Man tev ir jautājums – kā tev ar pašdisciplīnu? Tu man taču piekritīsi, ka tā ir ļoti svarīga, lai sasniegtu kādu mērķi, vai ne? Un es nerunāšu šodien par dižiem mērķiem.

Es domāju kaut vai mērķi sakopt māju, pabeigt iesākto projektu, atskaiti, kāda teksta tulkošanu, uzsākt treniņus, sākt no rītiem vingrot vai skriet, savu ikdienas ēdienkarti padarīt veselīgāku utt.

Ar šo vērtīgo īpašību mēs nepiedzimstam. Bērnam nav raksturīga pašdisciplīna, bet viņam ir motivācija. Un, ja bērns kaut ko grib, viņš savu dabūs. Disciplīnu mēs iegūstam pieredzes rezultātā. Vispirms mums palīdz vecāki, pēc tam skola, un, visbeidzot, sevi organizēt mēs mācāmies paši. Ja mēs to neapgūstam, dzīve pārvēršas haosā.

Kā pašdisciplīnu apgūt? Visam nepieciešams laiks. Jebkuras pārmaiņas dzīvē, kuras pārkāpj mūsu komforta zonas robežas, nāk ar grūtībām. Pārmaiņas nav vieglas, bet iespējamas. Un šodien parunāsim par sešiem veidiem, kā mums šo pašdisciplīnu sevī attīstīt.

1. Atzīsties sev savās vājībās.

Savi zemūdens akmeņi mums ir jāpieņem – vai tā ir pārāk bieža saldumu lietošana vai pārmērīga kavēšanās sociālajos tīklos. Bieži vien cilvēki mēģina izlikties, ka viņiem trūkumu nav, vai arī cenšas samazināt slikto ieradumu negatīvo ietekmi uz dzīvi. Piemēram, daudzi smēķētāji domā “Ja es gribētu, es varētu atmest”, bet patiesībā negrib atzīt, ka no cigaretēm ir atkarīgi.

2. Izveido precīzu un skaidru plānu.

Mēs nepamodīsimies pašdisciplinētas bez jebkādas piepūles un prakses. Ir vajadzīga stratēģija. Lai sasniegtu uzdevumu, ir jāizveido mini-posmu saraksts. Šāda pieeja mums ļaus saglabāt kontroli un motivāciju. Pārvarēt rāvienu un ieraudzīt rezultātu būs vieglāk, nekā vienā rāvienā nokļūt līdz mērķim. Toties precīza plāna mazie soļi noteikti mūs aizvedīs līdz mērķim.

Tici man tas tiešām ir svarīgi un tas tiešām tā darbojas. Dažreiz nepieciešams izplānot burtiski pa minūtēm pat veselu dienu. Bet tici man, ik pa laikam tu būsi patīkami pārsteigta, kad kādu mazo soli izpildīsi ātrāk, nekā vispār biji ieplānojusi.

3. Likvidē kārdinājumus.

Tas ir nākamais, kas jāizdara – pat, ja tu esi noskaņota ļoti kaujinieciski un tevī ir pietiekami daudz gribasspēka, lai šiem kārdinājumiem pretotos. Būs gana tikai ar vienu vien vājības mirkli, un tu kārdinājumam būsi jau padevusies.

Esi bezspēcīga pret sociālajiem tīkliem? Kamēr dari ieplānoto, internetu izslēdz. Grūti pretoties neplānotiem pirkumiem? Ņem uz veikalu ierobežotu naudas summu. Vienmēr kaut ko var izdomāt, kā kārdinājumā nekrist. Ja vien ir gribēšana.

4. Pieņem emocionālo diskomfortu.

Vēlme no diskomforta un nepatīkamām sajūtām izvairīties un tās novērst – tas ir normāli. Bet, ja vēlies pašdisciplīnu attīstīt, to darīt nedrīkst. Ierasto režīmu mainīt ir neērti. Lauzt vecos ieradumus – neērti. Šādos brīžos mūsos viss iekšā pretojas un par labu vecajiem ieradumiem. Kāda ir izeja? Savākt visu gribu vienkopus, ieskatīties rīcības plānā, atcerēties par uzlikto mērķi un starp-uzdevumiem, un izgrūst sevi no komforta zonas.

Zini kas ir interesantākais? Tiklīdz tu, sevi „izgrūdusi”, sāksi veikt pirmās darbības, viss turpinās ritēt bez piespiešanās. Galvenais ir iesākt.

