„Man diennaktī trūkst dažu stundu…” – mēs bieži vien gan paši tā sakām vai domājam, gan esam to dzirdējuši no citiem. Bet, ja tas būtu iespējams – vai tiešām šīs papildus stundas mums palīdzētu kļūt efektīvākiem?

Kad mēs domājam par mūsu uzdevumiem dažādās jomās (pavadīt laiku kopā ar ģimeni, būt labam darbiniekam, turpināt izglītoties, nodarboties ar hobiju utt.), šķiet, ka 24 stundu tam visam nebūs gana. Bet tas ir viss, kas mums ir un vairāk nebūs! Un veiksmes atslēga, lai šo visu uzlabotu, slēpjas prasmē katru brīvo brīdi izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Sāksim ar rīta rituāliem

Pieņemsim, ka šodien ir pirmdiena. Jūs nogulējāt modinātāja zvanu un par 15 minūtēm nokavējāt darbu. Arī brokastis jūs nepaēdāt. Tagad jūs sēžat pie sava rakstāmgalda, skatāties uz ienākošajiem ziņojumiem un, iespējams, sev sakāt: „Tā būs gara diena!”. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmdiena vai piektdiena: pareizi sākta diena iespaido visu pārējo dienas daļu vai pat nedēļu. Ko nozīmē pareizi sākta diena? Ar to tiek domāts: pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes, kā arī labas brokastis, dienas uzdevumu saplānošana un rīta meditācija vai lūgšana.

Labā ziņa: lai uzlabotu darbaspējas, nav obligāti visu uzskaitīto ieplānot un darīt uzreiz.

Vispirms padomājiet par to vienu punktu, kas uzlabos jūsu rīta noskaņojumu, un iekļaujiet to savā dienas plānojumā. Iespējams, tā ir jaukas mūzikas klausīšanās, 10 min. grāmatas vai žurnāla lasīšana. Lai vai kas tas būtu, tas dos jums skaidru prātu un uzlabos darbaspējas.

Lai smadzeņu darbaspējas iedarbinātu vēl vairāk, lūk, vēl viens pasaulslavenā kognitīvo funkciju uzlabošanas speciālista Džima Kvika padoms: tīriet zobus ar neierasto roku. Ja jūs to vienmēr darījāt ar labo roku, ņemiet zobu birsti kreisajā. „Kad ķermenis kustās, smadzenēm ir jautri”, Kviks joko un šo rituālu izskaidro ar to, ka šādi aktivizējas neironu savienojumi. Džimam Kvikam ir vēl daudzi citi paņēmieni, kas saistās ar smadzeņu darbības uzlabošanu. Par to es pastāstīšu nākamajā publikācijā.

Vispirms apēdīsim vardi

Reiz rakstnieks Marks Tvens teica: ja no rīta apēdām vardi, mēs varam būt droši, ka tas bija vissliktākais, kas ar mums šodien varēja notikt. Varde, par kuru viņš runā, ir mūsu šodien ieplānotais vissvarīgākais (varbūt nepatīkamākais) uzdevums vai darbs, no kura mēs visvairāk baidāmies, jo tas ir tik liels un svarīgs, ka tas karājas pār mums, kā bieds. Ieradums izpildīt šo uzdevumu pašu pirmo dos mums visai dienai milzīgu impulsu jeb grūdienu, lai sasniegtu savus mērķus un pasargātu mūs no prokrastinācijas.

Uzlabosim savu darba vidi

Apple dibinātājs Stīvs Džobss bija „kustīgo”, ja tā var teikt, sapulču cienītājs. Viņa biogrāfs Volters Aizeksons atceras, ka Džobss uzstāja, lai viņu pirmā tikšanās sakarā ar grāmatu notiktu pastaigas laikā. Starp citu, Apple joprojām savus cenšas darbiniekus atbrīvot no pārāk ilgstošas sēdēšanas.

Pamēģināsim:

• Sēdēt nevis uz krēsla, bet gan uz fitnesa bumbas.
• Pie galda stāvēt, nevis sēdēt.
• Uz sporta zāli iet pusdienlaikā.
• Tikšanās organizēt pastaigājoties/kustoties. Ja vien tas ir iespējams.

Darba dienas gaitā iekļaujot fiziskās aktivitātes, mēs daudz labuma gūsim gan savai veselībai, gan palielināsim savas darbaspējas, tā samazinot laiku, kad „plivināmies mākoņos”, gan arī uzlabosim kognitīvās spējas, garastāvokli un ražīgumu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs nogurstam no mūsdienu pasaules. Tā smacē mūs ar savu ātrumu un savām prasībām. Skrien, zvani, lasi simtiem īsziņas, dari, dari, pērc vairāk, citādi nokavēsi, nedabūsi…! Bet TIK ļoti gribētos mierīgu, klusu un vienkāršu dzīvi nelielā mājā, kaut kur ezera krastā vai meža malā…

Varētu teikt, ka šis būs turpinājums publikācijai „ 9 padomi, kā dzīvi padarīt vieglāku un vienkāršāku”. Tikai šajā reizē “ķersimies vērsim pie ragiem”.

Jā, vienkārša dzīve bieži vien asociējas ar mājīgu mājokli meža vai ezera malā, ar piemājas dārziņu, kur var audzēt visu, kas nepieciešams. Diemžēl no šīs skrejošās pasaules noslēgties pavisam nav iespējams vai, drīzāk jāsaka, ir grūti, bet šodien tev došu dažus padomus, kā savu dzīvi kaut vai nedaudz padarīt vieglāku, mierīgāku, vienkāršāku.

Jo…ja tu, izlasot katru zemāk redzamo punktu, iebildīsi ar domu: „Nu jāāāā! Izdomāja gan! Ko cilvēki teiks!” vai arī „Tas jau nemaz nav tik vienkārši”, tad tev šie padomi nav vajadzīgi, jo tu pati vēlies būt šīs pasaules virpulī, skriet kopā ar visiem, bet ik pa laikam tevis izdvestās frāzes: „Ak, kā esmu nogurusi!” vai „Ak, kā man viss noriebies!” nav patiesas.

Izmanto vienkāršu mobilo telefonu

Tas būtu tik brīnišķīgi, ja varētu iztikt bez telefona, bet dažreiz tomēr ir nepieciešams steidzami kādam uzzvanīt, kādu sameklēt, kaut ko svarīgu uzzināt, bet telefona automātu uz ielām vairs nav. Bet viedtālruņa vietā taču var iegādāties visparastāko mobilo telefonu. Tas izmaksās ļoti lēti un atbrīvos tevi no bezgalīgiem un nogurdinošiem dialogiem un sērfojumiem sociālajos tīklos. Atliks laiks grāmatām, saviem ģimenes locekļiem, labām filmām (kuras, kad būsi tam noskaņota, atradīsi nevis TV programmā, bet savā datorā).

P.s. Šis padoms nederēs tiem, kuriem viedtālrunis svarīgs biznesa darījumu kārtošanai. Tomēr ļoooti lielai cilvēku daļai tas noteikti būtu svētīgi.

„Nogriez” televīzijas kabeli

Digitālās un kabeļtelevīzijas pakalpojumu piegādātāji savā starpā sacenšas – kurš piedāvās lielāko kanālu skaitu. TEV to vajag??? Ja spēku, laika un vēlmes ir gana tikai tam, lai noskatītos vienu vai divas labas filmas vai seriālus trijos TV kanālos, kamdēļ tev būtu jāmaksā par 500? Ja nevari izdzīvot bez TV kanāliem, atstāj minimālo kanālu skaitu – tos, kuri tev tiešām nepieciešami.

Vai, galu galā, atbrīvojies no televizora pavisam. Jo…principā – tas ir TIK dīvaini, ka mēs pērkam lieeeelus ekrānus tamdēļ, lai skatītos tajos to, ko kāds liek mums skatīties un pat ir izveidojis veselu programmu mūsu smadzenēm visas nedēļas garumā… Iespējams, pateicoties tam, ka tu no šīs skaistās kastes atbrīvosies, tev izdosies atdzīvināt senu, jauku ģimenes tradīciju – pabūt kopā un parunāties ar ģimeni pie vakariņu galda?

Viss, taču ir mūsu rokās – UN TIKAI! Neviens jau mums neliek pirkt šos plakanos ekrānus un pie tiem dirnēt stundām ilgi, apraujot pat bērnu, jo viņa dēļ nevar saklausīt, ko kāds teicis tur – tajā ekrānā.

Atbrīvojies no kredītkartēm

Varbūt to tev nemaz nav, tāpēc apsveicu tevi! Bet daudzi ar šīm kredītkartēm sevi cenšas apmānīt, lai justos kaut nedaudz, bet tomēr bagātāki. Mēs ļaujam ar tām sev pirkt to, uz ko mums patiesībā naudas nav. Rezultātā šīs plastikāta kartes mums kļūst par apgrūtinājumu. Mēs visu laiku atceramies, ka esam parādā bankai. Atbrīvojies no kredītkartēm un sāc savu budžetu plānot. Jā, sajūta sākumā būs briesmīga, bet pamazām tu pieradīsi paļauties un plānot tikai to naudu, kura tev ir.

Atbrīvo savu māju no nevajadzīgām lietām

Esmu par to runājusi neskaitāmas reizes. Iztīri aizkrautos māju stūrus, bēniņus, drēbju skapjus. Atbrīvojies no visa, ko tu neizmanto. Krāmi mums traucē dzīvot. Tie „apēd” vietu mūsu mājā un aizņem mūsu laiku – jo ik pa laikam mums ir jādomā par to, kur visas šīs lietas likt. Izmet, izdali, atdod vai pārdod. Bet iegūto naudu izlieto kredītu atmaksai. Aizrauj sevi ar šo ideju – tu redzēsi, tas būs brīnišķīgs pasākums un vel brīnišķīgāka sajūta pēc tam!

Atbrīvojies no nevajadzīgiem ikmēneša izdevumiem

Sporta kluba abonementa karte, kuru tu izmanto labi, ja reizi nedēļā, 500 digitālās televīzijas kanāli, mobilā interneta pakete – kādus bezjēdzīgos izdevumus vari TU nosaukt? Niecīgas summas? Jā, bet tās ir tās naudas tērcītes, kas aizplūst prom no tava maka, un, kuru dēļ tu brīžiem nevari atrast iemeslu kāpēc trūkst naudas. Pārskati savus tēriņus.

Iespējams, lai saglabātu sportisku formu, būtu gana ar regulārām pastaigām vai rīta skrējieniem tuvākajā skvērā. Par TV mēs jau runājām otrajā punktā, bet mobilais internets – ja tas tiešām tev vajadzīgs, tad, varbūt, ne šādos apjomos?

Daudzus tēriņus mēs, patiesībā, veicam aiz ieraduma. Ir vērts dažreiz padomāt, vai tiešām man tas vajadzīgs?

Seko līdzi saviem tēriņiem

Sāc pierakstīt savus tēriņus. Sākotnēji tas var likties apgrūtinoši, bet rezultātā tas tavu dzīvi padarīs vieglāku. Kad sapratīsi, kur tu savu naudu tērē, tu varēsi novērst nevajadzīgos tēriņus.

Piemēram, automašīna. Tā tiešām tev ir nepieciešama? Vai tev nav apnikušas šīs mūžīgās galvassāpes: auto mazgāšana, remonts, soda naudas, stress dēļ sliktiem ceļiem un laika apstākļiem, dēļ stāvvietām un nekaunīgiem šoferiem… Un klāt vēl ievērojams finanšu ieguldījums un ikgadēja tehniskā apskate. Tātad, tu tērē naudu, laiku, nervus … ko tu saņem pretī? Hmmm…tiešām – KO? Izsver visus plusus un mīnusus.

Protams, ir situācijas, kad bez mašīnas iztikt nav iespējams. Bet es ne par šīm situācijām tagad runāju.

Seko savam laikam

Jā, jā – kaut vai nedēļu vai dažas dienas pēc kārtas pieraksti savu laiku, kuru tu tērē. Pieraksti ne tikai to laiku, kuru tu tērē darbam, atpūtai un mājasdarbiem. Seko, kā tieši tu savu laiku tērē darbā, mājās un, kā tērē atlikušās stundas vai kaut vai atlikušo stundu. Visdrīzāk tu izfiltrēsi dažus tādus darbus (nodarbes?), kuri tev atņem pārāk daudz laika. Bet laiks, taču ir nauda – tie ir divi svarīgi cilvēka resursi.

Kad tava dzīve kļūs vienkāršāka, šie divi resursi pieaugs. Un tieši šī ir tā vienkāršās dzīves priekšrocība mūsdienu pasaulē.

Visbrīnišķīgākais šajā visā ir tas, ka tu vari izpildīt TIKAI vienu tā punktu, pie tam, vienalga kuru, un tava dzīve JAU kļūs vienkāršāka.

Protams, ja spēsi izmantot visus septiņus padomus, dzīve var mainīties ļoti kardināli. Vai arī – šīs izmaiņas tu vari ieviest pamazām, soli pēc soļa. Un vēl viena labā ziņa – šajā procesā TIEŠĀM izvēle ir tikai tavās rokās.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Nekad lietussargu nežāvē atvērtā stāvoklī – ne birojā, ne esot ciemos. Tas ir jāsaloka un jānovieto speciālā statīvā vai jāpakarina.

2. Neturi somu sev klēpī vai uz sava krēsla. Nelielu, elegantu rokassomiņu vai klačsomiņu var nolikt uz galda, bet lielāku somu pakarini uz krēsla atzveltnes, vai, ja nav speciāla krēsla, kuru bieži vien piedāvā restorānos, noliec uz grīdas. Bet portfelim vieta ir uz grīdas.

3. Celofāna maisiņi tavās rokās pieļaujami tikai pēc atgriešanās no lielveikala. Tāpat arī papīra firmu maisiņi, atgriežoties no butikiem. Pēc tam tos nēsāt sev līdzi nav estētiski.

4. Vīrietis nekad nenes sievietes somiņu. Un arī sieviešu mēteli viņš paņem rokās tikai tāpēc, lai to pasniegtu sievietei vai aiznestu līdz ģērbtuvei.

5. Ienākot telpā, sieviete drīkst nenoņemt hūti/elegantu cepuri un cimdus, bet ne adītu cepuri un dūraiņus.

6. Restorāna rēķina apmaksas noteikumi: ja esi pateikusi frāzi: "Es uzaicinu Jūs/jūs" – tas nozīmē, ka maksā tu. Ja sieviete uz restorānu uzaicina biznesa partneri, maksā viņa. Bet, ja aicinājums skan apmēram šādi: "Klau, aiziesim uz restorānu" – šajā gadījumā katrs maksā par sevi, un tikai tad, ja vīrietis pats piedāvā samaksāt par sievieti, viņa var piekrist.

7. Liftā vīrietis vienmēr iekāpj pirmais, bet laukā izkāpj tas, kurš ir tuvāk durvīm.

8. Visprestižākā vieta automašīnā ir sēdvieta aiz šofera – to parasti aizņem sieviete, bet vīrietis apsēžas viņai blakus. Ja vīrietis sēž pie stūres, arī tad sievietei vajadzētu apsēsties aiz viņa muguras. Tomēr, lai vai kur viņa nesēdētu, vīrietim sievietes puses durvis ir jāatver un jāpalīdz izkāpt. Pēdējā laikā arvien biežāk šo lietišķās etiķetes normu vīrieši neievēro, to attaisnojot ar feministu devīzi: „Biznesā nav ne sieviešu, ne vīriešu.”

9. Runāt skaļi vai pavēstīt visiem pie galda par to, ka tu sēdi uz diētas – ir slikts tonis. Vēl vairāk – nekādā gadījumā tas nevar būt par ieganstu tam, lai atteiktos no ēdieniem, kurus piedāvā viesmīlīgā saimniece. Noteikti paslavē viņas kulinārijas talantu, bet pēc tam vari neko arī neēst. Tieši tāpat vajadzētu rīkoties ar alkoholu. Kāpēc tu nedrīksti dzert – tā ir tava problēma. Palūdz sauso baltvīnu un viegli iemalko.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāpēc vieniem dienas laikā izdodas padarīt ļoti daudz, bet citiem tik tikko pietiek spēka un laika dažiem jautājumiem, pie tam vairākumu no tiem vakarā vienalga ir jāpārceļ uz nākamo dienu?

Ir vairāki faktori, kurus mēs ne vienmēr apzināmies, lai tos atklātu. Vispirms sevi jāpapēta. Kā paiet tava diena? Ar ko tu nodarbojies dienas garumā? Ko tu domā un ar ko kontaktējies?

Ja šim jautājumam pievērsīsi pastiprinātu uzmanību, tu ievērosi, cik daudz mums apkārt esošo mantu, nodarbju, sarunu… izrādās ir liekas un novērš mūsu uzmanību tā vieta, lai to veltītu tam, kas mums tobrīd ir svarīgāks.

Īpašu uzmanību pievērs sekojošiem iemesliem:

1. Apkārtējā vide. Kad tu vēlies mainīties, apkārtējos vienmēr pārņems nemiers un trauksme. Pie tevis iepriekšējās jau visi pierada un tu viņiem biji kļuvusi ērta. Kad tu pārtopi par ideju pārņemtu viesuli, sāc dalīties ar saviem ambiciozajiem plāniem, tavs spiediens sāk apkārtējos biedēt un tu vari sastapt spēcīgu pretestību.

Ierobežo kontaktus ar tiem, kas tevi bremzē un laupa pārliecību. Kā likums, šādi cilvēki ne tikai izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai dabūtu tevi atpakaļ vecajā purvā, bet arī izsūks enerģiju. Esi mierīga un turpini virzīties izvēlētajā virzienā. Ļoti drīz viņu vietā nāks tie, kuriem, tāpat kā tev, būs interesanti sapņot un virzīties tajā pašā virzienā, kurā virzies tu.

2. Maz ideju un projektu. Tava veiksme un attīstības dinamika nav atkarīga no tā, cik ideāli tu tiksi galā ar savu vienīgo uzdevumu, bet gan no ideju un uzdevumu daudzuma.

Uzstādi sev kritēriju, ar kuru tu noteiksi to, ka tavs darbs vai uzdevums ir padarīts vai mērķis sasniegts. Kad būsi pielikusi punktu, atpakaļ neatgriezies. Turpini darboties vairākos virzienos. Jo vairāk projektu savā dzīvē īstenosi, jo lielāka iespēja, ka tu sasniegsi to, ko tu vēlies.

3. Nekārtība. Palūkojies uz savu darba galda virsmu. Visdažādākie papīri, trauki, spēles, sīkumi, kuriem nav nekādas saistības ar tavu veicamo darbu – tas viss nemanot nozog tavu uzmanību, spēkus un enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz nekārtību reālajā pasaulē, bet arī virtuālajā.

Aizvāc prom nevajadzīgās lietas, atbrīvo savu e-pasta kastīti no vēstulēm, kuru saņemšanas datums ir vecāks par 3 mēnešiem. Izņēmums var būt tikai biznesa sarakste ar saviem partneriem. Nevajadzīgās un mazsvarīgās vēstules, kuras tu saņem automātiski, nekavējoties izdzēs. Svarīgās vēstules saglabā atsevišķā mapē. Tādējādi, sakārtotais galds (arī datora virsma) ieviesīs kārtību arī tavās domās.

4. Nogurums. Ja esi izveidojusi nepareizu darba un atpūtas grafiku, tad nevar būt runa ne par kādu darba ražīgumu. Prasme atgūt spēkus un enerģiju īsā laika posmā visu šo procesu paātrinās.

Ik pēc 1-2 stundām ieplāno 5-10 minūšu pārtraukumu. Atrodi nodarbošanos, kas dos tev prieku un palīdzēs pilnīgi atslēgties no tekošā uzdevuma. Orientējies uz trīs sfērām: fizisko, emocionālo un intelektuālo. Ja tu pildi fizisku darbu, tad pārslēdzies uz emocionālu vai intelektuālu nodarbi. Ja darbs prasa garīgu piepūli, tad piecelies, pakusties, pavingro vai piepildi sevi ar patīkamām emocijām. Lai atgūtu spēkus, vienmēr izvēlas pretējo sfēru.

5. Trūkst skaidra mērķa. Dažreiz tieši vēlme paspēt visu rada nevajadzīgu uztraukumu un tavu darbu padara neefektīvu. Sistemātiska un sakārtota attieksme pret to, ko tu vēlies un kas tev patiešām ir svarīgs, palīdzēs paātrināt visu tavu plānu realizāciju.

6. Nosaki sev vissvarīgāko virzienu. Piemēram, ja šobrīd tev ir svarīgi nopelnīt naudu, tad no plānoto darbu saraksta izvēlies vismaz piecus, kas tuvākajā nākotnē tev var dot peļņu. Ja tu uztraucies par veselību, tad vispirms savu enerģiju ieguldi to piecu uzdevumu sasniegšanā, kas saistīti ar šo sfēru.

Mēs pievērsām uzmanību tiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu darba ātrumu. Katra no mums šo sarakstu var papildināt ar saviem novērojumiem. Bet atceries, ka galvenais šo tavu pētījumu mērķis vispirms ir vēlme mainīt pašreizējo situāciju. Veido jaunus ieradumus, vienmēr laikus atpūties, nosaki šī brīža prioritātes, un tu redzēsi, ka tava darba rezultāti tevi pārsteigs ļoti ātri.

Neatmet malā piedāvāto plānu. Ja tu, šo izlasot, padomāji „kamdēļ šādām muļķībām tērēt laiku”, tad tici man – tu kļūdies. Ja tu šo visu izdarīsi, tu atbrīvosi gan savu prātu, gan darba vietu, gan vietu jaunām idejām un laiku, lai to visu sasniegtu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ja kaut kas ir vajadzīgs, bet attiecībā uz naudu tas ir diezgan diskomfortabli, ieteicams ar naudu saglabāt labas attiecības – respektīvi jāpaliek tādā situācijā jeb stadijā, kad baiļu un diskomforta vietā tava attieksme pret to ir patīkama un pateicīga.

Šajā brīdī prātam var šķist, ka mēs kaut ko zaudējam (ja nenopērkam tieši tagad), un prāts var mums „pasviest” uztraukuma sajūtu. Bet ir nedaudz jāpaliek ar šo sajūtu un tu redzēsi, kā prāts sāk samierināties un šī sajūta ātri pāriet. „Man nav” vietā ir gudri sev pateikt „Toties man ir…” – un izdomā pati, kas tas ir.

Vari sev pateikt, piemēram, tā: „Nopirkšu tad, kad man priekš tā būs vislabvēlīgākais laiks.” Un tas noteikti būs. Un tu redzēsi, ka bieži vien dzīve tev piedāvās pat kaut ko vēl labāku.

Un vēl tu vari pateikt tā: „Ja man tas tiešām ir vajadzīgs, tad, lai tam parādās nauda” un ar smaidu un paļaušanos aizmiedz un no rīta pamosties un priecīgi izstaipies – jo nauda, ja tā tam būs jābūt, ir jau ceļā pie tevis.

Es zinu šīs sajūtas un situācijas un pati esmu tās pāris reizes dzīvē pārbaudījusi un izbaudījusi. Atceros vienu no šiem gadījumiem: pirms daudziem gadiem biju situācijā, kad man bija jāizvēlas par tobrīd man lielas naudas summas ieguldījumu, kuras man nebija. Un es sev teicu tā: ja tam būs jānotiek, nauda atradīsies. Lai gan… tobrīd nebija absolūti nekādas pat vismazākās nojautas no kurienes tā varētu uzrasties. Tu man neticēsi – man uzradās tieši TIK liela summa (precīzi lats latā), cik man bija nepieciešams. Un te svarīgs ir nākamais ieteikums: tikai nepalaid garām zīmīgus notikumus, kurus vari uztvert par sakritību un neatsakies no tā mazumiņa, ko liktenis tev dod.

Un katru dienu sev pajautā: ko es varu vēl izdarīt? Un ko es vēl neesmu izdarījusi? Jo ne vienmēr nauda “nokritīs no gaisa” – ir jāizmanto dotās iespējas, ir jādomā ko TU vari izdarīt lietas labā, lai tā uzrastos. Jo viena lieta, kad tu  nezini vai tā tev kaut kam jāiztērē vai nē (kā manā gadījumā, ko tikko aprakstīju), bet otra lieta – kad tā nepieciešama kādas svarīgas situācijas atrisināšanai vai parāda atdošanai.

Un kā TU saglabā ar savu naudu attiecības?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Cilvēcisko vēlmju pasaule ir TIK daudzveidīga! Cilvēku vēlmes atkarīgas pat no ienākumiem, rakstura, pašvērtējuma, pasaules uzskatiem un pat sapņotāja izglītības līmeņa. Diemžēl, daudzas no tām tā arī paliek kā bērnības fantāzijas. Bet, ja tu neesi aizmirsusi, kā tas ir – sapņot, tad tagad, būdama pieaugusi, tu noteikti reizēm atceries, ka esi kaut kad sapņojusi doties kruīzā, vai kādu pusgadu padzīvot kādā eksotiskā valstī…

Bet tālāk par sapņiem nekas nav virzījies. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šī vēlme līdzinās miglainam mākonim, un izredzes tās īstenošanai ir tikpat miglainas. Gribi savu sapni tomēr realizēt? Sāc plānot, rēķināt savus ienākumus un izdevumus. Precīzi skaitļi pārliecinās zemapziņu, ka šai lietai esi ķērusies klāt ļoti nopietni un pamatos, kāpēc tev ir nepieciešami tādi ienākumi. Bet kādi tie ir? Cik daudz naudas tev nepieciešams nopelnīt, lai īstenotu savu sapni? Saskaitīsim?

Ja tev jau tagad ir ieradums pierakstīt savas vēlmes vai sapņus, tad tev būs vienkāršāk. Izmanto šo savu sarakstu. Ja tu līdz šim neesi domājusi par to, ko tu vēlies, ir pienācis laiks padomāt. Pārliecinies vai šīs vēlmes ir tavējās, vai tās rada pozitīvas emocijas, smaidu, vai, par tām domājot, tev gribētos rīkoties. Būs noderīgi tām veikt tādu kā test-draivu. Apmeklē vajadzīgās vietas, salonus, pamēģini piemērīt uz sevis lietas, lai uz dažām minūtēm vai dienu sajustos vēlamajā vidē. Tas palīdzēs tev izvairīties no viltus mērķiem. Ja priecē, tātad tavējais! Rada vienaldzības sajūtu, nav nekādu emociju – nav tavējais! Kad tu sapratīsi, ko tu gribi un vai gribi, var pāriet uz nākamo soli.

1. Izveido tabulu tev ērtā programmā vai vienkārši uzzīmē to uz lapas. Tev būs vajadzīgas 3 vertikālas ailes.

1. aile: Tava vēlēšanās. Ieraksti šajā slejā to, ko tu patiešām vēlies. Šajā gadījumā nav obligāti jāapraksta detaļas, gana būs tik daudz, lai tu saprastu, par ko iet runa. Lai vieglāk būtu orientēties termiņu ziņā, raksti savas reālās vēlmes, kuru realizēšanai nav nepieciešamas milzīgas pārmaiņas, un, ievērojot zināmus nosacījumus, tu varēsi tās īstenot tuvākajos 1-3 gados.

2.aile: Ieraksti cik daudz naudas tev būs nepieciešams, lai tas notiktu vai, lai to realizētu. Šī summa būs kā viens vesels cipars.

3.aile: Pieraksti, cik daudz naudas nepieciešams, lai uzturētu (apkalpotu) to, ko tu gribi iegūt. Tie būs tā saucamie tekošie izdevumi. Tavs sapnis ir auto? Automašīnai nepieciešama diagnostika, remonts, benzīns. Dzīvoklis? Savs vai īrēts? Par to ir jāmaksā. Bet, piemēram, kleitas iegādei nav nepieciešami tekošie izdevumi un tu vari ielikt 0.

2. Sasummē ciparus (ja sapņi ir vairāki), kas redzami 2.ailē un izdali šo summu ar 36, izejot no tā, ka sava sapņa (sapņu) piepildīšanai būs vajadzīgi, piemēram, 3 gadi.

3. Sasummē naudu, kas redzama 3 stabiņā, kur tu rakstīji ikmēneša tēriņus, lai vēlamo uzturētu.

4. Saliec kopā ciparu no otra stabiņa (ko ieguvi, izdalot ar 36) un 3.stabiņa summu. Tu iegūsi naudas daudzumu, kas tev jānopelna katru mēnesi, lai savu sapni realizētu. Salīdzini šo ciparu ar taviem reālajiem ienākumiem.

Ja tu visu izdarīji pareizi, tad otrais un trešais cipars tev būs līdzīgi. Ja otrais cipars ir mazāks, nekā trešais, tad visdrīzāk tu kaut kur sevi ienākumu ziņā bremzē vai arī esi izsapņojusi kaut ko pārāk lielu un nereālu. Ja cipars no trešās ailes ir mazāks par otro, tad tas viss ir pilnīgi realizējams.

Līdzīga „matemātika” rada skaidru sapratni, kamdēļ tev vajadzīga nauda. Tieši atbilde uz jautājumu „kāpēc” ļauj zemapziņai izsniegt nepieciešamos resursus, pieslēgt tos tavai vēlmei un dot tev nepieciešamos padomus un idejas. Tādā veidā tavs sapnis kļūst vēl reālāks, vēl sataustāmāks. Tu redzēsi konkrētas summas un sāksi kaut ko mainīt, pētīt jaunus ienākumu veidus un ievērot izdevīgus variantus un apstākļus. Ja tu ar šo savu sapni „degsi”, ar prieku gaidīsi tā realizācijas dienu, tad tev radīsies arvien vairāk spēka un enerģijas tā realizēšanai. Tu burtiski pievilksi vajadzīgos notikumus, cilvēkus, naudu un veiksmi. Galvenais, lai šī tava vēlme būtu patiesa un sniegtu tev gaišu noskaņojumu, prieku un nekaitētu nevienam no apkārt esošajiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jā, Henrijs Fords daudz runā par biznesu, veiksmi tajā, bet visus šos punktus, kas tiks minēti zemāk, var attiecināt uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Jo mēs mācāmies visu mūžu – neatkarīgi no tā vai mums tagad 25 vai 65 gadi. Mācāmies dzīvot, risināt ikdienas problēmas, mācāmies mīlēt, dalīties un kalpot.

Kalpojiet citiem cilvēkiem.

„Biznesam, kas pilnībā veltīts pakalpojumu sniegšanai citiem, satraukumu par ienākumiem būs maz. Tie būs nepieklājīgi lieli”. Veiksme slēpjas kalpošanā citiem. Visi veiksmīgie cilvēki kalpo. Jo lielāki panākumi, jo lielāka kalpošana. Bagātība veidojas kalpošanas rezultātā. Fords teica: „Bagātība, tāpat kā laime, nevar būt sasniegta tās tiešu meklējumu rezultātā. Tā nāk kā sniegto pakalpojumu blakus produkts.”

Un kā kalpo tu?

Fokuss.

„Nav cilvēku, kas nevar sasniegt vairāk, nekā viņi domā, ka var”. Lielākā cilvēku daļa absolūti neko nezina par savām spējām, tāpēc nekad nesakoncentrē savus spēkus viena uzdevuma sasniegšanai. Cilvēki tērē vienu savas dienas stundu vienam uzdevumam, trīs stundas citam, bet viņi nekad nesakoncentrē savu uzmanību vienam uzdevumam. Kad jūs sakoncentrējat savu dzīvi, viss neiespējamais kļūst iespējams. Safokusējieties – un jūs izdarīsiet vairāk, nekā domājat, ka varat. Ir jāpabeidz kaut kas sen iesāktais? Zinu, cik grūti pieķerties klāt atkal, bet kad tomēr esi „pieķērusies” – pirmais solis jau sperts. Vienkārši atceries vienmēr šo >>>.

Esi produktīvs.

„Esmu ievērojis, ka veiksmīgie cilvēki atpazīst to laika daļu, kuru citi tērē bezjēdzīgi”. Mums katram ir 24 stundas diennaktī, bet tikai nedaudzi, šo laiku izmantojot, sasniedz panākumus, pārējie cieš neveiksmi. Kāpēc tā notiek? Problēma slēpjas tajā, ka daži cilvēki savu laiku kontrolē efektīvi, bet pārējos kontrolē laiks. Daži cilvēki diktē savu dienu, bet daži ļauj laikam diktēt savas kustības virzienu.

P.s. Man jau vairākus gadus nav mājās televizora. Bieži vien, kad kāds pa telefonu veic aptaujas, vai zvana pie durvīm TV pakalpojumu sniedzēji, izdzirdot atbildi, ka man mājās nav televizora, viņi nav sagatavojuši atbildes reakciju laicīgi un ir visai pārsteigti, lai neteiktu vairāk… Tieši tā – manās mājās TV nav, jo es nesaprotu, kāpēc gan ļaut kādam diktēt to, ko es vēlos skatīties vakaros? Kāds, tātad, izveido gatavu programmu (labs nosaukums – “programma”) un vēl to iespiež tipogrāfiski, izplata un liek man izvēlēties kaut ko no tā…? Absurdi. Bet kamdēļ šī ierīce mājās nepieciešama, ja ir internets un, ja ērtības dēļ var iegādāties projektoru? Es taču pati varu izvēlēties filmu, kuru vēlos skatīties un ziņas, kuras vēlos dzirdēt?

Ja tu ciet neveiksmi, tu ciet neveiksmi tāpēc, ka tu nepareizi izmanto savu laiku. Ja tu sasniedz panākumus, tu sasniedz panākumus pateicoties efektīvai laika plānošanai. Mums var nepatikt dzīvot pēc plāna – jā, var dzīvot arī bez plānošanas. Bet tad nevajag pukoties, ka neko nevar paspēt vai neko nevar sasniegt, pabeigt laikā utt. Plānošana vajadzīga kaut vai tamdēļ, lai laicīgi pasniegtu ģimenei vakariņas…

Risini problēmas.

„Lielākā cilvēku daļa tērē daudz laika un enerģijas, riņķojot ap problēmām un nemaz necenšoties tās atrisināt”. Esiet droši, jūs saņemsiet balvu par citu cilvēku problēmu risināšanu. Bet vai jūs varat atrisināt jebkuru problēmu? Ja jūs risināt lielas problēmas, jūs saņemat lielu atalgojumu, ja risināt sīkas problēmas, jūs saņemat mazu atalgojumu. Ja risināt nedaudzu cilvēku problēmas, atalgojums būs nenozīmīgs, ja risināt liela cilvēku skaita problēmas, jūs varat kļūt bagāts. Netērējiet laiku, metot lokus ap problēmām, risiniet tās.

Nav nekā neizdarāma.

„Nav nekā neizdarāma, ja vien to sadalīsiet sīkos darbiņos.” Henrijs Fords teica: „Lielas problēmas nepastāv, ir tikai daudz mazu problēmiņu”. Kad jūs domājat par to, tad patiesībā ieraudzīsiet, ka nav nekā „sarežģīta”. Jūs kalnā taču kāpjat soli pa solim un katrs solis atsevišķi nav nemaz tik grūts, kā viss ceļš kopumā, vai ne? Secīga, soli pa solim, lielu problēmu risināšana, jūs noteikti novedīs līdz veiksmei.

Fokusējiet savu uzmanību uz mērķi.

„Šķēršļi ir tās briesmīgās lietas, kuras jūs redzat tad, kad novēršat skatienu no mērķa”. Nekad savu skatienu nenovērsiet no mērķa. Mērķis – tas ir tas, kas jūs motivē, kas liek jums turpināt kustību, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem. Jums visu laiku jāredz tas, par ko vēlaties kļūt, ko vēlaties sasniegt. Jums mērķis jāredz jau kā sasniegts.

Domājiet.

„Domāšana ir smags darbs. Laikam tas ir iemesls tam, ka ir tik maz domājošu cilvēku.” Te man piebilst nav ko…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Daudziem no bērnības ir mācīts, ka sūdzēties ir slikti. Bet ko darīt, ja pret tevi ir izrīkojušies netaisnīgi? Kā, lai pārmāca pāri darītājus un sauc tos pie atbildības? Šī problēma mēdz gadīties ne tikai mūsu bērniem, bet arī mums pieaugušiem.

Un daudziem dzīvē ir gadījusies situācija, kad policists sastāda protokolu vai pieņem jums nelabvēlīgu lēmumu, bet jūs patiesībā neesat vainīgs. Ņemot vērā savu dzīves pieredzi, policistiem ne vienmēr ir taisnība. Kāpēc es tik pārliecinoši jums to saku? Jo man pašai personīgi uz savas ādas nācies izciest šādu gadījumu tikai tāpēc, ka otra cietusī puse bija prokurors.

Ja jums dzīvē ir gadījusies šāda vai līdzīga situācija, tad ziniet, ka par to vajag sūdzēties. Savā darbā esmu saņēmusi tūkstošiem zvanus par policijas darbinieku rīcību bet, lai veiktu faktu pārbaudi, ir nepieciešami iesniegumi vai sūdzības. Sūdzībā jums sīki jāapraksta lietas apstākļi, ko esat darījuši jūs, un kā ir rīkojies policists. Saprotu, ka stresa situācijā grūti pievērst uzmanību sīkumiem, bet būtu labi, ja jūs pierakstītu vismaz policijas automašīnas numuru, ja nevarat noskaidrot policista uzvārdu.

Pirms nolemjat rakstīt sūdzību, labāk būtu visus apstākļus vēlreiz pārbaudīt un izvērtēt vai tik tiešām policists rīkojās netaisnīgi. Tas attiecas ne tikai uz ceļu policijas darbiniekiem, bet arī uz jebkuru citu institūciju darbinieku rīcību. Pat viszinoši cilvēki visu nevar zināt, jo tagad tik bieži tiek pieņemti normatīvo aktu grozījumi, ka pat speciālisti netiek līdzi izmaiņām . Jāatceras arī tas, ka katrs gadījums ir individuāls, un tos nevar salīdzināt.

Pie sūdzībām, protams, tiek pieskaitīti gadījumi, kad policists ņem kukuli vai, pareizāk izsakoties, kad policistam tiek dots kukulis. Ir bijuši gadījumi, kad šoferīši zvana pēc līdzīga atgadījuma. Ceļu policija viņu ir apturējusi, un protokola sastādīšanas vietā atklāti prasa kukuli. Protams, notiek vadītāja iebiedēšana utt., bet sliktākais tajā visā ir tas, ka it kā vainīgais šoferītis vienkārši nezin ceļu satiksmes noteikumus, un sliktie policisti to var izmantot pret jums. Valsts policijā ir speciāls birojs, kur tiek vākta informācija un veiktas pārbaudes par darbiniekiem, kuri nonākuši redzes lokā, veicot pretlikumīgas darbības.

Es vēlreiz atgādinu, ka tas nav tikai saistībā ar ceļu policiju, bet arī sadzīvē. Piemēram, saplīsuši apavi, somas, tehnika utt., visam kam ir garantija, prasiet to, kas jums pienākas un nepaļaujieties uz pārdevēju zināšanām un uzstājību.

No darba pieredzes varu teikt, ka puse no šoferīšiem un/vai automašīnu īpašniekiem sūdzības raksta tikai tāpēc, lai varētu iziet CSDD tehnisko apskati nemaksājot sodu. Vai tas ir labi vai slikti, lai paliek katra šofera ziņā, bet gribu piezīmēt, ka tādu auto vadītāju dēļ, kuri nevēlas samaksāt savu sodu, lieku un bezjēdzīgu darbu veic desmitiem cilvēku.

Uz tikšanos tepatās,

Inta

Jaunu nedēļu sākam ar jauku ziņu – mūsu nelielajai buduāra komandai ir pievienojusies vēl viena jauka sieviete “vecumā ap un pēc 40”.  Cik tas ir brīnišķīgs brīdis cilvēka dzīvē kad tu saproti, jūti un gribi dalīties – ar prasmēm, zināšanām, savu pieredzes bagāžu. Ka tu ne tikai vienkārši gribi dzīvot savu dzīvi pierastajā ritumā, bet gribi jaunas notikumus, satikt jaunus cilvēkus, būt noderīga. Tieši tāpēc man uzrakstīja Inta. Un šī ir viņas pirmā publikācija. Inta rakstīs,  “par nopietnu lietu” jeb īsāk sakot par sievieti un auto, par sievieti uz ceļa, par ceļu satiksmes drošību, jo kad Inta man uzrakstīja pirmo vēstuli, viņas vārdi bija sekojoši: “Ņemot vērā, ka sievietes ap un pēc 40 brauc arī ar auto, varbūt varu būt viņām noderīga ar savu padomu un izpalīdzēt grūtā brīdī.” Tātad – droši viņai varat rakstīt un lūgt arī padomus

———–

Tas bija jauks pavasara rīts! Kā parasti no rītas piecēlos, taisījos uz darbu, modināju vecāko meitu uz skolu, un posu abus mazos bērnus uz bērnudārzu. Priecājos gan par jauko laiku, gan par savu mašīnīti, jo tai bija veikta pavasara apkope, nomainītas ziemas riepas un vēl nomazgāta.

Tā kā lielā meita kavējās teicu, ka nāksies iet uz skolu ar kājām. Paņēmu abus mazos un devos ceļā, lai vestu tos uz bērnudārzu. Piebraucu pie galvenā ceļa, lai paskatītos vai nav mašīnu un redzēju, ka pie pieturas kreisajā pusē piebrauc autobuss un nevienas citas mašīnas aiz tā nav. Tā es visu aprēķināju un, negaidot autobusa aizbraukšanu, veicu pagriezienu pa kreisi. ( Kāpēc pa kreisi nezinu, jo, patiesībā, vajadzēja pa labi.) Tas bija tikai mirklis un es atjēdzos, ka guļu ar galvu uz stūres, mašīna pagriezta pa 180 grādiem, stāv priekšā vēl viena mašīna, un kāda sieviete runā pa telefonu. Tad atjēdzos, ka man aizmugurē ir bērni!!! Paskatījos un tie ar lielām acīm uz mani skatās un prasa vai man viss kārtībā? Jautāju vai viņi nav stipri sasitušies, uz ko viņi man atbildēja, ka nē, bet bija nobijušies, jo es kādu laiku gulēju un nekustējos. Viss man apkārt peldēja un notika kā palēninātā filmā. Sapratu, ka sieviete policiju un ātros būs jau izsaukusi, un man jāzvana bērnu tēvam, lai tas paņem bērnus. Pēc laiciņa atbrauca ātrie, kuri apskatīja bērnus, tiem nekas nebija, bet mani bija jāved uz slimnīcu. Pa to laiku bija atbraucis bērnu tēvs, un uzņēmās visu tālāk nokārtot. Slimnīcā biju 2 vai 3 dienas. Bija viegls smadzeņu satricinājums.

Kāpēc es visu šo rakstu? Tāpēc, ka tajā laikā man nepatika mašīnā piesprādzēties. Biju pārgalvīga un pārliecināta, ka ar mani nekas nenotiks, jo māku braukt utt. Bet… ne jau vienmēr avārija notiek mūsu dēļ. Mēs varam būt pedanti, braukt pēc noteikumiem, bet atradīsies kaut tikai viens, kurš brauc kā grib un viņam nospļauties par pārējiem, un var notikt nelaime. Kāds var mājās vakarā nepārnākt, kādi vecāki var savu bērnu no skolas nesagaidīt un … tālāk pat negribas domāt.

Man noveicās!!! Es dabūju tikai mācību, ka drošība ir galvenais! Kopš tā saulainā un jaukā rīta, bet nelaimīgās dienas es sprādzējos, mani bērni sēžot aizmugurē vienmēr sprādzējas, es nevienu nevedu, ja tas nav piesprādzējies. Gadās, ka kāds gudrinieks man pasaka, ka nesprādzēsies, jo tas viņam nav vajadzīgs, tad es izdaru savu kontrolbremzēšanu – uzņemu ātrumu un strauji nobremzēju, pēc šī manevra neviens vēl nav bijis, kurš nepiesprādzētos.

Cilvēkiem, kuri nepiesprādzējas pirms braukšanas, un tādu ir vēl ļoti daudz, ir katram savs attaisnojums, kāpēc viņš to nedara. Galvenais atcerēties, ka sprādzēties vajag priekš sevis, nevis priekš policista. Policists tevi apturēs un maksimālais, ko izdarīs, uzliks sodu 30 EUR un 1 soda punktu, bet avārijā tevis dēļ var ciest un pat iet bojā cilvēki, un par to tev būs jāmaksā visu atlikušo mūžu.

Tāpēc vienkāršāk un drošāk ir piesprādzēties. Gribu vērst uzmanību īpaši uz vecākiem – jūs vēl ir tik daudz, kuri ļauj bērniem kustēties pa mašīnu nepiesprādzētiem. Ir tik baisi noskatīties, ka vadītājs brauc ar lielu ātrumu un bērni pa aizmugurējo sēdekli dauzās. Pietiek tikai ar vienu mirkli, lai šie bērni vairs nekad nedauzītos, un tu tos vēlāk varētu savākt no mašīnas priekšas. Skan tas briesmīgi, bet stādāties priekšā kā tas izskatās! Tāpat ir aplami uzskatīt, ka jūsu klēpī ir drošāk nekā krēsliņā. Nebūt ne – turot, viņu rokās, jūs apdraudat viņu nogalināt ar savu svaru.

Mans profesionālais ieradums ir vērot, kā cilvēki brauc, vai ir piesprādzēti, ko dara, un ziniet, novērojumi ir pārsteidzoši. Neliegšos, arī es neesmu bez vainas, arī man ir netikumi braucot pie stūres – acu un nagu krāsošana pie luksofora sarkanās gaismas, ēšana un dzeršana, lai ieekonomētu laiku, jo brauciens uz darbu man aizņem 45 – 60 minūtes.

Mīļās dāmas, paskatīsimies apkārt un pavērosim, kā brauc citi un, kā braucam mēs pašas. Varbūt tas liksies sīkums, bet daudzi par šo sīkumu maksā visu atlikušo mūžu…

Uz tikšanos tepatās,

Inta

Tas būs ļoti vērtīgs padoms. To deva kāds pirms daudziem gadiem dzīvojošs cilvēks savam mazdēlam, kuram šobrīd pašam jau ir 50 gadi. Mazdēls šobrīd ir slavens savā jomā un cienījams gan politiķu, gan finansistu aprindās. Tāpēc viņam var ticēt.

Ja pasaulē pastāv veiksmes noslēpumi, tad šis varētu būt viens no svarīgākajiem. To es secināju arī pēc vairākiem mūsu semināriem un vebināriem.

Mums šodien ir ļoti daudz iespēju apmeklēt dažnedažādus seminārus, vebinārus, dažādus apmācību kursus, lekcijas utt.utt., bet ļoti bieži mēs pēc to beigām, pierakstījušas pilnas burtnīcas, tā arī neko savā dzīvē neesam mainījušas. Vai neesi aizdomājusies kāpēc tas tā ir? Un ko varētu darīt lietas labā, lai kaut kas mainītos, lai to laiku un, galu galā, arī naudu, ko mēs ieguldām kāda pasākuma apmeklēšanā, mēs spētu izmantot vēlāk savas dzīves, profesijas, izaugsmes, attiecību utt. uzlabošanā vai mainīšanā. Jo informācija, ko mēs klausāmies un saņemam bieži vien mums tobrīd ir ļoti svarīga…

Tad,lūk, šis pirms daudziem gadiem dzīvojošais sirmgalvis, kādu dienu savam gandrīz pilngadīgajam mazdēlam pavēstīja sekojošu lietu:

UZREIZ pēc katras lekcijas, tikšanās, jebkura svarīga pasākuma velti 30 sekundes (ne vairāk un ne mazāk) tam, lai pierakstītu galvenās vērtīgās domas, idejas vai pārdomas.

Pat, ja tu tikai to vien izdarīsi, tu dzīvē sasniegsi daudz.

Jaunietis sekoja šim padomam. Un seko tam joprojām. Vēlāk viņš iepazīstināja ar šo principu abus savus dēlus, kuri arī kļuva veiksmīgi cilvēki.

Lūk, neliels, šīs tehnikas apraksts un secinājumi.

Tā nav vienkārša piezīmju veikšana. Nedomā, ka – ja tu veic cītīgu tikšanās konspektu, tad šis padoms nav jāizmanto. Tieši otrādi! Ātra 30 sekunžu rezumē veikšana nav tas pats, kas vienkārša, tikšanās laikā dzirdētā vai seminārā teiktā konspektēšana. Veicot īsus rezumē, tu mācies pārdomāt, analizēt, noteikt prioritātes un pieņemt lēmumus. Bet, ja tu veiksi vienkārši konspektus, tu šos lēmumus nepieņemsi.

Tas nav vienkārši. Regulāri izlemt, kas ir svarīgs un kas nav – tas ir nogurdinoši. Pārsteidzoši – cik daudz vienkāršāk ir sev pateikt, ka tu jau tāpat visu saprati. Un atteikties no šīs 30 sekunžu analīzes, kas ir tāds kā 100 m distances skrējiens tavām smadzenēm.

Zem milzīga daudzuma detaļu lavīnas. Informācija, kas pār tevi noveļas, bieži vien ir ļoti detalizēta un satur ļoti daudz svarīgu lietu. Un tā rezultātā ļoti viegli zem šīs lavīnas aizmirstas par galvenajām lietām. Tāpēc liekā atmešana mūsdienu pasaulē ir kļuvusi ļoti populāra.

Rīkojies tūlīt pat! Tajā pašā laikā kaut kādas detaļas var būt ļoti svarīgas. Tieši tāpēc pārskatam ir jāķeras klāt pēc iespējas ātrāk. Lai neaizmirstu kaut ko svarīgu, kas tavai atmiņai var paslīdēt garām: lektora balss intonācija, ģeniāla doma vai ideja utt.

Tu iemācīsies labāk klausīties un uzdot labākos jautājumus. Mainīsies paša tavas uzmanības struktūra. Zinot, ka tev būs jāuzraksta šī atskaite par dzirdēto, tu mazāk novērsīsies uz citām lietām. Tas ir tāpat kā, ja tu sāktu klausīties kādu melodiju citu skaņu kakofonijas vidū – tev būtu uzmanīgi jāfokusējas, lai to sadzirdētu un izšķirtu.

Tu sāksi biežāk palīdzēt apkārtējiem. Apkopošana palīdzēs tev labāk saprast, ko vēlas citi cilvēki un to, kas svarīgs ir viņiem. Tas, savukārt, palīdzēs tev efektīvāk risināt viņu problēmas.

Jo tālāk – jo vieglāk. Jā, ar laiku tas kļūs par paradumu un kļūs vieglāk. Pie tam, ne tikai vieglāk, bet arī interesantāk un vērtīgāk. Tāpēc – galvenais ir sākt!

Uz tikšanos tepatās,

Aija