Cilvēcisko vēlmju pasaule ir TIK daudzveidīga! Cilvēku vēlmes atkarīgas pat no ienākumiem, rakstura, pašvērtējuma, pasaules uzskatiem un pat sapņotāja izglītības līmeņa. Diemžēl, daudzas no tām tā arī paliek kā bērnības fantāzijas. Bet, ja tu neesi aizmirsusi, kā tas ir – sapņot, tad tagad, būdama pieaugusi, tu noteikti reizēm atceries, ka esi kaut kad sapņojusi doties kruīzā, vai kādu pusgadu padzīvot kādā eksotiskā valstī…

Bet tālāk par sapņiem nekas nav virzījies. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šī vēlme līdzinās miglainam mākonim, un izredzes tās īstenošanai ir tikpat miglainas. Gribi savu sapni tomēr realizēt? Sāc plānot, rēķināt savus ienākumus un izdevumus. Precīzi skaitļi pārliecinās zemapziņu, ka šai lietai esi ķērusies klāt ļoti nopietni un pamatos, kāpēc tev ir nepieciešami tādi ienākumi. Bet kādi tie ir? Cik daudz naudas tev nepieciešams nopelnīt, lai īstenotu savu sapni? Saskaitīsim?

Ja tev jau tagad ir ieradums pierakstīt savas vēlmes vai sapņus, tad tev būs vienkāršāk. Izmanto šo savu sarakstu. Ja tu līdz šim neesi domājusi par to, ko tu vēlies, ir pienācis laiks padomāt. Pārliecinies vai šīs vēlmes ir tavējās, vai tās rada pozitīvas emocijas, smaidu, vai, par tām domājot, tev gribētos rīkoties. Būs noderīgi tām veikt tādu kā test-draivu. Apmeklē vajadzīgās vietas, salonus, pamēģini piemērīt uz sevis lietas, lai uz dažām minūtēm vai dienu sajustos vēlamajā vidē. Tas palīdzēs tev izvairīties no viltus mērķiem. Ja priecē, tātad tavējais! Rada vienaldzības sajūtu, nav nekādu emociju – nav tavējais! Kad tu sapratīsi, ko tu gribi un vai gribi, var pāriet uz nākamo soli.

1. Izveido tabulu tev ērtā programmā vai vienkārši uzzīmē to uz lapas. Tev būs vajadzīgas 3 vertikālas ailes.

1. aile: Tava vēlēšanās. Ieraksti šajā slejā to, ko tu patiešām vēlies. Šajā gadījumā nav obligāti jāapraksta detaļas, gana būs tik daudz, lai tu saprastu, par ko iet runa. Lai vieglāk būtu orientēties termiņu ziņā, raksti savas reālās vēlmes, kuru realizēšanai nav nepieciešamas milzīgas pārmaiņas, un, ievērojot zināmus nosacījumus, tu varēsi tās īstenot tuvākajos 1-3 gados.

2.aile: Ieraksti cik daudz naudas tev būs nepieciešams, lai tas notiktu vai, lai to realizētu. Šī summa būs kā viens vesels cipars.

3.aile: Pieraksti, cik daudz naudas nepieciešams, lai uzturētu (apkalpotu) to, ko tu gribi iegūt. Tie būs tā saucamie tekošie izdevumi. Tavs sapnis ir auto? Automašīnai nepieciešama diagnostika, remonts, benzīns. Dzīvoklis? Savs vai īrēts? Par to ir jāmaksā. Bet, piemēram, kleitas iegādei nav nepieciešami tekošie izdevumi un tu vari ielikt 0.

2. Sasummē ciparus (ja sapņi ir vairāki), kas redzami 2.ailē un izdali šo summu ar 36, izejot no tā, ka sava sapņa (sapņu) piepildīšanai būs vajadzīgi, piemēram, 3 gadi.

3. Sasummē naudu, kas redzama 3 stabiņā, kur tu rakstīji ikmēneša tēriņus, lai vēlamo uzturētu.

4. Saliec kopā ciparu no otra stabiņa (ko ieguvi, izdalot ar 36) un 3.stabiņa summu. Tu iegūsi naudas daudzumu, kas tev jānopelna katru mēnesi, lai savu sapni realizētu. Salīdzini šo ciparu ar taviem reālajiem ienākumiem.

