Kornela universitātes (Cornell University) profesors Karls Pilemers veica 1500 cilvēku aptauju vecumā no 70 līdz 100 gadiem un vairāk.

Pētījumu laikā viņš taujāja sirmgalvjiem par viņu dzīves pieredzi un veiksmīgas dzīves noslēpumiem. Aptaujas rezultāti un to analīze kļuva par grāmatas „30 Lessons for Living: Tried and True Advice from the Wisest Americans” pamatu. Lūk, pieci galvenie šī saraksta secinājumi.

1. Par dzīves īslaicīgumu.

Runājot ar mājsaimniecēm, uzņēmējiem un pat bijušo pilotu, Pilemers sarunu sāka ar vienkāršu jautājumu: "Kāds ir vissvarīgākais secinājums, ko esat izdarījuši, savas dzīves laikā?"

Tikšanos laikā vecajiem ļaudīm tika jautāts arī par viņu ģimenes dzīvi, bērniem, naudu, darbu, novecošanu un veselību. Pārsteidzoši, bet lielākā daļa pieminēja dzīves ritējuma ātrumu.

Pirmais padoms: "Atceries, ka dzīve ir īsa."

2. Par karjeru.

Kaut arī daudzi respondenti ir piedzīvojuši grūtus ekonomiskos laikus, viņi neiesaka jauniešiem meklēt stabilu un labi apmaksātu darbu. Tā vietā, viņi teica: "Nodarbojieties tikai ar to,kas jums patīk”.

Ņemot vērā to, ka dzīve ir īsa, viņi visi rekomendēja atrast darbu, kas nestu prieku, gandarījumu un būtu noderīgs citiem. Pēc viņu domām, nav vērts vairāku gadu garumā tērēt laiku tam, kas jums nepatīk.

Otrais padoms: “Dari to, kas tev patiešām patīk.”

3. Par veselību.

Pateicoties šodienas medicīnas tehnoloģijām, neveselīgs dzīves veids nenozīmē ātru nāvi. Visbiežāk tas nozīmē patīkamās vecumdienu dzīves daļas samazināšanos. Cilvēki, kas ir dzīvojuši neveselīgu dzīvesveidu, parasti 20, 30 vai pat 40 gadu garumā cieš no hroniskām slimībām.

Tā vietā, lai dotu padomus par "regulāru dārzeņu lietošanu," "miega ilgumu" un "smēķēšanas atmešanu", pētījuma dalībnieki nepārtraukti deva vienu un to pašu padomu:

Trešais padoms: „ Izturies pret savu ķermeni tā, it kā tu gatavotos to izmantot līdz pat 100 gadu vecumam."

4. Par vislielāko nožēlu.

Jautājot par vislielāko nožēlu, vecie ļaudis neatcerējās savus kreisos soļus, atkarību no kaut kā vai apšaubāmu biznesu. Viņi gandrīz vienbalsīgi atbildēja: "Cik žēl, ka es tik daudz laika ziedoju bažām."

Ceturtais aptaujāto padoms: "Netērē savu dzīvi bažām."

5. Par laimi.

Šis svarīgais padoms ir saistīts ar atbildību par savu personīgo laimi. Lai gan tas izklausās pēc klišejas, cilvēki, kuri savu dzīvi ir nodzīvojuši, vienmēr saka šādi: "Jauniešiem ir tendence domāt, ka viņi var būt laimīgi tikai tad, ja kaut kas notiek. Bet ar gadiem mēs saprotam, ka mums ir jābūt laimīgiem neskatoties ne uz ko.”

Piektais padoms: "Nesaisti savu laimi vai laimes sajūtu ar kaut ko. Esi laimīgs pats par sevi un par spīti visam.”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Uz kādu pilsētu reiz atnāca dzīvot kāds gudrais. Viņš zināja visu pasaulē. Pie viņa nāca cilvēki pēc padoma, un visiem viņš palīdzēja.

Šai pilsētā dzīvoja arī kāds puisis un, izdzirdējis, ka ir kāds gudrais, viņš nolēma viņa gudrību pārbaudīt. Puisis bija viltīgs. Tāpēc noķēra taureni un ielika starp plaukstām tā, ka to varētu gan saspiest, gan palaist vaļā. Un, lūk, atnāca puisis ar šo taureni pie vecā kunga un jautāja: „Paklau! Ja tu tiešām esi tik ļoti gudrs un palīdzi cilvēkiem, atmini – vai taurenis manās rokās ir dzīvs?”

Kungs zināja – ja viņš atbildētu „dzīvs”, puisis to saspiestu, bet, ja atbildētu – „miris”, puisis to atlaistu. Ko atbildēja gudrais kungs? „Viss ir tavās rokās…”

Viss tiešām ir mūsu rokās.

Viss tiešām ir mūsu izvēle. Mēs izvēlamies sapņot vai nē. Mēs izvēlējāmies vai teikt to vārdu, kurš vēlāk nesa mums ciešanas. Mēs izvēlējāmies mīlēt vai nīst, ciest vai pamest malā. Nest Dieva doto krustu vai meklēt citu, būt godīgai vai, lai sasniegtu to, pēc kā kārojās, piekrāpt kādu un nelikties par to ne zinis. Mēs izvēlamies vai dusmoties uz šo cilvēku, kas liekas vairs nav paciešams vai labāk par viņu lūgties. Būt lepnai vai pazemīgai…

Viss, it viss ir mūsu rokās. Tie ir mūsu dzīves pužļa gabaliņi. Un atkarībā no šīm mazajām, bet bezgala svarīgajām izvēlēm veidojas mūsu dzīves un likteņa mozaīka un, ja tā būs Dievam tīkama, ja mēs, lai tas tā būtu, meklēsim katru gabaliņu, kas šo dzīves mozaīku var sabojāt neatgriezeniski, spodrināsim to, ja tīrīsim savas dvēseles un sirdis, nožēlojot savus grēkus, mēs ieraudzīsim un sajutīsim Dieva prieku par mums un žēlastību.

Un nav nekā brīnišķīgāka par to, ja katru rītu tu sāc ar paļāvību, ar lūgšanu, lai Dievs ir ar tevi, lai dāvā tev mieru, lai dod tev pareizus vārdus, darbus un domas šai dienai. Jo Viņš zina visu – arī to, kur tu šodien paklupsi. Zina un ļauj paklupt – lai tu joprojām, kamēr vien esi dzīva, mācies – mācies un secini, pieņem un pateicies, dāvā un priecājies. Kā to darīja un dara Viņš.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kāda sieviete daudzus gadus strādāja hospitālī. Viņas pienākums bija atvieglot mirstošo pacientu stāvokli. Šī sieviete pavadīja ar šiem cilvēkiem viņu dzīves pēdējās stundas.

Tā vairāku gadu vērojumu rezultātā radās  savdabīgs to cilvēku nožēlu saraksts, kuru dzīve tuvojās galam.

Es nožēloju, ka man nebija drosmes, dzīvot dzīvi, kas bija pareiza priekš manis, nevis dzīvi, kuru gaidīja no manis citi.

Tā bija visbiežāk izplatītā nožēla. Kad cilvēki apzinās, ka viņu dzīve ir gandrīz galā, viņi var atskatīties un ieraudzīt, kādi sapņi tā arī palika nerealizēti. Lielākā daļa cilvēku tik tikko bija spējuši realizēt pat nelielu daļu šo savu sapņu un viņiem bija jānomirst, zinot, ka tas viss, kas notika,  bija viņu un tikai viņu izvēle, kuru viņi izdarīja vai arī neizdarīja.

Ļoti svarīgi savas dzīves laikā censties realizēt vismaz dažus no saviem lielākajiem sapņiem. Tai brīdī, kad tu sāc zaudēt veselību, ir jau par vēlu kaut ko mainīt. Veselība sniedz to brīvību, kuru ļoti daudzi nesaprot, kamēr to nesāk zaudēt.

Man žēl, ka es tik daudz strādāju.

Šī sajūtas mocīja gandrīz katru vīrieti, par kuru es rūpējos. Viņi skuma par savu jaunību un attiecībām. Arī dažas sievietes izteica šo pašu nožēlu. Bet, par cik, lielākā daļa šo manis aprūpējamo cilvēku bija jau diezgan veci, viņi nenodarbojās vairs ar naudas pelnīšanu. Visi vīrieši dziļi nožēloja to, ka savas dzīves lielāko daļu, ir tērējuši vienmuļam darbam.

Vienkāršojot savu dzīves stilu, var arī samazināt prasības pēc ienākumiem, kuri tev liekas, ka ir TIK nepieciešami. Radot vairāk telpas savā dzīvē, tu kļūsti laimīgāks un atvērtāks jaunām iespējām.

Man žēl, ka man nebija drosmes izrādīt savas jūtas.

