Kāpēc bieži vien pārmaiņas jāgaida tik ilgi?

Mēs visi gaidām pārmaiņas. Labas pārmaiņas dzīvē, kādu svarīgu cilvēku atnākšanu, svarīgus notikumus, bērnu dzimšanu, finansiālu uzplaukumu, atbrīvošanos no sliktiem paradumiem, vēlmju un sapņu realizāciju…

Kāds gada laikā sasniedz milzīgus panākumus un progresē ar fantastisku ātrumu, bet citiem viss notiek ar lielu bremzi, piespiešanos, sarežģījumiem un depresīviem periodiem.

Divas sievietes, kas nostājušās uz attīstības ceļa, kas klausās vienas un tās pašas lekcijas, darot vienu un to pašu, praktiski, pēc gada atradīsies absolūti dažādās attīstības plaknēs. Viena satiks fantastisku vīrieti, realizēs savas zināšanas un to visu baudīs, bet otra joprojām klausīsies lekcijas par samierināšanos un domās, kāpēc viņa joprojām nav precējusies.

Kāpēc tā notiek? Vai problēma ir liktenī? Var teikt arī tā, bet atslēdziņa ir noslēpta mūsu apziņā, mūsu prātā un tajā, kā mēs uztveram realitāti un cik tālu sniedzas mūsu atļaušanās sistēma. Bet labā ziņa ir tā, ka šīs lietas var vadīt un korektēt.

Kas ir šī sievietes atļaušanās sistēma?

Tā ir viņas prāta noteikumu (sava prāta uzstādīto likumu) ķēde, pēc kuras vadoties viņa var sev kaut ko atļaut vai atļauties. Un tieši tad un tikai tad tas viņas dzīvē arī ienāks.

Tas ir sava veida rituāls, kas ļauj prātam piesaistīt dzīvē nepieciešamo un bez šī rituāla ir ļoti sarežģīti. Jo mūs jau no bērnības māca, ka brīnumi nav iespējami, ka tu nevari kaut ko sagribēt tā, lai tas tūlīt pat piepildītos: ir jāgaida, jāstrādā ar sevi, jācenšas, jācieš… Ir cilvēki, kuriem ļoti svarīgi ciest, jo tieši tad viņi sajūt, ka gribēto ir pelnījuši.

Bieži vien tas izpaužas tā – sieviete strādā burtiski līdz bezsamaņai, bet pēc tam nokrīt gultā un ar sāpēm balsī izkliedz: „Es nedēļu esmu strādājusi bez atelpas, tīrīju māju, gatavoju ēst, mazgāju – tagad man ir tiesības divas stundas atpūsties!”

Daudzas sievietes (it sevišķi vecāka gadagājuma) ļoti mīl strādāt dārzā līdz pat pagurumam. Pēc tam nomocījušās un pārgurušas, ar sāpošu muguru nāk mājās, kā rezultātā pat ir grūti pārvietoties. Viņas iekrīt krēslā un saka: „Neaiztieciet mani neviens! Es piecas stundas neatliecoties nostrādāju dārzā! Esmu pelnījusi stundu atpūsties!”

Izklausās interesanti, jo neviens viņu ģimenēs neliek viņām šādi upurēties – ne bērni, ne vīrs. Tā, laikam, ir kaut kāda ļoti svarīga iekšēja balss, kas ar viņām kontaktējas, kas viņām uzstāda darba un atpūtas noteikumus. Tā ir viņu prāta balss.

Mums katrai ir šī prāta balss, kas diktē mums noteikumus, kurus ievērojot, mēs varēsim pievilkt savā dzīvē vēlamo. Bet visa problēma slēpjas tajā, ka kādai šie noteikumi ir diezgan verdziski un neizpildāmi, bet kādai līdz smieklīgumam viegli un pat jautri.

Ar kādu ātrumu notiek šīs pārmaiņas? Ar tādu ātrumu, ar kuru esi gatava piemēroties savām dzīves pārmaiņām!

Kā teica kāds rakstnieks: „Globālām dzīves pārmaiņām pietiek ar vienu sekundi. Kādas vienas, dziļas apziņas sekundi…Un Tu nekad vairs nevarēsi dzīvot tā, kā līdz šim!”