Ja tu visu izdarīji pareizi, tad otrais un trešais cipars tev būs līdzīgi. Ja otrais cipars ir mazāks, nekā trešais, tad visdrīzāk tu kaut kur sevi ienākumu ziņā bremzē vai arī esi izsapņojusi kaut ko pārāk lielu un nereālu. Ja cipars no trešās ailes ir mazāks par otro, tad tas viss ir pilnīgi realizējams.

Līdzīga „matemātika” rada skaidru sapratni, kamdēļ tev vajadzīga nauda. Tieši atbilde uz jautājumu „kāpēc” ļauj zemapziņai izsniegt nepieciešamos resursus, pieslēgt tos tavai vēlmei un dot tev nepieciešamos padomus un idejas. Tādā veidā tavs sapnis kļūst vēl reālāks, vēl sataustāmāks. Tu redzēsi konkrētas summas un sāksi kaut ko mainīt, pētīt jaunus ienākumu veidus un ievērot izdevīgus variantus un apstākļus. Ja tu ar šo savu sapni „degsi”, ar prieku gaidīsi tā realizācijas dienu, tad tev radīsies arvien vairāk spēka un enerģijas tā realizēšanai. Tu burtiski pievilksi vajadzīgos notikumus, cilvēkus, naudu un veiksmi. Galvenais, lai šī tava vēlme būtu patiesa un sniegtu tev gaišu noskaņojumu, prieku un nekaitētu nevienam no apkārt esošajiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Nēsāsim krāsainu apģērbu. Cilvēki, kas nēsā tikai melnu apģērbu vien, kā likums, cieš no tās saucamās „atstumtā” traumas. Ar to viņi it kā cenšas samazināt savu ciešanu līmeni, jo melnā krāsa „nošķir” no iespējas just apkārtējo pasauli. Bet viņi aizmirst par vēl vienu: citi cilvēki arī nevar sajust viņus…

2. Dzersim vairāk ūdeni. Atgādinājums mums visiem: dažādi šķidrumu veidi, kurus lietojam visas dienas garumā, neietilpst tajos divos litros ūdens, kas mums jāizdzer katru dienu. Ūdenim ir jābūt tīram, dabiskam, jo tikai tāds tas spēj attīrīt organismu no skābēm, kuras izdala praktiski visi pārtikas produkti.

3. Būsim uzmanīgi pret savām domām. Atceries, tu nekad nevarēsi kontrolēt to, ko runā vai kam tic citi cilvēki. Bet tu vari pieņemt lēmumu kļūt par savu domu saimnieci un, līdz ar to – savu vārdu saimnieci, kuri vienmēr ir tavu domu atspoguļojums.

4. Atradīsim laiku pilnvērtīgam miegam. Būtu brīnišķīgi, ja pirms miega mēs varētu iegrimt iedvesmojošā lasījumā, kas paaugstina mūsu mīlas un pašcieņas vibrācijas. Ja tomēr paaugstinātās prāta aktivitātes dēļ iemigt ir sarežģīti, piecelies un pieraksti pilnīgi visu, kas notiek tavā galvā. Un kad atkal liksies gulēt, vizualizē tikai savas vēlmes, bet nekādā gadījumā ne tekošās problēmas.

5. Ievērosim skaisto! Lai ieskautu sevi skaistumā, nemaz nav jātērē vesela bagātība. Apstaigā māju, novērtē, ka skaisto var atrast gandrīz vai katrā priekšmetā. Domāju, ka tu ātri pārliecināsies par to, ka „skaists” ne vienmēr nozīmē „dārgs”. Lai redzētu skaistumu, ir jābūt pret to uzņēmīgam. Attīsti sevī šo īpašību!

6. Neuztversim dzīvi pārāk nopietni. Tas nozīmē iemācīties atlaist, vairāk smieties un nebūt tik nopietnai. Prast atlaist – tas nozīmē turpināt justies labi, pat, ja iegūtie rezultāti neatbilst tavām cerībām. Visu kontrolēt nav iespējams!

7. Nekad nenolaidīsim rokas. Atceries, ja tavas vēlmes nepiepildās, tas nozīmē, ka tevi gaida kaut kas labāks. Tāpēc pasaki sev, ka dzīvē nav kritumu vai kļūdu, ir tikai pieredze, kas palīdz sevi saprast un iepazīt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Uz Visuma robežas bija kāds veikals. Izkārtnes uz tā jau vairs sen nebija – to kādreiz aizpūta viesuļvētra, un jaunu īpašnieks neuzkāra, jo katrs vietējais iedzīvotājs arī tā jau zināja, ka veikalā pārdod vēlēšanās.