Lai saglabātu noteiktas attiecības ar citiem, daudzi cilvēki dzīvojot savas jūtas apslāpē. Rezultātā viņi piekrīt viduvējai eksistencei un nekad nekļūst par tādiem, par kādiem sevi vēlētos redzēt. Daudzu slimību rašanās iemesls bija saistīts ar pārdzīvotajām rūgtuma un aizvainojuma jūtām.

Mēs nevaram kontrolēt citu cilvēku reakciju. Kaut arī sākotnēji cilvēki uz pārmaiņām, kuras jūs ieviešat attiecībās, var reaģēt it kā jums nevēlamā veidā – rezultātā šīs pārmaiņas jūsu attiecības paceļ daudz veselākā līmenī. Neveselīgas attiecības no savas dzīves jācenšas izskaust.

Man žēl, ka es neuzturēju attiecības ar saviem draugiem.

Bieži vien šie cilvēki tiešām pat neapzinājās kontaktu uzturēšanas nozīmīgumu ar saviem vecajiem draugiem līdz brīdim, kamēr līdz nāvei bija atlikušas tikai dažas nedēļas. Un ne vienmēr vairs bija iespēja viņus  sameklēt. Daudzi izrādījās tik iegrimuši savās dzīvēs, ka ļāva šai draudzībai daudzu gadu garumā paiet garām. Es dzirdēju daudz nožēlu par to, ka draudzībai netika veltīts tik daudz daudz laika un spēka, kurus tā bija pelnījusi. Visi, kas mirst, skumst pēc saviem draugiem.

Jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo aktīvu dzīves veidu, raksturīgi ir tas, ka viņš nebija pievērsis pietiekošu uzmanību attiecībām ar draugiem un tuviniekiem. Bet, kad jūs atrodaties uz nāves sliekšņa, materiālajām vērtībām, kas svarīgas likās dzīves laikā, zūd jēga. Protams, cilvēki grib, lai finansiālā dzīves puse būtu pēc iespējas sakārtotāka. Bet ne naudai un ne statusam dzīves galā ir jēga. Mirstošie vienmēr ir gribējuši nest kādu labumu tiem, kurus mīlēja. Bet parasti viņi bija jau pārāk slimi vai noguruši, lai tiktu galā ar šo iekavēto uzdevumu.

Man žēl, ka es neļāvu sev būt laimīgākam (-ai).

Šī nožēla bija pārsteidzoši kopīga visiem. Daudzi līdz pat dzīves pēdējam mirklim nebija sapratuši, ka laime ir viņu pašu izvēle. Viņi bija pakļauti ieradumiem un esošajiem priekšstatiem. Viņi atradās pierastā dzīves veida „komforta” verdzībā.  Baiļu dēļ no pārmaiņām viņi savā un citu priekšā izlikās, ka ar savu dzīvi ir apmierināti.

„Pēc divdesmit gadiem jūs vairāk nožēlosiet par to, ko neizdarījāt, nekā par to, ko izdarījāt. Tāpēc metiet prom šaubas! Peldiet prom no, jūsuprāt, drošās ostas! Tveriet ceļa vēju! Meklējiet. Sapņojiet. Atklājiet.”

Varbūt šis mirstošo cilvēku nožēlu uzskaitījums liks tev „sapurināties” un sākt dzīvot?

Jo nekas jau nav mainījies, vai ne?– ticība, cerība un mīlestība ir tās katra dzīva cilvēka dzīves gājuma vērtības, kas ir svarīgākās par visām pārējām – gan mums pašiem, gan Dievam.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Paliec uzticīga savām vērtībām. Esi godīga. Centies no visa spēka. Dari visu, kas tevi var tuvināt savam sapnim.

Rūpējies par sevi, par savu ģimeni un saviem draugiem. Izturies pret cilvēkiem ar cieņu. Uzvedies tā, lai cilvēkiem ar tevi būtu labi. Nopelni godīga un laba cilvēka reputāciju.

1.Rīkojies tā, kā tu uzskati par vajadzīgu. Nekad nebaidies darīt to, ko sirds dziļumos uzskati par pareizu, it īpaši, ja tas skar otra cilvēka jūtas. Kad mēs zinām, ka rīkojamies nepareizi, nav soda smagāka par ievainotām jūtām  un dvēselēm.

2. Netenko un neizdari virspusējus spriedumus. Lielie prāti apspriež idejas, vidējie prāti apspriež notikumus, bet ierobežotie – cilvēkus. Dzīve ir pārāk īsa, lai to tērētu citu cilvēku apspriešanai, tenkām un bezjēdzīgai mēles kulstīšanai. Ja tev kaut kas nav skaidrs, pajautā. Ja neesi ar kaut ko apmierināta, izsaki savas domas. Bet neapspried cilvēkus aiz viņu mugurām.

3. Atbalsti citus cilvēkus. Ja vēlies uzmundrināt sevi, uzmundrini apkārtējos. Būt brīvai un laimīgai nenozīmē nomest važas. Tas nozīmē cienīt citus un dāvāt viņiem laimi un brīvību. Dāvinot apkārtējiem ticību, cerību un mīlestību, tu šai mūsu pasaulē kultivē jaunas idejas, attiecības un sapņus.

4. Uzmundrini tos, kam tas ir nepieciešams. Labs un laipns vārds brīdī, kad cilvēks ir cietis neveiksmi, ir daudz svarīgāks par diferambām pēc veiksmīgi pabeigta darba. Mums visiem dzīvē ir brīži, kad zaudējam cerību un tad ir nepieciešams, lai kāds mums pie pleca pateiktu: „Esmu ar tevi. Tu neesi palicis viens pats ar savu problēmu”. Ja tas iespējams, kļūsti par šādu cilvēku.

5. Skaties uz visu no pozitīvā skatu punkta. Noskaņojies uz pozitīvo domāšanu, saki labu, iemācies atvainoties un ātri piedot. Pilnīgojies un mudini uz darbību gan pati sevi, gan citus cilvēkus. Izrunā skaļi: „Pesimizm, man tev nav laika! Man ir jāpaspēj izdarīt tik daudz laba!”

6. Pieņem savu unikalitāti. Ja tu to neizdarīsi, tu visu savu dzīvi zaudēsi, lai kļūtu par kāda kopiju. Novērtējot savu unikalitāti, netērējot laiku tam, lai līdzinātos kādam, tu atklāsi sevī neatkārtojamus talantus, kādi piemīt tikai tev, vienīgajai.

7. Darbojies rotaļīgi. Ja tu darbojies bez degsmes un gandarījuma, tu nedzīvo – tu vienkārši eksistē. Ja tu patiešām vēlies mainīt savu dzīvi, vispirms tev jāmaina sava domāšana un savas darbības. Ja tu kādu dienu sapratīsi, ka esi gatava tērēt visu savu enerģiju un laiku tam, kas tevi saista, tu ļoti spēcīgi bagātināsi savu dzīvi.

8. Neesi uzstājīga. Kaut kas labs notiek tad, kad tu gaidi to vismazāk. Un rezultātā tas, izrādās, ir daudz labāk, nekā tu spēji iedomāties. Katru dienu Dievs mums dod iespējas. Lai tas ir atgādinājums tev par to, ka nav nekas jāuzspiež ar varu. Ir vienkārši jādara viss ar patiesu mīlestību un jāļauj iespējām uzplaukt visā to krāšņumā.

9. Met malā vēlēšanos būt vienmēr it visā vienīgajai pareizajai. Ja tev ir taisnība, tas nenozīmē, ka kādam citam nav taisnība. Patiesībai ir ļoti daudz šķautņu. Tu nevari spriest par citiem, pamatojoties vienīgi uz savu pieredzi. Citiem cilvēkiem var būt pilnīgi atšķirīga dzīve. Savas domas izsaki atklāti un pieklājīgi, bet iegaumē – ja tavs mērķis ir izsmiet citus un pierādīt to, ka viņiem nav taisnība, ar šo tu pasauli un sev apkārt esošo padari tikai sliktāku.

10. Esi uzticīga un godīga. Tu nevari dot solījumu mīlēt kādu līdz viņa pēdējai dzīves dienai, bet tu vari mīlēt viņu līdz savas dzīves pēdējai dienai. Kad runa iet par attiecībām, uzticība ir nevis tiesības, bet gan pienākums. Uzticama un godīga mīlestība.

Un neaizmirsti – Dievs redz un dzird visu. Gan tavus labos vārdus, gan ne tik labos. Gan tavus labos darbus, gan ne tik labos. Gan tavas labās domas un centienus, gan ne tik labos. Esi vienmēr godīga – gan pret sevi, gan apkārtējiem, gan Dievu. Tu redzēsi – tā ir labāk un pareizāk. Pavisam drīz.

Uz tikšanos tepatās,

Aija