Un tas ir ne mazāk svarīgi. 

Mūsu vīrieši maz runā par to, ko viņi gribētu, ko viņiem vajadzētu.  Bet arī vīriešiem ir vajadzības un emocijas. Un tavs vīrietis, tāpat, kā lielākā daļa pārējo vīriešu, maz runā par to, kas viņam būtu vajadzīgs.

Ja viņam kā trūkst, viņš drīzāk attālināsies, dusmosies, nekā runās vai diskutēs par to. Līdz ar to ir skaidrs, ka mums, sievietēm, jāizmanto sava intuīcija un jāpārliecinās, ka paralēli visam, ar ko esam dzīvē pārņemtas un noslogotas, apmierinam arī sava vīrieša emocionālās vajadzības.

Tas nemaz nav grūti, ja mīlam un tas nav mazāk svarīgi par visu pārējo, kas mūsu dzīvē ir darāms.

Fiziskā saite.

Atceries, ko viņš mīl, kas viņam vajadzīgs. Biežāk paņem viņu pie rokas, apskauj, noskūpsti, sakārto kaklasaiti vai pieskaries matiem, tos sakārtojot. Tie ir fiziskie pieskārieni emocionālajā līmenī un tie noteikti jūs tuvinās. Un tici man – ja tā nav biisi līdz šim, arī viņš tev sāks biežāk pieskarties.

Līdzjūtīgas sarunas.

Sarunājies ar savu vīrieti. Vairāk klausies un jūti līdzi. Un ne vienmēr ir jāatbild ar savām domām un padomiem. Viņam nepieciešams, lai tu viņu vienkārši uzklausītu un censtos saprast. Liec viņam sajust, ka tev ir svarīgas viņa domas, skatījums un viedoklis, un drīz vien viņš dalīsies ar savām jūtām un pārdomām arvien biežāk.

Nedalīta uzmanība.

Kad pavadāt laiku divatā, pavadi to tikai ar viņu. Esi te un tagad. Noliec malā telefonu, attālinies no visa, kas var novērst tavu uzmanību. Nerunājiet par darbu, naudu, ģimenes problēmām. Vienkārši baudiet viens otru.

Nelūgta interese.

Uzdod viņam konkrētus un tiešus jautājumus. Par to, ko viņš jūt, par ko viņs šobrīd uztraucas, ar kādām grūtībām saskaras. Uzsāc šo sarunu pati, lai viņš sajustu, ka tu patiešām par viņu uztraucies un domā.

Ņem dalību viņa dzīvē.

Nav obligāti ar viņu iet uz futbola spēli, bet tu vari viņam nopirkt uz to biļeti. Izrādi interesi pret to, ar ko viņš aizraujas.

Neatņem viņam personīgo zonu.

Tas ir svarīgi jebkurās attiecībās. Negaidi, kad viņš pats sagribēs pabūt viens vai pabūt kaut kur ārpus mājas. Ieplāno arī tādas brīvdienas, kurās katrs nodarbosies ar savām lietām un hobijiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

1. Nēsāsim krāsainu apģērbu. Cilvēki, kas nēsā tikai melnu apģērbu vien, kā likums, cieš no tās saucamās „atstumtā” traumas. Ar to viņi it kā cenšas samazināt savu ciešanu līmeni, jo melnā krāsa „nošķir” no iespējas just apkārtējo pasauli. Bet viņi aizmirst par vēl vienu: citi cilvēki arī nevar sajust viņus…

2. Dzersim vairāk ūdeni. Atgādinājums mums visiem: dažādi šķidrumu veidi, kurus lietojam visas dienas garumā, neietilpst tajos divos litros ūdens, kas mums jāizdzer katru dienu. Ūdenim ir jābūt tīram, dabiskam, jo tikai tāds tas spēj attīrīt organismu no skābēm, kuras izdala praktiski visi pārtikas produkti.

3. Būsim uzmanīgi pret savām domām. Atceries, tu nekad nevarēsi kontrolēt to, ko runā vai kam tic citi cilvēki. Bet tu vari pieņemt lēmumu kļūt par savu domu saimnieci un, līdz ar to – savu vārdu saimnieci, kuri vienmēr ir tavu domu atspoguļojums.

4. Atradīsim laiku pilnvērtīgam miegam. Būtu brīnišķīgi, ja pirms miega mēs varētu iegrimt iedvesmojošā lasījumā, kas paaugstina mūsu mīlas un pašcieņas vibrācijas. Ja tomēr paaugstinātās prāta aktivitātes dēļ iemigt ir sarežģīti, piecelies un pieraksti pilnīgi visu, kas notiek tavā galvā. Un kad atkal liksies gulēt, vizualizē tikai savas vēlmes, bet nekādā gadījumā ne tekošās problēmas.

5. Ievērosim skaisto! Lai ieskautu sevi skaistumā, nemaz nav jātērē vesela bagātība. Apstaigā māju, novērtē, ka skaisto var atrast gandrīz vai katrā priekšmetā. Domāju, ka tu ātri pārliecināsies par to, ka „skaists” ne vienmēr nozīmē „dārgs”. Lai redzētu skaistumu, ir jābūt pret to uzņēmīgam. Attīsti sevī šo īpašību!

6. Neuztversim dzīvi pārāk nopietni. Tas nozīmē iemācīties atlaist, vairāk smieties un nebūt tik nopietnai. Prast atlaist – tas nozīmē turpināt justies labi, pat, ja iegūtie rezultāti neatbilst tavām cerībām. Visu kontrolēt nav iespējams!

7. Nekad nenolaidīsim rokas. Atceries, ja tavas vēlmes nepiepildās, tas nozīmē, ka tevi gaida kaut kas labāks. Tāpēc pasaki sev, ka dzīvē nav kritumu vai kļūdu, ir tikai pieredze, kas palīdz sevi saprast un iepazīt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Šī filma ilgst 5 minūtes. Tajā netiek rādīta visa dzīve. Tā ir tikai par vienu dzīves minūti. Tikai par vienu…

Filma “Viena sekundes simtdaļa” (angl. “One Hundredth of a Second”) bija 2007.gada Manhetenas īsfilmu festivāla uzvarētāja. Stāsts par kāda kara fotogrāfa izvēli starp profesionālo pienākumu un cilvēka dzīvības glābšanu otrpus objektīva.

Tikai 5 minūtes, bet emociju, jūtu un domas vairāk, nekā daudzās divu stundu garās filmās…

Vairāk par šo filmu >>>.

Tīšām vai netīšām, bet tā sanācis, ka nedaudz turpināšu Sarmītes vakardien aizskarto tēmu.

Šodien es aprakstīšu dažus paņēmienus kā mazināt stresu, kā nepārnest savas negatīvās emocijas uz citiem, it īpaši uz sev tuviem, mīļiem cilvēkiem un beidzot arī par to – kur ņemt labu garastāvokli.

Es būšu priecīga, ja šie paņēmieni kādreiz tev noderēs.

1.paņēmiens. Es pastāstīšu tev kādu pasaku.

Dzīvoja reiz vecs pāris – večuks ar savu vecenīti un vecis savu vecenīti „zāģēja” no rīta līdz vakaram. Viņa, savukārt, arī neklusēja, tāpēc sanāca tā, ka pēdējos gados viņi lamājās no rīta līdz vakaram.

Vecenītei pacietība beidzās un gāja viņa pie ciemata zāļu večas un lūdza viņai kādas zālītes, lai viņi pārstātu strīdēties. Veča viņai kaut ko ielēja mazā pudelīte un pačukstēja: „Tiklīdz tavs vecis no rīta sāks lamāties, tu paņem mutē šī burvju dzēriena malku un nerij nost tik ilgi, kamēr vecis lamāties pārstās”. Tā viņa otrajā dienā arī izdarīja – vecis lamājās, bet reakciju nesaņēmis, apklusa.

Pagāja diena, nedēļa, otra, vecenīte večas norādījumus pilda un, lai vai kā gribētos vecim atbildēt, cieš. Pagāja mēnesis un vecenīte atkal aizgāja pie večas, bet šoreiz, lai pudelīti ar brīnumūdeni atgrieztu atpakaļ: „Ņem to atpakaļ, mums tā vairs nav vajadzīga. Dzīvojam mēs tagad draudzīgi, nelamājamies, vecis kļuvis mīļš un jauks, bet šis ūdens gan jau kādam citam noderēs”. Veča sāka smieties un teica: „Burvestību tu pati radīji, kad pārstāji konfliktu atbalstīt , bet ūdens šis ir visparastākais – no avota”.

Kamdēļ es atstāstīju šo pasaku? Tamdēļ, ka mēs ļoti bieži sliktu garastāvokli sev radām pašas. Tur kur vajadzētu paklusēt, mums noteikti gribas pateikt „pēdējo vārdu”, strīdēties līdz aizsmakumam.. Prieka un gandarījuma no tā, ka esam kādam kaut ko pierādījušas, nav nekāda. Bet mieles pēc konflikta ilgi ir jūtamas…pie tam tā, galu galā, var arī pazaudēt sev tuvu cilvēku vai darba vietā sev iegūt ienaidnieku. Vai tev to vajag?

Atceries stāvokli, kad tuvojas dusmas, dzīslās asinis sāk vārīties un pulsēt deniņi, trūkst gaisa un tu esi gatava…?

Tad, lūk, šai momentā izdari dziļu ieelpu un lēnām saskaiti līdz 10 – ja tu vēl joprojām gribēsi savam oponentam kaut ko pateikt, tad to izdarīsi jau krietni mierīgāk, nekā to būtu izdarījusi pirms dažiem mirkļiem. Ne velti ir teiciens: „Runāšana sudrabs, bet klusēšana zelts”.

2.paņēmiens „pažēlot”.

Pažēlot to, kurš pret tevi ir agresīvs. Ja cilvēks ir sācis uz otru kliegt un aizskart, tad iedomājies, CIK viņam ir slikti. Viņš ir jāpažēlo un viņam ir jāpiedod. Jāpažēlo par viņa audzināšanu, par viņa slikto dienu, neizdevušos dzīvi, dusmām uz visu pasauli. Ja viņš atļaujas tā uzvesties, diez vai viņš ir laimīgs, cienījams un mīlams.

3.paņēmiens. Samazinām notikuma mērogus.

Šo paņēmienu jāizmanto tikai tad, kad visas tavas domas ir tikai ap notikušo incidentu. Ceru, ka tev ir tuvs cilvēks, kas tevi atbalsta ne tikai priekos vien. Tā var būt draudzene, draugs, otra pusīte, vecāki utt. Stāsti – atkal un atkal visus savus pārdzīvojumus, kamēr sajutīsi atvieglojumu. Tu ievērosi, ka, pārstāstot piekto un sesto reizi, notikums liekas jau ne tik briesmīgs, aizvainojums ne tik liels, un pat dažas detaļas drīz vien sāks likties smieklīgas. Runā tik ilgi, kamēr „atlaidīs”.

Ja cilvēks tev patiešām ir tuvs, viņš tevi klausīsies tik ilgi, kamēr tas tev būs nepieciešams. Netēlo stipru sievieti, pēc tam naktī gauži raudot spilvenā – ir noteikti viss jāizrunā. Tavam draugam arī kādreiz var būt nepieciešams atbalsta plecs.

4.paņēmiens. Humora mobilizācija.

Šis ir ļoti labs paņēmiens. Notikušo pārstāsti ar tik lielu humora devu, kādu vien tajā vari ieguldīt. Pasmejies ar visiem kopā par savu radušos situāciju un tu redzēsi – garastāvoklis uzlabosies gan tev, gan apkārtējiem.

5.paņēmiens. „Toties…”

Jā, es sastrīdējos ar šo cilvēku, toties es ieraudzīju viņa patieso seju (attieksmi pret mani).

Jā, tāda situācija izveidojās, toties es izdarīju secinājumus un nekad vairs nenokļūšu līdzīgā situācijā (ieguvu pieredzi).

6.paņēmiens. „ieslēdzam” egoismu.

Atceramies par sevi un mīlam. Un tas nozīmē, ka mēs zinām, ka nervu šūnas neatjaunojas.

Ir kāds citāts, kas klejo pa pasauli, bet kas ir tā autors, nav zināms: „neviens mani nevar aizvainot, kamēr es pati to nepieļaušu!” Tā ir absolūta patiesība. Kādu uzstādījumu mēs sev dosim, kā mēs reaģēsim uz vārdiem un darbiem, tādu reakciju mēs arī saņemsim. Jo mazāk reaģēsim, jo labāk jutīsimies, jo biežāk mums būs labs garastāvoklis.

7.paņēmiens. Sliktu garastāvokli tālāk nenododam.

Ļoti bieži mūsu sliktā garastāvokļa vai noguruma dēļ cieš tuvi cilvēki. Ja diena bija smaga, nevajag mājās vilkt zobenu laukā un cirst visu pēc kārtas. Starp satiksmes korķiem, aizvainojumiem un laikā neizdarītiem darbiem un saviem mājiniekiem jāizveido pārejas posms. Necenties, ienākot mājās, uzreiz ķerties pie istabu kārtošanas vai skriet mazgāt traukus vai pārbaudīt bērna mājasdarbus.

Vismaz 30 minūtes velti sevis „atjaunošanai”. Iekrīti krēslā, paskaties kādu labu filmu, paklausies patīkamu mūziku, paēd viena pati (izsalcis, satraucies, noguris cilvēks ir bīstams apkārtējiem), palutini sevi ar kaut ko garšīgu. Tu sajutīsi, kā nogurums atkāpjas un tu būsi gatava adekvātam kontaktam. Bet savu vīru un bērnus tu būsi pasargājusi no dažiem nevajadzīgiem, aizvainojošiem vārdiem.

8.paņēmiens. Kur ņemt labu garastāvokli.

Organismam nepieciešama izlādēšanās. Pat, ja tu esi ļoti aizņemta sieviete, vismaz reizi mēnesī (bet labāk reizi nedēļā) tev jāvelta laiks sev. Par to mēs blogā esam runājušas jau vairākas reizes. Šopings, skaistumkopšanas saloni, tikšanās ar draugiem, gājieni uz kino, teātri, vienkārša pavārtīšanās gultā, pirts, prieks par kopā pavadītu dienu ar bērniem un daudz, daudz citu ideju. Galu galā – piedalies kādā no mūsu bloga vebināriem! Arī tajos ir daudz jauku, pozitīvu emociju! Ne sekundi nedomājot par darbu, aizmirst par telefonu un pat internetu. Kā likumu vienu reizi mēnesī izdari kaut ko tādu, ko tu nekad neesi darījusi, nekad neesi mēģinājusi. Vispirms izjutīsi notikuma gaidās, tad to izjutīsi un pēc tam „barosies” no atmiņām.

Kontaktējies ar pozitīviem cilvēkiem, un tu saņemsi milzīgu laba garastāvokļa devu. Izvairies no īduļiem un kašķīgiem cilvēkiem un arī pati mazāk runā par savām neveiksmēm. Bet par panākumiem – par tiem gan priecājies, lepojies ar mazām uzvarām, lutini sevi, apbalvo ar dāvanām, patīkamiem notikumiem. Mācies priecāties par saviem un svešiem sasniegumiem. Skaudība nebūt nav labākais laba garastāvokļa sabiedrotais.

Un pats galvenais padoms – neskopojies ar labiem vārdiem, smaidu, patiesiem komplimentiem. Katrs citam pateiktais siltais vārds tev atgriezīsies trīskārši. Tu ievērosi – jo vairāk tu dalies ar siltumu, labiem vārdiem, jo biežāk tev ir labs garastāvoklis. Un, skat! Pēc tavas klātbūtnes tieksies cilvēki – lai uzlādētos no tava labā noskaņojuma, lai izdzirdētu kādu labu vārdu, lai saņemtu tavu padomu.

Bet tu būsi saulīte, pie kuras emocionāli sildīsies pārējie!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Tu esi stresā, dusmīga, un jūti, ka tūlīt, tūlīt kliegsi uz kādu…

”Skaiti līdz desmit”…to mēs visam zinām. Bet vai mēs skaitam? Vai mēs automātiski reaģējam uz stresu izraisītājiem? Vai tu zini, ka Google Gmailā ir iespēja izmantot pogu – “Atsaukt nosūtīto”?  Kad tu nospied “Sūtīt” Gmails aiztur e-pastu uz piecām sekundēm; šajā laikā tu vari pārtraukt e-pastu izsūtīšanu.

Interesantākais ir tas, ka šī piecu sekunžu pauze ir viss, kas vairumam cilvēku ir nepieciešams, lai saprastu, ka viņi ir kļūdījušies.

Un kā ar reālo dzīvi? Kad tu satiec kādu vai runā pa telefonu?

Diemžēl, reālajā dzīvē  nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.

Izlietu ūdeni nesasmelsi. Pateiktus vārdus neatgriezīsi. Neskatoties uz to, mēs mēģinām atsaukt ‘nosūtīto’. Bet tas nav iespējams. Cilvēkiem ir tendence atcerēties…

Ko mēs tā vietā varam darīt?

Kā būtu, ja mēs vispirms izvairītos no nevajadzīgas ‘nosūtīšanas’?

1-2-3-4-5 sekundes – varbūt tas ir pietiekami, lai mēs pasargātu sevi no papildus stresa, kas rodas no sevis nosodīšanas par steigā un dusmās pateikto vai izdarīto?

Varbūt tik vien ir vajadzīgs, lai mēs izvairītos no kļūdu izdarīšanas. Piecas īsas sekundes.

Ko saka zinātne?

Kad mēs dusmās esam gatavas uz kādu kliegt, mēs aktivizējam mūsu stresa reakciju: mūsu sirds sāk sisties ātrāk un stiprāk. Adrenalīns joņo pa mūsu asinsvadiem. Un mūsu negatīvās stresa emocijas sāk plūst.

Tomēr nav tāda likuma, kurš noteiktu, ka mums ir jāatbild uzreiz, nekavējoties, bez apdomāšanas. Izturi pauzi. Izdari dažus elpas vilcienus.

Pastāv tiešs sensoro stimulu savienojums ar amigdalu, kas ir emocionālās atbildes centrs smadzenēs. Kad ārpasaulē notiek kaut kas satraucošs, tā tūlīt atsauc atmiņā emocijas.

Kad mēs atrodamies stresa emociju varā (un nereti tas nozīmē, ka esam ceļā uz attiecību sabojāšanu, gan darba, gan personīgo) mēs nespējam ne racionāli domāt, ne pieņemt labus lēmumus.

Ko mēs varam darīt, lai neskatoties uz emocijām, mēs domātu racionāli?

Brīdī, kad tu gatavojies cīnīties (piem.,dusmoties)  ar kādu, līdzīgs karš notiek arī tavās smadzenēs starp prefrontālo smadzeņu garozu (korteksu ) un tavu amigdalu. Amigdala ir tā, kura aktivizē stresa reakciju, prefrontālā garoza ir nomierinātājpuse.

Kā tu vari palīdzēt prefrontālajai smadzeņu garozai uzvarēt karu?

Viss ģeniālais ir vienkāršs!!!

Un viss vajadzīgais tev jau ir tūlītēji (un par brīvu) pieejams – tava elpošana.

Dziļi ieelpo un novilcini savu atbildi, tādējādi tu dosi iespēju prefrontālajai garozai kontrolēt tavu emocionālo reakciju.

Lēnai apzinātai elpošanai ir tieša nomierinoša iedarbība uz tavām smadzenēm: tā signalizē smadzenēm, ka briesmas ir garām.

Viss, kas tam ir nepieciešams ir pāris sekundes.

Laiks rīkoties:

Kad tu gatavojies reaģēt ar negatīvām emocijām…Nopauzē…Dziļi ieelpo un izelpo un atvēli mazliet laika tavai prefrontālajai garozai uzvarēt. Tad atbildi, nevis strauji reaģē stresa dusmās.

Tam būs vajadzīgas tikai dažas sekundes. Mums reālajā dzīvē nav “Atsaukt nosūtīto” pogas.

Nopauzē. Elpo. Tikai tad rīkojies.

Uz tikšanos tepatās,

Inese