Veikala sortiments bija ļoti plašs, te varēja nopirkt gandrīz visu: milzīgas jahtas, dzīvokļus, laulības, viceprezidenta posteni, naudu, bērnus, iemīļoto darbu, skaistu augumu, uzvaru konkursā, lielas automašīnas, varu, veiksmi un daudz, daudz ko citu. Netika pārdota tikai dzīve un nāve – ar to nodarbojās galvenais ofiss, kas atradās pavisam citā Galaktikā.

Ikviens, kurš atnāca uz veikalu (bet bija arī tādi gribošie, kas veikalā nebija iegājuši ne reizi, bet palika sēžot mājās, vienkārši gribot) vispirms uzzināja savas vēlēšanās cenu.

Cenas bija dažādas. Piemēram, mīļākais darbs maksāja atteikšanos no stabilitātes, drošības un prognozējamības, tas maksāja gatavību patstāvīgi plānot un strukturēt savu dzīvi, ticību saviem spēkiem un ļaušanu sev strādāt tur, kur patīk, nevis tur, kur vajag.

Vara maksāja nedaudz vairāk: bija jāatsakās no dažām savām pārliecībām, vajadzēja prast visam atrast racionālu izskaidrojumu, prast atteikt citiem, zināt savu cenu (un tai bija jābūt diezgan augstai), ļaut sev teikt „ES”, apliecināt sevi, neskatoties uz apkārtējo atzinību vai otrādi – nosodījumu.

Dažas cenas šķita visai dīvainas – laulību varēja saņemt gandrīz vai par velti, bet laimīga dzīve maksāja dārgi: personīgo atbildību par savu laimi un prasmi dzīvi baudīt, zinot savas un otra vēlmes, atteikšanos no centieniem atbilst apkārtējo uzskatiem, prasmi vērtēt un cienīt to, kas tev pieder, ļaut būt sev laimīgam, risku zaudēt dažus draugus un paziņas.

Ne katrs, kurš uz veikalu atnāca, bija uzreiz gatavs nopirkt kādu vēlēšanos. Daži, ieraugot cenu, uzreiz apgriezās un devās prom. Citi ilgi un domīgi stāvējā, pārskaitot to, kas viņiem pieder un, prātojot, kur atrast līdzekļus vēl.

Kāds sūdzējās par augstajām cenām, pieprasīja atlaides vai interesējās par izpārdošanām. Bet bija arī tādi, kas vilka laukā visus savus ietaupījumus un, ietītu skaistā, čaukstošā papīrā, saņēma savu vēlēšanos.

Uz laimīgajiem skaudīgi nolūkojās citi pircēji, spriežot par to, ka gan jau veikala saimnieks ir viņiem paziņa un vēlēšanos viņi dabūja vienkārši tāpat, bez jebkādām pūlēm. Veikala saimniekam, lai iegūtu vairāk pircējus, bieži vien ieteica cenas samazināt. Bet viņš vienmēr atteicās, jo tamdēļ ciestu vēlēšanās kvalitāte.

Kad saimniekam jautāja, vai nebaidās bankrotēt, viņš šūpoja ar galvu un atbildēja, ka tie, kas gatavi riskēt un savu dzīvi mainīt, atteikties no ierastās ikdienas, kas spēj sev noticēt un, kuriem ir spēki un līdzekļi, lai apmaksātu savu vēlmju piepildīšanos, atradīsies vienmēr.

Bet uz veikala durvīm jau vairākus gadu simtus joprojām karājas izkārtnīte:

„Ja Tava vēlēšanās nav piepildījusies – tā vēl nav apmaksāta”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs bieži vien esam dzirdējušas un pat it kā zinām, CIK ļoti svarīgas ir mūsu emocijas un kā tās ietekmē ne tikai mūsu ikdienu, bet arī nākotni un pat veselību.

Viena lieta ir dzirdēt par to un it kā pieņemt, bet otra lieta – izprast. Un izprast TĀ, ka tu to pieņem savā dzīvē kā likumu, apzinoties, ka citādi nemaz nevar un nedrīkst.

