Tas nebūs nekas jauns priekš tevis, ja es pateikšu, ka normālai organisma funkcionēšanai ir nepieciešama spēcīga imūnā sistēma. Bet, diemžēl, par tās spēcināšanu mēs atceramies un sev atgādinām tikai tad, kad infekcijas vai vīrusi mūs jau ir ielenkuši. Lai samazinātu saaukstēšanās pazīmes, šādos brīžos esam gatavi izmēģināt visdažādākās metodes…

Laikam visizteiktākais signāls tam, ka pienācis laiks imunitāti atjaunot un spēcināt, ir uzņēmība pret sezonālajām slimībām. Tomēr pastāv arī citi, ne tik acīmredzami, bet ļoti zīmīgi imunitātes samazināšanās simptomi. Un, ja mēs tos ievērosim laicīgi, tad arī laicīgi spēsim pareizi reaģēt, lai tos novērstu.

1. Nogurums.

Pastāvīgs nogurums var liecināt par vāju imūnsistēmas darbību. Lieta tāda, ka, lai cīnītos ar vīrusiem un mikrobiem, organismam nepieciešams milzīgs enerģijas daudzums. Gadās, ka slēptas infekcijas maskējas ar nogurumu. Vājam organismam ir slikta aizsardzība un līdz ar to cīnīties ar mikrobiem tas nespēj.

2. Problēmas ar gremošanas sistēmu.

Gremošanas sistēma ir svarīga imūnsistēmas sastāvdaļa. Aptuveni 80% organisma aizsargspēju atrodas zarnu traktā. Gremošanas sistēmas traucējumi, proti bieži kuņģa darbības traucējumi un meteorisms – tas ir viens no signāliem, ka ir laiks nostiprināt organisma aizsardzības spējas.

3. Lēna brūču dzīšana.

Veselīga imūnsistēma ievērojami paaugstina organisma spēju pašatjaunoties, vienlaicīgi samazinot infekcijas risku. Ja visniecīgākais griezums vai jebkāda cita brūce ilgstoši dzīst – tas ir imunitātes samazināšanās simptoms.

4. Ilgstošs stress.

Cilvēki stresa ietekmi uz dažādām dzīves jomām ļoti bieži ignorē. Pastāvīgs stress provocē hronisku slimību vai iekaisumu rašanos, un negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Kortizols – stresa hormons nomāc balto asins šūnu darbību. Un tas cilvēku pret saaukstēšanos padara ļoti uzņēmīgu. Protams, šodien no stresa situācijām izvairīties ir gandrīz neiespējami, bet mums ir jāmācās no tām distancēties, un jāmācās atvēlēt laiku atpūtai.

5. Pārmērīga saldumu lietošana.

Ja sāc ievērot, ka tu bieži slimo un tas ilgst ilgāk nekā parasti, tad problēma, iespējams, slēpjas pārmērīgā saldumu lietošanā. Cukurs imūno sistēmu vājina un baltās asins šūnas iznīcina. Bet tās ir atbildīgas par antivielu radīšanu cīņai ar organismam uzbrūkošajiem kaitīgajiem mikroorganismiem.

Kāre pēc saldumiem bieži vien liecina par tādu minerālvielu trūkumu, piemēram, kā magnijs, hroms un fosfors. Centies savā ēdienkartē iekļaut produktus un uztura bagātinātājus, kas satur mūsu organismam nepieciešamos elementus.

Pavēro savu organismu un savas sajūtas.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Galvenais stresa avots mūsu dzīvē nebūt nav saspringtais režīms, ritms, „korķi” ielās un jaunākās ziņas. Galvenais, kas šo mūsu dzīves saspringuma līmeni uztur, ir mūsu pārliecība par to, ka citādāk būt nemaz nevar. Mēs tik ļoti pie šī stresa esam pieraduši, ka sākam uzskatīt, ka tas ir norma.

Ko sasprindzināt, lai labāk atspringtu?

Lielāko mūsu dzīves daļu mēs pavadām saspringtā stāvoklī – gan morāli, gan fiziski. Saspringta plecu daļa un mugura, sakosti žokļi, saraukta piere un mūžīgi saspringtais skatiens – lai tik visur paspētu, lai sasniegtu labāko rezultātu, lai neko nenokavētu, neko neaizmirstu.

Šādā stāvoklī atrodoties katru dienu, mēs pie tā pierodam kā pie normas. Īpaši saspringtos un stresainos dzīves momentos mēs dzeram nomierinošus dažādas pakāpes līdzekļus: sākot no māteru tējas, beidzot ar antidepresantiem.

Un ceram, ka tādas stresa sekas, kā, piemēram, trauksme, bezmiegs un muguras sāpes “uzsūksies pašas par sevi.” Jā, ja cilvēka dzīvē ir daudz fizisko aktivitāšu vai, ja cilvēks ilgāku laiku ir atvaļinājumā, tās tiešām var “uzsūkties”. Bet ne tuvu ne vienmēr. Un ne vienmēr uz ilgu laiku. Pēc viena stresa drīz vien nāk vēl viens, un dzīves ritenis vienalga turpina griezties vienā un tajā pašā ritmā.

Tomēr, apzinoties savu saspringumu, nesteidzies apmeklēt antistresa treniņus, jogu vai cigun. Vispirms godīgi atbildi sev uz jautājumu – vai tu esi apmierināta ar savā dzīvē klātesošo stresu, nemieru un spriedzi? Un nesteidzies atbildēt: “Protams, ka nē!” Ir daudz cilvēku, kuri kaut arī ir sūdzējušies par stresu savā dzīvē, tā arī neko nav darījuši, lai ar šo situāciju tiktu galā.

Stresa stāvoklis var kļūt par tādu pašu normu, kā sakumpuši pleci vai regulāras galvassāpes. Cilvēks izdzer tableti, ik pa laikam aiziet pie masiera, un ar to darbs pie stresa sekām beidzas. Tāpēc, ka viss pārējais pieprasītu jau pierastā dzīves ritma pārstrukturēšanu.

Ja tev tagad uzdotu jautājumu vai esi gatava darboties pie tā, lai samazinātu šo saspringuma līmeni, tu noteikti paraustītu plecus un teiktu apmēram tā: „Jā, nebūtu slikti…” Bet kopumā tas tavos plānos nemaz neietilpst. Kāpēc? Iemeslu var būt daudz.

Godīgi nopelnītais stress

Ja tu šobrīd dzīvo pastāvīgā spriedzes un noguruma stāvoklī un tu izanalizēsi iemeslus, kuru dēļ nevari izkļūt no šī apburtā loka, iespējams, ka no šī ritma tu nevari atteikties tamdēļ, ka tas palielina tavu vērtību tevis pašas acīs. Skan dīvaini… Bet citiem vārdiem sakot, iespējams, tevī cieši mājo pārliecība, ka, ja tu būsi mazāk nogurusi, tad tu mazāk sevi vērtēsi – respektīvi mazināsies pašcieņa. Pirms saki „Kādas muļķības!” – padomā, varbūt tiešām tas tā ir…?

