Kāpēc vieniem dienas laikā izdodas padarīt ļoti daudz, bet citiem tik tikko pietiek spēka un laika dažiem jautājumiem, pie tam vairākumu no tiem vakarā vienalga ir jāpārceļ uz nākamo dienu?

Ir vairāki faktori, kurus mēs ne vienmēr apzināmies, lai tos atklātu. Vispirms sevi jāpapēta. Kā paiet tava diena? Ar ko tu nodarbojies dienas garumā? Ko tu domā un ar ko kontaktējies?

Ja šim jautājumam pievērsīsi pastiprinātu uzmanību, tu ievērosi, cik daudz mums apkārt esošo mantu, nodarbju, sarunu… izrādās ir liekas un novērš mūsu uzmanību tā vieta, lai to veltītu tam, kas mums tobrīd ir svarīgāks.

Īpašu uzmanību pievērs sekojošiem iemesliem:

1. Apkārtējā vide. Kad tu vēlies mainīties, apkārtējos vienmēr pārņems nemiers un trauksme. Pie tevis iepriekšējās jau visi pierada un tu viņiem biji kļuvusi ērta. Kad tu pārtopi par ideju pārņemtu viesuli, sāc dalīties ar saviem ambiciozajiem plāniem, tavs spiediens sāk apkārtējos biedēt un tu vari sastapt spēcīgu pretestību.

Ierobežo kontaktus ar tiem, kas tevi bremzē un laupa pārliecību. Kā likums, šādi cilvēki ne tikai izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai dabūtu tevi atpakaļ vecajā purvā, bet arī izsūks enerģiju. Esi mierīga un turpini virzīties izvēlētajā virzienā. Ļoti drīz viņu vietā nāks tie, kuriem, tāpat kā tev, būs interesanti sapņot un virzīties tajā pašā virzienā, kurā virzies tu.

2. Maz ideju un projektu. Tava veiksme un attīstības dinamika nav atkarīga no tā, cik ideāli tu tiksi galā ar savu vienīgo uzdevumu, bet gan no ideju un uzdevumu daudzuma.

Uzstādi sev kritēriju, ar kuru tu noteiksi to, ka tavs darbs vai uzdevums ir padarīts vai mērķis sasniegts. Kad būsi pielikusi punktu, atpakaļ neatgriezies. Turpini darboties vairākos virzienos. Jo vairāk projektu savā dzīvē īstenosi, jo lielāka iespēja, ka tu sasniegsi to, ko tu vēlies.

3. Nekārtība. Palūkojies uz savu darba galda virsmu. Visdažādākie papīri, trauki, spēles, sīkumi, kuriem nav nekādas saistības ar tavu veicamo darbu – tas viss nemanot nozog tavu uzmanību, spēkus un enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz nekārtību reālajā pasaulē, bet arī virtuālajā.

Aizvāc prom nevajadzīgās lietas, atbrīvo savu e-pasta kastīti no vēstulēm, kuru saņemšanas datums ir vecāks par 3 mēnešiem. Izņēmums var būt tikai biznesa sarakste ar saviem partneriem. Nevajadzīgās un mazsvarīgās vēstules, kuras tu saņem automātiski, nekavējoties izdzēs. Svarīgās vēstules saglabā atsevišķā mapē. Tādējādi, sakārtotais galds (arī datora virsma) ieviesīs kārtību arī tavās domās.

4. Nogurums. Ja esi izveidojusi nepareizu darba un atpūtas grafiku, tad nevar būt runa ne par kādu darba ražīgumu. Prasme atgūt spēkus un enerģiju īsā laika posmā visu šo procesu paātrinās.

Ik pēc 1-2 stundām ieplāno 5-10 minūšu pārtraukumu. Atrodi nodarbošanos, kas dos tev prieku un palīdzēs pilnīgi atslēgties no tekošā uzdevuma. Orientējies uz trīs sfērām: fizisko, emocionālo un intelektuālo. Ja tu pildi fizisku darbu, tad pārslēdzies uz emocionālu vai intelektuālu nodarbi. Ja darbs prasa garīgu piepūli, tad piecelies, pakusties, pavingro vai piepildi sevi ar patīkamām emocijām. Lai atgūtu spēkus, vienmēr izvēlas pretējo sfēru.

