Domas, kuras mēs turam savā galvā, un vārdi, kurus mēs izrunājam, nepārtraukti veido mūsu pasauli un pieredzi.

Daudzos no mums ir iesakņojies negatīvais domāšanas ieradums, un mēs pat neapzināmies to kaitējumu, ko mēs sev ar to nodarām.

Tāpēc, ja mēs katru dienu izlasīsim vismaz daļu (kaut vai tās, kuras mums personīgi un šobrīd ir visaktuālākās) no šīm afirmācijām (pozitīviem apgalvojumiem), viss, kas tajās teikts ienāks arī mūsu dzīvē!

Galvenais ir gan ticēt tam, ko mēs sakām, gan domāt par to, ko mēs sakām.

MANA ATVESEĻOŠANĀS JAU NOTIEK

Mana gatavība piedot manu dziedināšanas procesu ir sākusi. Es atļauju savas sirds mīlestībai nomazgāt, attīrīt un dziedēt katru mana ķermeņa daļiņu. Es zinu, ka esmu dziedināšanas cienīga.

ES UZTICOS SAVAI IEKŠĒJAI GUDRĪBAI

Kad es nodarbojos ar ikdienas lietām, es ieklausos savā iekšējā balsī. Mana intuīcija vienmēr ir manā pusē. Es tai uzticos un tā vienmēr ir manī. Es esmu mierīga.

ESMU GATAVA PIEDOT

Piedošana sev un citiem atbrīvo mani no pagātnes. Piedošana ir gandrīz visu problēmu atrisinājums. Piedošana – tā ir mana dāvana sev. Es piedodu un atbrīvojos.

ESMU PILNĪBĀ APMIERINĀTA AR VISU KO DARU

Katrs dienas mirklis man ir īpašs, jo es uzticos saviem instinktiem un ieklausos savā sirdī. Savā pasaulē un savos darbos esmu mierīga.

ES UZTICOS DZĪVES RITĒJUMAM

Dzīve plūst vienmērīgi un ritmiski, un es esmu tās daļa. Dzīve mani atbalsta un sniedz man tikai labu un pozitīvu pieredzi. Es ticu, ka dzīves ritējums dos man vislabāko.

SPĒKS VIENMĒR IR SAKONCENTRĒTS DOTAJĀ MIRKLĪ

Pagātne ir aizmirsta, un tai pār mani nav varas. Šobrīd varu kļūt brīva burtiski šajā mirklī. Šodienas domas veido manu nākotni. Es visu kontrolēju un atgūstu savu spēku. Esmu mierīga un brīva.

ES GRIBU MAINĪTIES

Es vēlos atbrīvoties no vecajām, negatīvajām domām un pārliecībām. Tas, kas bloķē manu ceļu ir manas domas. Manas jaunās domas ir pozitīvas un radošas.

KATRA MANA DOMA VEIDO MANU NĀKOTNI

Visums pilnībā atbalsta katru manu domu, kuru es izvēlos un kurai ticu. Man pieder neierobežota manu domu izvēle. Es izvēlos līdzsvaru, harmoniju un mieru, un es ieviešu tos savā dzīvē.

NEKĀDU PĀRMETUMU

Es atbrīvojos no vēlmes vainot ikvienu, ieskaitot sevi. Mēs visi cenšamies pēc iespējas labāk izmantot mūsu zināšanas un sapratni.

ES ATLAIŽU VISAS CERĪBAS

Es peldu pa dzīvi viegli un ar mīlestību. Es mīlu sevi. Es zinu, ka katrā dzīves ceļa ielokā mani gaida tikai labais.

MANA DZĪVE IR SPOGULIS

Cilvēki manā dzīvē patiesībā ir mans atspulgs. Tas dod man iespēju augt un mainīties.

ESMU IEJŪTĪGS DRAUGS

Esmu pieskaņojusies citu domām un jūtām. Padomus un atbalstu saviem draugiem es dodu tad, kad tas viņiem vajadzīgs. Un, kad tas ir nepieciešams, klausos viņos vienkārši ar mīlestību.

BRĪVĪBA IR MANAS DIEVIŠĶĀS TIESĪBAS

Es esmu brīva savā domāšanā un varu izvēlēties tikai labas domas. Es paceļos virs pagātnes ierobežojumiem un iegūstu brīvību. Tagad es kļūstu par visu to, kam biju radīta.