Daudziem cilvēkiem nervu spriedzes, miega trūkuma un noguruma stāvoklis pārtop “ja labi pastrādāji – nopelnīji piecinieku” stadijā. Protams, runa iet par sevis paša ieliktajiem virtuālajiem dzīves “pieciniekiem”. Bet ieradums novērtēt sevi proporcionāli ieguldītajiem pūliņiem mūsu prātos sēž, kā skabarga. Tāpēc ir grūti noticēt tam, ka ne vienmēr starp spriedzi un labiem rezultātiem var likt vienādības zīmi un grūti noticēt ir tam, ka nogurums nav efektivitātes sinonīms.

Ja šobrīd ir tā, ka jau daudzus gadus tu dzīvo pastāvīgā noguruma, spriedzes un stresa stāvoklī, ir laiks sev godīgi uzdot jautājumu: kāpēc? Kas šo visu laiku tev traucē pieņemt lēmumu sākt samazināt stresa līmeni savā dzīvē, vai arī – vismaz samazināt tavu reakciju uz to?

Stress tevi savās acīs padara vērtīgāku? Vai arī tas tev ir labs iemesls sevi pažēlot vai pasūkstīties kādam par savu dzīvi? Jā, arī tas ne reti notiek.

Bet, varbūt, tu uzskati, ka stress vai spriedze ir tavs galvenais stimuls? Ir cilvēki, kuri uzskata, ka tas tiešām ir labs dzīves faktors, pateicoties kuram tiek veikti lielākie dzīves sasniegumi. Viņi uzskata, ka pastāvīgas bailes par savu nākotni ir labs stimuls, lai mācītos, strādātu, virzītos uz priekšu. Un,ja nebūtu šī stimula, viņi vārtītos uz dīvana un slinkotu…

Iespējams, ka tavs iemesls ir cits. Bet, ja nē, tad izdari sekojoši. Pieņemsim, ka tu nesen izšķīries ar savu vīrieti. Tu esi liela stresa bumba! Tev viss liekas neciešams, nav nekāda dzīvesprieka…Tad izdari sekojoši. Uzraksti uz lapiņām visdažādākos atgādinājumus, kas tev jāizdara un dažādas tieši tevi motivējošas frāzes, un izkarini šīs lapiņas pa visu dzīvokli. Un, iedomājies… ir vakars, tu galīgi panīkusi, bez spēka, ievelcies virtuvē, bet tur redzi zīmīti „Izdzer glāzi auksta ūdens!” Kas tev jādara? Jāizdzer! Un tici man – kļūs nedaudz vieglāk! Auksts ūdens labi iedarbojas uz nervu sistēmu.

Tad tu aizej uz istabu, apsēdies pie rakstāmgalda, sāc strādāt un jūti, ka atkal kļūst neizturami, māc neciešamas domas un atmiņas… Un tavs skatiens atduras pret zīmīti „Masāža” – tu izdari sev pašmasāžu. Un atkal paliek nedaudz labāk.

Vakarā nevari aizmigt? Un atkal tavs skatiens atduras pret zīmīti (tekstu vai nosaukumu tai izdomā pati), piemēram, „grīdas gurnu-dejas”. Ko tas nozīmē? Apsēdies uz grīdas, izstiep kājas uz priekšu un bez roku palīdzības, gurnus grozīdama virzies uz priekšu (20-30 vai vairāk reizes) un atpakaļ. Izrādās, ka tā tiek iedarbināti kaut kādi svarīgi nervu gali.

Zini, ja tu tiešām vēlies savā dzīvē mazināt stresu, ir kaut kas jādara. Tu noteikti esi daudz ko lasījusi par dažādām arī citām metodēm, bet tas taču neko nemaina, ja tās nepielieto. Atrodi un apkopo kaut ko tādu, kas patīk un palīdz tieši tev.

Es, starp citu nesen nopirku fantastisku lietu (nudien katrai iesaku!)– pēdu masāžas paklājiņu un tagad man ir sekojoša tradīcija: par cik es mājās ziemā un vasarā staigāju basām kājām, tiklīdz man kāds zvana, es kāpju uz šī paklājiņa un mīdos tik ilgi, kamēr saruna beidzas. Nesen pat konstatēju, ka to jau daru automātiski.

Starp citu, meitenes, pirmais, ko konstatēju – man praktiski gandrīz vairs nav menopauzei raksturīgo karstuma viļņu. Neticami, bet šīs pārmaiņas es jau ievēroju pirmajā vakarā! Un noteikti, esmu droša, man tas mazina arī ikdienas spriedzi un stresu, jo pēdās taču ir tik daudz nervu galiņu…

Tāpēc es iesaku arī tev – atrodi kaut ko SAVU nervu spriedzes mazināšanai un tu redzēsi, dzīve kļūs daudz jaukāka un vēl: tici man – vairāk par „piecinieku” tu nenopelnīsi, tāpēc nestreso un nesteidzies. Viss sakārtosies vienalga, visur paspēsi vienalga, pat, ja savu dzīves ritmu pamazām palēnināsi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Stress vai stresa stāvoklis ir psihiskā saspringuma stāvoklis, kurš cilvēkam rodas ilgstošas darbības vai atrašanās rezultātā grūtos apstākļos (gan ikdienas dzīvē, gan kritiskās situācijās). Daudzām no mums dzīves laikā noteikti jau ir izveidojušies SAVI stresa “noņemšanas” vai mazināšanas paņēmieni, bet mūsu vidū noteikti ir sievietes, kuras nav atskārtušas, ka šādam paņēmienam noteikti ir jābūt…Pie tam ļoti bieži to var panākt bez tabletēm un citiem medikamentiem.

Ķemme.

Darba dienu pavadot monitora priekšā, mīmikas muskulatūra tik ļoti saspringst, ka galva kļūst smaga un sāk sāpēt. Viens no veidiem kā atbrīvoties no stresa – 10-15 min. ilga matu ķemmēšana. Šī procedūra palīdz „izdzenāt” asinis un atslābināt muskuļus.

Apēst saldējumu.

Garšīgs ēdiens ir efektīvs anti-stresa dopings. Saglabāt labu noskaņojumu, mazināt stresu palīdz trekna zivs, kura satur omega-3 taukskābes, kas ir ļoti vērtīgas mūsu nervu sistēmai. Ja negaršo zivs, apēd saldējumu vai banānu. Šie produkti iedarbojas ne sliktāk par antidepresantiem.

Masāža.

Lai saglabātu enerģiju, jāveic sekojošu punktu 30 sek. masāža: zem deguna, starp uzacīm, zem apakšlūpas un plaukstas centrā.

Plaukstu berzēšana.

Tas ir vēl viens vienkāršs veids, kā mazināt nervu spriedzi un izvairīties no stresa. No visa spēka vienu pret otru jāberž plaukstas tik ilgi, kamēr tās paliek karstas. Tikpat noderīgi ir berzēt ausis. Tā rīkojoties, tu ļoti labi sevi uzmundrināsi un atkal spēsi koncentrēties turpmākajam darbam.

Nomazgāt konfliktus un stresu.