Visi šie mūsu prāta noteikumi ir nekas cits, kā psihiska gatavība vēlamajam. Kādam, lai psihiski nobriestu risinājumam, vajadzīgi gadi, bet kādam šī atļaušanās sistēma ir ļoti lokana un ļauj sev vēlamo piesaistīt jau rīt.

Jo vairāk sieviete sev atļauj, jo ātrāk realizējas visi viņas sapņi, jo vairāk sieviete sevi ierobežo – jo lēnāk un smagāk notiek šī attīstība. Vispār….dzīvē tieši šī attīstība bieži vien kļūst par smagāko sievietes krustu, kas piespiež viņu pie zemes tā, ka viņa ne tikai nespēj paiet, bet arī paelpot zem tā viņa nevar. Tās ir sievietes ar ļoti ierobežotu un cietsirdīgu atļaušanās sistēmu.

Piemēra pēc paanalizēsim mūsu galvenās dzīves sfēras.

Vīrieši, vīri, dzīves partneri.

Lūk, tipisks sievietes piemērs, kura vēlas savā dzīvē piesaistīt vīrieti:

„Lai manā dzīvē ienāktu īsts vīrietis, man vēl jāiemācās paklausība, rāmums, jāiemācās labi gatavot ēst, jānoklausās vēl 180 lekcijas un semināri par ģimenes dzīvi, jānotievē par 5 kg. Un tikai tad es būšu gatava”.

Ir sievietes, kuras uzskata, ka pirms viņas satiks vīrieti, viņām jāatstrādā visas dzimtas karma, jāuzraksta vēstule mātei un tēvam, jāiemācās sarunāties un jāattīrās no pagātnes sakariem. Laikam jau viņām ilgi nāksies gaidīt, jo viņas nav gatavas atteikties no šīs sagatavošanās idejas un savu vīrieti satikt jau tagad.

Bet tagad padarbosimies, jau lasot šo publikāciju.

Atbildi sev, kādi apstākļi ir nepieciešami, lai tu savā dzīvē būtu gatava ielaist īstu vīrieti?

Un vispār, vai tu atļauj sev gribēt ienākt tavā dzīvē ĪSTAM vīrietim, jeb tev noderēs arī viduvējs…? Vai tu pieļauj domu, ka vīrietis par tevi rūpēsies, tev dāvinās dāvanas?

Vai arī apziņas līmenī tu saki sev „jā”, bet patiesībā iekšēji tam nemaz netici, un uzskati, ka ar tevi kaut kas tāds notikt nevar?

Blakus sievietei var atrasties desmit dažādi vīrieši, ar dažādu potenciālu un dažādiem attīstības līmeņiem. Viņa izvēlēsies tieši to, kuru ļaus izvēlēties viņas atļaušanās sistēma. Un bieži vien tas nav labākais variants no šiem 10.

Kāda sieviete „pasūtīja” sev īstu vīrieti un burtiski jau pēc nedēļas viņai tika dota „atbilde”. Viņu gribēja iepazīstināt ar veiksmīgu vīrieti, kuram piederēja plaukstošs bizness un pat personīgā lidmašīna. Un kad viņai par to paziņoja, viņa saprata, ka iekšēji nemaz nav gatava tikties ar šāda līmeņa vīrieti un no tikšanās atteicās.

Bet vai tu esi gatava tikties ar savu sapņu vīrieti? Kāds ir tavs BET?

Ļoti bieži sievietes sūkstās, ka viņu vīrieši neattīstās, ka maz pelna, ir nepietiekoši uzmanīgi un vēl par daudz ko… Bet, kad mēs sākam strādāt pie sevis, arī vīrietis sāk mainīties un izrādās, ka sieviete tam nemaz nav gatava! Viņa pirmā sāk protestēt pret viņa attīstību, pie tam nemaz to neapzinoties.

Ir sievietes, kurām patīk dzīvot ar neveiksmīgiem vīriešiem, tāpēc, ka viņas var viņus kontrolēt, viņām pieder vadības kloķi un mūžīgā iespēja sūkstīties. Jo veiksmīgu un stipru vīrieti kontrolēt neizdosies, nevarēs manipulēt ar viņa vājībām un būs jāatsakās no mūžīgajām negācijām.

Attiecības ar veiksmīgiem vīriešiem tiek būvētas nevis uz invalīdiem scenārijiem „aklais un klibais”, bet uz divu veiksmīgu un pilnvērtīgu personību savstarpējām attiecībām, kuriem vienam ar otru ir interesanti un kuri viens otru piepilda.

Kādu šī rindkopa nobiedēja jau tagad, vai ne? Bail zaudēt kontroli, vai tā? Bet vai tad nav bail visu mūžu nodzīvot ar neveiksminieku, nelabojami izkropļojušu gan sevi, gan tevi? Tas ir daudz briesmīgāk.

Kad mūs atlaidīs mūsu „bijušie”?

Bieži vien ir tā – lai vai kādas prakses un metodikas, lai nogrieztu vecās attiecības, tiek pielietotas, nekas nelīdz un šis cilvēks atkal un atkal uzplaiksnī prātā. Tas notiek tikai tad, kad sieviete vīrieti atlaist nav gatava. Apziņas līmenī viņa saka: „Jā, es gribu atbrīvoties no šīm attiecībām!”, bet vissmalkākajā līmenī šīs saistības viņai kaut kādā ziņā ir ļoti svarīgas un viņa nekad no tām neatteiksies.

Lūk, interesants kādas sievietes stāsts. Lai atbrīvotos no vecajām attiecībām, viņa veica ļoti daudzus mēģinājumus. Bet dažas saites viņu nelaida vaļā joprojām. Kādā jaukā dienā, kad viņa saprata, kā darbojas viņas apziņa, viņa sajuta, ka beidzot ir gana grimt pagātnes atmiņās un viņa gribēja dzīvot šodienai. Un tad šī sieviete veica tādu kā uzstādījumu sev „Gribu, lai šīs nedēļas laikā es sarautu visas nepabeigtās attiecības līdz galam!”

Un sākot ar šo dienu sāka notikt brīnumi. Nez no kurienes parādījās cilvēki, ar kuriem viņa nebija tikusies gadiem ilgi un starp viņiem notika dziļas un atklātas sarunas, kuru laikā viņi viens otru atlaida. Un katru nakti viņa sapņoja attiecīgus sapņus.

Bija kāds cilvēks, kurš nekādi negribēja viņu laist vaļā un tad viņa sev pateica: „Ja šis cilvēks šodien neparādīsies un nekas netaps skaidrs, tad sākot ar rītdienu es savai apziņai ļauju šīs attiecības izbeigt galīgi un uz visiem laikiem!”

Viņa pateica un aizmirsa – tā bija tāda kā spēle ar sevi. Pagāja 2 stundas un viņš piezvanīja un piedāvāja tikties. Tā viņa vairāku gadu vietā vienas nedēļas laikā atbrīvojās no visiem liktenīgajiem mezgliem. Viņa vienkārši atļāva sev viņus visus atlaist. Viss ir vienkārši. Ir tikai jābūt godīgai pret sevi.

Turpinājums sekos…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Galvenais jebkuras sievietes uzdevums – iemācīties ar savu enerģiju strādāt. Iemācīties to uzkrāt, netērēt to veltīgi, un atdot to tam, kam vēlamies dot. Lai to izdarītu, mums ir jāapgūst prasme dzīvot enerģijas taupīšanas režīmā.

Šodien parunāsim mazliet par to no tīri praktiskā viedokļa un visas kopā izdarīsim vienu svarīgu vingrojumu jeb sevis pētījumu.

Paņem papīra lapu un pieraksti uz tās to, kas dod tev enerģiju. To, no kā tu jūties labāk, kas palīdz tev tikt galā ar stresu, ar negatīviem pārdzīvojumiem, sajūtām. Pieraksti to bez jebkādas cenzūras, ka „tas ir slikti”,” „tas ir grūti izdarāms”, „tas ir ilgi”, „tas ir dārgi”, “tas ir tālu” utt.

Piemēram:

Pastaiga

Sports

Šokolāde

Vanna

Kontrastduša

Iepirkšanās

Mājas uzkopšana

Dejas

Ēdiena pagatavošana

Kaut kā jauna apgūšana

Iemīļotā mūzika

Jauka saruna

Darbošanās dārzā

Dienasgrāmatas aizpildīšana

Foto albūmu šķirstīšana

Trauku mazgāšana

Smaržīga kafijas vai tējas tase

Frizētava

Rokdarbi (adīšana, tamborēšana, izšūšana utt.)

Un tā tālāk. Atceries, ko tu dari, kad tev ir slikti. Atceries kas ir tas, kas tev palīdz ar savām dzīves nebūšanām tikt galā.

Bet uz otras lapas uzraksti to, kas tev enerģiju atņem. Pēc kā tu jūties nogurusi, salauzta, nelaimīga, iztukšota. Vai arī – par ko tu pati sevi pēc tam „grauz nost”, sev pārmet.

Piemēram:

Strīdi

Klačošanās

Domstarpības

Situācijas, kad tu nespēj pateikt „nē”

Klusēšana, kad iekšā viss „vārās”

Darbs – un labāk precizēt konkrētāk, kādi tieši momenti (piemēram, stingrs priekšnieks, garš ceļš uz darbu, gara darba diena, maza alga)

Kontakts ar konkrētiem cilvēkiem (labāk uzskaitīt)

Slinkums

Pārēšanās vakaros pirms gulētiešanas

Bailes no apkārtējo nosodījuma

Vīra gaušanās

Čīkstuļu uzklausīšana

Jauno ziņu lasīšana

Nekārtība mājās

Neērts vai nemoderns apģērbs vai visa garderobe kopumā utt.

Lai ieraudzītu, kas tavu enerģiju „apēd”, kas to atņem, izej cauri visām savas dzīves sfērām. Izdari šo revīziju – nepažēlo tai laiku un tu ieraudzīsi to robežu, uz kuras atrodas tavs personīgais enerģijas taupīšanas režīms.

Tas ir tāds dzīves režīms, kad tu:

• netērē savus spēkus liekiem cilvēkiem.
• nedari nevajadzīgas kustības.
• maksimāli dari to, ko mīli, kas tev patīk.
• Prioritāri savu uzmanību un enerģiju veltī tev tuviem cilvēkiem (piemēram, vēlies patikt vīram, nevis priekšniekam).
• dari to, kas ir lietderīgs, taču var būt ne ļoti patīkams (piemēram, ej pie ārsta)
• pārstāj uztraukties par to,ko par tevi domā vai runā citi (lielākā daļa cilvēku šajā laikā domā par to, ko TU domā par viņiem)
• atsakies no tukšām sarunām, nosodīšanas, strīdiem.
• filtrē informāciju, ko tu saņem.
• mācies pastāvīgi papildināt savu enerģiju, izmantojot tos veidus, kas tev patīk.
• Mācies par sevi rūpēties, “dzirdēt” savu ķermeni un savu dvēseli – vēlmes, jūtas, sajūtas.

Katru reizi, kad tu gatavojies izdarīt kaut ko svarīgu vai ne visai vienkāršu, pajautā sev: vai tas, ko es darīšu, dos man enerģiju? Vai tas ir noderīgs man, maniem tuviniekiem? Vai man tas patīk?

Kad tu iemācīsies dzirdēt un apzināties savas vajadzības, vēlmes un tu sapratīsi, kādās vietās, brīžos tu enerģiju tērē un kad tu to saņem vai iegūsti, tava dzīve ritēs jaunā režīmā. Ļoti patīkamā un noderīgā. Ne tikai tev pašai, bet arī taviem tuviniekiem. Tāpēc ka tu pārstāsi to izšķērdēt uz sīkumiem un nepareizās vietās. Tu varēsi to uzkrāt un dāvāt tiem, kurus tu mīli.

Un vēl – kad mēs tērējam savu enerģiju sev tuviem cilvēkiem, tās kļūst vairāk, tā vairojas un pieaug. Un tas ir signāls, ka enerģija tika tērēta pareizi, noderīgi un pareizā virzienā.

Ceru, ka šie padomi tev palīdzēs, jo ne vienmēr jau mums sanāks darīt to, ko gribas un nedarīt to, ko negribas, bet, ja zināsim, kas ir mūsu enerģijas devēji (sarakstiņš, ko augstāk sastādījām), mēs vienmēr, savu enerģiju varēsim atgriezt vai arī „ieslēgt” taupības režīmu brīžos, kad tā sāk izsīkt.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Spējai ieklausīties savā ķermenī var būt būtiska ietekme ne tikai uz mūsu fizisko stāvokli, bet arī uz panākumiem darbā, personīgajā dzīvē un pat uz mūsu naudas maka biezumu. Pirmajā acumirklī tas var likties dīvaini, bet, ja tu sajutīsi saikni starp “atpūsties” – “pastrādāt”, tu uzreiz sapratīsi, par ko tad iet runa.

Ja tu ieradies darbā nogurusi un savos plecos uzvēli jaunus uzdevumus, tad esi gatava uz visa sava ķermeņa „protesta akciju”, pie tam ar ilgstošu atveseļošanos. Lai no tā izvairītos, mums ir jāiemācās sevī ieklausīties.

Klasiskajā variantā ik pēc 1-2 stundām ir ieteicams 10-15 minūšu pārtraukums. Bet, ja tavs darbs ir saistīts ar biežu pārslēgšanos no viena uzdevuma uz citu, tad psihei tas būs daudz nogurdinošāk. Tāpēc, ja tavs organisms atpūtu pieprasa ātrāk, tad noteikto stundu gaidīt nevajadzētu. Izdari nelielas 5-7 minūšu pauzes ik pēc 35-40 minūtēm. Tas palielinās tavu produktivitāti un neļaus organismam pārpūlēties. Ieklausies sevī – pārtraukumu biežums un ilgums ir atkarīgs tikai un vienīgi no tava organisma stāvokļa, darāmā darba intensitātes un sarežģītības pakāpes.

Pirms piecelies no savas darba vietas un pastaigājies, ieplāno sev punktu, līdz kuram tiks atrisināts tekošais uzdevums. Nebūtu gudri atstāt darāmo pusceļā, ja tā pabeigšanai nepieciešamas vairs tikai 3-5 minūtes. Pēc īsās pauzes atgriežoties, tu viegli varēsi pieslēgties darbam atpakaļ un netērēsi laiku, lai saprastu, „kurā tad vietā es pirmīt apstājos…”

Un tagad atgriezīsimies pie darba dienas sākuma. Ja tu neesi izgulējusies, bet darba diena izsūc visus tavus spēkus, tad ir vērts padomāt par to, vai tu pareizi atpūties. Protams, tu esi dzirdējusi par metodi, kuras laikā jāpārslēdzas no vienas darbības uz otru, tomēr nesaprātīga “klasisko noteikumu” kopēšana un sava organisma vajadzību ignorēšana var novest pie daudz bēdīgākiem rezultātiem.

Tu jautāsi: Vai tad veiksmīgs, aktīvs, aizņemts cilvēks var atļauties brīvo laiku ziedot miegam?

Protams, ka var! Pie tam nevis var, bet tas ir dzīvībai svarīgi!

Lai nākamās pirmdienas rītā atkal savus kolēģus nebiedētu ar savu „pūces” izskatu, sagatavojies šajā sestdienā atlikt visus savus darbus un izgulēties. Protams, tagad tavs organisms ir „ieskrējies” un ir grūti tempu piebremzēt un atspringt. Iespējams, tu jau esi pamanījusi pirmās noguruma pazīmes: slikts miegs, trauksmes sajūtas un sirdsklauves, kad mēģini atpūsties un izslēgt modinātāju, garastāvokļa svārstības, pēkšņas miegainības lēkmes, uzmanības trūkums, utt. Savas pašas glābšanas labad, ir jāveic piespiedu darbības un no ārpasaules sevi „jāatslēdz” – pretējā gadījumā tu drīz „salūzīsi”.

Izslēdz modinātāju un guli tik daudz, cik tavs organisms pieprasa. Ja tu pamodies, bet tavs ķermenis „lūdz” pagulēt vēl, tad paguli vēl kādu laiku. Tu vari klausīties klusu mūziku, ieslēgt “vieglu” radio staciju.

Tavs uzdevums brīvdienās maksimāli palēnināt ne tikai fizisko sfēru, bet arī emocionālo un garīgo. Vienkārši sakot – tev uz kādu diennakti ir jākļūst lēnākai. Tavai dienai ir jāizskatās kā tādā palēninātā filmā, nenoslogojot sevi ar nepārtrauktu steidzamu un sarežģītu darbu plūsmu.

Pamēģini šo vienu dienu nodzīvot tādu kā miegainu, palēninot savu runas tempu, nesasprindzinot savas smadzenes ar „pārgudrām” domām. Ja tev jādara mājas darbi, vienkārši dari tos lēnām, nesteidzoties, vērojot procesu it kā no malas – bez saspringuma un centieniem visu izprast. Jo lielāks šis palēninājums būs, jo efektīvāka būs tava atpūta jeb atdzimšana un tu saņemsi vairāk enerģijas visai nākamajai nedēļai.

Lai tavs organisms pārstātu krist panikā un atjaunot enerģiju jebkurā vietā un jebkurā brīdī, liec viņam saprast, ka tu mīli viņu, tu dzirdi un saproti viņu. Pēc apmēram 2-3 šādu rūpju nedēļām viņš nomierināsies un “ļaus” tev strādāt. Kad viņš pārliecināsies, ka vismaz vienu dienu nedēļā tu viņam ļausi labi atpūsties, viņš labprāt tevi atbalstīs ar augstām darba spējām visas nedēļas garumā.

Lai šis “paātrinājums” un “piebremzēšana” būtu droša, ir nepieciešams trenēt prasmi savu ķermeni sajust. Izdari pauzes un ieklausies sevī. Cik ļoti esi gatava virzīties uz priekšu? Cik nogurusi esi? Ko tavs organisms vēlas tieši šobrīd?

Ja mēs iemācīsimies atpazīt savas vajadzības, mēs spēsim dzīvot harmonijā ar pasauli un mums pietiks enerģijas saņemt dāvanas vērtīgu tikšanos, jaunu ideju, piepildītu sapņu un naudas izteiksmē.

Jā, un vēl – vai esi ievērojusi? Kad mēs savus mājas darbus darām daudz lēnāk, bez iekšēja stresa, saspringuma, ka nepaspēsim vai, ka jāizdara vēl daudz, mēs nepadarām mazāk, bet bieži vien pat vairāk un pat paspējam izbaudīt gandarījumu par padarīto – par tikko izcepto smaržīgo kūku, balto, plīvojošo, nupat ārā izkārto veļu, tīri izravēto vadziņu un pat ar ūdeni piepildīto mucu dārza galā, kuras svaigo ūdeni baudīt steidzas nebēdnīgie zvirbuļi. Un šādi pavadīta un izbaudīta diena sniedz mums daudz lielāku gandarījumu, pat, ja izravēts būs par vienu vadziņu mazāk…

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs bieži vien kaut kur skrienam, līdzīgi auļojošiem zirgiem, un lielākoties pat neaizdomājoties – kur un kāda iemesla pēc traucamies. Un šajā skrējienā var garām paiet visa mūsu dzīve. Protams – daudz paziņu, jaunu iespēju un informācijas nav slikti, taču vai vissvarīgākā sev neesi tu pati?

Kad pēdējo reizi esi sakoncentrējusies uz sevi, uz savām domām? Ne piecas minūtes, bet dienu, vai pat vairākas dienas? Un tieši, mērķtiecīgi koncentrējoties uz domu, nevis pa vidu visām darīšanām, steigai un ikdienas burzmai? Jūtamies nogurušas un izsmeltas. Taču sabiedrība un ģimene no mums prasa būt vienmēr smaidīgām, harmoniskām un enerģiskām. Un arī pašas taču gribam justies labi, vai ne? Kā to panākt?

Ja tu nolemtu atrast laiku un iedziļināties savās domās, visu pārējo atvirzot malā uz kādu brīdi, tad ir pierādīts, ka tu spēsi koncentrēties uz savu mērķi tikai pēc 30 minūtēm. Ja kāds tevi iztraucēs tavā nodomā, tad, lai atkal koncentrētos no jauna – vēl ir vajadzīgas 30 minūtes. Tas jau vien pierāda, cik ļoti esam iekšā trakajā domu un darbu skrējienā –mums, lai apstātos ir vajadzīgs laiks.

Mēs dzīvojam informācijas un trokšņu pārpilnā pasaulē, kur mūsu enerģija aizplūst kā upe… Runā visi un visur – mēs pašas, radio, televizors, mobilais telefons, pat zvēri un putni, kurus cenšamies iemācīt cilvēku valodu. Informācija plūst aumaļām no visām pusēm – grāmatas, žurnāli, reklāmas, semināri, sapulces … Šodien neviens vairs tā īsti nenovērtē klusumu, iespēju paklusēt, drusciņ paiet malā no tā visa. Būt sev!

Lai tu kaut nedaudz atgūtu spēkus un pietuvotos savām iekšējām rezervēm, tev jāizdara izvēle, un, ja esi gatava tam, tad jāveic dažas darbības – jānovāc šķēršļi. Izslēdz telefonu, televizoru, datoru. Dari zināmu savu nodomu apkārtējiem un lūdz viņus tevi netraucēt. Jo, netērējot enerģiju komunikācijai sociālajos tīklos vai klausoties mēdijus, mēs atrodam sevī enerģijas avotu, kas dod mums neparastu dzīvības spēku, gaišu domu un jaunu ideju pieplūdumu. Protams, mājās vai darbā, kur esi spiesta atrasties kopā ar citiem, būs diezgan grūti, pat neiespējami klusēt un klausīties sevī. Tu nedzirdēsi pati sevi! Un tev neļaus saklausīt.

Taču ir citas iespējas. Piemēram – divas dienas klusuma! Ir pavasaris, mostas daba un tā ir gatava tev sniegt savu atbalstu, tik daudz, cik tu pati būsi gatava to saņemt. Izklausās pēc skaistas pasakas, vai ne? Taču šī pasaka nav neiespējama. Ir tikai jāizdara izvēle. Pasaki savai ģimenei, ka brīvdienas tu gribi pavadīt viena. Varbūt divas dienas bez tevis, viņiem un varbūt arī tev pašai, liksies vesela mūžība, taču tici man – tas nav pasaules gals. Tas ir tavs ceļš pie spēka!

Droši vien mēs varam atrast iespēju pabūt vienas – brauciens uz laukiem, gan jau kāds kluss stūrītis atradīsies arī priekš tevis. Protams – jautājumu būs vairāk kā atbilžu, jo –„ kas tad tev kaiš ,vai tev ko nevajag, un kā tad tu tagad viena, vai ar tevi viss ir kārtībā” un tā bez gala. Tādi mēs esam, arī mēs pašas, viss, kas ir citāds – mūs uztrauc. Taču izstāsti par savu nodomu un tevi respektēs.

Ja atļauj iespējas, aizbrauc uz kādu mazu pilsētiņu, vai tieši otrādi – pie jūras vai ezera noīrē kādu istabiņu uz pāris dienām, kur tu nevienu nepazīsti un neviens nepazīst tevi. Un esi viena klusumā – bez telefona, grāmatām un televizora. Tu taču arī zini vecum veco parunu „runāšana sudrabs, klusēšana – zelts”. Gan jau tie, kas šos vārdus ir uzrakstījuši, zina, ko runā. Izvēle pieder tev! Un nav nemaz jākāpj kalnos vai jādodas tuksnesī, kā to dara mūki, lai atrastu sirdsskaidrību un domu patiesumu.

Un varbūt (to droši vien pat vajadzētu kā obligātu pasākumu), tu vari atrast šādas klusuma dienas priekš sevis ik pavasari vai rudeni? Tavs ieguvums būs milzīgs. Tu iegūsi iekšēju harmoniju un domu skaidrību! Saņemsi atbildes – „kā dzīvot tālāk” un „kādēļ dzīvot”. Tu sapratīsi to, par ko nekad nebūsi līdz galam aizdomājusies un kam nekad nebūs bijis laika. Un galu beigās – tu atgriezīsies sabiedrībā un savā ģimenē spirgta, enerģiska un mazliet laimīgāka! Uzdāvini sev un viņiem šo prieku! Iepazīsti sevi kā unikālu vērtību, ieklausies – klusums tev palīdzēs!

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte