Pateicība ir viena no patīkamākajām sajūtām, ko cilvēks spēj piedzīvot. Un, kad cilvēks var izteikt pateicību arī apkārt esošajiem, tas pilnībā maina gan viņu pašu, gan viņa dzīvi, jo tajos brīžos viņš pauž savu mīlestību pret Pasauli un Pasaule viņam atbild ar to pašu.

Šai sajūtai ir kamertoņa loma. Tā noskaņo cilvēka iekšējās struktūras uz daudz augstākām pasaules vibrācijām, kur mājo Visuma patiesā harmonija un darbojas pavisam citi principi. Pateicība tiek uzskatīta par vienu no galvenajām atslēgām, kas atver durvis gan uz mūsu sapņiem, gan mērķiem.

Patiesas pateicības jūtas „iedarbina” pievilkšanās likumu, kā rezultātā cilvēka dzīve pakāpeniski un pamazām piepildās ar dažādām patīkamām lietām. Ne par velti saka: Dievs vienmēr cenšas vairot to, kam cilvēks pievērš uzmanību. Tāpēc, kad kaut ko sakāt, atcerieties to. Un tāpēc mūsu spēja izteikt pateicību ir viens no svarīgākajiem personīgās izaugsmes uzdevumiem.

Ir trīs ļoti vienkārši paņēmieni, kuri mums palīdzēs šo sajūtu attīstīt, vairot, un vienlaicīgi savu dzīvi padarīt daudz laimīgāku.

1. Pateicības lūgšana.

Kā Ošo ir teicis, patiesa lūgšana – tā ir pateicības lūgšana. Kad cilvēki Dievam lūdz palīdzību, tas nozīmē, ka rezultāts viņiem ir ļoti svarīgs. Bet patiesa lūgšana atspoguļo pašas dzīves apbrīnošanu un tai nav nekāda konkrēta mērķa. Tieši tāpat, kā mērķa nav arī patiesai mīlestībai. Kad cilvēks mīl patiesi, viņam jau ar to vien ir gana.

Ošo uzskata, ka vislabākā lūgšana ir pateicība un mīlestība.

Vispareizāk ir izveidot savu personīgo pateicības lūgšanu. Tai nav obligāti jābūt garai, bet noteikti patiesai un emocionālai. Mūsu vārdiem vajadzētu nākt no sirds. Lūgšanā jāiekļauj pateicība par visu, kas mums jau ir vai pieder. Ja grūti iedomāties, kā tam vajadzētu būt, paskatieties uz šo mazo lūgšanas piemēru.

Dievs, pateicos Tev par katru nodzīvoto dienu un par to, ka tās piepildi ar laimi. Pateicos par visu, ko man esi devis un vēl dosi, par iespējām un atvērtām durvīm. Pateicos par Tavu atbalstu un palīdzību.

Un tālāk jau viss plūdīs no sirds!

„Secret” filmas autors Nīls Volšs savā grāmatā „Sarunas ar Dievu” šo tēzi skaidro plašāk. Pēc viņa domām lūgšana, kas ir kā lūgums, apstiprina to, kā cilvēkam nav un to, ko viņš negrib. Bet pateicības lūgšana atspoguļo cilvēka pārliecību, ka vajadzīgais viņam jau ir. Un te nāk palīgā Ticības likums.

Savu pateicības lūgšanu ir jāizsaka katru dienu. To var darīt no rīta, tiklīdz mēs pamostamies, pat neatverot acis. Vai arī tiklīdz esam piecēlušās no gultas. To var izrunāt arī vakarā pirms gulētiešanas. Mēs varam runāt skaļi un varam runāt domās, kad meditējam.

Rezultāti būs brīnišķīgi! Mēs būsim piepildītas ar neparastu enerģiju un spēku, un sāksim dzīvot citādāk. Un attiecīgi, rezultātā saņemsim no dzīves kaut ko citu. Bet šo pārmaiņu spēks un ātrums ir atkarīgs no tā, cik emocionāla ir mūsu lūgšana un cik spēcīga ir mūsu ticība.

2.Mīlestības vēstule.

„Mīlestības vēstules” ir brīnišķīga iespēja uzlabot ne tikai savu, bet arī citu cilvēku dzīvi.

Nekas mūsu dzīvē nav tik lēts un vienlaicīgi tik „dārgs” jeb svarīgs, kā uzmanība. Un vēl vairāk cilvēki vērtē pateicību. „Mīlestības vēstule” ir rakstiska pateicības izteikšana otram cilvēkam par to, ko viņš ir darījis mums labu: viņš patīkami apkalpoja mūs veikalā, garšīgi pabaroja savā jaukajā kafejnīcā, iemācīja konkrētas, jums tobrīd svarīgas lietas utt.

Protams, neviens neliek rakstīt garas vēstules, meklēt cilvēka adresi un skriet uz pastu. Šādas darbības cilvēks var pat nepareizi iztulkot…. Un arī mums pašām liksies nekomfortablas.

Bet, ja mēs līdzi paņemsim atklātnīti ar pateicības vārdiem, un to pasniegsim šim cilvēkam – tā jau būs cita lieta. Nopērciet jaukas atklātnītes un nēsājiet tās sev līdzi. Ir iegādajamas pat pavisam nelielas, bet jaukas atklātnītes un pat ar gataviem jaukiem uzrakstiņiem. Un, kad kādam gribēsiet pateikties, vienkārši pasakiet dažus vārdus, uzrakstiet kaut vai tikai vārdu „Paldies!” uz atklātnītes un pasniedziet to viņam. Neierasti? Bet vai tad nebūtu jauki?

Jo biežāk gribēsim izteikt pateicības vārdus, jo biežāk to būs arī mūsu dzīvē. Tāpēc meklēsim iespēju izteikt kādam pateicību ik uz katra soļa.

2. Simboliska dāvana.

Šīs metodes būtība ir ļoti vienkārša – visiem, kurus satiekam savā ceļā,  cenšamies uzdāvināt kādu dāvanu.

Tā var būt arī vienkārši emocionāla dāvana:

– Silts smaids;

– Draudzīgs apskāviens;

– Simbolisks skūpsts;

– Skaists zieds;

– Cepumiņi vai konfektes;

– Gardas maizes kukulītis (piemēram, vecmāmiņai, mammai vai sirmajai kaimiņienei);

– Braukšanas taloniņš utt.

Kā dāvaniņa var būt arī kāda darbība: pateikt komplimentu vai vienkārši uzmanīgi uzklausīt.

Varētu likties…. pārāk jau vienkāršas darbības…vai ne? Bet tieši ar tām mēs uzlabojam citu cilvēku ikdienu, kaut vai nedaudz to padarot priecīgāku. Un, jo vairāk pasaulē būs to, kas citiem dāvās šīs mazās pateicības „dāvaniņas”, jo labāka kļūs Pasaule mums apkārt, jo labaka kļūs mūsu ikdiena un mūsu dzīve kopumā. Pamēģināsim?

Uz tikšanos tepatās,

Aija

20% no patērētajiem pārtikas produktiem mūsu organismā veido 80% taukus. 20% no mūsu kaimiņiem rada 80% no visiem trokšņiem. 20% biroja darbinieku paveic 80% no visiem darbiem.

80/20 likumu mēs atradīsim it visur. 1897. gadā itāļu ekonomists Pareto aprēķināja, ka 20% angļu ģimeņu pieder 80% naudas. Viņš pārbaudīja šo likumu pat savā dārzā attiecībā uz zaļajiem zirņiem: 20% no pākšu saražo 80% no visas kopējās ražas. Šis modelis darbojas jebkuros apstākļos un visos gadījumos.

Pareto principu var formulēt šādi:

Jebkurā situācijā vienmēr ir mazākums, kas, izrādās, ir svarīgāks un noderīgāks par visiem pārējiem.

Kā tas ir praksē:

– Uzņēmējiem: 20% klientu nodrošina 80% ienākumu. Tieši šiem klientiem ir nepieciešama īpaša uzmanība.

– Studentiem: 20% mācību grāmatās esošā teksta satur 80% visas nepieciešamās informācijas. Koncentrējieties uz šiem 20% un ķerieties klāt pie jaunas grāmatas.

– Visiem pārējiem: ne visi mūsu ikdienas uzdevumi un darbi ir vienlīdz svarīgi. No desmit šodien plānotajiem uzdevumiem ir divi, kuri ir svarīgāki par pārējiem astoņiem.

Mums jāiemācās šos 20% identificēt un vienmēr sākt tieši ar tiem. Ja mēs nekoncentrēsimies uz 20%, mēs iztērēsim 80% sava laika.

Visus darbus mēs nepadarīsim nekad, bet ar šiem 20% tiksim galā noteikti. Un neuztrauksimies par atlikušajiem 80%.

Viena no svarīgākajām īpašībām ir spēja noteikt prioritātes, nevis ķerties klāt visam un uzreiz. Sākumā šīs prioritātes var būt noteiktas neprecīzi, bet šo prasmi trenējot regulāri, uzsvars uz galveno tiks likts arvien precīzāk un biežāk.

Noteiksim svarīgāko un ne mirkli neaizmirsīsim par galveno uzdevumu, jo svarīgākais ir nevis maksimāla enerģijas un laika atdeve, bet gan to novirze pareizā mērķa sasniegšanai.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Anžels, ebrejs, Vācijā slavenas maizes ceptuves īpašnieks, cilvēkiem bieži jautāja: “Vai tu zini, kāpēc es šodien esmu dzīvs?”

Un tad viņš pastāsta savu dzīves pieredzi: ”Kad Vācijas nacisti nežēlīgi nogalināja ebrejus, es vēl bija pusaudzis. Nacisti mūs ar vilcienu veda uz Aušvicas nometni. Naktīs vienmēr valdīja nāvējošs bads. Mūs turēja bez pārtikas, bez gultām, un tātad bez jebkādas iespējas kaut kā sasildīties.

Visur sniga sniegs. Aukstais vējš stindzināja seju. Tajās aukstajās, briesmīgajās naktīs mēs bijām simtiem cilvēku. Bez ēdiena, ūdens, bez jumta virs galvas. Asinis dzīslās burtiski stinga.

Man blakus bija kāds sirms ebrejs. Viņš viss drebēja un izskatījās ļoti briesmīgi. Lai sasildītu, es viņu apskāvu ar rokām. Lai spētu iedot kaut nedaudz sava siltuma, apskāvu viņu ļoti stipri. Rīvēju viņa rokas, kājas, seju un kaklu. Es lūdzos viņu, lai viņš paliktu dzīvs. Es centos viņu uzmundrināt. Tā es viņu sildīju visu nakti. Pats biju noguris un nosalis. Pirksti sastinguši, bet, lai viņu sasildītu, es nepārtraukti rīvēju un masēju viņa ķermeni.

Tā pagāja vairākas stundas. Beidzot pienāca rīts, uzausa saule. Lai ieraudzītu pārējos cilvēkus, es palūkojos sev apkārt. Un viss, ko es varēju ieraudzīt, bija šausminoši, sasalušu mirušu cilvēku ķermeņi. Viss, ko varēju dzirdēt – tas bija nāves klusums. Stindzinošā nakts visus nonāvēja. Viņi nomira no aukstuma. Izdzīvoja tikai divi – es un sirmgalvis. Sirmgalvis izdzīvoja, jo es neļāvu viņam nosalt, bet es izdzīvoju, jo centos viņu sasildīt.

Vai ļausi man tev atklāt izdzīvošanas noslēpumu šai pasaulē?

Kad tu centīsies sasildīt citu sirdis, tu sasildīsies arī pats. Kad tu atbalsti, stiprini un iedvesmo citus, arī tu saņem atbalstu, spēku un iedvesmu savai dzīvei. Mani mīļie draugi, tāds un tikai tāds ir laimīgas dzīves noslēpums!”

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Jēzu, šodien ir diena,
kad mēs nedrīkstam līdzināties farizejam,
kurš paaugstina pats sevi,
bet gan mums ir jābūt kā muitniekam,
kurš neuzdrīkstas pat galvu pacelt.
Tāpēc mēs ar paļāvību lūdzam Tevi, Dieva Jērs:
dāvā mums piedošanu par mūsu grēkiem
domās, vārdos, darbos un ar nolaidību.
Pārdomājot par Tava krusta smagumu,
mums nebūs kauns apzīmēt savu miesu
ar krusta zīmi, kas ir “iedarbīga palīdzība,
kuru bez maksas saņem nabagie
un bez grūtībām iegūst vājie,
tāpēc ka runa ir par Dieva žēlastību”
(Sv. Kirils no Jeruzalemes).

                    @Pāvests Francisks (no “Mieram tuvu” grāmatas)

Reiz dzīvoja kāda nabadzīga, reliģioza sieviete. Un pienāca diena, kad viņai nebija pat tik daudz naudas, lai pabarotu bērnus. Viņa sadūšojās un piezvanīja uz radio, un atstāja tur palīdzības lūgumu Dievam.

Viens no klausītājiem bija pārliecināts ateists un nolēma sev sagādāt prieku un svešinieci izjokot. Vīrs uzzināja viņas adresi, sazinājās ar savu sekretāri un lika viņai nopirkt dārgus produktus.

Meitene atgriezās ar vislabāko gaļas gabalu, sieriem un saldumiem. Cik liels bija viņas pārsteigums, kad priekšnieks viņai palūdza šos produktus nogādāt uz konkrētu adresi un, ja sieviete jautās, kas sūtīja ēdienu, pateikt, ka tas ir no velna.

Kad sekretāre atdeva svešiniecei sūtījumu, viņa bija tik ļoti pateicīga, ka no viņas acīm sāka birt asaras un no lūpām plūda pateicības vārdu jūra… Kad viņas sāka atvadīties, sekretāre pajautāja:

– Un Jūs nevēlaties uzzināt, kas šos produktus Jums sūtīja?

Uz ko sieviete atbildēja:

– Nē. Tas absolūti nav svarīgi, jo, kad Dievs pavēl, pat velns paklausa.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Kādā nelielā pilsētiņā ieradās bagāts tūrists. Atstājot ķīlā viesnīcas saimniekam 100 dolārus, viņš uzkāpa otrajā stāvā, lai apskatītos viesnīcas numuriņus. Ne mirkli nekavējoties, viesnīcas saimnieks paņem šos 100 dolārus un skrien pie miesnieka, lai viņam beidzot atdotu savu parādu.

Savukārt, miesnieks tūlīt pat skrien pie fermera, lai atdotu parādu par gaļu. Fermeris atdod parādu autoservisa īpašniekam. Autoservisa īpašnieks ātri dodas uz vietējo veikalu, lai atdotu parādu par produktiem. Bet veikala īpašnieks skriešus devās pie preču piegādātāja, kurš vēl bija aizkavējies veikala noliktavā. Un, ja jau tā sanācis, preču piegādātājam radās brīnišķīga iespēja tūlīt pat doties pie viesnīcas īpašnieka, lai atdotu parādu par pāris viesnīcā pavadītām naktīm.

Pēc brīža lejup nokāpj bagātais tūrists, paziņojot, ka diemžēl neviens no viesnīcas numuriņiem viņam nepatīk. Viesnīcas saimnieks atdod ķīlu un tūrists aizbrauc prom.

Neviens neko nesaņēma, toties visa pilsētiņa tagad var dzīvot bez parādiem.

—————

Vēlies vairāk? Te būs pārējās līdzības >>>>>

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks nāk ar mirdzumu acīs un dvēselē, lai atliek laiks zvaigžņu vērošanai un skaitīšanai!

Ar mīļiem sveicieniem,

Aija

Ja mēs visu cilvēci samazinātu līdz 100 iedzīvotāju ciemam (ņemot vērā visas proporcionālās attiecības), tā, lūk, izskatītos šī ciema iedzīvotāji:

57 aziāti – 21 Eiropas iedzīvotājs;

8 afrikāņi – 14 Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas iedzīvotāji;

52 sievietes – 48 vīrieši;

6 cilvēkiem piederētu 59% visas pasaules bagātību;

80 cilvēkiem nebūtu pietiekami labi dzīves apstākļi;

70 būtu analfabēti; 50 nebūtu paēduši;

1 nomirtu – 2 piedzimtu;

1 būtu dators; 1 būtu augstākā izglītība.

Ja mēs skatāmies uz pasauli no šī viedokļa, kļūst skaidrs, ka solidaritātes, izpratnes, tolerances un izglītības nepieciešamība ir ļoti augsta. Padomā par to.

Ja tu šodien no rīta esi pamodies vesels, tu esi laimīgāks nekā 1 miljons cilvēku, kuri neizdzīvos līdz nākamajai nedēļai.

Ja tu nekad neesi pieredzējis karu, vientulību cietuma ieslodzījumā, spīdzināšanu agoniju vai badu, tu esi laimīgāks par 500 miljoniem cilvēku šajā pasaulē.

Ja tavā ledusskapī ir ēdiens, tu esi apģērbies, tev virs galvas ir jumts un tev ir gulta, tu esi bagātāks nekā 75% cilvēku šajā pasaulē.

Ja tev ir bankas konts, nauda makā un nedaudz krājkasītē, tu piederi pie 8% finansiāli nodrošināto cilvēku šajā pasaulē.

Ja tu lasi šo tekstu, tev ir paveicies dubultā, jo:

1) Tu nepiederi tiem 2 miljardiem cilvēku, kuri neprot lasīt, un…

2) Tev ir dators!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Bieži vien, kad uzsākam sūkstīšanos par dzīvi kopumā vai par atsevišķām ikdienas situācijām – par kaimiņiem, apkalpošanas sistēmu, valdību un situāciju valstī kopumā, un, kad to beidzam, vai nu skaļi nopūšoties vai pie sevis nodomājam apmēram tā: „Ko es viens vai viena varu izdarīt…” Un ar to arī jautājuma izskatīšana, ja tā var teikt, beidzas.

Bet tagad atgriezīsimies pie šī jautājuma atpakaļ un padomāsim vēlreiz: ar ko tad būtu jāsāk????….Var jau teikt, ka „zivs pūst no galvas”. Bet, vai šī  „zivs galva”, gadījumā, neesam mēs katrs atsevišķi?

Tātad….”Ko mēs vieni tomēr varam izdarīt?” Varam gan! Un šie, it kā mazie lēmumi, kas varbūt sākumā liekas nenozīmīgi, nesvarīgi, pat muļķīgi šī jautājuma risināšanai, var iespaidot ne tikai mūsu, bet pat mūsu ģimenes, pēcnācēju, tautas un valsts likteni. Skan skaļi? Varbūt, bet „zivs taču pūst no galvas!”

• Pārstāj pirkt un lietot alkoholu, cigaretes un citas narkotiskās vielas.

• Ikdienā (runa neiet par smagām veselības problēmām) ārstējies ar tautas līdzekļiem un tējām, bet ne tabletēm, no kurām jēgas nav nekādas, tikai jaunas veselības problēmas.

• Pēc iespējas vairāk staigā kājām un nodarbojies ar fiziskiem vingrojumiem.

• Atpūties gan dvēseliski, gan fiziski, bet ne nakts klubos un bāros.

• Neņem kredītus un neaizņemies naudu – tas vienmēr beidzas slikti. Labāk iemācies naudu iekrāt un tad pērc tikai to, kas tiešām nepieciešams un svarīgs.

• Ēd to, kas aug dārzā, nevis atrodas veikalu plauktos un audzēts laboratorijās, izmantojot ķīmiskus preparātus un mēslojumus.

• Dzīvo ārpus pilsētas – tur ir svaigs gaiss, miers, skaista daba un neviens netraucē.

• Izveido pareizas attiecības ar pretējo dzimumu un nekrāp savu otro pusīti.

• Neskaties tukšas, muļķīgas filmas, TV raidījumus un bildītes internetā. Šo laiku labāk izmanto vērtīgas informācijas studēšanai, kuru var izmantot savas dzīves un ikdienas uzlabošanai.

• Dalies ar domām, atklājumiem un informāciju ar tiem, kas tev ir apkārt un, kurus tu cieni. Palīdzot attīstīties citiem, tu attīsties arī pats.

• Ja vien vari, noteikti palīdzi citiem – viena darbība vien var palīdzēt kādam izdzīvot.

• Vienmēr atceries savus vecākus, vecvecākus, savas radu saknes un tautas vēsturi. Izmanto savu senču pieredzi, lai viņu kļūdas neatkārtotu.

• Pēti jaunas tehnoloģijas, tai skaitā arī informatīvās. Izmanto tās sev un citiem par labu.

• Attīsti savu garīgumu un domā par to, ko atstāsi pēc sevis saviem bērniem un mazbērniem.

• Sargā dabu un vairo tās bagātības, un neesi Zemes parazīts.

• Meklē līdzīgi domājošus cilvēkus, jaunas pazīšanās. Labi draugi ir liela bagātība.

• Atbalsti vietējos ražotājus, uzsāc noderīgu produktu ražošanu.

• Izpēti to teritoriju, kurā tu dzīvo.

• Palīdzi no visas sirds un bez samaksas. Atdotā enerģija vienmēr atgriežas.

• Dzīvo pēc Saules un esi pozitīvs.

• 90 % tavas dzīves ir atkarīga no tevis paša un tikai 10% no apstākļiem, no kuriem 99% atkarīgi no tevis.

Uz tikšanos tepatās,

Aija