Tikt galā ar emocionālo negatīvismu palīdz 15 minūšu duša. Nostājies zem silta ūdens strūklām tā, lai tās masētu galvu un plecus. Drīz vien sajutīsi, kā ūdens aiznes sev līdzi visu nevajadzīgo.

27 priekšmeti.

Austrumu praktiķi māca: “Gribat atbrīvoties no skumjām, pārvietojiet mājās 27 objektus.” Tiek uzskatīts, ka tas atbrīvo vietu enerģijai, kas tādejādi bez šķēršļiem spēj slīdēt pareizajā virzienā. Šī metode palīdz smadzenēm pārslēgties, novērst uzmanību no savām problēmām un atpūsties.

Kāpnes.

Sarīko sev 30 sekunžu skrējienu pa kāpnēm augšup un lejup – šis vingrinājums pastiprinās skābekļa pieplūdi limbiskajā smadzeņu daļā, kas atbild par emocionālā stresa kontroli.

Krāsas.

Psihologi ir atklājuši, ka paaugstināta stresa periodā 2-3 minūšu ilga zīmēšana ar krāsām pieckārtīgi palielina iespējamību pabeigt darbu laikā. Tas nozīmē, ka tu varēsi ne tikai pārciest stresu, bet varbūt radīt arī kādu šedevru.

Tēja ar hibisku ziediem.

Brīvo radikāļu uzkrāšanās rezultātā cilvēkam ir novērojams satraukums un panika, kas stresa stāvoklim ir ļoti tipiski. Hibiska ziedi neļauj radikāļiem koncentrēties (tos it kā atsķaida), kā rezultāta mazinās stress.

Roku vēzieni.

Daudziem cilvēkiem stresa rezultātā muskuļi saspringst, zaudē elastību plecu daļas, kakla un mugurkaula jostas-krustu daļas muskuļi, kā rezultātā rodas galvassāpes un sāpes mugurā. Labs palīgs šajā gadījumā var būt masāža vai peldēšana. Mājās un darbā var veikt vienkāršus relaksācijas vingrinājumus: roku apļošanu, roku locīšanu un grozīšanu uz visām pusēm un kāju vēzienus.

Uzkopšanas darbi.

Mantu salikšana un sakārtošana palīdz sakārtot domas un koncentrēties. Turklāt, sakārtotiem plauktiem, atvilktnēm, skapjiem ir sava veida psiholoģiskā ietekme – ārējā mantu kārtība un organizācija neapzināti ietekmē arī cilvēka personīgo dzīvi.

Pārdomu minūte.

Lai sakārtotu domas, atrodi iespēju palikt mājās vienai. Ieslēdz mīļāko mūziku, izņem no ledusskapja mīļāko gardumu, iekārtojies mīļākajā stūrītī. Padomā…ko tev gribētos visvairāk un pieraksti šo vēlēšanos uz papīra. Iespēja to redzēt uzrakstītu uz papīra palīdzēs saprast, kāda būs tava turpmākā rīcība.

Aromterapija.

Smarža ļoti cieši ir saistīta ar emocionālo atmiņu. Tāpēc ļoti ieteicams vienmēr tuvumā turēt aromātu, kurš asociējas ar spēcīgas laimes, prieka, sajūsmas un svētlaimes sajūtu. Ieelpo to biežāk – tas palīdzēs saglabāt labu garastāvokli.

Dejas.

Noteikti mājās dejo! Ritmiskas kustības mūzikas pavadījumā labi palīdz mazināt stresu. Pie tam, atšķirībā no treniņiem fitnesa klubā, dejas cilvēks uztver kā izklaidi.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Irinu Hakamadu stādīt priekšā ir ļoti viegli. Pie tam variantu var būt ļoti daudz. Un katrs no tiem būs patiess un ļoti precīzs. Irinu var saukt par politiķi – un tas būs patiess raksturojums, neskatoties uz to, ka šī smalkā sievietē no politikas sen ir prom. Viņu var saukt par rakstnieci – un arī tā būs patiesība, jo Irinai jau ir sešas publicētas grāmatas. Sabiedrisks darbinieks un radio vadītāja – arī tas ir par viņu. Vispusīgs, mērķtiecīgs, pasaulei atvērts un ļoti pozitīvs cilvēks.

Irina par sevi stāsta ļoti atklāti, ironiski, izraisot uzticību. Tas būs kādas video –intervijas tekstiskais atstāsts latviešu valodā.

Mans tēvs teica tā: „Ja tu dienu vēlies sākt labi, tad nekad nedari to, ko tu negribi”. Nevajag no rīta vingrot, ja tu to neieredzi. Nevajag vicināt rokas, kājas, kaut ko mēģināt darīt ar vēdera presi, skriet, ja tevi tas ļoti tracina. Tas nozīmē, ka tavs organisms to nevēlas. Bet ir kāds ļoti efektīvs paņēmiens – vienkārši ieej karstā dušā un aplej sevi ar ledaina ūdens spaini. Jums uzreiz liksies, ka esat gatavi uz visu. Varbūt visu dienu tas tā nebūs, bet uz 2 stundām garantēti.

**********

Ja pietiek veselības, arī 80-90 gadu vecumā cilvēka smadzenes, to dzīvīgums var atbilst šī cilvēka ķermeņa dzīvīgumam. Ja nesekosiet savai veselībai, tad nekas nesanāks. Tāpēc es aicinu ieguldīt naudu nevis kosmētikā, bet veselības uzturēšanā, tērēt naudu nevis dekoratīvai kosmētikai, bet ādas stāvokļa uzturēšanai un tas nozīmē – savu aknu, sava kuņģa un, tātad, sava organisma veselībai.

Un otrs – ir jānospļaujas uz jaunību. Ir jāsaprot, ka visi mēs paliksim veci, visi mēs paliksim nesmuki un visi mēs nomirsim. Var izdarīt miljoniem kosmētisko operāciju, pārvēršoties monstrā, bet tevī neviens vīrietis neiemīlēsies un par tevi visi smiesies. Mīliet savus gadus un vienkārši dariet tik daudz, lai jūs atbilstu savam vecumam un mīnus 5-7 gadiem. Un tad tas atbildīs jūsu temperamentam, jo vienalga jūsu temperaments nebūs tāds, kāds tas bija 20 gadu vecumā. Jūs taču neesat muļķīte… Bet jums var būt 50 gadi un tas var atbilst 35-38 gadu sievietes temperamentam.

**********

Bet, lai 50 gadu vecumā izskatītos kā 38-40 gadu vecumā, tas ir viegli. It visā jābūt mēra sajūtai. Bez fanātisma. Piemēram, sākāt kaut ko darīt, tad dodat sejas ādai vai ķermenim atpūtu. Bet vispār… labāk visu sākt darīt vecumā pēc 40-45. Jo es pazīstu jaunas sievietes, kas 25-28 gadu vecumā jau uz sevis visu, kas vien pasaulē pastāv, ir izmēģinājušas. Un tas nozīmē, ka 45 gadu vecumā āda nereaģēs vairāk ne uz ko.