5. Trūkst skaidra mērķa. Dažreiz tieši vēlme paspēt visu rada nevajadzīgu uztraukumu un tavu darbu padara neefektīvu. Sistemātiska un sakārtota attieksme pret to, ko tu vēlies un kas tev patiešām ir svarīgs, palīdzēs paātrināt visu tavu plānu realizāciju.

6. Nosaki sev vissvarīgāko virzienu. Piemēram, ja šobrīd tev ir svarīgi nopelnīt naudu, tad no plānoto darbu saraksta izvēlies vismaz piecus, kas tuvākajā nākotnē tev var dot peļņu. Ja tu uztraucies par veselību, tad vispirms savu enerģiju ieguldi to piecu uzdevumu sasniegšanā, kas saistīti ar šo sfēru.

Mēs pievērsām uzmanību tiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu darba ātrumu. Katra no mums šo sarakstu var papildināt ar saviem novērojumiem. Bet atceries, ka galvenais šo tavu pētījumu mērķis vispirms ir vēlme mainīt pašreizējo situāciju. Veido jaunus ieradumus, vienmēr laikus atpūties, nosaki šī brīža prioritātes, un tu redzēsi, ka tava darba rezultāti tevi pārsteigs ļoti ātri.

Neatmet malā piedāvāto plānu. Ja tu, šo izlasot, padomāji „kamdēļ šādām muļķībām tērēt laiku”, tad tici man – tu kļūdies. Ja tu šo visu izdarīsi, tu atbrīvosi gan savu prātu, gan darba vietu, gan vietu jaunām idejām un laiku, lai to visu sasniegtu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Pavisam drīz miljoniem cilvēku visā pasaulē kopā ar salūtiem un petardēm savus cilvēciskos sapņus palaidīs gaisā… Tas viss notiks rotaļīgā noskaņā, jautri un viegli. Iespējams, tieši tāpēc Jaunā gada vēlmes visbiežāk arī piepildās? Mēs atlaižam tās viegli, labā noskaņojumā un kā nekad – tieši šajā naktī ticam brīnumam.

Būtu tik jauki, ja mēs iegaumētu šo stāvokli, šo noskaņu, šo mūsu noskaņojumu un spētu nest līdzi sev cauri visam gadam. Tomēr…ticība brīnumam ātri izplēn, bet nejauši, sagadīšanās pēc, piepildīts sapnis stabilu veiksmi visa gada garumā negarantē.

Lai nākamais gads mums nestu vairāk laimes un sapņu piepildījumus, savu nākotni vajadzētu plānot iepriekš. Un sākt vajadzētu jau tagad. Varu saderēt, šajā brīdī tu padomāji: atkal par to pašu! Nekā jauna!…Tomēr, izlasi šo rakstu līdz galam.

Un tātad – vispirms jau atbrīvosimies no veciem aizvainojumiem, pabeigsim iesāktās lietas un darbus, piedosim un atlaidīsim visu, kas neļauj mums uzelpot un ar prieku sagaidīsim Jauno gadu. Sāksim no baltas lapas, sveiksim un saņemsim apsveikumus ar vieglu sirdi.

Kad mēs vēlam viens otram mīlestību, veselību, naudu, veiksmi darbā, pat neko nezinot par "līdzsvara riteni", mēs saprotam, ka dzīve nesastāv no viena liela posma, bet gan tiek savīta no daudziem fragmentiem. Mūsu laime ir atkarīga no labklājības katrā no tiem.

Mūsu draugiem un paziņām atstāsim tiesības uz sirsnīgajiem vēlējumiem, bet sev plānosim daudz konkrētāk.

Pareizi uzstādīts mērķis ir deviņdesmit procentu izdošanās garants. Šobrīd mēs atspersimies no tiem pašiem būtiskākajiem dzīves komponentiem, kurus mēs parasti dzirdam sev adresētajos apsveikumos. Bet, lai nepalaistu garām neko, mēs paplašināsim šo sarakstu līdz 8 punktiem un katram no tiem uzrakstīsim vismaz divus mērķus. Ir svarīgi, ka mūsu vēlmes tiek sadalītas vienmērīgi uz visiem punktiem. Tikai tādā gadījumā savā dzīvē sajutīsim harmoniju un laimi.

Padomā un cik vien precīzi pieraksti, kādus rezultātus vēlies sasniegt 2015.gadā?

1. Ģimene un personīgā dzīve. Apprecēties, salīgt ar tuviniekiem, aizbraukt pie vecmāmiņas, aizvest mammu uz Parīzi, aiziet ar draugiem pārgājienā utt. – tas viss attiecas uz personīgo dzīvi.

2. Darbs/bizness/karjera. Uzvarēt tenderā, sameklēt pasūtītājus, noslēgt līgumu, attīstīt biznesu (te vajadzētu konkrētāk, vēlams ciparos), kļūt par nodaļas vadītāju, nomainīt darbu utt. – tās ir tikai dažas idejas, kuras varētu attiekties uz šo punktu.

3. Finanses un ienākumi. Palielināt ienākumus (cik reizes?), atvērt kontu (kādā bankā?), izmaksāt kredītu, uzsākt savu ienākumu/izdevumu uzskaiti, sākt veidot naudas uzkrājumu utt. – tas viss attiecas uz tēmu „finanšu mērķi”.

4. Veselība un ārējais izskats. Iziet atveseļošanās procedūru kursu, aizbraukt uz sanatoriju, sākt staigāt uz sporta zāli, notievēt, ieviest ikdienā veselīgu ēdienkarti – šie mērķi attiecas uz veselības tēmu.

5.Personīgā izaugsme un attīstība. Jaunu prasmju apgūšana, jau esošo zināšanu paplašināšana, treniņu, kursu, semināru apmeklēšana, lasīšana – šie varianti attiecas uz pašizaugsmi.

6. Sociālās aktivitātes. Līdzekļu ziedošana bērnu namiem, slimnīcām, pansionātiem, sniegt bezpeļņas konsultācijas, organizēt bezmaksas kursus, izstādes, izrādes, kļūt par donoru, palīdzēt vientuļam pensionāram – tas viss attiecas uz sociālo darbību.

7. Garīgā izaugsme un iekšējais miers. Nodarboties ar garīgām praksēm, lasīt bībeli, iemācīties ticēt, piedot, mīlēt, pateikties, atrast savu garīgo skolotāju, priesteri vai mācītāju, draudzi, iegūt iekšējo harmoniju – tie visi ir iespējamie garīgās sfēras mērķi.

8. Dzīves apstākļi. Vēlamā dzīves vieta, apģērbs, ēdiens, mazi un lieli pirkumi, apdrošināšana, ceļojumi – tās ir dzīves apstākļu plānošanas kategorijas. Šī sfēra ir tieši saistīta ar to, kur tu atrodies visos iepriekš minētajos punktos.

Lielākā daļa cilvēku priekšroku dod reāliem mērķiem. Tāpēc pārbaudi, lai tavu plānu vidū nebūtu „lidojuma uz Marsu”. Šādi mērķi tevi var iedzīt stūrī, kā dēļ tu vari zaudēt ticību gaišai nākotnei. Bet, tas nenozīmē, ka algas divkāršošana ir tavi griesti. Ja tu jūti sevī spējas tikt uz priekšu tālu, tad plāno savus mērķus 3 līmeņos: pesimistiskajā (tu savu dzīves līmeni saglabā gandrīz nemainīgu un tikvien izdari, kā to papildini ar dažām nelielām izmaiņām), reālistiskajā (tu plāno pāreju uz jaunu līmeni, bet tavu dzīvi tas spēcīgi neietekmēs), optimistiskajā (tava dzīve spēcīgi mainās, tu izej laukā no savas esošās komforta zonas).

Ja tu jau esi sākusi plānot savu nākamo gadu, tad droši vien esi sajutusi, ka vieni mērķi tevi priecē, citi aizskar, bet citi biedē tik ļoti, ka esi gatava ķert pēc sirds pilieniem.