5. Apbalvo sevi par saviem centieniem.

Smagais, disciplinētais sākums bez stimula bieži noved pie kļūdām un vilšanās, kā rezultātā varam nonākt sākumpunktā. Vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, turēties pie stingrākas ēdienkartes, diētas? Vienu dienu nedēļā palutini sevi ar gardumiem, no kuriem ļoti grūdi atteikties (pavisam nedaudz).

Cītīgi trenējies? Pēc 1 mēneša treniņiem sporta zālē palutini sevi ar brīnišķīgu masāžu. Esi sākusi stingri kontrolēt naudas izdevumus? Vienu dienu nedēļā atļauj sev iztērēt nedaudz vairāk. Strādāt ar pašdisciplīnu ir ļoti grūti. Tāpēc tavi pūliņi ir balvas vērti.

6. Piedod sev kļūdas un virzies uz priekšu.

Ne vienmēr ceļš uz veiksmi rit gludi. Ir lidojumi augšup un kritumi arī ir, ir neticami panākumi un lielas neveiksmes. Galvenais – turpini virzīties uz priekšu. Ja esi „paklupusi”, tev jāsaprot – kāpēc? Kas ir šīs kļūdas iemesls un turpini iet uz priekšu. Ir viegli padoties vainas un vilšanās sajūtām, dusmām. Bet šīs emocijas nav tās, kas mums palīdz attīstīt pašdisciplīnu. Noskaņo sevi pozitīvi, uzlādē sevi ar apņemšanos un turpini iesākto ceļu! Tev noteikti viss izdosies!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Aizmirsti par garajiem sarakstiem gada periodikai.

Nez kāpēc tiek pieņemts, ka periods, kad tiek sasniegts mērķis ir gads (gadi) – 12 mēneši ir kļuvuši par darbības efektivitātes robežu gan cilvēkiem, gan kompānijām. Un tā ir milzīga kļūda.

Tas neļauj saprast vienu vienkāršu lietu: realitāte – ir tas, kas notiek šajā brīdī. Mēs dzīvojam un sasniedzam panākumus tieši šeit un tagad! Bet domāšana par gada periodiku veido pārliecību, ka svarīgos darbus varam droši atlikt uz vēlāku laiku.

Atsakies no gada periodikas domāšanas. Nosaki mērķus tuvākajām 12 nedēļām, bet ne 12 mēnešiem. Tas ir pietiekoši ilgs laika posms, lai ieplānoto paveiktu, bet arī pietiekami īss, lai tevi pavadītu sajūta, ka viss jādara laicīgi. Sajūti, ka svarīga ir katra nedēļa! Katra diena un katra minūte!

Izmanto savas zināšanas.

Cilvēki visu mūžu mācās un kaut ko apgūst – un kamdēļ? Ja cilvēks iegūtās zināšanas neizmanto, ja tās nekādi nepielieto, pašas par sevi zināšanas ir bezjēdzīgas. Bet labākās idejas nav nekā vērtas, ja netiek īstenotas.

Tu vari būt gudra, tev var būt rets talants un īpašas pazīšanās, tev var būt pieeja nozīmīgai informācijai un tu vari ģenerēt lieliskas idejas, un tu vari būt spēcīga darbiniece, bet galvenais ir rīkoties! Darbība – ir tas, kas tevi izcels citu vidū. Lieli uzņēmumi un veiksmīgi cilvēki atšķiras ar to, ka rīkojas labāk par konkurentiem. Tieši darbības trūkums ir robeža starp tavu pašreizējo dzīvi un iespējamo dzīvi.

Precīzi novērtē realitāti.

Kāpēc sporta spēles ir populāras? Lielā mērā pateicoties rezultātam jeb punktu skaitam. Rezultāts – ir konkurence. Spēles laikā katrs sportists, treneris un fani precīzi zina, cik un kā vērta ir komanda. Tas palīdz uzlabot rezultātus un sasniegt panākumus. Citiem vārdiem sakot, rezultātu apkopošana jeb šis vērtējums dod mums priekšstatu par sevis efektivitāti.

Jā, darba vērtēšana ciparos ne vienmēr ir patīkama. Bet tas ir patiess priekšstats par mūsu rezultātiem. Nevis ieguldītā darba, ne nodomu, bet rezultātu. Jo mēs ātrāk precīzi novērtēsim realitāti, jo ātrāk varēsim sasniegt savus mērķus.

Nekļūsim par „Betmenēm”.

Ja iet runa par dienām vai nedēļām, atšķirības starp izciliem sasniegumiem un viduvējiem rezultātiem, ir gandrīz nenozīmīgas. Tās redzamas ir vēlāk. Nav vajadzības sevi pārvērst „Betmenā” un mēģināt pārspēt Ginesa rekordu grāmatas sasniegumus. Ir svarīgi mazliet palielināt savus sasniegumus. Un darīt to pastāvīgi.

Aizmirsti par vārdiem “Nav iespējams”.

Henrijs Fords reiz teica: “Ja jūs domājat, ka jūs varat vai domājat, ka nevarat – jums ir taisnība jebkurā gadījumā.” Tāpēc aizmirsīsim šos vārdus “nav iespējams”. Labāk uzdosim sev jautājumu: “Kā es to varētu izdarīt?” Šis jautājums mums atvērs durvis uz nākotni. Pavisam nedaudz. Bet pietiekami, lai sāktu rīkoties.

Tagad tu zini, ko darīt. Rīkojies! Un jau šodien! Tev ir plāns līdz 2018.gadam? Varbūt tu to vari saīsināt līdz nākamā gada Jāņiem? Tu gribi strādāt jaunā darba vietā? Bet kāpēc neesi noteikusi termiņu, kura laikā vēlies šo darba vietu atrast? Tu jūties pārstrādājusies, nogurusi? Izvērtē to, ko esi ar šo „skriešanu” panākusi uz šo brīdi un izanalizē, ko tu dari ne tā un vai pietiekami tajā ieguldi savas zināšanas vai prasmes un vai tā jau trūkstošo laiku velti tam, kam šobrīd jāvelta.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāpēc vieniem dienas laikā izdodas padarīt ļoti daudz, bet citiem tik tikko pietiek spēka un laika dažiem jautājumiem, pie tam vairākumu no tiem vakarā vienalga ir jāpārceļ uz nākamo dienu?

Ir vairāki faktori, kurus mēs ne vienmēr apzināmies, lai tos atklātu. Vispirms sevi jāpapēta. Kā paiet tava diena? Ar ko tu nodarbojies dienas garumā? Ko tu domā un ar ko kontaktējies?

Ja šim jautājumam pievērsīsi pastiprinātu uzmanību, tu ievērosi, cik daudz mums apkārt esošo mantu, nodarbju, sarunu… izrādās ir liekas un novērš mūsu uzmanību tā vieta, lai to veltītu tam, kas mums tobrīd ir svarīgāks.

Īpašu uzmanību pievērs sekojošiem iemesliem:

1. Apkārtējā vide. Kad tu vēlies mainīties, apkārtējos vienmēr pārņems nemiers un trauksme. Pie tevis iepriekšējās jau visi pierada un tu viņiem biji kļuvusi ērta. Kad tu pārtopi par ideju pārņemtu viesuli, sāc dalīties ar saviem ambiciozajiem plāniem, tavs spiediens sāk apkārtējos biedēt un tu vari sastapt spēcīgu pretestību.

Ierobežo kontaktus ar tiem, kas tevi bremzē un laupa pārliecību. Kā likums, šādi cilvēki ne tikai izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai dabūtu tevi atpakaļ vecajā purvā, bet arī izsūks enerģiju. Esi mierīga un turpini virzīties izvēlētajā virzienā. Ļoti drīz viņu vietā nāks tie, kuriem, tāpat kā tev, būs interesanti sapņot un virzīties tajā pašā virzienā, kurā virzies tu.

2. Maz ideju un projektu. Tava veiksme un attīstības dinamika nav atkarīga no tā, cik ideāli tu tiksi galā ar savu vienīgo uzdevumu, bet gan no ideju un uzdevumu daudzuma.

Uzstādi sev kritēriju, ar kuru tu noteiksi to, ka tavs darbs vai uzdevums ir padarīts vai mērķis sasniegts. Kad būsi pielikusi punktu, atpakaļ neatgriezies. Turpini darboties vairākos virzienos. Jo vairāk projektu savā dzīvē īstenosi, jo lielāka iespēja, ka tu sasniegsi to, ko tu vēlies.