**********

Es neciešu, kad organismam tiek radīts stress. Tāpēc, ja es esmu nolēmusi tievēt, es necentīšos to panākt nedēļas laikā. Tā ir histērija, nevis tievēšana. Jūs nedēļas laikā uz šī histērijas viļņa notievēsiet un pēc tam nedēļas laikā uz šī paša histērijas viļņa svaru atgūsiet. Jūs 3 nedēļas sēdēsiet uz striktas diētas, skalosiet sevi ar visām šīm briesmīgajām klizmām, bet pēc tam jūsu psihe, saprotot, ka esat tīras, vispār baidīsies ļaut jums pat ieēst (daudzām tas var pārvērsties par slimību). Bet tad, kad jūs vienu reizi šīs bailes pārvarēsiet, jūs padosieties kārdinājumam uz pilnu klapi.

Es nesaprotu kamdēļ tas. Cilvēks taču saprot, ka viņam nav vajadzīgs šis stress, visu laiku taču tiek runāts par to, ka sevi jāsargā no stresa, tad kamdēļ sev rīkot šo fizioloģisko stresu? Darīt to veselības labā?…man liekas tas norāda uz rakstura vājumu. Cilvēks, kuram ir stingrs raksturs, nerīs, neēdīs treknu, nedzers daudz alus, nepārēdīsies uz nakti – jūs gūsiet kaifu nelielās porcijās: nedaudz ēdīsiet, nedaudz dzersiet. Un dzīvosiet kā karalis un nekas nebūs jātīra, jāskalo un nebūs sevi jāpakļauj pazemojošām procedūrām.

**********

Man nav iemīļoto procedūru, jo, ja es veicu mezoterapijas procedūras, es tās neieredzu, jo nekā priekš manis tur patīkama nav. Es to neieredzu, bet daru. Iemīļotās procedūras?…protams, ķermeņa masāža. Man ir savs masāžists un viņš mani saved kārtībā. Es trenēju presi, nodarbojos ar stiepšanās vingrojumiem vai jogu, jo reiz man viens treneris, starp citu arī masāžists, teica, ka jaunība – tie ir stiepšanās vingrojumi. Jaunība – tie nav lieli muskuļi, bet ķermeņa stiepšanās spēja. Kamēr tu spēj stiepties, tu esi jauns, ja vairs nespēj – tu tāds vairs neesi. Es neskrienu, bet eju – tamdēļ ir domāti dažādi trenažieri, pie tam tie daudz vairāk no jums „izspiež”, nekā trenažieri-skrejceliņi. Respektīvi, es daru visu, lai mugurkaulu liktu mierā, bet, kad nolemju, ka man jāuztrenē rokas (jo katram ir kaut kas, kas trenējas vieglāk vai grūtāk – man rokas ir tievas un uztrenēt ir ļoooti grūti, toties kājas uztrenējas ļoti viegli un ātri) – no rītiem, pēc šī ledainā spaiņa procedūras es guļu gultā un kaut ko daru…vicinos ar hantelēm un cenšos sev iestāstīt, ka tas kaut kādi uzlabos manu roku izskatu. Protams, ka uzlabo un galvenais – būt labā noskaņojumā!

**********

Jaunībā, kad otro reizi apprecējos, es guvu kādu pieredzi…Es nolēmu pieņemt vēl vienu bērnu. Tā bija smaga situācija. Man bija savs 2-gadīgais bērns un šis 5-gadīgais puisītis, kurš ilgi līdz tam bija pavadījis laiku 5-diennakšu bērnudārzā, kā rezultātā viņš bija kļuvis noslēgts, absolūti neģimenisks bērns. Bija grūti.

Pie tam, es ne reizi nebiju griezusies pie konsultantiem, psihologiem – ne tāpēc, ka tas ir principiāli, bet tāpēc ka esmu tāds cilvēks, kas visu laiku, vērojot pasauli, daudz ko  apgūst un mācās pats. Vienmēr esmu jauna brīnuma, jaunu zināšanu gaidās. Man interesē visi cilvēki, ja vien viņi kaut ko man var pateikt jaunu. Esmu ļoti pacietīga. Es negaidu, kad mani uzreiz pārsteigs. Es varu ilgi klausīties un pēc tam noteikti kaut ko „izmakšķerēt”. Tāpēc ar laiku es kļuvu pati sev psihologs.

**********

Visu stresu laikā, kuros esmu ,un tie man bija briesmīgi, tai skaitā, kad manam bērnam bija vēzis, es, protams, balstījos uz ģimeni, bet kopsummā no visa līdu laukā pati. Un tas ir mans galvenais padoms – ja jūs vienmēr cerēsiet, ka kāds cits to izdarīs, nekas neizdosies. Ja jūs lūgsiet palīdzību kādam un jums blakus būs draugi, tas ir brīnišķīgi, bet izkārpīties laukā varēsiet, ja balstīsieties uz sevi. Gluži kā krīzes laikā – jānokrīt pašā dibenā un tad jāceļas augšup. Ir jāatsperas no dibena un tas iespējams tikai tad, kad esat pašā apakšā. No tā nav jābaidās, ir sev jāpasaka: „Tas, lūk, ir slikti, esmu vainīga te, un te, tā ir mana kļūda. Var kaut ko mainīt? Var! Ir jāizdara tas, tas un tas.” Un ej uz priekšu! Bet kamēr visi visapkārt ir vainīgi, kamēr vainīga visa pasaule, vīrs, bērni, draugi vai kolēģi, priekšnieks vai policists, bet es, lūk, visa balta un pūkaina – tas ir gals un nekas nenotiek… Tātad cilvēks nav nonācis dibenā, viņš tā arī plunčāsies un šūposies kaut kur pa vidu. Viņam nav no kā atsperties.

**********

Hroniskais noguruma sindroms ir enerģijas trūkums.Tas nozīmē, ka vai nu darbs ir apnicis, vai sieva apnikusi, vīrs apnicis, pasaule apnikusi – tas ir pusdepresīvais stāvoklis.

Ļoti svarīgi aizvērt acis, izdarīt pauzi un pasapņot. Svarīgi atcerēties – kāds bija tas brīnišķīgais bērnības sapnis, varbūt kādreiz gājāt pa ielu, uzmetāt acis skatlogam un ieraudzījāt tajā gleznu un padomājāt – ak, kā es tā gribētu! Un pēc tam ņemiet un nebaidieties iet uz priekšu! Jo, lai savu sapni realizētu, būs jānopērk aksesuāri vai instrumenti, mācību grāmata, vai attiecīgs papīrs un otiņa. Ja gribi aizrauties ar fotografēšanu – pirmo savu nopietnāko fotoaparātu…un no tā sāks rasties enerģija. Un tālāk to visu sāksi jau darīt brīvajā laikā un tu ieraudzīsi, kā viss hroniskais nogurums pazudīs, kaut arī slodze varbūt būs vēl lielāka.

**********

Mans darbs ir mans hobijs, tāpēc es to visu apvienoju. Esmu ļoti dārgi savā dzīvē samaksājusi, lai saņemtu naudu par to, ko man patīk darīt.

Piemēram, kad es vadu savu raidījumu (dažus raidījumus var noskatīties šeit >>>), esmu kaifā. Runāt ar cilvēkiem, manas meistarklases – tas tiešām ir liels kaifs. Kad es cenšos uzņemt kino – tas ir kaifs. Kad pati rakstu scenāriju, kad rakstu grāmatu – tas ir kaifs. Tas ir tas, no kā gūstu enerģiju, jo es spēju apvienot šīs sajūtas ar savu profesiju. Uz to ir jātiecas. Ir jābūt kaut kādai bāzes profesijai, kā pamatam, bet nebaidīties mainīt savu dzīvi jebkurā vecumā un no tā gūt kaifu!

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Ir sācies ceļojums vasarā – jau saulīte silda arvien siltāk, vēl joprojām bagātīgi zied ceriņi, plaukst pujenes un strazdi izveduši pastaigā savu jauno paaudzi. Un tūlīt arī skolās izlaidumi …smaržas, ziedi, laba vēlējumi un gaišas sajūtas visapkārt – jaunajiem, tāpat kā mazajiem putnēniem, paveras cita pasaule, kur būs jāiemācās vēl daudz kas jauns.

Arī mūsu vebināru istabā šajā ceturtdienā kopā ar eneagrammas, koučinga un biznesa treneri Intu Santu turpinās sarunas par iespējām dzīvē, iepazīstot sevi caur eneagrammas prizmu.

Eneagramma ir ceļojums sevis meklējumos, kas noved katru no mums pie lielākas sevis izpratnes un pieņemšanas. Mums katram ir kāds virzītājspēks, un ar šo zināšanu palīdzību mēs varam atklāt gan savas stiprās puses, gan ne tik stiprās, tādējādi uzzinot kā izcelt savus talantus un kā novērst nepilnības. Tas attiecas uz jebkuru dzīves jomu.

Šajā reizē runāsim par to, kā katrs no deviņiem cilvēku tipiem reaģē strausa situācijās un kā, pazīstot sevi, spējam to pieņemt un izmainīt sev par labu. Cerēt uz to, ka stress pazudīs no Tavas dzīves, nevari, taču, ja zināsi kā rīkoties atkarībā no tā, kā Tu reaģē uz stresu, tad spēsi atvieglot savā dzīvē radušās stresa situācijas.

Ja gribi sev palīdzēt, sevi vairāk iepazīstot, gaidām Tevi 11.jūnija vakarā pie datora.

Ielūkojies afišā, ko Inta mums piedāvās šoreiz >>>>.

Uz tikšanos vebinārā,

Sarmīte

Vai tu esi ievērojusi, ka brīdī kad tu pārleci 40 gadu atzīmei, tavs viduklis sāka kļūt pilnīgāks, parādījās liekais svars uz vēdera un zaudēt svaru ir kļuvis bezgala grūti?

Ja tu man saki -, es nesaprotu, kas ar mani notiek, es tev saku – „Tu neesi viena.” Tā nenotiek tikai ar tevi: neskaitāmas sievietes vecumā pēc 40 piedzīvo svara pieaugumu, un liekie kilogrami uzkrājas noteiktā vietā — priekšā un centrāli – tieši uz mūsu vēdera. To sauc par toksisko svaru jeb „stresa taukiem”.

Vecums pēc 40 – tas nozīmē menopauzi un menopauze nozīmē pārmaiņas. Garastāvoklis, libido, ķermeņa kompozīcija, āda, reproduktīvā sistēma – viss ir pārejas periodā. Viss mainās, lai sagatavotu tevi nākamajiem brīnišķīgiem 40 tavas dzīves gadiem.

Tavs metabolisms palēninās, hormoni „lēkā” un stress pieaug, kā rezultātā tu ēd vairāk un neveselīgu uzturu. Tas viss neglābjami noved pie tauku riepas uz vēdera, no kuras nav viegli atbrīvoties.

Tomēr hormonālās izmaiņas un metabolisma palēnināšanās ir vainojami tikai pie 1- 2,5 kg liekā svara, pārējais ir nepareiza dzīvesveida izvēles un stresa sekas.

Kā tu vari būt viena no tām, kuras nepieņemas svarā?

Tev ir jāievēro 3 pamatprincipi: prāts, mute un muskuļi.

Tev ir jāizmanto prāts, lai kontrolētu stresu. Ja, kur vien tu esi un, lai ko tu darītu, viss tev izraisa stresu – tev ir problēma. Tava atbilde ilgtermiņa stresam var būt pašiznīcinoša uzvedība, tāda kā neveselīga ēšana un nepietiekošas fiziskās aktivitātes. Lai tā nenotiktu, tev ir jāzina savi stresu izraisošie cēloņi un jāapgūst efektīvas stresa vadības metodes.

Otrs mute – Pārskati savus ēšanas paradumus – kvalitātes, kvantitātes un ēšanas biežuma terminos. Vecumā pēc 40 jautājums vairs nav tikai KO tu ēd, bet arī KAD un KĀ tu ēd ir vitāli svarīgi. Tev ir jāievēro stresa noturīgas ēšanas pamatprincipi, kuri tev palīdzēs veiksmīgi „izdzīvot” visbīstamākās stresa ēšanas stundas – tās pēcpusdienas un vakara stundas, kad ir vislielākās iespējas iekrist stresa izraisītas ēšanas lamatās.

Tev ir jāapgūst izgaršošanas un izbaudīšanas māksla, ienesot savā ēšanā apzinātību – tas ļaus tev baudīt tavus iemīļotākos ēdienus bez bažām, tā vietā, lai tos vienkārši izklaidīgi stumtu mutē un norītu.

Muskuļi – tev ir jānodarbojas ar vecumam piemērotām fiziskām aktivitātēm.

Par laimi, centieni būt slaidai un mierīgai vecumā pēc 40 nav zaudēta kauja. Tu vari tos spītīgos kilogramus – stresa taukus, dabūt nost, un atgūt savu veselību un un slaidu figūru, ja tu pakāpeniski, bet produktīvi veic izmaiņas savā domāšanas veidā, dzīvesveidā un ēšanas paradumos. Lai cīnītos ar lieko svaru pēc 40 vairs nepietiek ar diētu un fiziskām aktivitātēm vien, problēmai ir jāpieiet holistiski – adresējot gan prāta gan ķermeņa komponenti.

Runājot par svara kontroli pusmūžā tu nekad nebūsi nonākusi gala mērķī. Svara, tāpat kā stresa, kontrole ir ceļojums visa mūža garumā. Lai ceļojums būtu izdevies tev ir nepieciešama laba karte un zinoši pavadoņi.

Mans kā kouča uzdevums ir tevi prasmīgi pavadīt un dot tev nepieciešamās zināšanas un instrumentus, kas tev palīdzēs izdarīt nepieciešamās izvēles, lai tu sava mūža otrajā pusē būtu slaida, mierīga un, jā un kāpēc gan ne – seksīga.

Tagadējie 40 taču ir jaunie 20, vai ne

Uz tikšanos,

Inese

Esmu pārliecināta, ka katrai no mums ir dienas, kurās liekas, ka visa pasaule ir pret mums.

Tu no rīta aizgulies, laukā līst lietus, bērni no rīta ir niķīgi, tev priekšā grūta darba diena. Viena lieta ved pie nākošās, un dienas beigās stress ir gana akumulējies un tu kā minimums esi iedzīvojusies kārtējās saspringuma galvassāpēs.

Sāksim ar biežāko negativitātes avotu identificēšanu tavā dzīvē. Negativitātes avoti ir tavi stresa izraisītāji – stressori un tie var būt ārēji un iekšēji.

Ziņas, satiksmes sastrēgums, negatīvi apkārtējo komentāri, tava pašas zemā pašapziņa, ierobežojošie uzskati, nespēja pateikt „nē” – tie ir tikai daži no iespējamajiem negativitātes avotiem.

Ar ārējiem negativitātes jeb stresa avotiem ir gana viegli tikt galā: pārtrauc skatīties ziņas vai pārdomā ar kuriem cilvēkiem tu pavadi kopā laiku. Šī ir vieglā daļa.

Kā tikt galā ar iekšējiem stresoriem — negatīvajām domām, ierobežojošajiem uzskatiem, upura lomu un negatīvajām emocijām?

Iekšējo stresoru pārvarēšanai tev noderēs stratēģijas ikdienas negativitātes pārvarēšanai:

1. Tici, ka katrā negatīvā situācijā ir kas labs.

Viss, kas notiek, notiek uz labu!

Notikumi mūsu dzīvēs pēc savas dabas ir neitrāli; tie nav ne labi, ne slikti. Mēs esam tās, kuras tiem piekabina etiķeti un nolemj, kā atbildēt/reaģēt/vērtēt. Vai notikums tev izraisīs stresu vai nē ir atkarīgs no tā, kā tu par šo notikumu domā.

Varbūt fakts, ka tevi atlaida no darba ir labākais, kas varēja ar tevi notikt – tev beidzot ir iespēja dzīvot savu dzīvi nodarbojoties ar to, par ko tu vienmēr esi sapņojusi. Pirmais brīdis, protams, nav patīkams, bet veic nelielu refreimingu un tu ieraudzīsi situāciju citā gaismā.

Tā vietā, lai attiektos pret situāciju kā pret labu vai sliktu, pamēģini paskatīties uz kopējo bildi.

Atrodi situācijā pozitīvos elementus, domā par pozitīvu gala iznākumu, bet novērtē riskus un pieņem attiecīgus lēmumus – to sauc par reālistisko optimismu (kas nav tas pats, kas vienkārši pozitīva domāšana).

2. Mācies no situācijas.

Neatkarīgi no tā vai tu atkal esi padevusies emocionālajai ēšanai (par šo tēmu tiekamies 27.decembra vebinārā)  un atguvusi tos 10 kilogramus, ko tu ar tādu neatlaidību pēdējā gada laikā mēģināji zaudēt, vai tevi ievaino apkārtējo cilvēku dzēlīgie komentāri un domas, vienkārši izmanto šo situāciju kā dzīves mācību stundu.

Iedomājies, ka tu skolā esi dabūjusi sliktu atzīmi. Tas ir nepatīkami, tu jūties slikti, bet tas nav pasaules gals. Viss, kas  tev šobrīd ir jādara, ir no jauna jāizmācās tavs mājas darbs, lai nākamreiz tu būtu sagatavota.

3. Parunā ar kādu, kuram ir pozitīva attieksme.

Svarīgākā lieta negatīvās un stresa situācijas ir nepalikt vienai. Atrod kādu ar ko tu vari pārrunāt savas izjūtas un problēmas. Skats no malas ir tieši tas, kas nepieciešams, lai tu spētu distancēties no negatīvās situācijas, ieraudzītu pozitīvas alternatīvas un noformulētu efektīvāko situācijas risinājumu.

Esot stresa epicentrā tev ir grūti redzēt, kādā virzienā sperams pirmais solis pretīm pozitīvām pārmaiņām. Ja draudzenes plecs liekas nepietiekams vai nav pieejams, uzzini kā sadarbība ar kouču tev varu palīdzēt.

4. Pieraksti savas domas.

Ja tev nav neviena ar ko pārrunāt, pieraksti savas domas uz papīra. Esi emocionāla. Tu vari iedomāties, ka tā ir vēstule tev pašai vai iedomu draudzenei.

Tā var būt arī prāta karte (mind map). Analizējot problēmsituāciju izmantojot prāta karti, tu sapratīsi, kas tevi noveda pie negatīvās attieksmes un kā tev no tās atbrīvoties. Kad tu būsi beigusi rakstīt tu sajutīsi atvieglojumu un sāksi redzēt gaismu tuneļa galā – pozitīvu risinājumu. Tavs stress būs kļuvis paciešamāks un dzīve kaut nedaudz atguvusi līdzsvaru.

Atkarībā no situācijas tu vari izvēlēties sadedzināt uzrakstīto vai saplēst lapu sīkos gabaliņos, iemest tos tualetes podā un noraut ūdeni….iedomājies kā tas aizskalo tavas negatīvās domas.

5. Uz brīdi pārtrauc negatīvās domas.

Ja tu esi disciplinēta persona, tad tu vari sev pateikt ”Es par to nevaru domāt pašlaik. Es par šo situāciju domāšu šovakar no 18:00 līdz 18:20”.

Tu pārtrauc negatīvās domas, tās vienkārši atliekot uz vēlāku laiku. Kad pienāks attiecīgā stunda, tavs stresa un raižu līmenis būs ievērojami samazinājies.

Tagad tava kārta:

• Izveido  tavu ikdienas negativitāšu sarakstu.
• Mēģini nākt klajā ar stratēģijām savas ikdienas negativitātes pārvarēšanai. (izmanto manējās kā iedvesmu).
• Atraksti, kā tev veicās.

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Stress un nepatikšanas darbā? Kam to nav? Tomēr ne visas no mums tās ‘pārnes’ mājās.

Tu jūties vainīga, ka atvēli maz laika mierīgām sarunām ar saviem mīļajiem?

Es tevi saprotu, kad tu man saki, ka atkārtota ieklausīšanās sava prāta neapturamajā pļāpāšanā, kad tas jau kuro reizi “pārmuļļā” problēmas un nepatikšanas darbā, neveicina harmoniskas ģimenes attiecības.

Stress ir šīs kaitinošās prātā pļāpāšanas gan cēlonis, gan sekas.

Ir neiespējami atpūsties un baudīt vakaru (un dzīvi), ja tavs prāts visu laiku ‘spēlē’ darba kreņķu plati: nepadarāmo uzdevumu sarakstu, saspringto sarunu ar bosu, rītdienas uzstāšanos…un negatīvo domu virkne nekad neizsīkst. Kāds stress, tu saki! Patiesi!

Tu noteikti esi dzirdējusi sakām: atstāj darba problēmas aiz mājas durvīm.