Vārdu „vibrācijas” šobrīd zina un saprot visi. Vibrācijas ir viļņi, kas atbilst mūsu emocijām.

Negatīvām emocijām vibrācijas ir zemas. Bet pozitīvi-konstruktīvām emocijām tās ir ļoti augstas.

Jo augstākas ir cilvēka vibrācijas, jo laimīgāks un veiksmīgāks cilvēks ir dzīvē. Jo labāka ir viņa veselība un labāka ir labklājība. Šādā stāvoklī cilvēks pieņem sevi un mīl pasauli.

Tādējādi jo zemākas vibrācijas, jo sliktāka dzīves kvalitāte.Cilvēks slimo, ir nomākts un iekrīt depresijā un ir pat konfrontācijā ar apkārtējo pasauli. Pasaule tādam cilvēkam šķiet naidīga un sveša.

Tagad, kad pieaug Zemes vibrācijas, tas kļūst vēl grūtāk. Jau vairs nav gana ar to vien, ka peldam pa straumei. Apzināti sevi jāuztur augstu „vilnī” un nedrīkst ļaut sev noslīdēt lejā.

Pateicībai sirds līmenī jeb Sirds Pateicībai ir ļoti augstas vibrācijas. Pateicība ar nodomu ļauj cilvēkam atrasties stabilā, bet vēlāk arī pieaugošā gandarījuma sajūtā par sevi, cilvēkiem un pasauli.

Vakar vebināru istabā notika fantastiska tikšanās ar Valdi Svirski – mīlestības, miera, rāmuma piepildītu personību, par kuru jau vakar, uzreiz pēc tikšanās no sievietēm saņēmām un vēl šodien saņemam ar pateicību piepildītas atsauksmes:

Dzīvoju vēl vakardienas vebināra noskaņās. Valdi Svirski biju mazliet iepazinusi, kad viņš viesojās  raidījumā "Šeit un tagad", tāpēc ar interesi gaidīju šo vebināru.
Dzirdētais noteikti pārspēja manas gaidas. Ļoti silta sajūta palika un, jā, gribas smaidīt. Ļoti patika praktiskie vingrinājumi. Paldies Valdim Svirskim par vienkāršību un
sirds siltumu, daloties ar mums šajās zināšanās.

*********

Kāda aura, harizma šim cilvēkam…es biju gatava neelpot, lai tikai dzirdētu, ko saka…kāds respekts un cieņa…man gribējās ar nodurtu galvu stāvēt šim cilvēkam priekšā!! Kāds miers, sirds siltums, mīlestība staroja visu vebināra laiku!!! Viņš ir tik gudrs!!! Pēdējās meditācijas laikā sirsnīgi noraudājos, samīļoju pati sevi, sabužināju un tagad smaidu, esmu priecīga!!!!

*********

Vēlreiz paldies par vakardienas vebināru, par iespēju iepazīties ar Valdi. Mums pierasts,ka mīļumu, maigumu un sirds gudrību publiski izpauž sievietes .Bet, izrādās ir Valdis, kas nebaidās mums  izrādīt to visu,savu attieksmi,mums vieglā un saprotamā veidā izstāsta savas zināšanas .Tas tiešām bija gaišs vakars un izrādās, ir runa  par tik  vienkāršām lietām, kuras ikdienā piemirstas un liekas nesvarīgas .Bieži negadās,ka varu savu uzmanību tā smaidot noturēt visu vakaru …..Protams, nobira kāda asara, bet tas jau,Valda vārdiem sakot,pieder pie lietas…..Tātad tas viss ir tik īsts,mani uzrunāja !….Ar nepacietību gaidīšu nākošo tikšanos.

Un tieši vakar (nākamais vebinārs-tikšanās ar Valdi  notiks 22.aprīlī, afišu pēc laika varēsi atrast  šeit >>> ) mēs iemācījāmies pateikties un piedot sirds līmenī un vairākas sievietes patiesi izjuta šo vibrāciju spēku, pat tās, kuras līdz šim nekad to nepiekopa. Tas bija brīnišķīgi!

Un redzi, ja pateicība tev kļūs par ieradumu – tad tu plūksi tādus veiksmes augļus, kādus pat neesi gaidījusi un cerējusi!

Veicot vingrinājumus, tu vispirms novērosi izmaiņas tavā domāšanā. Nedaudz vēlāk sāks mainīties arī tev apkārt esošā realitāte – tā kļūs dzīvespriecīga, gaiša, pilna ar laimes enerģiju un iespējām.

*********

Mums katrai domu līmenī ir vīzija par to, kādai būtu jābūt mūsu dzīvei labākajā variantā. Tomēr, lai mūsu cerības un sapņi piepildītos, ir vajadzīga enerģija, kas izpaužas mūsu gribasspēkā.

Starp garu (domu) un matēriju (sapnis) ir jābūt enerģijai (gribasspēkam). Mēs varam veidot sapņu lapas un kolāžas un ar tām nolīmēt vai visas savas mājas sienas, bet, ja mēs necentīsimies pie tā visa pielikt pūles, tad ieplānotais īstenosies ļoti lēni.

Un, ja arī tas notiks ātri, tad ne tev, bet tev apkārt esošajā vidē – bet tu vienkārši būsi tam visam lieciniece.

Gribasspēks, kas tiek izmantots darbībā – tā ir mūsu samaksa par to, lai saņemtu to, ko mēs vēlamies. Jo… par velti ir tikai siers peļu slazdā, vai ne?

No „nesasniegto mērķu” sindroma cieš tie, kas, lai sasniegtu vēlamos mērķus, nav ieguldījuši enerģiju. Ieguldīt enerģiju – tas nav kaut kas no mistiskā „abra ka-dabra"…

Tās ir mūsu konkrētas ik dienas darbības, kas tiek veiktas, lai sasniegtu nospraustos mērķus (tos sasniedzot, mēs dzīvojam to dzīvi, par kādu mēs sapņojam tagad).

Pielieto vingrinājumu „Pateicība”. Tas dos tev spēku, enerģiju, gudrību, mieru dvēselē un ikdienas dzīves ritumā.

21 dienas laika periodā (bet vēlams 3 mēnešus), katru dienu aizpildi pateicības tabulu.

Tabulai ir divas vertikālas ailes. Abās ailēs teikumi tiek veidoti tagadnes formā – tā it kā tu to jau esi saņēmusi. Kreisajā pusē tu pateicies par to, kas tev jau ir. Bet labajā ailē tu raksti to, ko savā dzīvē sapņo saņemt (iegūt). Katru dienu aizpildi vismaz 10 (bet labāk 20) rindiņas katrā pusē.

Vari izveidot uz sava datora darba virsmas „Pateicības mapi” un katru dienu sākt ar jaunu, atsevišķu dokumentu (failu), kopējot tabulu no iepriekšējās dienas un to papildinot šodienā.

Un tavu acu priekšā tava dzīve sāks mainīties uz labo pusi un vislabākajā veidā, kā tas vajadzīgs. Tikai neaizmirsti sirds patiesumu, jo, ja tajā visā būs tikai formalitāte un neīstums, tad tam visam jēgas nebūs nekādas…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Bieži vien pretrunā savām patiesajām vēlmēm un sajūtām, kuras visbiežāk mums pašām nemaz nav zināmas, mēs sevi zaudējam. Zaudējam, cenšoties kļūt „kā visas”, dzīvot „kā visas”.

Par šo tēmu runājot, nāk prātā kaut kad, kaut kur lasīta doma: laimīgs ir tas, kas no rīta steidzas uz iemīļoto darbu, bet no darba mājup, pie saviem mīļajiem. Cik viss liekas ir vienkārši – iemīļotais darbs un otra pusīte, kas vienmēr tevi atbalstīs un palīdzēs, kurai blakus tava dvēsele zied un dzied…

Profesiju mēs izvēlamies visbiežāk tad, kad absolūti nav nekāda priekšstata, ko mēs vispār dzīvē gribam un ar ko gribētu nodarboties. Ir tik grūti 17 gadu vecumā noteikt, ko tu tiešām vēlies darīt, par ko vēlies kļūt un dažreiz šo izvēli tavā vietā izdara vecāki vai tu pati, draudzeņu, paziņu ietekmē izvēlies kaut ko tobrīd prestižu, bet pavisam ne „savu”. Beigu beigās pēc pāris gadiem ne tikai nav vēlēšanās uz šo darbu iet, bet negribas to ofisu un tos, kas tur skraida, gudras sejas „uztaisījuši”, redzēt pat tuvumā…

Un cik bieži baiļu dēļ, ka var palikt viena, sieviete silda tā sānus, kurš nemaz nav līdzīgs viņas princim, pavisam svešam cilvēkam, ar kuru dzīve ir likusi vienkārši saskrieties. Parasta simbioze – viss kā mežonīgajā pasaulē: viņš ir paēdis un apmierināts, bet tu vari pateikt, ka neesi viena un tātad radu, draugu un paziņu acīs, kuriem patiesībā gar tevi nav nekādas daļas, esi pilnvērtīga sieviete.

Un tikai kaut kur dziļi, dziļi dvēseles vistālākajā nostūrītī iedzīta, joprojām elso ticība, ka pienāks laiks un viss būs citādāk – tu satiksi Viņu un beidzot varēsi nodarboties ar lietu, kas ļaus tev saņemt patiesu prieku no darāmā. Bet pagaidām…, tā vietā, lai patiesībai ielūkotos acīs, tu radi sev apkārt tēlu, kuram ar tevi nav nekā kopēja.

Kā, lai no šī apburtā loka izraujas, kā saņemt, iegūt tieši to, kas vajadzīgs tev, jo tagad, pēc daudziem gadiem tu it kā to zini, tu it kā to jūti… Kā, lai saņem to, kas vajadzīgs nevis tavai kaimiņienei, nevis tavai draudzenei, ne sievietei uz žurnāla vāka, kas uz pasauli lūkojas ar falšu skatienu…?

Pirmkārt, tiec galā ar sevi – tev ir jāsaprot, ko tu tiešām vēlies? Protams, ir brīnišķīgi un ērti tēlot neatkarīgu, dzīves gudru sievieti, bet, ja nu tomēr atcerēties, ka dziļi dvēselē tu esi maza, neaizsargāta meitenīte, kura slēpjas aiz vienaldzības un cinisma bruņām, kura citu klātbūtnē baidās atklāt savu vājumu? Pamēģini atcerēties, kas bija TAS jaunībā vai bērnībā, no kā tu nespēji atrauties, kas bija tas, kas tev patika, ko mīlēji visvairāk? Tici – nekad, nekad, nekad nav par vēlu dzīvē kaut ko mainīt! Daudz briesmīgāk un grūtāk visu dzīvi iztērēt nicināmam darbam.

Otrkārt, lauz un maini stereotipus. Ja tu seko kaut kādiem melīgiem apgalvojumiem, piemēram, „sieviete nedrīkst izrādīt iniciatīvu”, „pēc 40 ne tikai vīru, pat labu darbu atrast nevar” utt., tad panākumus nesasniegsi nekad. Nav jātiecas kļūt ideālai, nav obligāti jāapgūst Taizemes masāžas noslēpumi, nav obligāti jāzina trīs svešvalodas – vienkārši esi tu pati.

Pārstāj pieskaņot un pielīdzināt sevi kāda uzstādītajiem parametriem. Nekad neticēšu, ka tu savos 40+ jau nezini un nenojaut, ka mīl nevis tos, kas atbilst kādām uzstādītām normām, bet tos, kas spēj izpausties ārpus tām, kam ir sava, īpaša „rozīnīte”, kas ir individualitāte un, no kura staro patiess dvēseles siltums. Mīl tos, kas ciena un mīl sevi, jo, ja tu spēji pieņemt sevi tādu kāda esi, tātad tu uz dzīvi lūkojies savādāk, redzi to, ko agrāk nemaz nepamanīji.

Ja kādu mīli, neuzstādi šim cilvēkam noteikumus, vienkārši mīli. Arī sevi mīli, neierobežo, sakot: „Tikai tad, kad zaudēšu liekos 5 kg (sākšu saņemt lielāku algu, sakrāšu nepieciešamo naudas summu) kļūšu tāda vai izdarīšu to…”

Ir svarīgi saprast, kas tev tiešām nepieciešams un būt tai, kāda tu esi patiesībā un tikai tad tu būsi brīva. Esot iekšēji brīvai un saprotot savu būtību, tev katrs dzīves mirklis kļūs par ilgi gaidīto un nevis kaut kad – pēc 5-10 gadiem, bet te un tagad.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cilvēka jūtas spēj ne no kā radīt kaut ko un nezāles pārvērst dārzos. Tas ir vislielākais spēks, kas mīt mūsos. Kad cilvēks ir pārpildīts ar emocijām, viņš spēj paveikt gan varoņdarbus, gan pašus pretīgākos darbus.

Jūtas var raksturot, kā degvielu, bet saprāts ir kapteinis, kas stūrē cilvēces sabiedrības progresa kuģi. Ir četras galvenās jūtas, kas liek cilvēkam rīkoties, pie tam dažādā komplektācijā vai atsevišķi, tās var izraisīt neticamu rīcību. Un, ja šīs sajūtas ir vērstas pareizajā virzienā, tu vari savu dzīvi apgriezt kājām gaisā. Šai publikācijā runāsim tikai par četrām jūtām – par tām, kas var mainīt tavu dzīvi.

Riebums. Šo sajūtu ir grūti apvienot ar pozitīvām darbībām, bet tā VAR mainīt cilvēka dzīvi. Ja cilvēks jūt, ka citos rada riebumu, ja ir piedzīvojis daudz pazemojumu un aizvainojumu, viņš sasniedz to neatgriezenisko punktu, kad ir gatavs izaicināt dzīvi, sakot: “Viss, man ir gana!”, “Tā dzīvot vairs nevēlos!”, „Pietiek dzīvot bailēs, sāpēs un pazemojumos!” Tā visa rezultātā cilvēks burtiski tiek izgriezts uz otru pusi un viņš ir gatavs pārmaiņām.

Lēmums. Lai beidzot pieņemtu svarīgu lēmumu, ļoti daudziem cilvēkiem ir jānonāk situācijā, kad ir „piespiesti pie sienas”, kad apstākļi kļūst burtiski neciešami.Un te mēs saskaramies ar pretrunīgām jūtām, kuras galu galā veicina lēmumu pieņemšanu. Tas līdzinās tam, it kā esam nonākuši krustcelēs, kurās krustojas divi, trīs vai četri ceļi. Pats lēmuma pieņemšanas process var radīt kuņģa darbības traucējumus, var izspiesties auksti sviedri un var neļaut mums aizmigt.

Dzīvei svarīgu lēmumu pieņemšana – tas ir sava veida pilsoņu karš mūsos. Karojošās cilvēka jūtu armijas, kurām ir bezgala daudz iemeslu un pamatojumu, cīnās viena ar otru un cenšas gūt virsroku pār mūsu saprātu. Mūsu gala lēmumi – vai tie ir bailīgi vai drosmīgi, impulsīvi vai labi pārdomāti, mūsu darbību var vai nu apstādināt vai veicināt.

Tāpēc – lai vai ko tu nedarītu, nekavējies šai krustojumā. Pieņem lēmumu. Labāk pieņemt nepareizu lēmumu, nekā nepieņemt to vispār. Katram cilvēkam ir jācīnās ar emocionālajām šaubām un savas jūtas ir jāsakārto.

Vēlme. Tā var rasties no iekšpuses vai arī var būt veicināta ārējas ietekmes rezultātā. Gandrīz jebkas var veicināt vēlmi. Tā var būt publikācija vai grāmata, kuru izlasot cilvēks sajūt iekšējo dzinuli kaut ko vēlēties. Tā var būt saruna ar draugu vai filma. Tāpēc, uzsākot sava vēlmju meklējumus, droši „laid” savā dzīvē jebkuru pozitīvu pieredzi.

Neatsakies no tās, neveido sienu. Šī siena var tevi paglābt no vilšanās, bet tā var arī lieki sargāt tevi no bagātinošās pieredzes gaismas. Ļauj dzīvei tev pieskarties, jo iespējams tieši nākamie pieskārieni būs tie, kas tavu dzīvi pagriezīs par visiem 180 grādiem.

Apņemšanās. Tā saka „Es gribu, es darīšu!” Un, ja cilvēks nolemj vai nu izdarīt vai mirt, viņu diez vai kāds spēs apstādināt. Alpīnists saka: „Es došos uz šo virsotni. Man saka, ka tā ir pārāk augsta, stāva, klinšaina un smaga. Bet es vienalga tajā nokļūšu un jūs redzēsiet, kā no šīs virsotnes es jums pamāšu ar roku.” Apņemšanās nozīmē – tu sev apsoli, ka nekad nepadosies. Un, ja tu sev pajautāsi: „Cik ilgi man būs jāstrādā, lai savu sapni piepildītu?” Tik ilgi, cik tas būs nepieciešams!

Lūk, kāds spēks piemīt cilvēka jūtām.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Dažreiz mēs cenšamies izdarīt pārāk daudz un tā visa rezultātā žonglēšana ar visādām darīšanām un uzdevumiem pārvērš mūsu emocionālo un fizisko labsajūtu pilnīgā haosā.

Mēs cenšamies izdarīt vairāk un vairāk, labāk un labāk. Tiecamies būt gudrākas un lietas padarīt paklausīgākas. Mēs samierināmies ar papildus uzdevumiem un uzņemamies svešu problēmu risināšanu. Laika kļūst mazāk, dzīve arī nestāv uz vietas, pārmaiņas nekādas nenotiek un tam visam kā piedevu saņemam stresu.

Vai tev ir tik daudz laika? Kam pieder tavs laiks? Kuram ir jāveic izvēle, ko darīt ar tavu laiku?

Lūk, 5 soļi, kuri palīdzēs tev novērtēt esošā laika apjomu, radīt prioritātes un virzīties efektīvākā virzienā, bet dzīvojot mazāk saspringtu dzīvi:

1 solis. Tavas attiecības ar laiku. Atbildi uz jautājumiem: kādas ir tavas attiecības ar laiku šobrīd? Vai laiku tu sajūti kā ienaidnieku vai draugu? Vai tu uzskati, ka tavs dzīves temps ir optimāls vai arī tu jūti, ka atrodies laika spīlēs?

2.solis. Kamdēļ tev nepieciešams vairāk laika? Kuras trīs lietas tu gribētu izdarīt, bet tev tam nekad nepietiek laika? Kāpēc tev tās ir tik svarīgas?

3.solis. Kas aizņem tavu laiku? Sastādi visu to darīšanu un uzdevumu sarakstu, kas tev regulāri atņem laiku. Piemēram, darbs, televizora skatīšanās, nodarbes ar bērniem, tikšanās ar draugiem, hobijs, sabiedriski pienākumi, ēst gatavošana, mājas uzkopšana utt.

· izdali tās trīs lietas, kuras „apēd” lielāko tava laika daļu;

· izdali tās trīs lietas, kuras tev noteikti jādara;

· izdali tās trīs lietas, kuras tu gribi darīt visvairāk.

4.solis. No kā tu varētu atteikties? Kuras ir tās trīs lietas, kuras tev šobrīd ir tik nesvarīgas, ka no tām varētu atteikties? Dažreiz mūsu darbu un uzdevumu sarakstam ir nepieciešamas tikai nelielas korekcijas, bet dažreiz ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Šai etapā tev jāatsakās no:

· Pasākumiem, kurus tu vairs nevēlies apmeklēt;

· Papildus darba, kurš aizņem daudz laika, bet, kurš nes tev mazu peļņu;

· Mācību kursiem, kuros esi pierakstījusies, bet saprati, ka tev tie nelīdz;

· To seriālu skatīšanās, kuri tev ne visai patīk utt.

· Pārdomām par to, kā adaptēties jaunajā kolektīvā un uzlabot attiecības ar kolēģiem utt.

Padomā, varbūt tu vari dažus no saviem pienākumiem deleģēt vīram vai bērniem? Bet, varbūt, dažu mājas darbu veikšanai ir iespējams pieņemt palīdzi vai uzticēt darba uzdevumus darba kolēģiem?

5.solis. Ļaujies patīkamajam. Tu tagad novērtēji kur atrodies, ko vēlies un ko nevēlies un atbrīvojies no dažām (vai daudzām) nevajadzīgām lietām. Tagad pameklē to, kas:

· Dara tevi laimīgu un atbrīvotu;

· Svarīgas tev;

· Liek tev sajust patīkamu uztraukumu;

· Liek tev „augt”;

· Ļauj tev dzīvot to dzīvi, kuru tu vēlies;

· Ļauj tev būt tādai, kāda tu esi!

Tad sakoncentrējies uz tām!

Tas ir tavs laiks, tava dzīve un tikai tev ir tiesības tajā izvērtēt un iezīmēt prioritātes.

Uz tikšanos tepatās,

Aija