3. Nekārtība. Palūkojies uz savu darba galda virsmu. Visdažādākie papīri, trauki, spēles, sīkumi, kuriem nav nekādas saistības ar tavu veicamo darbu – tas viss nemanot nozog tavu uzmanību, spēkus un enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz nekārtību reālajā pasaulē, bet arī virtuālajā.

Aizvāc prom nevajadzīgās lietas, atbrīvo savu e-pasta kastīti no vēstulēm, kuru saņemšanas datums ir vecāks par 3 mēnešiem. Izņēmums var būt tikai biznesa sarakste ar saviem partneriem. Nevajadzīgās un mazsvarīgās vēstules, kuras tu saņem automātiski, nekavējoties izdzēs. Svarīgās vēstules saglabā atsevišķā mapē. Tādējādi, sakārtotais galds (arī datora virsma) ieviesīs kārtību arī tavās domās.

4. Nogurums. Ja esi izveidojusi nepareizu darba un atpūtas grafiku, tad nevar būt runa ne par kādu darba ražīgumu. Prasme atgūt spēkus un enerģiju īsā laika posmā visu šo procesu paātrinās.

Ik pēc 1-2 stundām ieplāno 5-10 minūšu pārtraukumu. Atrodi nodarbošanos, kas dos tev prieku un palīdzēs pilnīgi atslēgties no tekošā uzdevuma. Orientējies uz trīs sfērām: fizisko, emocionālo un intelektuālo. Ja tu pildi fizisku darbu, tad pārslēdzies uz emocionālu vai intelektuālu nodarbi. Ja darbs prasa garīgu piepūli, tad piecelies, pakusties, pavingro vai piepildi sevi ar patīkamām emocijām. Lai atgūtu spēkus, vienmēr izvēlas pretējo sfēru.

5. Trūkst skaidra mērķa. Dažreiz tieši vēlme paspēt visu rada nevajadzīgu uztraukumu un tavu darbu padara neefektīvu. Sistemātiska un sakārtota attieksme pret to, ko tu vēlies un kas tev patiešām ir svarīgs, palīdzēs paātrināt visu tavu plānu realizāciju.

6. Nosaki sev vissvarīgāko virzienu. Piemēram, ja šobrīd tev ir svarīgi nopelnīt naudu, tad no plānoto darbu saraksta izvēlies vismaz piecus, kas tuvākajā nākotnē tev var dot peļņu. Ja tu uztraucies par veselību, tad vispirms savu enerģiju ieguldi to piecu uzdevumu sasniegšanā, kas saistīti ar šo sfēru.

Mēs pievērsām uzmanību tiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu darba ātrumu. Katra no mums šo sarakstu var papildināt ar saviem novērojumiem. Bet atceries, ka galvenais šo tavu pētījumu mērķis vispirms ir vēlme mainīt pašreizējo situāciju. Veido jaunus ieradumus, vienmēr laikus atpūties, nosaki šī brīža prioritātes, un tu redzēsi, ka tava darba rezultāti tevi pārsteigs ļoti ātri.

Neatmet malā piedāvāto plānu. Ja tu, šo izlasot, padomāji „kamdēļ šādām muļķībām tērēt laiku”, tad tici man – tu kļūdies. Ja tu šo visu izdarīsi, tu atbrīvosi gan savu prātu, gan darba vietu, gan vietu jaunām idejām un laiku, lai to visu sasniegtu.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Diezgan bieži mūsu bloga lasītājas sūta man paldies vārdus un atzīstas, cik ļoti izlasītais rakstiņš vai saņemtās otrdienas rīta vēstules (tām var pieteikties šajā atvērumā >>>) uzruna palīdzēja vai noderēja konkrētā brīdī vai dzīves situācijā. Bet patiesība, meitenes, ir tāda, ka, diemžēl, tas vien nepalīdzēs…

Ja šobrīd viss ir slikti.

Mēs visas esam dzirdējušas un arī zinām, ka cilvēks tikai pats personīgi var sev palīdzēt. Pašreizējā dzīves situācija ir rezultāts tam, kas radies no šī cilvēka rīcības vai arī bezdarbības.

Jo sarežģītāka ir tava patreizējā dzīves situācija, jo labāk ir tev. Un neviens cits to nespēs atrisināt vai tikt galā ar to tavā vietā. Palīdzēs tikai rīcība jeb darbība. Tās darbības, kuras tu veic pati personīgi, lai to visu izlabotu vai mainītu.