ES ATBRĪVOJOS NO VISĀM BAILĒM UN ŠAUBĀM

Tagad mana izvēle: atbrīvot sevi no visām postošajām bailēm un šaubām. Es pieņemu sevi un radu mieru savā dvēselē un sirdī. Esmu mīlēta un aizsargāta.

DIEVIŠĶAIS PRĀTS VADA MANI

Visu šo dienu man palīdz izdarīt izvēli. Dievišķais prāts man pastāvīgi palīdz sasniegt manus mērķus. Es esmu mierīga.

ES MĪLU DZĪVI

Manas neatņemamās tiesības jau kopš dzimšanas – dzīvot piepildītu un brīvu dzīvi. Es dodu dzīvei to, ko vēlos no tās saņemt. Esmu laimīga, jo es dzīvoju. Es mīlu dzīvi!

ES MĪLU SAVU ĶERMENI

Es savā dvēselē radu pasauli, un mans ķermenis atspoguļo manu dvēseles mieru ar ideālu veselību.

KATRU SAVAS PIEREDZES DAĻIŅU ES PĀRVĒRŠU IESPĒJĀS

Katrai problēmai ir risinājums. Visa mana pieredze dod man iespējas mācīties un augt. Esmu mierīga.

ESMU MIERĪGA

Man apkārt un manī ir Dievišķs miers un harmonija. Pret visiem cilvēkiem, tai skaitā pret sevi, es izturos ar mīlestību un iejūtību.

ESMU MĪLESTĪBAS CIENĪGA

Man nav jācenšas mīlestība nopelnīt. Esmu mīlestības cienīga, jo es esmu.

MANAS DOMAS IR RADOŠAS

Jebkurām negatīvajām domām, kas iezogas manās smadzenēs, es saku “Laukā!” Nevienam cilvēkam, nevienai vietai, nevienai lietai nav varas pār mani, jo es esmu vienīgā manu domu radītāja. Es veidoju savu realitāti un visu, kas tajā atrodas.

ES DZĪVOJU PASAULĒ AR SAVU VECUMU

Katram vecumam ir gan savi īpašie prieki, gan pārdzīvojumi. Mans vecums vienmēr ir ideāls šai vietai manā dzīvē.

PAGĀTNE IR PROM UZ VISIEM LAIKIEM

Šodiena ir jauna diena. Diena, kurā es neesmu dzīvojusi agrāk. Es palieku tagadnē un baudu katru tās mirkli.

ES NEVIENU NETURU SEV BLAKUS

Es ļauju citiem baudīt to, kas viņiem ir svarīgs un esmu brīva radīt to, kas nozīmīgs ir man.

ES REDZU SAVUS VECĀKUS KĀ MAZUS BĒRNUS, KURIEM NEPIECIEŠAMA MĪLESTĪBA

Es jūtu līdzi vecāku bērnībai. Tagad es zinu: es izvēlējos tieši viņus, jo viņi bija ideāli tamdēļ, lai es apgūtu to, kas man bija jāiemācās. Es piedodu viņiem un atbrīvoju viņus, un es atbrīvojos pati.

MANA MĀJA IR MIERA OSTA

Ar mīlestību svētīju savu māju. Es ienesu mīlestību katrā stūrītī, un mana māja dod pretī siltumu un mājīgumu. Dzīvot šeit ir labi un mierīgi.

KAD ES SAKU DZĪVEI „JĀ”, ARĪ DZĪVE MAN SAKA „JĀ”

Dzīve atspoguļo katru manu domu. Kamēr es uzturu pozitīvu domāšanu, Dzīve man dāvā tikai labu pieredzi.

VISIEM VISA BŪS GANA, ARĪ MAN

Dzīves okeāns ir bagāts un dāsns. Visas manas vajadzības un vēlmes tiek apmierinātas pirms es vēl lūdzu. Viss labais nāk no visiem, un no visa.

MANS DARBS MANI PILNĪBĀ APMIERINA

Šodien es atdodu visas savas spējas tam, ko es daru, jo es saprotu: kad viena pieredze ir galā, man tiek dotas vēl lielākas iespējas un jauna noderīga pieredze.

MANA NĀKOTNE IR BRINIŠĶĪGA

Tagad es dzīvoju pilnīgā mīlestībā, gaismā un priekā. Manā pasaulē viss ir labi.

ATVERU JAUNAS SAVAS DZĪVES DURVIS

Es priecājos par to, kas man pieder, par to, ko zinu, par to, ka mani vienmēr gaida jauna pieredze. Es jauno sagaidu ar atvērtām rokām. Es ticu, ka dzīve ir brīnišķīga.

ES PASLUDINU PAR SAVU SPĒKU UN AR MĪLESTĪBU RADU SAVU PERSONĪGO REALITĀTI

Es lūdzu dot man vairāk sapratnes, lai es apzināti un ar mīlestību spētu veidot manu pasauli un manu pieredzi.

TAGAD ES RADU SEV JAUNU, BRĪNIŠĶĪGU DARBU

Esmu pilnībā atvērta un spējīga pieņemt jaunu, brīnišķīgu amatu. Es spēšu izmantot savus talantus un radošumu, strādājot brīnišķīgā vietā ar cilvēkiem un priekš cilvēkiem, kurus mīlu. Es pelnīšu lielu algu.

VISS, AR KO SASKAROS, IR VEIKSMĪGS

Tagad par panākumiem es sev uzstādīju jaunu izpratni. Es zinu, ka es varu būt veiksmīga, un mani panākumi būs tādi, kādus es tos iedomājos. Man visur atveras brīnišķīgas iespējas. Visās savās dzīves sfērās es piesaistu labklājību.

ESMU ATVĒRTA JAUNIEM IENĀKUMU VEIDIEM

Tagad es saņemu ienākumus no esošajiem un negaidītiem, neierobežotiem avotiem.

ESMU PELNĪJUSI VISLABĀKO UN ŠO LABĀKO PIEŅEMU JAU ŠOBRĪD

Manas domas un jūtas sniedz man visu, lai es baudītu mīlestības un veiksmes piepildītu dzīvi. Esmu visu to pelnījusi.

DZĪVE IR VIENKĀRŠA UN VIEGLA

Viss, kas man jebkurā mirklī ir jāzina, ir man atvērts. Es ticu sev un ticu Dzīvei. Viss JAU ir labi.

ES PILNĪBĀ ATBILSTU JEBKURAI SITUĀCIJAI

Es veidoju vienotu veselumu ar Visuma enerģiju un gudrību. Es izmantoju šo enerģiju, un man ir viegli sevi pasargāt.

ES AR MĪLESTĪBU IEKLAUSOS SAVA ĶERMEŅA SIGNĀLOS

Mans ķermenis vienmēr strādā, lai sasniegtu optimālu veselību. Mans ķermenis vēlas būt neskarts.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Daudzi cilvēki mūsdienās dzīvo nemierā, uztraucoties par materiālajām vajadzībām šodienā, bailēs par savu nākotni, skopumā, apskaužot citus cilvēkus par viņu bagātību un veiksmi, ar domām par jebkādu labumu trūkumu.

Tas notiek tāpēc, ka cilvēks ir pats uzstādījis savus prāta ierobežojumus, domājot, ka materiālo pasaules labumu skaits uz Zemes ir ierobežots un nav pieejams ikvienam un katram. Ja viņš jūt nepieciešamību, kaut kā trūkumu – tas ir tikai tāpēc, ka viņš nesaprot sava prāta lomu, to faktu, ka domas un jūtas ir spēks, kas rada mūsu materiālo pasauli.

Kad cilvēks savas spējas apzinās un tām tic, viņš spēj materializēt savā dzīvē jebkuras lietas, viņš atbrīvos savu dzīvi no visām raizēm un negatīvisma indes. Šodien mēs parunāsim par to, kā piesaistīt pārpilnību.

Kā izmantot savu prātu, lai piesaistītu pārpilnību

“Jums ir jādomā par pārpilnību, jāredz pārpilnība, jāsajūt pārpilnība, jātic pārpilnībai. Neļaujiet nevienai domai par ierobežojumiem iekļūt jūsu prātā. “

Robert Collier

Visumā ir pārpilnība. Tajā ir gana it visa un ik katram. Tā ir piepildīta ar mīlestības, laimes, prieka, enerģijas, radošu ideju, skaistu lietu un notikumu pārpilnību. Ir tik vien jāizdara, kā jāpieslēdzas ar savu prātu šīs pārpilnības avotam. Cilvēka spējām domāt nav ierobežojumu. Tāpēc cilvēks ir spējīgs radīt savu jauno pārpilnības pasauli, mainot savas domas.

Visums dod cilvēkiem to, ko viņi vēlas savā dzīvē gūt. Par Pievilkšanās Spēku mēs esam dzirdējuši visi. Ikvienam cilvēkam piemīt brīnišķīgs spēks, un nav nekādu ierobežojumu tam, ko viņš var radīt pats ar savu prātu.

Ja cilvēks slimo vai viņam kaut kas ir nepieciešams – tas liecina par to, ka viņš neapzinās sava prāta spēku, un nezina, kā to izmantot. Labāk ir sapņot, gribēt, alkt kaut ko iegūt, nekā sūkstīties, nožēlot vai skaust. Viss, kas zūd no mūsu uzmanības loka – bālē un pazūd, bet tas, ko mēs domājam un runājam – vairojas. Mēs varam atvērties pārpilnībai, atkārtojot afirmācijas.

Pārpilnības un labklājības afirmācijas

Es ticu pārpilnībai.

Es piesaistu savā dzīvē labklājību.

Tieši šobrīd es pateicos un pieņemu Dievišķo pārpilnību.

Es baudu savā dzīvē naudas pārpilnību.

Es apbrīnoju pārpilnību manā dzīvē, un esmu pateicīga par visu, kas man ir.

Es paplašinu savas dzīves pārpilnības telpu.

Es veidoju savu jauno pasauli piepildītu ar pārpilnību.

Es ar pateicību pieņemu pārpilnību un labklājību visās dzīves jomās.

Pārpilnība, pārticība un labklājība pastāvīgi nāk pie manis. Es baudu jaunu dzīvi!

Nepalaid garām iespēju justies kā bagātā, neizmērojamā Visuma daļai. Katru reizi, kad atrodies upes, jūras, ezera krastā, apbrīnojot dabas skaistumu, iedomājies, ka šī pārpilnība ir radīta tev. Paskaties uz ūdeni, iedomājies, cik daudz tajā ir ūdens pilienu, pastiep pretī šim ūdens avotam rokas un saki skaļi vai domās, mierīgi un pārliecinoši:

“Mana neizmērojamā pārpilnība ir kā neizsmeļama Visuma bagātība. Esmu atvērta bagātību plūsmai, kas pastāvīgi piepilda manu dzīvi. ” Izdarot vairākas dziļas ieelpas, iedomājies, ka tu piepildi sevi ar svaigu, tīru enerģiju un saki: “Lai vairojas mana pārpilnība!”

Cilvēkam, kas ir noskaņojies uz pārpilnību it visā, nepastāv nekādi šķēršļi, viņš visu sasniedz viegli un ar prieku.

Lai paātrinātu vēlamā iegūšanu, tev ir:

• jāredz viss skaistais ap sevi;
• jāslavē Dievs, dzīve un viss, ko tev Viņš ir devis;
• pateicies par visu kas tev pieder;
• svētī sevi, savu dzīvi un cilvēkus, kas tev apkārt.

Svētīšana

Svētība – tā ir laimes un veiksmes vēlēšana. Mēs reti savā dzīvē izmantojam svētību, visbiežāk to pieņemts darīt kāzās un, svētot bērnus. Un tikai tie cilvēki, kas apmeklē baznīcu, zina milzīgo svētības spēku, lūdzot Dieva žēlastību un priestera svētību.

Cik gan bieži cilvēki nolād savus ienaidniekus, atriebjas, tā vietā, lai viņus svētītu. To ir grūti pieņemt uzreiz, bet ienaidniekus ir jāsvētī. Kad mēs svētījam konflikta vaininiekus, mēs it kā izšķīdinām nesaskaņas un aizvainojumu un pie mums atgriežas svētība. Protams, sevi ir jāpārvar un jāsvētī ar tīru sirdi un mieru tajā. Jo…mēs taču zinām: ko dosi otram, tas atgriezīsies pie tevis un dubultā vai pat trīskārši. Ja uz cilvēku turēsi ļaunu prātu, dusmosies, pie tevis nekādi neatgriezīsies svētība, bet gan tikai negatīvā enerģija. Dubultā vai trīskārši.

Svētības afirmācijas

Es svētīju sevi ar mīlestību un prieku.

Es svētīju savu dzīvi.

Es svētīju savu darbu.

Es svētīju savus vecākus.

Es svētīju manu vīru (sievu).

Es svētīju savus bērnus.

Dievs svētī mani!

Dievs svētī manus bērnus!

Dievs svētī manus vecākus!

Dievs svētī manu vīru (sievu)!…

Kad mēs slavējam, pateicamies un svētījam, mēs izstarojam mīlestību un piesaistām to vēl vairāk. Slavēšana padara mūsu pasauli daudz patīkamāku, skaistāku, harmoniskāku. Pateicība piesaista mūsu dzīvē vēl vairāk to, par ko mēs gribētu pateikties.

Arī es agrāk turēju dusmas uz saviem pāri darītājiem, saviem parādniekiem, tiem, kas pameta, piekrāpa utt.utt. Mēs visi ar to sastopamies, jo arī paši bieži vien esam tādi. Un tieši caur šo cilvēku svētīšanu – ikkatra svētīšanu, varbūt pat sākumā ne tik patiesi, bet tomēr to darot, es sapratu, ka tas patiešām „darbojas” – vispirms pats kļūstot tīrs to šī visa, tu spēsi padarīt tīrākas domas, vārdus, darbus, slavēšanu, svētību. Un tā svētot, pēc kāda laika tu saproti, ka tu tiešām esi šim cilvēkam piedevis.

Es atceros ļoti labi to sapni, kurā es apskāvu sievieti, kura man bija pāri nodarījusi un uz kuru es ilgi biju dusmīga. Un tai rītā es pamodos ar tādu fantastisku sajūtu, ar mīlestību pret viņu, kura man nav zudusi vēl joprojām! Un interesantākais, kā tā rīkojoties, tu sāc mīlēt katru cilvēku, katru garāmgājēju, tu nedusmojies uz to vīrieti, kas stāv tev priekšā rindā un burkšķ vai lamājas un visu tikai kavē, tu nedusmojies uz bērniem, vīru vai to sievieti, kas nekādi nevar nomierināt savu suni apakšējā stāvā vai tantiņu, kas iet tik lēni tev pa priekšu… Tu izstarojot mieru, mīlestību, saņem atpakaļ neko citu kā to pašu – mieru un mīlestību. Vai dubultā, vai trīskārši? – nezinu. Bet saņem gan. Ko sēsi, to pļausi… vai ne?

Viss labākais, kas ir uz šīs Zemes, šai pasaulē, mūs gaida! Ir vienkārši jāiemācās to saņemt, izmantojot labas domas un jūtas. Tas palīdzēs mums atbrīvoties no visa sliktā, padarīt dzīvi labāku un veiksmīgāku.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Mēs kļūstam par to, ko mēs domājam. Cik liela šajos vārdos ir patiesība un vai tiešām mūsu domas tik ļoti var ietekmēt mūsu dzīvi, tas ir pētīts jau ļoti sen un atklājumi ir arvien pārsteidzošāki. Cilvēka domu spēks nepazīst robežas un tas darbojas visapkārt.

Tātad sanāk tā, ka mums nav jāmeklē nekur ārpus sevis, bet gan jāieskatās pašiem savā dārgumu krātuvītē un jāliek lietā jau esošās bagātības, kuras droši vien nav pienācīgi novērtētas un izmantotas. Protams, kā jau pārsvarā visās lietās, arī šeit katrai no mums ir divas izvēles – vai nu ļaujam savām domām darboties pozitīvā gultnē vai negatīvā.

Varbūt kādai no mums visas šīs runas par pozitīvo domāšanu liekas kā viens liels farss un var atrast desmitiem atrunu par to, kas traucē un rada sajūtu, ka ir it kā neiespējami vērst savu domāšanu uz pozitīvo pusi. Arī tā ir taisnība, tām, kas tā domā. Varbūt arī vienkārši nevēlēšanās piepūlēties dara savu. Protams, vieglāk vienmēr ir nedarīt neko lietas labā, bet paļauties plūdumam. Taču, otra iespēja ir – radīt savu veiksmīgo, harmonisko un uz attīstību vērsto pasauli, cītīgi piestrādājot pie savas domāšanas. Vai tavā dzīvē nav notikuši brīnumi? Un, vai nav tā, ka par šīm lietām, kas it kā atgadās nejauši, jau esi kaut kad sapņojusi? Vai neesi lūgusies Visumam par to piepildījumu? Droši vien esi gan!

Mūsu zinātne attīstās ļoti strauji un ir jau radītas tādas tehnikas, ar kuru palīdzību fotolaboratorijās ir iespēja fotografēt cilvēka domas. Un interesanti ir tas, ka domām piemīt gan forma, gan krāsa. Un kā jūs domājat, kādā krāsā ir mūsu „labās domas”? Tās ir gaišas, spilgtas un ar harmonisku formu. Tajā pat laikā „sliktās” domas ir tumšas un kroplīgas formas. Arī sajūtas taču šādu domu klātbūtnē ir ne visai jaukas, vai ne?

Katrs cilvēks ir savas pasaules radītājs un, ievirzot savas domas pareizā gultnē, varam piedzīvot brīnumainas lietas savā dzīvē. Vairāk vai mazāk pārsvarā ir tā, ka bieži lūkojamies atpakaļ – pagātnē – pārmetam sev, izdzīvojam vēl un vēl dažādus notikumus, kas nav atnesuši veiksmīgu piepildījumu un tas viss bremzē došanos uz priekšu. Mēs pašas it kā piesienam sevi. Biežāk ir jācenšas domāt par to, ko tu vēlies nevis par to, ko nevēlies, un tu redzēsi, ka pamazām vēlamais kļūs par iespējamu. Pievilkšanās likums un domu spēks darīs savu darbu. Un tas var notikt jau šodien,  ne Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā, ne Jāņos vai Pēteros, kā mums parasti patīk domāt, ka jābūt kādai īpašai dienai, lai sāktu jaunu dzīvi.

Viens no ļoti efektīviem veidiem kā palīdzēt savām domām rast piepildījumu, ir vizualizācija. Einšteins ir teicis, ka iztēle ir spēja radīt gaidāmos notikumus savā dzīvē. Ir izpētīts, ka 80 % no informācijas mēs saņemam ar redzi un tikai pārējos 20 % ar ožu, tausti un maņu. Ne velti ir radies teiciens, ka labāk vienu reizi redzēt, nekā 100 reizes dzirdēt. Pašas, aizverot acis, radam it kā filmu par savu dzīvi – varbūt par kādu konkrētu lietu, varbūt par visu kopumā. Izdzīvojam to ar sirdi un atdodam savus sapņus Radītājam. Jo, to gan der atcerēties, ka bez Dieva svētības nenotiek nekas. Taču arī savs ieguldījums savā nākotnē ir jāveic pašām.

Arī man pašai šajā jomā vēl tāls ceļš ejams, lai savas „sliktās” domas iemācītos kontrolēt vairāk, taču esmu arī piedzīvojusi ne vienu vien apstiprinājumu, ka domas darbojas pilnīgi reāli. Pat ļoti.

Atceros pat tādu vienkāršu gadījumu. Pirms daudziem gadiem nejauši kādā žurnālā ieraudzīju skaistu, maigas aveņkrāsas kostīmu. Tas tik ļoti iepatikās, ka sakārojās arī man tādu un bieži vien domās iztēlojos, kā es tādā izskatītos un justos. Taču tajā brīdī nebija tādu iespēju, kā pašai likās, šo sapni realizēt. Taču sajūtu līmenī, šad un tad, pilnīgi nejauši tomēr atcerējos par to.

Un tad, jau pēc krietna laika, ejot garām kādam audumu veikalam Rīgā, skatlogā ieraudzīju savu skaisto, aveņu krāsas audumu! Pirmajā brīdī pilnīgi apjuku. Tas bija tieši tāds , kādu biju vēlējusies. Nu, un protams, audumu nopirku, kostīmu uzšuvu un valkāju to vairākus gadus un jutos tajā tik ļoti jauki! Žēl, ka nav saglabājusies neviena bildīte no tā laika, tad noteikti Tev būtu to šeit parādījusi.

Un vēl kas – mazliet par lielām lietām! Esmu lauku meitene, tā teikt – no matu galiņiem, ar visu, kas vien piederas lauku dzīvei – ar agriem vasaras un ziemas rītiem, dārzu ravēšanu, siena grābšanu un kraušanu, ar visu tuvāko mežu un purvu izzināšanu, ogošanu, sēņošanu un maijpuķīšu lasīšanu savā bērzu birzī. Taču tā dzīve iekārtojās, ka pēc skolas beigšanas, līdz 40 gadiem dzīvojām dzīvoklī un mani bērni arī ir dzimuši un auguši pilsētā. Taču vienmēr biju sapņojusi, ka gribētu nelielu māju, tajā vajadzētu būt kamīnam, kur varu baudīt dzīvās uguns tuvumu, un protams, dārzam, kur ziedēs daudz dažādas puķes. Un vēl kāds nosacījums – kaut kur tuvumā lai būtu jūra. Iepazīstot jūru, kad mācījos Bulduros, nespēju to vairs aizmirst. Man tā ir kā draudzene, kas uzklausa un paņem prom manas rūpju sajūtas un iedod ierosmi un spēku jaunām, veiksmīgām domām.

Nu ko, nekādas mazās šis vēlmes nebija gan, vai ne? Taču tobrīd – pilnīgi nereālas, kā man likās, jo dzīvoju Vidzemē, kur jūra krietni tālāk kā 100 kilometri un arī tādas rocības man nebija, ka varētu atļauties māju un kur nu vēl ar dārzu. Bet tas taču neaizliedz sapņot, vai ne?

Kad, gadus piecus atpakaļ, pie manis atbrauca draudzenes, kuras tobrīd man bieži bija blakus un tikām par saviem sapņiem runājušas ne vienu reizi vien, viņas bija pārsteigtas! Jo – man šobrīd ir viss tas – sapņotais!

Dārzā zied un smaržo puķes, varu iekurināt kamīnā uguni, kad ir vēss un varu iesēsties mašīnā un aizbraukt pastaigāties gar jūru, jo tā ir vien 20 kilometru attālumā. Lūk, tā notiek ar sapņiem! Ja vien, atļaujas sapņot un uzticēt tos kam augstākam – tam visu aptverošajam spēkam, kas vienmēr laipni gaida mūsu uzticību un ir gatavs palīdzēt. Un tu taču esi tāda pati sieviete kā es, ar saviem sapņiem un laimes redzējumu. Kāpēc gan tev tas būtu neiespējami?

Vēl kāds līdzeklis, kas darbojas tikpat veiksmīgi, ir afirmācija jeb apgalvojums. Vārds, tas ir svarīgs cilvēciskās kultūras elements. Visās pasaules reliģijās vārdam ir atvēlēta goda vieta. Evanģēlijā ir teikts, ka sākotnēji „Vārds bija pie Dieva, vārds bija Dievs”. Cilvēki sazinās vārdiski un bieži vien domā vārdos. Domas rada emocijas un tēlus , kas pārveido mūsu uzvedību.

Kāds tad ir šis mehānisms? Bieži atkārtojot pozitīvus, sev vēlamus apgalvojumus, tie nokļūst mūsu zemapziņā un sāk darboties – pamazām kļūstot reāliem. Ko sēsi, to pļausi, vai ne? Mūs prāts var būt mums gan palīgs, gan ienaidnieks. Ja tu saki sev, ka tev izdosies, tad tas arī notiks! Ja teiksi pretējo – tā arī būs. Mūsu zemapziņa atradīs iemeslus , lai tas darbotos. Tavs uzdevums ir ticēt – ticēt un paļauties, un kontrolēt savas domas, lai sasniegtu savus mērķus visās jomās – sākot no savas veselības, sevis realizēšanas iespējām un vēl bezgalīgi daudzām citām jomām.

Domas ietekmē gandrīz visas mūsu dzīves jomas un, ne mazāk kā citas, arī mūsu veselību – gan fizisko, gan garīgo, gan mentālo. Domām kā enerģijai piemīt milzīgs spēks un šis domu spēks izpauž savas tiesības ikkatrā Visuma stūrītī. Un kas ir mūsu mazais Visums ? Protams, tā esi tu pati!

Nu ko – atrodam ceļu pie labajām domām?

Uz tikšanos tepatās,

Sarmīte