Tieši pēc šādām ķermeniskām pazīmēm tu spēsi atdalīt personīgās vēlmes no „svešajām”. Tava vienaldzība liecinās par to, ka šis mērķis nav tavs, bet gan kāda „pasviests”. Negaidi palīdzību no iekšienes un nenodarbini sevi ar šādiem „tukšajiem šāvieniem”. SAVAS vēlmes un mērķi vienmēr priecē, tajos viegli ieslīgt un par tiem viegli un patīkami sapņot, tie uzlādē ar enerģiju un tu labprāt veic pirmo soli, tad otro soli, tad vēl….un vēl.

Ar savām bailēm jārīkojas pavisam citādi. Ja tu baidies, bet tas, kā likums, saistās ar mērķiem, kas atrodas uz tavu spēju robežas, tad šo nervozitātes sajūtu jeb mandrāžu pieņem kā normu.

Vienojies ar sevi, ka pat, ja šajā gadā neizdosies, tu no sava mērķa neatteiksies. Tā ir tava iespēja atrauties no punkta, kurā esi šodien un izdarīt gigantisku lēcienu pilnīgi jaunā stāvoklī, par kuru pagaidām tu vēl nezini nekā. Tieši tas arī biedē mūsu neapzinātību. Pasaki tai, ka tu šo mērķi vēlies sasniegt, pieņemsi visus padomus un, lai realizētu savu sapni, esi gatava atrotīt piedurknes. Pievērs uzmanību tam, ka tavam lielajam mērķim tevi jāpriecē gan tā sasniegšanas procesa laikā, gan arī turpmākajā dzīvē.

Nu re – tagad, kad tavi draugi un radinieki Jaunā gada pusnakts zvanu skaņu laikā tik tikko spēs iedomāties savu vienīgo vēlēšanos, tu slepus palūkosies uz šo savu pierakstīto lapiņu un nemanot varēsi pasmaidīt… Un vēl, atceries, ka tava laimīgā dzīve – tā nav nejauša jaungada nakts vēlēšanās, bet gan tavas sirds, tavas sirdsapziņas, tavas mīlestības un tava prāta sadarbības rezultāts.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāda sieviete daudzus gadus strādāja hospitālī. Viņas pienākums bija atvieglot mirstošo pacientu stāvokli. Šī sieviete pavadīja ar šiem cilvēkiem viņu dzīves pēdējās stundas.

Tā vairāku gadu vērojumu rezultātā radās  savdabīgs to cilvēku nožēlu saraksts, kuru dzīve tuvojās galam.

Es nožēloju, ka man nebija drosmes, dzīvot dzīvi, kas bija pareiza priekš manis, nevis dzīvi, kuru gaidīja no manis citi.

Tā bija visbiežāk izplatītā nožēla. Kad cilvēki apzinās, ka viņu dzīve ir gandrīz galā, viņi var atskatīties un ieraudzīt, kādi sapņi tā arī palika nerealizēti. Lielākā daļa cilvēku tik tikko bija spējuši realizēt pat nelielu daļu šo savu sapņu un viņiem bija jānomirst, zinot, ka tas viss, kas notika,  bija viņu un tikai viņu izvēle, kuru viņi izdarīja vai arī neizdarīja.

Ļoti svarīgi savas dzīves laikā censties realizēt vismaz dažus no saviem lielākajiem sapņiem. Tai brīdī, kad tu sāc zaudēt veselību, ir jau par vēlu kaut ko mainīt. Veselība sniedz to brīvību, kuru ļoti daudzi nesaprot, kamēr to nesāk zaudēt.

Man žēl, ka es tik daudz strādāju.

Šī sajūtas mocīja gandrīz katru vīrieti, par kuru es rūpējos. Viņi skuma par savu jaunību un attiecībām. Arī dažas sievietes izteica šo pašu nožēlu. Bet, par cik, lielākā daļa šo manis aprūpējamo cilvēku bija jau diezgan veci, viņi nenodarbojās vairs ar naudas pelnīšanu. Visi vīrieši dziļi nožēloja to, ka savas dzīves lielāko daļu, ir tērējuši vienmuļam darbam.

Vienkāršojot savu dzīves stilu, var arī samazināt prasības pēc ienākumiem, kuri tev liekas, ka ir TIK nepieciešami. Radot vairāk telpas savā dzīvē, tu kļūsti laimīgāks un atvērtāks jaunām iespējām.

Man žēl, ka man nebija drosmes izrādīt savas jūtas.

Lai saglabātu noteiktas attiecības ar citiem, daudzi cilvēki dzīvojot savas jūtas apslāpē. Rezultātā viņi piekrīt viduvējai eksistencei un nekad nekļūst par tādiem, par kādiem sevi vēlētos redzēt. Daudzu slimību rašanās iemesls bija saistīts ar pārdzīvotajām rūgtuma un aizvainojuma jūtām.

Mēs nevaram kontrolēt citu cilvēku reakciju. Kaut arī sākotnēji cilvēki uz pārmaiņām, kuras jūs ieviešat attiecībās, var reaģēt it kā jums nevēlamā veidā – rezultātā šīs pārmaiņas jūsu attiecības paceļ daudz veselākā līmenī. Neveselīgas attiecības no savas dzīves jācenšas izskaust.

Man žēl, ka es neuzturēju attiecības ar saviem draugiem.

Bieži vien šie cilvēki tiešām pat neapzinājās kontaktu uzturēšanas nozīmīgumu ar saviem vecajiem draugiem līdz brīdim, kamēr līdz nāvei bija atlikušas tikai dažas nedēļas. Un ne vienmēr vairs bija iespēja viņus  sameklēt. Daudzi izrādījās tik iegrimuši savās dzīvēs, ka ļāva šai draudzībai daudzu gadu garumā paiet garām. Es dzirdēju daudz nožēlu par to, ka draudzībai netika veltīts tik daudz daudz laika un spēka, kurus tā bija pelnījusi. Visi, kas mirst, skumst pēc saviem draugiem.

Jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo aktīvu dzīves veidu, raksturīgi ir tas, ka viņš nebija pievērsis pietiekošu uzmanību attiecībām ar draugiem un tuviniekiem. Bet, kad jūs atrodaties uz nāves sliekšņa, materiālajām vērtībām, kas svarīgas likās dzīves laikā, zūd jēga. Protams, cilvēki grib, lai finansiālā dzīves puse būtu pēc iespējas sakārtotāka. Bet ne naudai un ne statusam dzīves galā ir jēga. Mirstošie vienmēr ir gribējuši nest kādu labumu tiem, kurus mīlēja. Bet parasti viņi bija jau pārāk slimi vai noguruši, lai tiktu galā ar šo iekavēto uzdevumu.

Man žēl, ka es neļāvu sev būt laimīgākam (-ai).

Šī nožēla bija pārsteidzoši kopīga visiem. Daudzi līdz pat dzīves pēdējam mirklim nebija sapratuši, ka laime ir viņu pašu izvēle. Viņi bija pakļauti ieradumiem un esošajiem priekšstatiem. Viņi atradās pierastā dzīves veida „komforta” verdzībā.  Baiļu dēļ no pārmaiņām viņi savā un citu priekšā izlikās, ka ar savu dzīvi ir apmierināti.

„Pēc divdesmit gadiem jūs vairāk nožēlosiet par to, ko neizdarījāt, nekā par to, ko izdarījāt. Tāpēc metiet prom šaubas! Peldiet prom no, jūsuprāt, drošās ostas! Tveriet ceļa vēju! Meklējiet. Sapņojiet. Atklājiet.”

Varbūt šis mirstošo cilvēku nožēlu uzskaitījums liks tev „sapurināties” un sākt dzīvot?

Jo nekas jau nav mainījies, vai ne?– ticība, cerība un mīlestība ir tās katra dzīva cilvēka dzīves gājuma vērtības, kas ir svarīgākās par visām pārējām – gan mums pašiem, gan Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Galvenais šķērslis ceļā uz izdošanos, veiksmi un labklājību, lai cik tas neliktos dīvaini, ir mūžīgā atlikšana uz vēlāku.

Tas ir lēnās iedarbības ierocis, kurš pamazām un nemanot sagrauj mūsu dzīvi. Sekas bieži vien ievērojam tad, kad jau ir pārāk vēlu.

Tā rezultātā pavisam nesarežģīti un nevainīgi uzdevumi pārvēršas krīzēs, no kurām mēs pēc tam cenšamies izkļūt laukā ilgi un smagi. Mēs zaudējam spēkus, naudu, bojājas attiecības ar apkārtējiem. Un viss tikai tāpēc, ka mēs kaut kad sev pateicām: „ Ai, pēc tam izdarīšu!” vai „Rīt noteikti izdarīšu!” Bet pienāk rīts, tad parītdiena, bet svarīgais jautājums nav pavirzījies uz priekšu ne par milimetru.

Bet lieta tāda, ka „rīt” mums jau ir citi uzdevumi, citas darīšanas. Laikam ritot, sakrājas milzum daudz sīku darbiņu, nepabeigtu projektu. Tas viss prasa mūsu uzmanību: parādi aug, kā sniega pika, veļoties no kalna. Un jo ilgāk mēs krājam nepabeigtās lietas un darbus, jo sarežģītāk ar to visu būs tikt galā.

Tiecies darīt lietas un izmantot jaunās zināšanas tūlīt pat, nekavējoties, tieši šobrīd! Ja tas nav iespējams – izdari tūlīt pat, tiklīdz rodas iespēja. Esi pret sevi godīga. Šie vienkāršie noteikumi ir tie, kas atšķir Uzvarētājus no visiem pārējiem.

Darbība rada ieradumu – ieradums veido raksturu – raksturs likteni. Tikai tu nosaki, ko tu izvēlies – atlikšanu uz vēlāku vai darbību un aktīvu virzību savu sapņu virzienā!

Nākamajā reizē, kad tu gribēsi atlikt darbu uz „pēc tam”, padomā, lūk, par ko:

– Iedomājies tās sekas, kuras var notikt, kad darbi vai pienākumi tiks atlikti. Vispirms kopējos vilcienos, bet pēc tam iedomājies bildi, kur ir vieta problēmām un krīzēm visās to detaļās un sīkumos. Esi kreatīva – izdomā visneticamākos un briesmīgākos notikumu attīstības scenārijus. Tev noteikti kļūs baisi no tā vien, kādas sekas tam visam var būt.

– Un tad iedomājies, cik viss būs vienkārši, patīkami un brīnišķīgi, ja tu tūlīt pat izdarīsi to, kas tev jāizdara. Lai tevi nekas nemulsina – visu to iedomāties ir ļoti viegli un ir nepieciešamas tikai 1-2 minūtes.

Tu, taču, jau esi „liela meitene” un man tev nav jāpierāda tas, cik ir slikti un riebīgi, neomulīgi un vispār – stulbi tad, kad viss ir sakrājies… Tu noteikti zini šīs sajūtas, jo mēs, sievietes, dzīvē simtām reižu esam centušās sākt risināt sakrājušos darbus, mazgāt sakrautās trauku grēdas un drēbju kaudzes, gludināt iekrātos drēbju kalnus, risināt sarežģītas, „novārtā atstātas” attiecības vai problēmas…..

Mēs zinām CIK ILGI „jāpierunā” sevi tam visam ķerties klāt. Un zinām arī to – CIK FANTASTISKA ir sajūta, kad tas sākts darīt un vēl fantastiskāka, kad tas ir izdarīts.

Tāpēc – viss ir ļoti vienkārši: paņem un izdari to, ko tev jāizdara – un tūlīt pat!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ar nākamo pirmdienu noteikti sākšu diētu, pierakstīšos uz nodarbībām baseinā vai pie kosmetologa, sākšu meklēt sev jaunu darbu… Kura no mums nav devusi sev šādus solījumus?

Tomēr no pirmdienas, no pirmā nākamā mēneša datuma, sākoties Jaunajam gadam, viss paliek pa vecam… Kāpēc mēs nepildām sev dotos solījumus?

Apskatīsim galvenos iemeslus kāpēc tas tā notiek.

1. iemesls. Mums ir žēl savu pūliņu.

Lai savā dzīvē kaut ko mainītu, ir nepieciešams pielikt noteiktas pūles, ir jātērē enerģija. Bet tās nav. Precīzāk sakot, mēs domājam, ka tās nav. Īsāk sakot – varbūt mēs vēlamies notievēt, būt labā formā, atrast labāku darbu utt. Bet neesam gatavas tā labā kaut ko darīt. Un nedarām ar. Bet plānus kaļam sevis mierināšanai.

2. iemesls. Mēs tērējam laiku un spēkus uz kaut ko citu.

Kā zināms, vispirms cilvēks tiecas apmierināt savas pamatprasības. Bet pirmā un galvenā – ir ēdiens. Īsāk sakot – tas, bez kā iztikt nevar. Ēdiens, apģērbs, ikdienas obligātie maksājumi, skola un bērnudārzs bērniem, benzīns mašīnai…

Lai to visu iegūtu ir nepieciešama nauda. Bet tā ir jāpelna. Lūk, tad mēs arī tērējam ļoti daudz savu resursu darbam. Un mums absolūti nepaliek enerģijas sev doto solījumu izpildei. Jo…bez diētas var iztikt. Arī bez baseiniem un trenažieriem. Arī bez kosmetologa varam izdzīvot. Bet, lai meklētu jaunu darba vietu, ir vajadzīgs brīvais laiks, kura mums nav. Toties pamēģini ģimeni pabarot ar svaigu gaisu vien, pliks un bass ar nestaigāsi un uz ielas ar dzīvot nevienam nav gribēšanas. Tāpēc savas otršķirīgās vajadzības atliekam uz „pēc tam”.

3. iemesls. Mēs dodam solījumus nevis sev, bet apkārtējiem.

Mēs apsolām mammai, māsai, draudzenei, vīram, darba kolēģei… Lai tikai liktu mierā. „Jā, jā – sākšu tievēt, jā – iešu uz trenažieru zāli, skaistuma salonu, jā – mēģināšu nomainīt darbu. Tikai tāpēc, ka tu uzstāj”.

Patiesībā, mūs pašas viss apmierina. Un mums nav vajadzīgas nekādas diētas un kosmetologi. Un darbs, kaut arī ar mazu algu, toties mierīgs, bet jaunajā nemaz nevar zināt kā viss būs…. Tāpēc ar mierīgu sirdi solām un… nepildām.

Bet, ja tu apzinies, ka dzīve, tomēr, ir jāmaina? Tad viss jādara tā, lai tavi plāni patiešām realizētos un nevis pusceļā vai pēc trim dienām viss būtu turpat, kur bija. Precīzāk tā, lai tu pati gribētu šīs pārmaiņas un spētu pati tās realizēt. Ko tad šai sakarā iesaka psihologi?

Sastādi rakstisku plānu

Plānam jābūt reālam jeb realizējamam. Neuzņemies pārāk daudz un pārāk nereālā laika posmā. Vispirms uzņemies izpildīt kaut ko vienu, piemēram, notievēt, sakopt ādu vai aizbraukt atpūsties…

Uzstādi saviem plāniem reālus termiņus. Trīs mēnešos notievēt par 10 kg, iziet masāžas kursu. Pusgada laikā jeb līdz konkrētam datumam atrast jaunu darbu.

Plānu piekarini kaut kur sev redzamā vietā. Un izpildot kārtējo ieplānoto punktu, to izsvītro. Tas ir ļoti svarīgi pašdisciplīnai un pašmotivācijai.

Izdomā stimulēšanas sistēmu

Izdomā, kā sevi apbalvosi, kad nometīsi lieko svaru un arī pirmo kg, pirmos 3 kg. Piemēram, ja tu atbrīvosies no saviem liekajiem 10 kg, nopirksi sev greznu vakarkleitu. Nevarēsi – kleitas nebūs. Iekārtosies labi apmaksātā darbā, nopirksi sev labāku automašīnu. Motivācijas „āķim” jābūt tādam, pēc kura tu ļoti alksti, no sērijas: „ko es sen jau kāroju, bet baidījos iegādāties vai izdarīt vai arī nevarēju to sev atļauties”.

Palūdz apkārtējiem tevi kontrolēt

Lai tavi tuvinieki, draugi vai kolēģi seko tam, kā tu ievēro diētu vai regulāri apmeklē trenažierus. Ja tu esi nolēmusi iet uz baseinu, sporta zāli, masāžu vai pie kosmetologa, tad labāk to darīt kopā ar draudzeni, radinieci vai kolēģi. Tad jūs viena otrai neļausiet „noklīst” no ceļa. Varat abas ievērot konkrētu diētu. Vari izveidot pat veselu atbalsta grupu, kurai būs tie paši mērķi, kas ir tev. Tādu kā interešu klubiņu.

Starp citu, cilvēks biežāk pārkāpj solījumus, kas doti sev, bet ne citiem. Citiem dotos solījumus mēs cenšamies turēt.

Ja tev nav reālu paziņu, kuri varētu tevi kontrolēt, pameklē attiecīgas tematikas forumus internetā – tajos tu noteikti atradīsi domu biedrus.

Nemeklē iemeslus, lai atliktu sākšanu

Sāc kaut ko darīt, ja esi to nodomājusi. Ja tu sāksi, būs grūti apstāties, nepabeidzot līdz galam.

P.s. Protams, ja, piemēram, tu esi ieplānojusi uzlabot savu veselību ar ik rīta skrējieniem, tad tiem nav gala datuma. Tad jāizdomā motivācija vai sevis apbalvošana, ja tu joprojām skriesi precīzi pēc nedēļas. Tad pēc mēneša. Tad pēc 3 mēnešiem.

Pastāstīšu par sevi. Droši vien daudzas no jums Lieldienu „IEVĀ” izlasīja arī par manu apņemšanos drīz sākt skriet. Es ILGI „gatavojos” šiem ik rīta skrējieniem… „Gatavojos” – tas drīzāk nozīmēja: meklēju iemeslus, lai tos neuzsāktu… Te man radās ideja, ka man ir nepieciešami labi sporta apavi (tam apstiprinājumu meklēju internetā – to cik tiem jābūt kvalitatīviem un, laikam jau, arī dārgiem). Te man, izrādās, nav pietiekoši labas sporta bikses… Rezultātā šis gatavošanās process ilga kādu pusotru mēnesi.

Kad sapratu, ka pavasaris, kad es biju nolēmusi sākt skriet, sen ir sācies un tūlīt būs klāt arī vasara un mani plāni, nez kāpēc nerealizējas, es LIKU sev kādu rītu (tā nebija ne pirmdiena, ne mēneša pirmais datums) piecelties, apģērbties un izstumt sevi pa durvīm laukā. Vēlos piebilst, ka otrā diena man bija visgrūtākā – gan muskuļu sāpju dēļ, gan pašdisciplīnas dēļ un (Ak cik labi!) – lija lietutiņš…- rezultātā es otro dienu izlaidu. Jutos neapmierināta ar sevi.

Šodien bija sestais rīts – es skrienu un nu jau sāk rasties tā sajūta, ka es gaidu šos rītus! Mežiņā, kas atrodas pāri ielai, ir vairāki rīta skrējēji un mēs jau viens otru sveicinām un uzsmaidām (manā gadījumā šie cilvēki ir mana motivējošā “atbalsta grupa”). Es jau zinu, kā es sevi apbalvošu pēc 2 nedēļām un tad pēc 3 mēnešiem, ja joprojām skriešu. Tas ir svarīgi!

Tāpēc, lai vai ko tu vēlies savā dzīvē mainīt – tici man, es zinu CIK grūti to izdarīt un tici – to IR iespējams izdarīt! Svarīgi, lai tev būtu izpildes jeb sasniegšanas plāns, starpposmu balvas  sev un tavam izpildes plānam jāatrodas tev redzamā vietā.

Un vēl – šim mērķim ir jābūt TAVĒJAM, tevis pašas sen lolotam un gribētam. Un viss sāks notikt! Tu pamazām mainīsi savu dzīvi uz labo pusi un iedomājies – kāda tu būsi pēc gada, ja turpināsi to darīt?! Tam visam ir vēl viens liels pluss – šis neaprakstāmais gandarījums un lepnums pašai par sevi!

Uz tikšanos tepatās,

Aija