Ja palūkosimies uz veiksmīgu cilvēku biogrāfijām, tad aiz viņu mugurām bija daudz grūtību un neveiksmju. Un pilnīgi iespējams, ka daudz smagākas, nekā tev. Tieši tas kalpoja par katalizatoru viņu izaugsmei un attīstībai. Tieši tas bija iemesls tam, ka viņi sāka rīkoties. Bet šīs darbības deva rezultātus un padarīja viņus par tiem, kas viņi ir šodien.

Šādu stāvokli bieži vien sauc par “kad esi piespiests pie sienas”. Kad no esošās situācijas nav kur noslēpties, aizbēgt, kad tev nav kur likties. Un galu galā tev nav citas izvēles, kā tikai viena – atrisināt to, sakopojot visus savus spēkus, pieverot acis uz visām savām vājībām, slinkumu, kaut kādiem citiem iemesliem, kas agrāk šīs situācijas risinājumu kavēja. Un mēs katra šādās situācijās esam bijušas. Un tas ir labi, ja arī šobrīd tu esi šādā situācijā. Ja tas ir tā, tad zini – tas ir nopietnu pārmaiņu sākums.

Ja šobrīd viss ir “normāli”.

Vārds „normāli” ir bīstamāks par vārdu „slikti”. Šajā „normāli” situācijā cilvēks vispār netiecas neko mainīt un kaut kā kustēties uz priekšu. Viņam pēc tā nav nekādas nepieciešamības, jo viņam ir normāli. Un tas ir bīstami, jo pilnībā apstādina jebkādu attīstību vai virzību.

Bet, ja mēs uz mirkli iedomāsimies, cik daudz skaistā ir šajā pasaulē. Vai esi vakaros vērojusi saules rietus? Tie ir pasakaini! Visa debesu pamale iekrāsojas visdažādākajos toņos. Un katru vakaru šī aina ir citādāka. Un tas ir tik brīnišķīgi! Un saules lēktiQ Un putnu dziesmas no rītiem vai vakaros! Un ziedošas pļavas! Miglas vakari… Un tad nāk sapratne, cik pasakainā pasaulē mēs dzīvojam!

Un es minēju tikai pavisam nedaudz Dieva radīto brīnumu. Es es vēl nemaz neminēju citus spilgtu emociju iegūšanas veidus – ceļošanu, ūdens izpriecas, panākumus biznesā, kādā skaistā hobijā… Vai tiešām tev to visu negribas? Vai tiešām tu ļausi sev domāt, ka tev tas nav vajadzīgs vai, ka tu neesi to pelnījusi, un, ka tev tas „nespīd”? Vai samierināsies ar likteni (bet to taču veido tu), ka tev pienākas tikai tas, kas tavā dzīvē ir tagad?

Izvēle, protams, atkarīga no tevis. Bet es iesaku izvēlēties dzīvi! Un, ja tu par kaut ko sapņo, tad nesamierinies ar to, ka tu to nevari sasniegt. Tu vari un tu to izdarīsi! Un vienalga, cik daudz laika tas prasīs. Un vienalga, cik daudz kļūdas ir jāpieļauj vai cik problēmas ir jāatrisina. Tev jāizdara viss, lai panāktu vēlamo un plānoto. Tieši tādai ir jābūt attieksmei. Un tieši ar tādu noskaņojumu un apņemšanos ir jāveic savas darbības.

Bet kādas darbības tad ir jāveic?

Tas var likties dīvaini, bet jebkādas. Dari kaut vai kaut ko, kas palielina tavas izredzes sasniegt vēlamo. Negaidi kāda padomu, negaidi kāda reakciju vai atbildi, vēl jo vairāk – kāda atļauju. Paņem savu dzīvi un situāciju savās rokās un zem savas kontroles. Un sāc rīkoties. Ne rīt. Ne pēc nedēļas. Ne pēc remonta. Ne pēc atvaļinājuma. Ne pēc tam, kad būsi pensijā. Sāc šodien! Tagad! Tūlīt. Kad izlasīsi šo rakstu līdz galam.

Kāpēc jebkuras darbības? Kā tas ir? Ļoti vienkārši. Ja tev nav pieredzes, ja tev ir bailes izdarīt kaut ko ne tā, nepievērs tam uzmanību, bet rīkojies. Pat pieļautās kļūdas ir pieredze. Bet pieredze – pareizu darbību pamats. Tātad, jo ātrāk tu sāksi rīkoties, jo ātrāk iegūsi pieredzi, jo ātrāk nāks izpratne, kā to pareizāk izdarīt, jo ātrāk to izdarīsi, kas jāizdara un sasniegsi nepieciešamo. Un tieši tā tas darbojas.

Pietiks izšķērdēt laiku tam, kas liek tev stāvēt uz vietas situācijā “normāli” vai “slikti”. Sadusmojies! Saproti, visbeidzot, ka pašreizējo situāciju ar savu rīcību un darbiem esi izveidojusi tu un neviens cits. Un tikai tu to vari labot. Neviens to tavā vietā ne par kādu samaksu neizdarīs. Tikai tu vari visu paņemt savās rokās, atbrīvoties no sevis žēlošanas un visu izmainīt.

Bet sākt vajadzēs ar sevi pašu. Tieši tāpēc es visu laiku apgalvoju, ka „jāpaņem ir sevi rokās”. Jo jebkurš ceļš sportā, garīgajā dzīvē, biznesā, attiecībās sākas tieši no mums pašiem. Tieši no tā, kas ir mūsu galvās, kādas ir mūsu domas, nostāja un, kādas darbības veiksim tieši mēs.

Es no visas sirds novēlu tev izkļūt no šī “apburtā loka”, palūkoties uz pasauli caur sevis prizmu un saprast, ka tikai tie soļi, kurus tu spersi tieši tagad, noteiks to, kur tu būsi rīt. Mūsu dzīve ir ik minūtes izvēle. Un šī izvēle nosaka mūsu ceļu. Un, ja tu šo izlasīji līdz pašām beigām, tad ir pienācis laiks to sākt darīt un būt šai izvēlei uzticīgai, kamēr to sasniegsi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Gadās tā, ka kāda mērķa virzienā ej ilgi, tērē daudz spēku, pūliņu, laika un tev tas ir ļoti svarīgi, bet rezultātā… gribēto nesasniedz.

Šī doma “man nesanāca” visu laiku pulsē tevī iekšā, bet noskaņojums kļūst arvien sliktāks un sliktāks. Šādos brīžos šķiet, ka nekam neesi derīga, ka tu esi neveiksminiece un, ka tu nespēj neko.

Pašvērtējums strauji krīt uz leju un, diemžēl – kopā ar visu mūsu motivāciju virzīties uz priekšu. Un tad tu sevi iedzen ilgā depresīvā noskaņojumā, no kura ļoti grūti ir tikt laukā…

Mēs nerunājam šobrīd tikai par biznesa mērķu sasniegšanu. Mēs runājam arī par pavisam ikdienišķām lietām.

Un tagad stop! Pirms kriti depresijā – vai tu noskaidroji kāds tad ir patiesais tavas neveiksmes iemesls? Vai tu zini, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt šī depresīvā noskaņojuma laikā? Un vai tu zini, kā šo lejupslīdi apstādināt?

Ko darīt, ja neizdodas sasniegt mērķi? Kā atgriezt ticību sev un motivāciju?

1. Noskaidro objektīvos neizdošanās iemeslus.

Uzdod sev šo jautājumu: Kāpēc nesanāca, kāpēc neizdevās?

Var izrādīties, ka esi izdarījusi visu, ko varēji, un izdarīji visu kā nākas un pat vairāk, bet nesanāca no tevis neatkarīga iemesla dēļ. Tava kļūda bija tikai tajā, ka neņēmi vērā šo ārējo faktoru.

Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc tu nesasniedzi vai neizdarīji noteiktā laika posmā ieplānoto – tev nebija pietiekami daudz laika.

Un pietrūka tā tāpēc, ka „pa ceļam” tu sastapi savas bailes, ar kurām tev bija jātiek galā. Nenožēlo par zaudēto laiku – tu esi izdarījusi svarīgu darbu, bez tā tu nebūtu tikusi uz priekšu!

Tagad šis ceļš ir atvērts un tieši tagad tev nav laika rokas nolaist. Jūti, ka esi piekususi un, ka tev vairs nav spēka? Pilnīgi iespējams, ka līdz mērķa sasniegšanai ir atlikuši tikai daži soļi, tāpēc padoties kategoriski nedrīkst!

Kad tu sev atbildēji uz jautājumu „Kāpēc neizdevās?”, uzdod sev vēl vienu svarīgu jautājumu: „Kas ir jāizdara, lai nākošreiz izdotos?”

2. Pārstāj savu neveiksmi barot ar enerģiju!

Katru reizi, kad tu domā par savu neveiksmi, tu virzi turp savu uzmanību un tas nozīmē – arī enerģiju. Un, virzot savu enerģiju uz to, kas nav izdevies, tu palielini to vairākas reizes. Var pienākt brīdis, ka tā savu neveiksmi var „uzpūst” līdz katastrofāliem apjomiem, kā rezultātā var pilnīgi zaudēt ticību sev un pamest malā to, kas varbūt ir tavs liktenis un talants.

3. Nenoniecini savus rezultātus vai sasniegumus!

Fokusējoties uz savu neveiksmi, tu neņēmi vērā to, ka šajā ceļā esi ieguvusi milzīgu daudzumu pieredzes, ka esi uzzinājusi daudz jauna un ieguvusi daudzas jaunas prasmes, esi sasniegusi vairākus paralēlus mērķus un atrisinājusi vairākus uzdevumus, kas pievirzīja tevi tuvāk veiksmei vai nākamajiem sasniegumiem.

Ar savu „neizdevās” tu vienkārši par to aizmirsi un savus sasniegumus noniecināji.

Uzdod sev jautājumu: Kas izdevās, kamēr tu virzījies uz mērķi?

Palūkojies uz šo situāciju reāli, bez emocijām. Palūkojies uz visu to, ko tu izdarīji līdz brīdim „neizdevās” un pieraksti atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

Bet kas izdevās?

Ko tu saprati, kamēr tu virzījies uz šo mērķi?

Ko tu uzzināji jaunu?

Kādas jaunas prasmes ieguvi?

Kādus uzdevumus atrisināji?

Kādus citus svarīgus mērķus sasniedzi, kamēr šo ceļu gāji?

Kā tas ietekmēja tavu dzīvi un vai tas tuvinās tevi galvenajam mērķim?

Un vispār…- varbūt, galu galā, tas, kas ir noticis, kas ir saprasts, iegūts ir daudz svarīgāks šobrīd par to gala mērķi?….

4. Fokusējies uz saviem sasniegumiem, uz to ko tu JAU sasniedzi šobrīd.

Šis veids ļoti efektīvs ir tām no mums, kuru pašapziņa ir nokritusies zemāk par viszemāko un tām, kurām neizdodas „tikt atpakaļ uz strīpas”.

Jā, šoreiz neizdevās, toties es… Turpini šo frāzi un pieraksti visus savus svarīgos sasniegumus visa šī gada garumā.

Apsolu, ka ar katru tevis pierakstīto punktu tava pašapziņa sāks atgriezties atpakaļ arvien vairāk. Tavi pleci sāks iztaisnoties un garastāvoklis uzlaboties!

Starp citu, tieši šobrīd ir īstais laiks to sākt darīt, jo līdz gada beigām vēl daudz kas labs var notikt!

5. Savus panākumus noteikti nosvini!

Nav obligāti gaidīt brīdi, kad tu sasniegsi šo gala mērķi. Nosvini uz šo brīdi sasniegto, iepriecini sevi un radi savā dzīvē vakuumu jauniem sasniegumiem!

Neliela atkāpe. Kaut kur pirms kāda gada es lasīju padomu, kuru izmantoju visa šī gada garumā tieši savā ikdienā un zini – tas tiešām tā darbojas! Un tas ir sekojošs: lai vai kas labs (kaut vai sīkums, kaut vai labi uzcepta pankūka) notiek, priecājies par to, saberžot plaukstas un, sakot apmēram tā: YESSSS! (vai kaut ko citu…) Un tas ir tas „vakuums”, ko tu tā sagatavo nākamajam YESS! Priecājies par visu, kas tev izdevies – gan biznesā, gan attiecībās, gan sarunās, gan vēlmēs, gan pirkumos, gan sēžot pie stūres, virzoties uz priekšu ceļu sastrēgumos. It visā.

Ko darīt, ja neizdevās sasniegt mērķi, izpildīt uzdevumu laikā utt.?

Tas, ka neizdevās sasniegt mērķi – tas nav iemesls nolaist rokas un padoties. Tā ir absolūti ačgārna notikušā sapratne! Kas tev teica, ka jāreaģē tā??? Un tagad ieklausies – tas ir iemesls izanalizēt situāciju un virzīties tālāk. Viss ir tikai tavās rokās!

Un tagad – pastāsti, padalies ar mums komentāros ko TU dari, kā TU rīkojies, ja neizdodas sasniegt mērķus vai vēlamo? Un, varbūt, tev ir savi paņēmieni, kā tu dzīvē virzies uz priekšu?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

„Ar pirmdienu sākšu jaunu dzīvi – iešu uz baseinu (trenažieru zāli), veikšu pašmasāžu, vingrošu mājās…” – mēs visas ik pa laikam sev uzstādām kaut kādus mērķus, un tos nesasniedzot, pārliekam uz nākamo pirmdienu, nedēļu, mēnesi vai gadu. Bet izradās, ka mēs ieplānoto nesasniedzam, jo gribam daudz un uzreiz un šie plāni mums uzveļas virsū kā smaga nasta, beigās neļaujot izdarīt pat pašu mazumiņu.

Dažreiz mēs ar lielu skubu sākam pildīt ieplānoto, bet, izdarot to pāris reizes vai dienas pēc kārtas, metam pie malas un uz ilgu laiku. Kāpēc tas tā notiek? Tāpēc, ka izmaiņas mēs gribam pārāk straujas un uzreiz lielas, tāpēc jaunās darbības ātri apnīk, bet paradums vēl nav izstrādājies.

Šodien es tev piedāvāju vienas minūtes metodi.

Tā ir nākusi no Japānas un metodes pamatā ir ideja, ka cilvēks precīzi 1 minūti nodarbojas ar noteiktu lietu un svarīgākais – katru dienu un precīzi vienā un tajā paša laikā. Viena minūte – tas ir pavisam maz, bet tas nozīmē, ka ieplānoto izdarīt ir viegli jebkuram. Slinkums tavā ceļā nenostāsies un pat nepaspēs to izdarīt, gribēdams. Tos pašus soļus, darbības, ko tu nevarēji sev likt izdarīt pusstundas garumā, izdomājot visdažādākās atrunas vai attaisnojumus, tu ļoti viegli un ar prieku izdarīsi 1 minūtes garumā.

Protams, tas neattiecas uz visu, jo ir darbi, plāni, kurus vienā minūtē nevar izdarīt, bet palēkāt ar lecamauklu, palasīt grāmatu svešvalodā, izdarīt sejas vai pēdu masāžu, izpildīt konkrētus vingrojumus … – to visu var, kad ir laika ierobežojums tikai 1 minūte. Nodarbības vairs neliekas grūti izpildāmas, bet tieši otrādi, nes prieku un gandarījumu.

Bet, izdarot mazus solīšus, tu pilnveidojies un sasniedz daudz lielākus rezultātus, nekā izpildot šos vingrojumus vai nodarbes pirmās 3 dienas un tad visu atlikušo laiku sevi lamājot un šaustot par savu slinkumu un visu pārējo.

Svarīgi ir arī tas, ka tu uzvari nenoteiktību par savām spējām, atbrīvojies no šīs vainas sajūtas un bezpalīdzības, sāc sajust veiksmi un uzvaru. Iedvesmojoties no šīs veiksmes sajūtas, tu šīs 1 minūtes nodarbības pakāpeniski pagarini līdz piecu minūšu un ilgākām nodarbībām. Un tad… lēnām un pamazām tu nonāksi arī līdz pusstundas nodarbībām. Un progress būs acīmredzams!

Kā jau minēju, šī metode cēlusies no Japānas. Tās autors uzskata, ka to vienlīdz veiksmīgi var izmantot gan biznesā, gan personīgajā dzīvē.

Varbūt Rietumu kultūras pārstāvjiem šī japāņu metodika var likties neefektīva, jo pie mums pastāv uzskats, ka bez lielām pūlēm labus rezultātus sasniegt nav iespējams. Bet liela mēroga programmas, kas patērē daudz enerģijas, var cilvēku salauzt un rezultātus nenest nekādus. Bet šis 1 minūtes princips derēs visiem, un to piemērot var daudzās dzīves jomās. Japāņi, piemēram, to izmanto pakāpeniskas un pastāvīgas menedžmenta sfēras uzlabošanai.

Nu ko – tev tagad atliek noteikt savas vēlmes, mērķus un sākt šo principu pielietot praksē! Vai ne?

Uz tikšanos tepatās,

Aija