīmu brīžos, kad tā sāk izsīkt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Lieli cilvēka ienaidnieki ir baiļu un vainas sajūtas. No kā tik mēs nebaidāmies: baidāmies saslimt, novecot, nomirt. Vēl mēs baidāmies zaudēt tuvus cilvēkus, draugus, palikt vientuļi, zaudēt naudu. Un daudz, daudz ko citu…

Tiem, kuriem ir tīrāka dvēsele un ir arī sirdsapziņa, ir vainas sajūta pret vecākiem, bērniem, pazīstamiem cilvēkiem un pat pašiem pret sevi. Šodien par to, kā šo sajūtu pārvarēt un ko ar to darīt.

Kas mums traucē dzīvot savu dzīvi

Cilvēka dabā ir tiekties pēc brīvības. Bet, par cik viņš baidās zaudēt daudzas lietas, kaut vai, piemēram, drošību, nereti no šīs tik ļoti gribētās brīvības atsakās.

Brīvība vilina, bet cilvēks baiļu dēļ no tās atsakās. Un tad sāk ilgoties dvēsele, sākas sirdssāpes, bet bailes cilvēka iekšienē atbrīvoti "nopūšas." Tādējādi, cilvēks izvēlas ticēt bailēm, bet ne sirds balsij un dvēseles alkām. Un tad brīvība nomirst.

Cilvēka zemapziņā ļoti cieši un ļoti dziļi ir iesakņojies mīts par mūžīgajām ciešanām un nospiestību, bet ir pienācis laiks to visu izkliedēt. Šodien daudzi ne tikai sapņo dzīvot, ieklausoties sirds balsī, bet tā arī dzīvo.

Dievs, kā cilvēka Radītājs, vienmēr dod viņam izvēles brīvību. Ir jāieklausās savā sirdī. Kad ārējā pieredze nesaskan ar iekšējo patiesību, cilvēks neviļus sāk aizdomāties par to, vai pareizi viņš dzīvo un vai dzīvo SAVU dzīvi.

Nekad nav par vēlu, lai sāktu dzīvot citādāku dzīvi. Galvenais – noteikt, pat pierakstīt, vēlamās pārmaiņas un pakāpeniski katru dienu tās ieviest. Daži sūdzas, ka dzīve jau ir pagājusi, iespējas ir zaudētas, izvēlēts nepareizais ceļš, un jau ir par vēlu kaut ko mainīt.

Patiesībā nekad nekas nav par vēlu, kamēr vien cilvēks elpo, dzīvo un jūt. Traucēt var vienīgi slinkums un neticība saviem spēkiem, dažnedažādas bailes un pienākuma sajūta, kas nereti ir pārmērīga.

Bailes ir tās, kas cilvēkam traucē dzīvot. Rezultātā viņš zaudē spēkus, kas viņam tik ļoti būtu nepieciešami savas dzīves uzlabošanai un mērķu sasniegšanai. Bailes vājina spēkus un aizsardzību pret svešām enerģijām – nelabvēlību, skaudību, naidu, dusmām utt.

Cilvēka dzīve piepildās ar vilšanās indi, citu cilvēku vainošanu savās neveiksmēs. Bet viss, kas būtu jāizdara – ir jādarbojas pašam ar sevi, jāmainās un jākļūst pašam par savas dzīves saimnieku.

Ja cilvēks virzās uz realitāti ar bailēm un šaubām, viņš ir izvēlējies nepareizu ceļu, un viss, ko viņš redzēs un jutīs, būs nepareizs.

Patiesību nav iespējams atpazīt, ja klāt visam ir bailes. Ir jāuzticas sev un saviem spēkiem.

Ja dvēseles un cilvēciskās dabas vājuma dēļ spēka atbrīvoties no bailēm nav, nepieciešams vērsties pie Dieva – lūdz palīdzību atbrīvoties no bailēm un lūdz spēku jaunai, brīvai dzīvei.

Ko cilvēks izstaro apkārtējā pasaulē un ko rada ap sevi – to viņš arī saņem atpakaļ, kā atbildi. Tāpēc tikai tad, kad kļūsim apzinīgi un gudri, varēsim veidot arī savu dzīvi. Apzinīga attieksme pret Dieva doto dzīvi dod iespēju veidot savu laimi.

Dzīves jēga nav tajā, lai pakļautos kāda cita gribai, sekojot citu cilvēku norādījumiem, bet tajā, lai ietu savu ceļu. Katram cilvēkam ir dota brīvība un sava dzīve.

Ir jāsajūt šī vienotība ar dzīvi un viss apkārt sāks mainīties – vispirms sīkumos, tad attiecībās ar tuviem cilvēkiem un tad visā pārējā.

Kā sākt dzīvot savu dzīvi

Dzīvot savu dzīvi – saprast sevi, just sevi, justies brīvam, eksperimentēt, mainīties, attīstīties, uzņemties atbildību par panākumiem un neveiksmēm, just cilvēkus, būt tuvam ar citiem.

Ko nozīmē sevi saprast? Padomā, ko tu proti darīt labāk par citiem, ko tu vēlies patiesībā, kas tev patīk un ko tu gribētu darīt, kādi ir tavi talanti, ar ko tu labprāt nodarbotos, ja tu būti finansiāli nodrošināts cilvēks?

Izanalizē, tiec galā ar saviem iekšējiem resursiem, talantiem, spējām, nosaki savu spēku, īpašības, kas spētu tevi vest veiksmes un pārmaiņu virzienā.

Izproti savas iespējas, stiprās puses. Tā ir pašanalīze. Pieraksti šos jautājumus un turpat pieraksti atbildes. Izveido plānu, pēc kura tu sāksi dzīvot, lai ietu savu ceļu, sāktu dzīvot tā, kā tu gribi.

Just sevi – tas nozīmē apzināties, ko tu dari, kamdēļ un kāpēc tieši tā. Tas nozīmē būt klātesošam tajā, ko dari un vērot sevi, savu attieksmi pret darbību, jūtām un emocijām.

Jūtas un emocijas būs tās, kas apstiprinās, vai ej pareizā virzienā. Smagums uz sirds tev pateiks priekšā, ja kaut kas nav tā, bet prieks un iekšējā sajūsma – ka tu esi uz pareizā ceļa.

Uzņemties atbildību par panākumiem un neveiksmēm – nevainot citus, ja kaut kas nav izdevies, necerēt uz citiem, bet pieņemt lēmumus un veikt darbības pašam. Neizdodas? Nesašļukt, nemest prom uzsākto, bet turpināt iet uzņemtā kursa virzienā.

Uztvert un attiekties pret visu viegli. Uzticēties Dievam, dzīvei, jo tad palīdzība atnāks vienmēr un īstajā brīdī un tu saņemsi, sasniegsi vai iegūsi to, kas tev nepieciešams.

Just cilvēkus – prast palūkoties uz problēmu, darbību, notikumiem viņu acīm, ieklausīties citu teiktajā, viņu intonācijā, balsī, redzēt un sajust garastāvokli, noskaņojumu.

Esiet tuvāk cilvēkiem, cieniet viņu vajadzības, palīdziet, ja ir problēmas.

Nodarbojies ar pašizaugsmi. Tas ir tik interesanti – mainīties, attīstīties, mēģināt, eksperimentēt! Sajūti sevi kā brīvu cilvēku, kuru sargā Dievs.

Šīs darbības nav grūtas, daudzas, ja ne visas, tu jau proti. Ir tikai jāpārvar inertums un jāizdara pirmais solis brīvības virzienā.

Katru dienu, kaut nelielu laiku velti tamdēļ, lai dzīvotu tā, kā tu gribi.

Dzīvot savu dzīvi – tas nozīmē dzīvot, ieklausoties savā sirds balsī, brīvi, veltot sevi savai sūtībai, cienot citus, uzticoties dzīvei un Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs bieži vien esam dzirdējušas un pat it kā zinām, CIK ļoti svarīgas ir mūsu emocijas un kā tās ietekmē ne tikai mūsu ikdienu, bet arī nākotni un pat veselību.

Viena lieta ir dzirdēt par to un it kā pieņemt, bet otra lieta – izprast. Un izprast TĀ, ka tu to pieņem savā dzīvē kā likumu, apzinoties, ka citādi nemaz nevar un nedrīkst.

Vārdu „vibrācijas” šobrīd zina un saprot visi. Vibrācijas ir viļņi, kas atbilst mūsu emocijām.

Negatīvām emocijām vibrācijas ir zemas. Bet pozitīvi-konstruktīvām emocijām tās ir ļoti augstas.

Jo augstākas ir cilvēka vibrācijas, jo laimīgāks un veiksmīgāks cilvēks ir dzīvē. Jo labāka ir viņa veselība un labāka ir labklājība. Šādā stāvoklī cilvēks pieņem sevi un mīl pasauli.

Tādējādi jo zemākas vibrācijas, jo sliktāka dzīves kvalitāte.Cilvēks slimo, ir nomākts un iekrīt depresijā un ir pat konfrontācijā ar apkārtējo pasauli. Pasaule tādam cilvēkam šķiet naidīga un sveša.

Tagad, kad pieaug Zemes vibrācijas, tas kļūst vēl grūtāk. Jau vairs nav gana ar to vien, ka peldam pa straumei. Apzināti sevi jāuztur augstu „vilnī” un nedrīkst ļaut sev noslīdēt lejā.

Pateicībai sirds līmenī jeb Sirds Pateicībai ir ļoti augstas vibrācijas. Pateicība ar nodomu ļauj cilvēkam atrasties stabilā, bet vēlāk arī pieaugošā gandarījuma sajūtā par sevi, cilvēkiem un pasauli.

Vakar vebināru istabā notika fantastiska tikšanās ar Valdi Svirski – mīlestības, miera, rāmuma piepildītu personību, par kuru jau vakar, uzreiz pēc tikšanās no sievietēm saņēmām un vēl šodien saņemam ar pateicību piepildītas atsauksmes:

Dzīvoju vēl vakardienas vebināra noskaņās. Valdi Svirski biju mazliet iepazinusi, kad viņš viesojās  raidījumā "Šeit un tagad", tāpēc ar interesi gaidīju šo vebināru.
Dzirdētais noteikti pārspēja manas gaidas. Ļoti silta sajūta palika un, jā, gribas smaidīt. Ļoti patika praktiskie vingrinājumi. Paldies Valdim Svirskim par vienkāršību un
sirds siltumu, daloties ar mums šajās zināšanās.

*********

Kāda aura, harizma šim cilvēkam…es biju gatava neelpot, lai tikai dzirdētu, ko saka…kāds respekts un cieņa…man gribējās ar nodurtu galvu stāvēt šim cilvēkam priekšā!! Kāds miers, sirds siltums, mīlestība staroja visu vebināra laiku!!! Viņš ir tik gudrs!!! Pēdējās meditācijas laikā sirsnīgi noraudājos, samīļoju pati sevi, sabužināju un tagad smaidu, esmu priecīga!!!!

*********

Vēlreiz paldies par vakardienas vebināru, par iespēju iepazīties ar Valdi. Mums pierasts,ka mīļumu, maigumu un sirds gudrību publiski izpauž sievietes .Bet, izrādās ir Valdis, kas nebaidās mums  izrādīt to visu,savu attieksmi,mums vieglā un saprotamā veidā izstāsta savas zināšanas .Tas tiešām bija gaišs vakars un izrādās, ir runa  par tik  vienkāršām lietām, kuras ikdienā piemirstas un liekas nesvarīgas .Bieži negadās,ka varu savu uzmanību tā smaidot noturēt visu vakaru …..Protams, nobira kāda asara, bet tas jau,Valda vārdiem sakot,pieder pie lietas…..Tātad tas viss ir tik īsts,mani uzrunāja !….Ar nepacietību gaidīšu nākošo tikšanos.

Un tieši vakar (nākamais vebinārs-tikšanās ar Valdi  notiks 22.aprīlī, afišu pēc laika varēsi atrast  šeit >>> ) mēs iemācījāmies pateikties un piedot sirds līmenī un vairākas sievietes patiesi izjuta šo vibrāciju spēku, pat tās, kuras līdz šim nekad to nepiekopa. Tas bija brīnišķīgi!

Un redzi, ja pateicība tev kļūs par ieradumu – tad tu plūksi tādus veiksmes augļus, kādus pat neesi gaidījusi un cerējusi!

Veicot vingrinājumus, tu vispirms novērosi izmaiņas tavā domāšanā. Nedaudz vēlāk sāks mainīties arī tev apkārt esošā realitāte – tā kļūs dzīvespriecīga, gaiša, pilna ar laimes enerģiju un iespējām.

*********

Mums katrai domu līmenī ir vīzija par to, kādai būtu jābūt mūsu dzīvei labākajā variantā. Tomēr, lai mūsu cerības un sapņi piepildītos, ir vajadzīga enerģija, kas izpaužas mūsu gribasspēkā.

Starp garu (domu) un matēriju (sapnis) ir jābūt enerģijai (gribasspēkam). Mēs varam veidot sapņu lapas un kolāžas un ar tām nolīmēt vai visas savas mājas sienas, bet, ja mēs necentīsimies pie tā visa pielikt pūles, tad ieplānotais īstenosies ļoti lēni.

Un, ja arī tas notiks ātri, tad ne tev, bet tev apkārt esošajā vidē – bet tu vienkārši būsi tam visam lieciniece.

Gribasspēks, kas tiek izmantots darbībā – tā ir mūsu samaksa par to, lai saņemtu to, ko mēs vēlamies. Jo… par velti ir tikai siers peļu slazdā, vai ne?

No „nesasniegto mērķu” sindroma cieš tie, kas, lai sasniegtu vēlamos mērķus, nav ieguldījuši enerģiju. Ieguldīt enerģiju – tas nav kaut kas no mistiskā „abra ka-dabra"…

Tās ir mūsu konkrētas ik dienas darbības, kas tiek veiktas, lai sasniegtu nospraustos mērķus (tos sasniedzot, mēs dzīvojam to dzīvi, par kādu mēs sapņojam tagad).

Pielieto vingrinājumu „Pateicība”. Tas dos tev spēku, enerģiju, gudrību, mieru dvēselē un ikdienas dzīves ritumā.

21 dienas laika periodā (bet vēlams 3 mēnešus), katru dienu aizpildi pateicības tabulu.

Tabulai ir divas vertikālas ailes. Abās ailēs teikumi tiek veidoti tagadnes formā – tā it kā tu to jau esi saņēmusi. Kreisajā pusē tu pateicies par to, kas tev jau ir. Bet labajā ailē tu raksti to, ko savā dzīvē sapņo saņemt (iegūt). Katru dienu aizpildi vismaz 10 (bet labāk 20) rindiņas katrā pusē.

Vari izveidot uz sava datora darba virsmas „Pateicības mapi” un katru dienu sākt ar jaunu, atsevišķu dokumentu (failu), kopējot tabulu no iepriekšējās dienas un to papildinot šodienā.

Un tavu acu priekšā tava dzīve sāks mainīties uz labo pusi un vislabākajā veidā, kā tas vajadzīgs. Tikai neaizmirsti sirds patiesumu, jo, ja tajā visā būs tikai formalitāte un neīstums, tad tam visam jēgas nebūs nekādas…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Atgriežamies pie mūsu divkājainās taburetes. Šodien tai pievienosim vēl divas kājas. Mēs parunāsim par pilnvērtīgu atpūtu un attiecībām.

Pilnvērtīgas attiecības un komunikācija ir svarīga katram cilvēkam. Tās neļauj mums atsvešināties, justies nomāktām, kļūt pārāk nopietnām, un, visbeidzot, pārvērsties par neproduktīvu cilvēku.

Tikai neiedomājies, ka pļāpāšana, baumu ķidāšana un citu cilvēku dzīves apspriešana ar draudzeni var tikt saukta par pilnvērtīgu komunikāciju.

Protams, katram tā būs citāda. Nav iespējams iedot universālu recepti. Cilvēks, kurš ir baiļu un kompleksu pārņemts, nevar pilnvērtīgi dzīvot un kontaktēties ar citiem.

Pie tam, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, tu vari viņu acīs izskatīties pievilcīgi un viņi no šī kontakta gūs prieku. Bet problēma ir tā, ka tu šajā kontaktā baudu pati no sevis gūt nevari. Baidoties nepatikt vai izskatīties smieklīgs citu acīs, no šādām attiecībām baudu gūt nevar.

Pamēģini atcerēties cik daudz reizes esi kontaktējies ar citiem piespiedu kārtā. Tāpēc, ka šie cilvēki ir vajadzīgi. Jo tu baidies pārtraukt draudzeni, kas stundām ilgi pļāpā ar tevi pa telefonu, neuzdrīksties palūgt kaimiņienei neķerstīt tevi pie mājas, lai tev atstāstītu kaimiņu dzīves notikumus…

Kontaktu bez prieka un gandarījuma, nepieciešamības dēļ nevar nosaukt par pilnvērtīgu. Šādās attiecībās nav iespējas realizēt sevi. Šādā situācijā tu paliec savu ierobežojumu varā. Vienkāršāk izsakoties, mēģini kontaktēties ar cilvēkiem, kuri tev ir patīkami. No kuriem gūsti interesantu informāciju, ar kuriem tev ir komfortabli un viegli.

Atklāt šo iespēju ir ļoti svarīgi, ja tu vēlies kļūt par harmonisku un personību. Šajā visā ikdienas un pienākumu burzmā realizēt to nav viegli, bet mēģini pilnvērtīgai komunikācijai veltīt cik vien iespējams vairāk laika.

Centies šo komunikāciju padarīt interesantāku un patīkamāku. Tikai tad tā būs pilnvērtīga. Pat ja tev dažreiz ir jākontaktējas ar cilvēkiem nepieciešamības dēļ, centies no šī kontakta iegūt maksimālu labumu.

Tagad mūsu taburete stāv jau uz trim kājām. Tāpēc parunāsim par pēdējo, laikam jau, vissvarīgāko dzīves enerģijas avotu – par pilnvērtīgu atpūtu.

To, ka pilnvērtīga atpūta atjauno spēkus mēs zinām un nojaušam. Bez pietiekami liela spēku resursa, nevar būt ne pilnvērtīgs darbs, ne mācības, ne komunikācija.

Pilnvērtīga atpūta – tā nav kartupeļu ravēšana vasarnīcā. Un arī pat ne tas, ar ko tu nodarbojies tavā brīvajā laikā tāpēc, ka nav ar ko nodarboties. Tā arī nav gulēšana uz dīvāna, sēdēšana pie datora bez nopietna mērķa un jēgas. Pilnvērtīga atpūta – tā ir tavas aktivitātes galvenais avots.

Protams, kas vienam IR pilnvērtīga atpūta, tāda galīgi tā nebūs otram.

Tomēr ļoti svarīgi ir noteikt, kas tad šī pilnvērtīgā atpūta ir tieši tev.

Un to darot, nebūt nav jāpaļaujas uz vispārpieņemtiem uzskatiem. Tikai TU zini vislabāk, kas tev nepieciešams kā atpūta.

Pat atpūta vai brīvlaiks var kļūt par smagu pārbaudījumu, ja tu darīsi ne to, ko tu gribi. Ja tu nevari atspringt iekšējās spriedzes, baiļu vai neticības dēļ. Ja tev blakus ir ne tie cilvēki vai arī tu atrodies ne tajā vietā.

Pilnvērtīga atpūta ietver relaksāciju un spēku atjaunošanu. Tas ir tieši tas, kas trūkst lielākajai daļai cilvēku. Pilnvērtīgas mācības, darbu vai kontaktus ar apkārtējiem nevar gūt bez pienācīgas atpūtas. Lai saglabātu un palielinātu enerģiju, spēku un prieku, obligāti nepieciešams atpūsties. Un šai atpūtai jābūt pilnvērtīgai.

Šie četri galvenie dzīves enerģijas avoti nodrošina to dzīves stilu, kuru tu esi pelnījusi – kas atnesīs tev prieku, gandarījumu un dzīves pilnības sajūtu.

Protams, pie pēdējā punkta, lai cik tas dīvaini skan, mums būs jāpalauza galva visvairāk… jo sanācis ir tā, ka mēs, sievietes, vairs neprotam atpūsties. Un pat nesaprotam kā tas ir. Tas nenozīmē, ka visas esam fiziski pārstrādājušās. Tas nav obligāti. Mēs tiešām bieži vien pilnvērtīgu atpūtu aizstājam ar TV skatīšanos, dirnēšanu pie datora vai vagu ravēšanu vasarnīcā. Un nezinām vairs kā tas ir – atpūsties pilnvērtīgi. Tagad tas būs tavs mājas darbs.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pa šīm dažām dienām, kopš blogā parādījās publikācija „Melnie caurumi jeb kur paliek dzīves enerģija, spēki un prieks”, esmu saņēmusi vairākas paldies vēstules, kurās tika uzdoti arī nākamie jautājumi – ko tad darīt un kā savu dzīves enerģiju, prieku saglabāt.

Patiesībā, tu to visu jau zini…

Bet vispirms ir jāsaprot NO KURIENES tad tiek ņemta šī dzīves enerģija. TĀ enerģija, kura ir spēku un dzīves prieka avots.

Ir 4 galvenie dzīves enerģijas avoti: pilnvērtīgs darbs, mācības (pašizaugsme, pilnveidošanās), pilnvērtīgas attiecības un pilnvērtīga atpūta.

Sāksim ar pilnvērtīgu darbu (nodarbošanos) – kas tas ir un ar ko tas atšķiras no parasta darba.

Tas nepavisam nav tas, ko mēs saucam par karjeru. Karjera cilvēku sasaista, padarot viņu par atkarīgu, pakļaujot sev, pārņemot cilvēka apziņu, bieži vien pat iznīcinot jūtas un emocijas.

Pilnvērtīgs darbs – tas ir darbs, kas piepilda cilvēku ar prieku un gandarījumu. Tas ir tieši tas, kas tev labi padodas, tīkams tavai dvēselei. Tas nepavisam nav ienīstamais darbs, kurš, protams, ļauj tev nopelnīt, bet nenes ne gandarījumu, ne prieku.

Tiklīdz tu sāksi nodarboties ar pilnvērtīgu darbu, tavā priekšā pavērsies daudzas iespējas, bet šķēršļi pazudīs kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

Bet, ja tu sekosi savām bailēm, neuzticēsies vai paļausies uz kāda cita viedokli, atrast šādu darbu būs ļoti grūti. Tiklīdz tu atbrīvosies no bailēm un neuzticēšanās sev (ir tikai jāsaprot, kas tevi patiešām piesaista) – šis darbs tevi pats sāks meklēt.

Bet pilnvērtīgai dzīvei ar vienu, kaut arī ļoti spēcīgu, enerģijas avotu nebūs gana, tāpat kā nav iespējams nosēdēt uz taburetes, kurai ir tikai viena kāja…Tieši tāpēc sev ir jāatklāj arī atlikušie 3 dzīves enerģijas avoti.

Nākamais dzīvības enerģijas avots ir pilnvērtīgas mācības (to var nosaukt arī par pašizaugsmi utt.). Katrs cilvēks visa mūža garumā mācās – pat, ja viņš to neapzinās.

Pilnvērtīga izaugsme (mācības) ir process, kas ļauj fokusēties pašam uz sevi un sagatavoties pilnvērtīgam darbam. Mācības ir process, kas var dot prieku un labsajūtu, vai arī otrādi – visus spēkus un prieku atņemt. Par pilnvērtīgām mācības var nosaukt tikai tad, ja šis process ir tik interesants, ka tu vari aizmirst par visu uz pasaules.

Pilnvērtīgas mācības var iekļaut sevī visu, kas ir interesants. Piemēram, datorus, psiholoģiju, metālu īpašības vai filozofiju, dārzkopību vai cīņas mākslu. Absolūti jebko. Galvenais, lai šis process tev nekļūtu nogurdinošs un obligāts pienākums.

Kā noteikt savu iespējamo mācību vai pilnveidošanās virzienu? Ir jāvadās atkarībā no saviem patiesajiem mērķiem un nevis bailēm un kompleksiem. Vienkārši padomā – ko tev gribētos visvairāk.

Ja tu mācies, bet tev šīs mācības nepatīk, nepatīk nākamā profesija, un vispār – tā pat nebija tava izvēle, tad par pilnvērtīgām šīs mācības nosaukt nevar.

Un tagad palūko, kāda izveidojas likumsakarība – tikai pilnvērtīgas, gandarījumu un prieku sniedzošas mācības ļaus tev iegūt pilnvērtīgu darbu. Un TIKAI TĀ tu spēsi iegūt un saglabāt spēkus un dzīvesprieku.

Šodien mēs izskatījām divus galvenos dzīvības enerģijas avotus. Pilnvērtīgu darbu un mācības. Bet es jau teicu, ka nevar nosēdēt uz ķeblīša, kuram ir tikai viena vai divas kājas.

Tāpēc nākošnedēļ parunāsim par to, kas tad ir pilnvērtīga atpūta un pilnvērtīgas attiecības. Tās būs vēl divas mūsu „taburetes” kājas, bez kurām nevar būt un nebūs ne enerģijas, ne spēka, ne prieka.

Tu vari teikt, ka tu to jau zināji…Hmmm…bet,ja tu šo lasi un zināji, tad kāpēc tu šo rakstu lasi? Es pat zinu tavu atbildi, jo arī es esmu tikai sieviete, arī aizņemta, ar daudzām rūpēm, problēmiņām, bet šo GAN sapratusi un pateikšu VĒL vairāk – citas receptes nemaz nav un šī, manis aprakstītā, ir zināma jau sen, sen, bez manis.

Un viss, kas tev tagad jādara, neatkarīgi no tā vai tev tagad ir 25 vai 55 gadi, pajautāt sev – vai tavs darbs un apmācības (pilnveidošanās) tevi apmierina? Un, ja tava atbilde ir „nē”, tad tev noteikti un ar 1000% pārliecību varu teikt: – lai vai ko tu man pretī teiktu, TU VISU VĒL VARI MAINĪT! Tikai jautājums – tu to TIEŠĀM gribi, jeb tu sev melo, ka gribētu…?

Nu un tad, ja tev tagad ir 40, 50 vai 60? Paies gads….un, jā – tev būs 41, 51 vai 61…tad 62, 63… un nekas nebūs mainījies. Bet tu jau šī gada laikā, līdz nākamajam pavasarim vari pilnveidot zināšanas un prasmes jomā, kas tev padodas vai patīk – varbūt tā ir konkrētas šķirnes tomātu vai kaķu audzēšana, bet varbūt tā ir šūšana, bet varbūt tev patīk cept maizi, tikai vajadzētu nedaudz vairāk paplašināt savas zināšanas šajā jomā, bet varbūt tu gribētu apgūt labāk pārdošanas prasmes?

Nesen, netālu no manas dzīves vietas atvērās kāds skaistumkopšanas salons. Es tam uzmanību pievērsu tikai tad, kad turpat, blakus durvīs savu darbu uzsāka neliela ātrā apavu remonta darbnīciņa. Un klausies kamdēļ es to stāstu…. Es nopriecājos, jo man bija jāsalabo pavasara zābaciņi un jau nākamajā dienā devos uz darbnīcu. Kad atvēru durvis, meistars palūdza mani nedaudz uzgaidīt. Tās bija ļoti vērtīgas 5 minūtes. Telpa ir ļoti maza, bet stāvot, gaidot  un apkārt veroties, es daudz ko pamanīju. Meistaram bija apmēram 60 gadi. Pie sienas uz plauktiem bija novietoti skaisti veidoti, mākslīgie bonsai kociņi (sapratu, ka tie ir kāda tuva cilvēka meistardarbi, ja jau te novietoti…), bet pavisam blakus uz sienas ieraudzīju piestiprinātu kāda žurnāla atvērumu ar publikāciju par gados vecāku pāri – un es sapratu, ka tas ir raksts par šo apavu meistaru un viņa sievu.

Kad meistars pievērsa uzmanību man, uzzināju, ka skaistumkopšanas saloniņu atvērusi viņa meita, kura tēvam atvēlēja šo jauko darbnīcas telpu, bet sieva (arī viņai ir noteikti kādi 60 gadi) nodarbojas ar hobiju – bonsai kociņu veidošanu un pilsētas centrā arī viņai pieder neliela darbnīca, kurā tiek sniegti apģērbu labošanas pakalpojumi. Vīrs piedāvā viņa darbnīcā šos apģērbus nodot un aizvest sievai, lai klientam nav pašam jādodas uz pilsētu.

Un tieši šī ģimeniskā kopības sajūta, šī vienkāršā, patīkamā vēlme palīdzēt cilvēkiem, šī drosme šādā vecumā uzsākt biznesu mani ļoti piesaistīja. Esmu pārliecināta, ka tieši TAS mūsdienās pircējus un pakalpojumu izmantotājus piesaistīs visvairāk. Un neskatoties uz mūsu vēlmi visu iegūt ātri un bez kreņķiem…

Un re – lai tava nodarbošanās kļūtu arī par ienākumu avotu (darbu, kas sagādā prieku un dzīves enerģiju) NAV obligāti jābeidz augstskola. Tāpēc, kā jau augstāk minēju – met malā bailes, nedrošību un citu cilvēku spriedumus! Ieklausies sevī un savā sirds balsī…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cik gan bieži katra no mums izjūt nogurumu, skumjas, sliktu garastāvokli.

Šodien parunāsim par to, kādas tad ir tās mūsu kļūdas, kas noved pie tā, ka mēs zaudējam enerģiju, par to, kuri ir tie „melnie caurumi”, kuros pazūd mūsu prieks un spēks. Bet tu jau pati izlem, vai šī informācija tev noder vai ne. Un ko ar to darīt.

Tādi „melnie caurumi” ir veseli seši. Lūk, tie.

1. Darbaholisms. Tu strādā daudz un grūti. Tev ir svarīgs mērķis, kuru noteikti nepieciešams sasniegt. Bez tā visai tavai dzīvei nebūtu nekādas nozīmes un jēgas. Tu visus savus spēkus virzi rezultāta sasniegšanai. Pie tam arī ļoti labi pelni. Bet laimes un prieka sajūtas par to nav. Tu izjūti tikai nogurumu un skumjas. Bet tavi sapņi taču realizējas…?!

Kāpēc tas tā notiek? Tu pastāvīgi atdot visu savu laiku, dienu pēc dienas. Neko neatstājot sev. Tu zaudē savu enerģiju, prieku un spēkus.

2. Pārliecības trūkums. Tu uzskati, ka tev ir jābūt ideāli labai un pareizai. Piemēram, labai mammai, sievai. Lai tas tā būtu, tu pastāvīgi visus apkalpo, risini viņu problēmas, centies radīt mājās komfortu un mājīguma sajūtu. Citādi tevi neviens nemīlēs. Ja tas viss, ko tikko minēju tiek darīts TIKAI tamdēļ, lai gūtu uzslavas un neviens neko neiebilstu vai nedod Dievs – nepārmestu, tad tu esi ne uz pareizā ceļa. Tas viss, ko dari būtu pareizi, ja tu to darītu ar prieku, sev un mīļajiem par labu, bet ne tamdēļ, lai visi mājinieki būtu apmierināti. Un tā visa rezultātā tu pati jūti tikai nogurumu un vilšanos…

Kas ir noticis? Tavi mājinieki ir pieraduši pie tavas aprūpēšanas. Viņi sen vairs tev nesaka „paldies” un nepamana arī tavu nogurumu un vilšanos. Lūk, tā arī pārtapa dzīve par drūmo ikdienu, tā vietā, lai justu prieku par ģimenes dzīvi un ikdienas darbiem tuvinieku labā.

3. Nepabeigti darbi. Tu ķeries pie vairākiem darbiem uzreiz. Raksti projektu, pārbaudi e-pastu, runā pa telefonu, un dari vēl desmit dažādas lietas vienlaikus. Šajā skrējienā tu kaut ko piemirsti un tad atceries un centies pabeigt. Un tā katru dienu 8-10 stundas no vietas. Pēkšņi tu atjēdzies, ka ir jau vakars, bet tev vēl ir miljons nepabeigtu darbu, bet spēka nav un enerģija ir nulles līmenī.

Rezultāts ir bēdīgs – tu visu iesāki un neko nepabeidzi. Naktī, tu pamosties šausmās, atceroties par aizmirsto darbu. Tu izšķērdē savus spēkus uz daudzām lietām, negūstot nekādu rezultātu vai gandarījumu un zaudējot enerģiju.

4. Aizmirstie solījumi. Dienas laikā mēs pieņemam daudz un dažādus lēmumus. Mums prātā ienāk milzums daudz domu un ideju. Piezvanīt draudzenei, pārbaudīt nepieciešamo informāciju, aiziet uz kino, parunāties ar bērniem, vīru, palīdzēt vecākiem utt.utt. Bet būtībā visi vai lielākā daļa šo lēmumu un vēlmju tā arī paliek neizpildītas.

Ar ko tas beidzas? Nav ne spēka, ne enerģijas. Tu esi uzkrājusi daudz nepabeigtu darbu un ideju un tie, kā smaga nasta, velk tevi atpakaļ – pagātnē. Sākot jaunu un interesantu lietu, tu atceries, ka ir jāpabeidz agrāk iecerētais vai solītais. Un tu atkal nekur nevirzies. Tu jūti, ka tava enerģija izsīkst kopā ar prieku un spēkiem.

5. Bezjēdzīga laika pavadīšana. Tu stundām ilgi sēdi pie televizora vai datora. Tu stundām ilgi (padomā par to, es nepārspīlēju) runā pa telefonu, klačojies, apspried draugus, nosodi un zākā.

Kāpēc pazūd enerģija, kāpēc krājas nogurums? Ja tu šādi pavadi laiku, tu stāvi uz vietas un neattīsties. Padomā, vai tad šīs nodarbes kaut kā uzlabo tavu dzīvi? Tu tērē laiku un spēkus, neiegūstot pretī neko, bieži vien pat saņem vairāk stresa, negācijas un sliktu garastāvokli, kā tas bija līdz tam. Tava dzīve kļūst bezjēdzīga.

6. Mērķa, dzīves jēgas trūkums. Mēs jau runājām, ka ļoti labi var dzīvot arī bez cēliem mērķiem, bet tā vēlas un spēj ne visi. Ir cilvēki, kuriem IR nepieciešams dzīves mērķis un pat vairāki. Un, ja tu esi viena no tādiem cilvēkiem, tad, dienas pavadīšana tā, kā aprakstīju augstāk, noved pie tā, ka tu dzīvo… kaut ko dari…visu laiku ņemies, skrien, riņķo, esi visa vienos darbos un rūpēs, bet bez prieka un bez gandarījuma. Kāpēc tas tā notiek? Tu nesaproti kamdēļ tas viss. Tu dzīvo tā, kā visi, kā ir pieņemts. Un šāda dzīve tevi nemotivē. Tu pildi svešu sociālo pasūtījumu, tu piepildi citu cilvēku mērķus un sapņus.

Kāpēc nav spēka, enerģijas un prieka? Ja tev nav nozīmīgu un priekš tevis interesantu mērķu, ja tu neīsteno savas patiesās vēlmes, tu bezmērķīgi un neatgriezeniski zaudē visu savu dzīves vitalitāti. Un līdz ar to nav ne dzīvesprieka, ne spēka.

Lūk, tādi ir šie „melnie caurumi”, kuros satek visa mūsu enerģija… Lūk, tā neapdomīgi mēs zaudējam spēkus un dzīves prieku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija