Ja tikko izlasījusi virsrakstu, esi gatava šim apgalvojumam pretoties, tas nozīmē, ka šī publikācija tiešām domāta ir tev.

…Jeb arī tu domā, ka pirmajā vietā ir rūpes par citiem, bērniem, piemēram, bet pēc tam kādu reizīti gadā var arī sev kaut ko atļauties? Tad šī publikācija domāta arī tev.

Tev visu laiku trūkst enerģijas, tev zūd spēki un par savu ieguldījumu gribētu saņemt balvas un atzinību? Tātad, šī publikācija arī tev ir jāizlasa.

Tu domā, ka veltīt laiku sev ir pārāk egoistiski? Iespējams, ja to darām nepareizi. Tomēr tieši mums, sievietēm, sevi mīlēt iemācīties būtu īpaši svarīgi.

Un vēl viens tests. Kā saprast, ka tev trūkst mīlestības pret sevi? – tūlīt pat palūkojies spogulī. Vai esi apmierināta?

Ja, jā – tad turpini nodarboties ar savām lietām. Bet ja nē – tad turpini lasīt tālāk.

Iemesls Nr.1. Sevi jāmīl, lai mēs justu savu spēku un pašcieņu.

Jebkura sieviete, kura pārstāj sev pievērst uzmanību, zaudē skaistumu. Bet skaistums – tas nav vienkāršs spēks. Tas ir sievietes spēks.

Gan jau ne reizi vien savas dzīves laikā esi pamanījusi, ka tad, kad tu izskaties lieliski, tad tev ir arī īpašs garastāvoklis. Un tas, savukārt, liek apkārtējiem pret tevi izturēties savādāk. Vai esi to pamanījusi?

Un tas tā tiešām ir. Tāpēc, ka rūpes par sevi, savu mazo un lielo vēlmju piepildīšana, sekošana savam aicinājumam mūs piepilda ar enerģiju, dāvā mums harmonijas sajūtu un sievietes spēku.

Iemesls Nr.2. Skaistums nav mūžīgs.

Nav neskaistu sieviešu. Ir tādas, kas par sevi nerūpējas. Un tas ļoti atspoguļojas pašvērtējumā. Tādēļ, mīļās manas, tām, kuras par sevi piemirsušas, gribu teikt – ir jārūpējas par savu izskatu, pastāvīgi un katru dienu. Un mācieties sevi mīlēt.

Bet no otras puses, uzmanība nav jāpievērš tikai ārējam izskatam, jo tā ir pārejoša parādība. Skaistums mums nepieder, tā ir Dāvana, kura jāsargā un jāvairo. Un vēl – ar gadiem šī Dāvana jāpārceļ citā līmenī – dziļākā un dzidrākā.

Un tas nozīmē – jāattīsta iekšējais skaistums, kas, patiesībā, ir daudz spēcīgāks par ārējo skaistumu. Sieviete, kurai tas izdodas, kļūst skaista no iekšienes un neskatoties uz vecumu.

Tomēr, kamēr sieviete līdz šim līmenim nav „izaugusi”, par sevi ir jārūpējas. Arī par savu ārējo izskatu. Tā ir sieviešu spēka un cēluma pazīme.

Iemesls Nr.3. Nav iespējams mīlēt kādu vairāk par sevi pašu.

„Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu”.

Bet kā tad mēs pret sevi izturamies? Kādā līmenī mēs atrodamies, tā mēs sevi arī mīlam. Un te iet runa gan par materiālo stāvokli, gan zināšanu līmeni, pašvērtējumu un pašcieņu, prasmi rūpēties un mīlēt.

Un, ja tā visa tevī nav, ne tu spēsi dot ko citiem, ne novērtēt citu doto tev. Un, ja sevi neiepazīsim, mēs nespēsim atrast savas dzīves jēgu un just no tās gandarījumu.

Iemesls Nr.4. Iemācies mīlēt sevi, lai šo mīlestību dāvātu tālāk citiem.

Ja Tevī nekā nav, tad Tev nav ko iedot ne saviem bērniem, ne vīram, nekam citam. Ja mūsos ir tukšums, bailes, nemiers, nedrošums, aizvainojums, dusmas, skaudība, neapmierinātība, tātad, tikai ar to mēs arī varam dalīties, jo mums nekā cita jau nav. Bet vai tad viņiem tas ir vajadzīgs? Vai tas vispār kādam ir vajadzīgs?

Visiem vajadzīga mūsu mīlestība. Pie tam, lai vai kā mums liktos, ka tas tā nav – materiālie labumi mūsu mīlestību neaizstās.

Un izlasīsim tagad šo:

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM

13. nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.

3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.

6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.

9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana.
10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs.
11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu.

12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Mēs visu laiku pieprasām pret sevi uzmanību. Visdažādākajos veidos – gan ar kaprīzēm, gan frāzēm, pat ultimātiem. Un viss tikai tāpēc, ka mūsos nav mīlestības.

Tāpēc ir jāmācās sevi mīlēt.

Mīlestība mūsos visos JAU mīt. Tā ir tikai jāatrok, jānovāc visi zirnekļu tīkli un pelējumi. Ir daudz dažādu veidu. Ja tas būs tavs mērķis, tu tos atradīsi. Bet vari to sākt darīt arī jau tagad. Vienkārši katru dienu velti sev laiku. Kaut vai 15-30 minūtes dienā. Vienkārši kop sevi. Bet ar mīlestību. Ej smaržīgā, nesteidzīgā vannā, iegādājies sev labus, aromāta ziņā tev tīkamus kopjošos līdzekļus (tiem nav obligāti jābūt dārgiem), atvēli laiku nesteidzīgai tējas baudīšanai un grāmatas lasīšanai, iegādājies sev kaut ko jaunu, un atkal nav obligāti dārgu…

Ir jāpieņem sevi tādu, kāda esi. Un tas ir vēl grūtāk. Bet kā tu domāsi par sevi, tā par tevi domās apkārtējie. Un tieši tā un ne citādi. Un kā tu gribētu, lai viņi domātu?

Iemesls Nr.5. Lai dzīve nebūtu nodzīvota veltīgi.

“Katrs cilvēks ir dimants, kurš sevi var tīrīt un var neattīrīt. Cik tas ir attīrīts, tik daudz viņā spīd mūžīgā gaisma. Tāpēc cilvēka uzdevums ir nevis censties spīdēt, bet gan censties sevi attīrīt.”

L. Tolstojs

Skaistums ir otra mīlestības puse. Tiesa, mēs esam pieraduši mīlēt tikai to, kas ir skaists…,  bet, patiesībā, ir jāmeklē un jāvairo iekšējā mīlestība, tad arī skaistums būs visapkārt: gan tanī, kas to dāvā, gan viss apkārt esošais, gan mūsu rīcība, gan tās rezultāti.

Ja palūkosimies uz pasauli caur tīras mīlestības prizmu, pasaule būs citādāka. Un būs arī spēks, lai to pārveidotu.

Un ir otra galējība – ja sieviete koncentrējas tikai uz sevi un neiemācās savas dzīves laikā savu ārējo skaistumu pārvērst iekšējā skaistumā un tad to dāvāt apkārtējiem, tas nozīmē, ka dzīve ir nodzīvota veltīgi…

Vienā dienā to iemācīties nevar: vakar sevi vēl nemīlēji, bet šodien jau mīli – tas nav iespējams. Šis process ir pakāpenisks, ilgstošs un nemaz nav tik vienkāršs. Un, lai to sāktu, ir jāsaprot kamdēļ.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Vārdos slēpjas neticams spēks. Pat viens vārds spēj cilvēku iepriecināt, bet var viņa dzīvi arī saindēt. Ar vārdiem var uzslavēt, iedvesmot, bet var arī pazemot un pat nogalināt.

Ir veikti pētījumi, kuri ir pierādījuši, cik ļoti ārējā ietekme spēj mainīt mūsu jūtas. Apkārtējo smaidi padara cilvēkus laimīgākus. Vai esi ievērojusi? Pat dažas jaukas frāzes, kuras mums pasaka pārdevēja un vēl labāk, ja mēs uz tām arī atbildam, spēj mūsu sejā atmodināt smaidu un tici man – garastāvoklis uzlabojas arī šim otram cilvēkam.

Mūsu vārdiem ir tieša ietekme arī uz mums pašām. Lūk, 4 frāzes attiecībā uz sevi pašu, kuras mums būtu jāaizmirst uz visiem laikiem.

1. „Es vienmēr…”

Nē, ne vienmēr. Varbūt tas bija vienu reizi, vai tu ar to nodarbojies agrāk, bet ne vienmēr. Necentīsimies programmēt savu nākotni.

Izvairīsimies no viennozīmīgiem apgalvojumiem. Mūsu dzīve ir pastāvīgā kustībā. Šodien tu neesi tas cilvēks kas bija pirms gada, mēneša vai pat vakar.

Kad tu saki: “Es vienmēr esmu mocījusies no galvassāpēm”, tu apgalvo, ka tev tā ir sāpējusi jau no mazotnes. Neuzliksim sev lāstu ierobežojumus. Jēdziens “vienmēr” neeksistē.

Tā vietā labāk teiksim: “Agrāk es…”, „Agrāk man…” vai “šoreiz neizdevās…”, „šoreiz man…” utt.

2. “Ak, nu ko Jūs!”

Cilvēki, un it īpaši mēs – sievietes, esam ļoti dīvainas… mēs tiecamies pēc komplimentiem, bet, tos saņemot, kļūstam kautrīgas, pieticīgas. Patiesībā šī frāze izsaka arī šo: “Es – neesmu nekas”.

Viens no ātrākajiem veidiem, kā atgūt pārliecību – patiesos komplimentus pieņemt. Ikvienam cilvēkam ir labas īpašības un ir ar ko lepoties.

Pret komplimentiem un atzinību izturies bez viltus pieticības. Saņemot komplimentu, atbildi uz to ar cieņu, sirsnību un pateicību.

3. „Viņam/viņai ir… Tas nav taisnīgi!”

Diemžēl, dzīve ir netaisnīga. Tu neesi piedzimusi miljonāru ģimenē, un, iespējams, nekad par tādu nekļūsi. Sievietes, kuras nav garas un slaidas, visticamāk, nevarēs kļūt par modelēm. Tāda ir dzīve.

Labākais veids, kā cīnīties pret šo šķietamo netaisnību – atrast to, ar ko dzīve pret tevi ir taisnīga.

Tu esi intraverta? Brīnišķīgi! Atrodi vietu, kur vari būt viena un nodarbojies ar iemīļoto hobiju, kurš, iespējams, tev pat nesīs ienākumus. Ne visi to spēj un ne visi prot to, ko tu.

Tu neesi pietiekami kreatīva? Nu un? Koncentrēties uz galveno mērķi un neatlaidīgi dodies tā virzienā.

Katram cilvēkam ir talanti. Iepriekšējās frāzes vietā labāk saki: “Es to neprotu, bet es varu …”.

4. „Ja vien… tad es varētu…”

Laime sākas tagad, tieši šajā brīdī. Un punkts. Šī frāze īpaši kaitīga ir attiecībā uz naudu:

– “Ja vien man būtu kādi simts tūkstoši, es uzsāktu savu biznesu!”

– “Ja man būtu vairāk naudas, es varētu nopirkt lielāku dzīvokli un beidzot justies laimīga!”

– “Tiklīdz es sākšu pelnīt… (te tiek nosaukta sava summa), es sākšu dzīvot pa īstam!”

Bet nauda – tas ir fantoms mērķis, kuru speciāli izgudrojušas ir korporācijas. Vēlme iegādāties kaut ko jaunu cilvēkam būs raksturīga vienmēr. Tiklīdz tu sāksi vērtēt savas dzīves tagadni, mirkļus, kuri paiet tieši tagad, par naudas mentalitāti tu aizmirsīsi.

Parasti šī frāze tiek izteikta kopā ar: “Viņiem ir … Un, ja vien man būtu…”.

Pietiks attaisnoties! Svarīgi koncentrēties uz gala rezultātu.

Tā vietā labāk saki: “Par cik man ir (es protu) … tad es varu …”.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir jāatzīst, ka diezgan bieži atklātības vai izmisuma brīžos nākas dzirdēt sieviešu izteiktu frāzi: „Laikam esmu neveiksminiece…”

Kamdēļ tādi secinājumi? Kam par godu? Izglītība nav tāda, par kādu sapņots, darbs neapmierina, alga maza, mīļoto cilvēku nekādi nevar satikt, bija vīrs – aizgāja pie citas un vispār: te papēdis nolūzt, te mašīnu kāds apšļaksta… Jā, nabadzīte nudien!

Varētu padomāt, ka citiem to pašu nepatikšanu nav. Kā domāsi – tā dzīvosi! Daudzi cilvēki pat paši sevi programmē uz kaut kādām neveiksmēm. Viņi vienkārši pievelk visu slikto, ko vien paši var iedomāties un sagudrot. Varbūt kāds teiks – tas viss ir muļķības, tas viss ir mistika! Bet vai esi mēģinājusi par savu, tavuprāt, neveiksmīgo dzīvi domāt pozitīvi? Vai esi mēģinājusi iedomāties, pasapņot par to, kā varētu mainīties tava dzīve, ja tu pieliksi kaut nedaudz spēka un pūļu, lai šīs pārmaiņas notiktu? Pamēģini! Un – gan tavs garastāvoklis uzlabosies, gan pasaule riņķī vairs neliksies tik pelēka!

Goda vārds, es varu pat apgalvot, ka visu neveiksmju sakne slēpjas slinkumā. Tu neiestājies augstskolā? Un cik daudz ir piemēru, kad cilvēki mēģina iestāties vairākus gadus pēc kārtas, ja vien viņi patiešām to vēlas?!

Slikts darbs, priekšniecība tevi nevērtē? Tad kamdēļ tu vēl joprojām tur strādā? Un ko tu esi darījusi, lai tavas zināšanas un prasmes tiktu novērtētas? Āaaaaaa, negribās? Pie joda viņus visus? Ar tādu attieksmi nekas tavā dzīvē nemainīsies un tu arī ļoti labi zini, ka neviens pie tevis uz mājām ar vērtīgu piedāvājumu neieradīsies.

Neveicas personīgajā dzīvē? Vīrieši nepievērš uzmanību? Vai arī ar vīru esi šķīrusies un pati sev pārvilkusi krustu? Ja par to domāsi un vienā laidā pārdzīvosi un plus vēl klāt – iedzīsi sevi kompleksos, tad esi droša: tiešām tev neviens nepievērsīs uzmanību! Vīriešiem patīk par sevi pārliecinātas (neiet runa par lepnīgumu) sievietes, „vieglas”, gaišas un ne jau tādas, kas visu laiku par dzīvi čīkst.

Uzskati, ka neesi pietiekoši skaista? Un vai tad tikai skaistules apprecas? Vai arī vīrieši viņās atrod kaut ko citu, izņemot „kājas no padusēm” un „90-60-90”? Uzvedies dabiski, esi smaidīga, jauka un jautra sarunās, esi pārliecināta par savu pievilcību un drīz vien arī pie tavām durvīm pieripos kāzu limuzīns.

Bieži vien no šādām sievietēm nākas dzirdēt, ka „viss apnicis”, „ka dzīve ir pelēka, neinteresanta un vienveidīga…” Protams! Bet kas tad tev  to padarīs skaistāku, ja ne pati? Maini sevi, nesēdi uz dīvāna! Sāc pievērst sev uzmanību, bet ne jau sevi žēlojot un sūkstoties, bet –mainot imidžu, ejot uz fitnesa klubu… sāc, piemēram, fotografēt. Ej uz izstādēm, kino, teātri. Vai TAD tev liksies dzīve neinteresanta? Pastaigas, braucieni tavu dzīvi piepildīs ar jauniem iespaidiem un jaunām tikšanām.

Lai vai ko tu neminēsi, visa problēma ir tevī pašā. Un nevienā citā. Tikai tu pati, mainot sevi, savu attieksmi, dzīves stilu, izķepurosies no savu neveiksmju purva.

Lūk, daži padomi:

• Esi pārliecināta par sevi un izturies pret sevi ar cieņu un cīnies ar savu slinkumu! Ko tik mēs nespētu sasniegt, ja vien neslinkotu! Vai piekrīti?

• Neesi vienaldzīga pret citiem cilvēkiem un pret viņu problēmām. Ir jāpalīdz- palīdzi!

• Audzini sevī optimistisku skatījumu uz dzīvi. Tavs pesimisms liek apkārt esošajiem cilvēkiem no tevis novērsties. Kuram gan patīk čīkstuļi, īduļi un pīkstuļi? Pacieš, pacieš, bet ne ilgi un pēc laika skaties – tu jau esi palikusi viena…

• Iesākto vienmēr pabeidz! Nekad nepadodies, pusceļā apstājoties!

• Esi atbildīga! Nepārkrauj savas problēmas uz citu pleciem.

• Dabiskums un patiesums ir ļoti pievilcīgas cilvēka īpašības. Kļūsti tāda!

• Centies būt atvērta. Noslēgtība nav tavs ceļabiedrs.

Tev ir jāsaprot, kad sieviete sev saka „esmu neveiksminiece!” – tas tiek uztverts kā sevis nemīlēšana. Un, ja jau tu pati sevi nemīli, tad citiem tas nav vajadzīgs vēl jo vairāk.

Tāpēc, „uzroti piedurknes” un uz priekšu! Tikai neapskaud nevienu un neskaties uz citiem. Viņiem ir sava dzīve. Bet tu veidosi savējo: veiksmīgu un laimīgu! Un nekad vairs neizrunā šos vārdus: „Esmu neveiksminiece!” Atceries – tas nav par tevi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

P.s. Vēlies mainīties, dzīvot interesantāk kopā ar mums, pārējām sievietēm? Nāc bariņā – mēs visas šad tad tiekamies vebināros, kur runājam par laimi, mīlestību, pašcieņu, veselību, stila veidošanu un modi! Kopā jautrāk un rezultatīvāk!

Diētas, diētas, kilogrami, ierobežojumi… Vai tiešām visas tavas dzīves jēga ir tajā, lai atbrīvotos no neciešamā liekā svara?

Ir sievietes, kuras nekad neviens nenosauks par tievām, bet arī resnītes apzīmējums viņām nepiestāv. Tādas visbiežāk sauc par apaļīgām.

No modes žurnālu vākiem, reklāmu posteriem uz mums aicinoši nolūkojas pavisam citas sievietes – tu zini ko es domāju. Bet šiem skaistuma standartiem nav tevi jāiedzen depresijā un nepilnvērtības kompleksos. Kāpēc? Tāpēc, ka tev ir kā minimums 5 iemesli nekreņķēties sava apaļīguma dēļ, bet gan priecāties par to, kāda tu esi.

Pirmais iemesls – tā esi tu pati

Citiem vārdiem sakot – patiesa mīlestība pret sevi un savu es. Tas ir likums: tikai tad, kad tu mīli un sevi nenosodi, mīl un pieņem tevi apkārt esošie. Tieši, pateicoties šiem noteikumiem, tu kļūsi par harmonisku personību un dzīvosi laimīgi, bez histēriskas un cietsirdīgas vēlmes sevi iespīlēt modes standartos. Tu esi smaidīga, atbrīvota, labsirdīga un cilvēki tiecas pie tevis, pat,nepamanot to, vai tev ir liekais svars vai nav.

To sauc par harmoniju. Ja tu šajā harmonijā atrodies ar sevi, tad arī vārdu jēgu „tieva” un „apaļīga” tu uztver savādāk. Apaļīga – pilnvērtīga, pilnasinīga, piepildīta, ne “tukša”. Īpaša! Starp citu, pasaulē ir desmitiem estrādes un kino zvaigžņu, kas savu „rozīnīti” ir zaudējušas tieši tad, kad notievēja līdz nepazīšanai un kļuva tādas kā visas citas zvaigznes.

Liels pielūdzēju skaits

Jā, jā, tieši tā! Ja tu nekompleksēsi un nenoslēgsies it kā savas ne ideālās figūras dēļ, bet pasaulei sevi pasniegsi kā karalieni, tad, kā atklājums pašai sev, kļūs neticams fakts, ka ir ļoti daudz vīriešu, kas priekšroku dod apaļīgām sievietēm. Tikai ne visi to atklāti atzīst. Bet tas ir tā.

Pat tie,kas zvēr, ka viņiem interesē 38-izmēra sievietes, zaudē galvu, ieslīgstot kuplāka dekoltē apaļumos. Tajā nav nekā pārsteidzoša. Kad šodienas pieaugušie vīrieši bija mazi zēni, bet viņu seksualitātei bija sākuma attīstības posms, apkārt viņi redzēja pavisam citas sievietes – absolūtu šodienas žurnālu vāku pretstatu. “Kuplums” bija modē…

Darbā – vieni plusi

Bieži vien tievas un trauslas sievietes nevar pakāpties pa karjeras kāpnēm, jo apkārtējie viņas neuztver nopietni. Pat, ja viņas ir profesionāles, padoto un vadītāju acīs viņām jābūt svaram – tiešā un netiešā nozīmē. Protams, gadās arī izņēmumi, bet ļoti bieži tas ir tieši tā.

Tava āda ilgi būs jauna

Apaļīgas un kuplu formu īpašnieces, it īpaši brieduma gados, saglabā savas sejas, kakla un roku ādas jaunavīgumu daudz ilgāk nekā tievās. Arī grumbiņas apaļīgām sievietēm parādās daudz vēlāk.

Pilnībai nav robežu

Ja tu, tomēr, vēlies mainīties, tad tu vari notievēt un kļūt pavisam cita. Pie tam, apkārtējie būs pārsteigti par šādām pārmaiņām. Tievai sievietei šādu privilēģiju nav, izņemot to, ka var „piepumpēt” dažādas ķermeņa daļas ar silikonu, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Bet atceries pašu galveno: pat neatbrīvojoties no liekajiem (jeb, varbūt NEliekajiem?) kilogramiem, apaļīga sieviete var izskatīties tikpat eleganti, kā slaidā: galvenais – prātīgi piemeklēt stilu, tērpus un aksesuārus.

Un visbeidzot gribas pateikt visām sievietēm: cik labi, ka mēs tādas dažādas! Pasaule ir skaista tieši savas dažādības dēļ, bet tavas apaļīgās formas, varbūt rīt sajauks prātu kādam dzejniekam vai māksliniekam, bet aizparīt tavos „tīklos” iepīsies kāds no standarta skaistuma etaloniem pārņemtās pasaules noguris skaistulis.

Mīli sevi tādu, kāda tu esi!

Nekad netievē vīra, draudzenes vai mammas dēļ vai tāpēc, ka „apkārt visi ir slaidi”.

Ja sievietei nav nekādu problēmu ar veselību un pati sava apaļīguma dēļ nav ieslīgusi kompleksos, nav nekāda iemesla sevi mocīt ar diētām tikai mūsdienu pasaules modes standartu un apkārtējo uzskatu dēļ. Tā dēļ ne tavs vīrietis, ne radinieki tevi nesāks mīlēt vairāk.

Sevi mīlēt – tas nozīmē ļaut sev tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Divu cilvēku mīlestība ir pasaule, kurā valda abi divi un viņiem abiem kopā ir labi. Lai kārtējo reizi paustu savas jūtas, tik ļoti gribas savu mīļoto vīrieti ar kaut ko palutināt. Un bieži vien to paužot, sievietes pārcenšas un pēc tam nonāk slazdā…

Neiet runa par to, ka pakalpot, palīdzēt, palutināt ir slikti…Iet runa par to, ka mēs sievietes bieži vien nezinām ne robežas, ne mēra sajūtu.

„Sasodīts, es aizmirsu mobilo telefonu…aizskrien pakaļ”. „Man vairs nav spēka. Sagatavo man mantas rītdienai”. „Es tik ērti iekārtojos, negribas celties, iedot man pulti”. „Kafiju gribētos…”. Un tā 3 000 000 reižu.

Sākumā sieviete tajā neko sliktu nesaskata, vēl jo vairāk – šādus lūgumus jau nemaz nav tik grūti izpildīt… Bet katru jaunu dienu tie atkārtojas un atkārtojas un tu sāc saprast, ka tavs mīļotais kļūst vienkārši nekaunīgs. Sākumā tu to pieciet, tad sāc nopūsties, tad tas tevi sāk kaitināt un tad, kādu dienu tu viņam uzkliegsi: „Kāpēc gan tev to pašam neizdarīt? Es arī esmu nogurusi, gribas pasēdēt un pagulēt un arī man nav spēka!”

Esi uzmanīga, citādi tavs mīļotais uzsēdīsies tev uz kakla un tevi pārvērtīs kalponē. Tad pazudīs cieņa un tad arī vairs nav tālu līdz šķiršanās lēmumam.

Kādus tad lūgumus nebūtu jāpilda?

– Lūgumus, kuri ir veidoti pavēles formā. „Mans telefons zvana, atnes!” Vai: „Ielej man ūdeni, es iešu vannā”. Viņš nevis vienkārši lūdz, viņš pavēl un pat negaida atteikumu. Padomā, pirms izpildi. Tā nav pareiza uzvedība, jo tā aizskar tavu sievietes pašcieņu.

– Tos lūgumus, kurus viņš var izpildīt pats. Piemēram, tu mazgā traukus, gatavo ēst vai peldini bērnu vai palīdzi viņam izpildīt mājas darbus, bet vīrs lūdz pasniegt viņam to-o-o grāmatu vai lūdz atrast kaut kādu lietu. Šai gadījumā viņš pats var piecelties no gultas un to izdarīt.

Tikai nedomā, ka es aicinu nepildīt mīļotā lūgumus vispār. Kad mīli, TIK ļoti gribas palutināt un iepriecināt. Tik ļoti gribas savu vīrieti padarīt laimīgu, tomēr ir kaprīzes, kuras nebūtu jāpilda. Nekas šausmīgs nenotiks, ja tu no rīta pamodīsies agrāk par viņu un abiem diviem uzvārīsi aromātisku kafiju. Vai arī, ieraudzījusi koridorā aizmirsto cimdu pāri, ātri pasteigsies un tos viņam pārmetīsi pār balkonu.

Tas tiek darīts ar prieku un tas nemaz nav jālūdz. Un ir arī lietas, kuras viņam būs daudz sarežģītāk izdarīt nekā tev, piemēram, salāpīt vai izgludināt kreklu, uzvārīt zupu. Tieši tāpat kā tev nebūtu jāmaina krāns vannas istabā. Katrs kopdzīvē pilda savus darbus un pienākumus. Bet, kad mainās ģimenes prioritātes, tas nav uz labu.

Un tomēr, psihologi apgalvo, ka attiecībās viens partneris vienmēr saņem vairāk, nekā otrs… Tāpēc, esi uzmanīga ar vīrieša lūgumiem, citādi tu riskē kļūt par vienkāršu pakalpiņu. Arī šajā attiecību punktā ir jābūt kaut kādam balansam, loģikai, cilvēcīgumam un mēra sajūtai.

Dažām sievietēm ieteicams biežāk izrādīt savu vājumu un nepretoties vīra centieniem, kad viņš vēlas palīdzēt. Mīliet, palīdziet, bet cieniet viens otru!

Uz tikšanos tepatās,

Aija