Es tev pateikšu vairāk: mierīga un harmoniska mājas un ģimenes dzīve ir līdzsvarotas dzīves būtiska sastāvdaļa. Darba stresam tur nav vietas.

Stāsts ‘Manu nepatikšanu koks’ tev var palīdzēt atbrīvoties no nomācošās prāta pļāpāšanas un saņemt dāvanu, kas saucas no stresa brīvs dzīves balanss.

Manu nepatikšanu koks

Namdaris, kuru es biju nolīgusi, kā palīgu vecās lauku mājas atjaunošanai, tikko bija pabeidzis pirmo grūto darba dienu. Caura riepa lika viņam zaudēt stundu, viņa elektriskais zāģis saplīsa, un tagad viņa vecais pikaps atteicās piestartēt.

Kamēr es vedu viņu mājās, viņš sēdēja ļoti kluss. Kad ieradāmies galā, viņš aicināja mani ienākt un iepazīties ar viņa ģimeni. Kamēr mēs gājām uz ieejas durvīm, viņš neilgi apstājās pie neliela koka un pieskārās ar abām rokām tā zaru galiem.

Atverot durvis, viņš pilnīgi pārvērtās. Viņa iedegusī seja atplauka plašā smaidā un viņš apskāva un sabučoja savus bērnus un sievu.

Pēc tam viņš pavadīja mani uz mašīnu. Kad gājām garām kokam mana ziņkāre mudināja mani pajautāt par darbībām, ko biju  redzējis viņu darām agrāk.

“Ak, tas ir manu nepatikšanu koks,” viņš atbildēja. “Es zinu, ka nevaru izvairīties no nepatikšanām darbā, bet par vienu lietu gan es esmu pārliecināts: nepatikšanām nav vietas manā mājā, kur dzīvoju kopā kopā ar sievu un bērniem. Tāpēc katru vakaru kad es pārnāku mājās es tās vienkārši pakarinu koka zarā. Tad no rīta es tās atkal paņemu.”

“Jocīgākā lieta ir tā,” viņš smaidīja, “ka, kad es nāku no rīta, lai tās paņemtu, to vairs nav tik daudz, kā es atceros biju atstājis vakarā. ”

Mani šis stāsts ļoti uzrunā. Un tevi?

Mani ļoti interesē tavas domas. Dalies ar tām komentāru sadaļā.

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Ikvienai no mums ir vismaz viens slikts paradums, no kura mēs labprāt atteiktos.

Vienalga vai tas ir hroniski ierasties ar novēlošanos, sarunas laikā bungāt ar pirkstiem pa galdu, ilgstoši sērfot portālā Draugiem.lv, nomierināt sevi ar kaut ko saldu un garšīgu stresainās situācijās, vai nespēja ilgstoši turēties pie veselīga dzīvesveida, slikti paradumi var būt nepārvaramas barjeras tavā ceļā uz laimi, dzīves balansu, noturīgām savstarpējām attiecībām un veselību.

Sliktie paradumi ir kā kājai piesieta svaru bumba, kas visu laiku velkas līdzi, nemitīgi bremzējot, izsūcot enerģiju, radot garīgu jucekli, izklaidību, aizkavējot jauno mērķu realizāciju un virzīšanos uz priekšu.

Gads tuvojas savam noslēgumam. Un nu jau pavisam tuvu ir laiks, kad mēs ar nepacietību prognozēsim, izvirzīsim mērķus un rakstīsim jaunā gada apņemšanās sarakstus. Lai tos atkal nespētu realizēt…

Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc mēs nerealizējam jaunā gada apņemšanās, ir mūsu pašreizējās dzīves pārblīvētība ar sliktiem paradumiem, kas aizņem jaunajiem paradumiem un plāniem domāto vietu.

Lai palīdzētu tev uzsākt ceļu pretīm taviem dzīves mērķiem, esmu sagatavojusi ieteikumus, kuri tev palīdzēs pārvērst sliktu ieradumu par labu.

1. solis: Nolem, ka tu tiešām gribi mainīties un pārliecini sevi, ka tu to vari.

Tu savā dzīvē vari mainīt tikai to, ko tu nolem, ka patiesi vēlies mainīt. Ja tu neredzi problēmu, tu nespēsi spert nepieciešamos soļus, lai mainītu savu uzvedību. Jo godīgāk tu sev atzīsti sliktā ieraduma dabu, jo lielāka būs iespēja, ka tu spēsi uzsākt ceļu uz pozitīvām pārmaiņām.

Lai saprastu šodienas patieso realitāti, es vienmēr iedrošinu savas klientes rakstīt dienasgrāmatu.

Lietu patiesa apzināšanās vienmēr ir pirmais solis uz pārmaiņām. Ierakstiem nav jābūt gariem, pietiks, ja tu pierakstīsi, cik reizes tu ieradies par vēlu, kāda stresa situācija tev lika pārēsties, vai cik cigaretes tu izsmēķēji, cenšoties sevi nomierināt pēc kārtējā strīda ar savu spuraino pusaudzi.

Pašmotivācijai var noderēt arī atklāta saruna ar tev tuvākajiem cilvēkiem. Cilvēki, kuriem rūp tava labklājība var kalpot tev par spoguli, kurā tu varēsi labāk redzēt savu problemātisko uzvedību tādu kāda tā ir, bez notušējumiem, vai izlikšanās.

Kad esi nolēmusi, ka vēlies mainīties, pārliecini sevi, ka tu reāli spēj sasniegt savus pārmaiņu mērķus. Tev ir nepieciešams stiprināt savu pašefektivitātes sajūtu — pārliecību, ka tu spēj paveikt nosprausto un sasniegt vēlamos rezultātus.

Redzēt citus cilvēkus veiksmīgi veicam pārmaiņas ir iedvesmojoši, bet tev ir nepieciešams saskatīt sevī pārmaiņu veikšanai nepieciešamos resursus.

Turpinot ar 2.- 4. soli tu veidosi savu pašefektivitāti un vēl vairāk nostiprināsi pozitīvu panākumu iespēju.

2. solis: Mēģini gūt sapratni par to, kas izraisa tavu slikto ieradumu.

Tiklīdz tu esi izpratusi savus iekšējos motīvus un ārējos stimulus – stresa izraisītājus, kas veicina tavus sliktos ieradumus, tu jau būsi spērusi nozīmīgu soli pretīm pārmaiņām.

Rūpīgi, kā ar lupu, apskati situācijas, kas veicina tavu nelāgo paradumu. Ja tā ir nokavēšanās — vai tas ir tavs (iespējams neapzināts) mēģinājums kontrolēt citu cilvēku dzīvi, nosakot laiku, kad tu (nevis viņi) vēlies tikties?

Vai tu neapzināti mēģini sabotēt savus panākumus, jo tu juti, ka neesi tos pelnījusi? Vai tu nespēj nostiprināt labas veselības paradumus, jo tu domāju, ka tavs ķermenis nav nekāds templis un nav pelnījis šādu karalisku apiešanos? Vai varbūt tavas atkarības (arī no ēdiena ) ir motivētas ar nepieciešamību saīsināt savu dzīvi?

Daži sliktie ieradumi mums vienkārši liek justies labi, un mēs turpinām tos atkārtot. Tie var arī īslaicīgi radīt ilūziju, ka citas mūsu problēmas, piemēram, stress, atkāpjas, un šī atvieglojuma sajūta slikto paradumu vēl vairāk nostiprina.

Ja tu ikreiz, pēc strīda ar mīļoto vīrieti vai saspringtas darba dienas sevi nomierini apēdot ko saldu, mīkstu un garšīgu (ak, un bieži neveselīgu), tādējādi īslaicīgi radot nomierinošu efektu, tu izveido neveselīgu un ilgtermiņā destruktīvu metodi stresa vadībai.

Nomierinošā sajūta, kas saistīta ar komforta pārtikas ēšanu pavisam drīz kļūs par ieradumu, ar kuru būs visai grūti tikt galā ar saviem spēkiem (nemaz nerunājot par lieko svaru uz vēdera – toksiskiem stresa taukiem).

3. solis: Sākumā uzstādi sasniedzamus mērķus

Tavi sliktie ieradumi iespējams ir veidojušiem gadiem ilgi. Tev neizdosies no tiem atbrīvoties vienā dienā.

Izstrādā sev sasniedzamu un reālu plānu, tādu, kurš virzīs tevi uz mērķiem, kurus tu tici, ka vari sasniegt.

Iedomājies, ka esi nolēmusi izmainīt savu mazkustīgo dzīvesveidu.

Pirmkārt, neiedomājies, ka tu spēj no nevienas sportošanas dienas nedēļā pāriet uz septiņām. Tas ir īsākais ceļš uz neveiksmi, kas tikai vēl vairāk nostiprinās tavu pārliecību, ka tu nespēj mainīties.

Tā vietā sāc pakāpeniski. Ievies tādas pārmaiņas, kuras tev ir paveicamas, ņemot vērā tavu aizņemtību vai dzīves situāciju. Ja vari, pāris reizes nedēļā ej uz darbu ar kājām. Atrodi mazus, reālus darbības soļus, kas tevi virzīs pretīm tavam mērķim. Esi pacietīga.

Neaizmirsti arī par apbalvojumiem. Iepriecini sevi ar kādu jauku pārsteigumu, kā atzinību par pūlēm un sasniegumiem.

4.solis: Mēri savu progresu un nezaudē drosmi, ja šad un tad gadās „paslīdēt”.

Ja tu gribi sasniegt savu galīgo mērķi, tev jāzina, kā mērīt savu progresu virzoties uz nospraustajiem mērķiem.

Tas nozīmē, ka tev jāturpina izdarīt ierakstus savā dienasgrāmatā. Daudzas no manām klientēm dod priekšroku virtuālajam pierakstu formātam; es personīgi vienmēr izvēlos tradicionālo pierakstu kladi. Izvēlies tādu formātu, kāds tev liekas ērtākais, un kuru tu patiešām lietosi.

Tavu motivāciju mainīties daļēji uzturēs gandarījums, ko saņemsi no jaunās uzvedības, vēlamā un pozitīvā paraduma. Tomēr pat visuzcītīgākās un apņēmības pilnās nav pasargātas no gadījuma rakstura recidīviem – ieslīdēšanas atpakaļ vecajā paradumā.

Ja tu izmanto šo paslīdēšanu kā pierādījumu, ka nevari mainīties, tad faktiski jāatzīst, ka tā arī ir – ka tu nevar mainīties. Veselīgāks veids ir mēģināt saprast, kāpēc tu paslīdēji.

Tomēr dari to netiesājot un nešaustot sevi, vienkārši objektīvi atzīsti faktus, nevis uzklausi savu iekšējo kritisko balsi, kura saka – „redz kāda es lūzere”, vai „man nekad nekas neizdodas, kāda jēga vispār mēģināt”.

Recidīvi ir dabiski un neizbēgami mēģinot apgūt ko jaunu.

Izdari ierakstu par šo recidīvu savā dienasgrāmatā, bet, ja tie atkārtojas turpini ar 5. soli.

5. solis Ja tavi ieradumi ir grūti maināmi, meklē papildus atbalstu.

Viens no labākajiem veidiem, kā veidot savu iekšējo izturētspēju vai stresa noturību ir ilgstošas spriedzes situācijās nepalikt vienai kā slazdā noķertai, bet apzināties, ka ar saviem iekšējiem resursiem ir nepietiekoši un meklēt ārējo atbalstu.

Savlaicīgi izveido savu pastiprinājuma sistēmu, ‘karsēju komandu’—cilvēkus, kuri tevi uzmundrinās, kad gadīsies paslīdēt un pirmā motivācijas enerģija sāks izbalēt. Pastāsti viņiem par savu apņemšanos. Vari arī rakstīt blogu vai piedalīties forumos.

Tomēr ar ‘savējiem’ bieži ir nepietiekoši, un ieslīdēšana vecajā ieradumā var atkārtoties aizvien biežāk, aizvien vairāk mazinot tavu dzīves sparu, vēlmi un ticību iespējai ko mainīt un tavu pašvērtību.

Ja vēlies saņemt objektīvu skatu no ārpuses un ievērojami saīsināt paradumu nomaiņu un savu mērķu sasniegšanu, apsver iespēju strādāt ar kouču. Ārēji uzmundrinājumi, objektivitāte un sadarbība ar kādu, kurš tev tic var būt daudz motivējošāka pieredze nekā darbošanās vienatnē. (Informāciju par iespējām strādāt ar mani kā tavu kouču un pārmaiņu partneri meklē „Par mums” sadaļā Par Inesi).

Nobeiguma vietā:

Pārmaiņu procesu sadalīšana izmērāmos mērķos, savu panākumu apbalvošana, un palīdzības meklēšana, kad tāda ir nepieciešama mērķu sasniegšanai ir svarīgi soļi tavā ceļā uz vēl daudz lielāku piepildījumu, balansu, laimi un harmoniju dzīvē.

Mani ļoti interesē tavas domas, idejas un izaicinājumi, strādājot pie paradumu maiņas. Dalies ar tām komentāru sadaļā. Veido savu „karsēju komandu” un mēs par tevi fanosim. Kopā mums izdosies!

Uz tikšanos tepatās,

Inese

Kā jau iknedēļas jaunumu vēstulē otrdien tev rakstīju – sākot ar šo dienu mūsu bloga veidotāju komandai pievienojas  šarmanta sieviete – sava aroda profesionālis Inese Millere.

Vairāk par Inesi lasi te >>>, bet es vēlos tikai piebilst – esi ar mums, piesakies uz jaunumu saņemšanu, jo te kļūs arvien interesantāk… Un, lūk, pirmā Ineses MiIleres publikācija mūsu blogam. Ciemojies pie mums ik dienu, bet iegaumē – ceturtdienas turpmāk būs Ineses dienas.

**********

Es pieņemu, ka tu zini, kas ir stress, bet kas tā par SuperSievieti? Vai tas vispār attiecas uz tevi?

Saskaņā ar Dr. Harriet Braiker, grāmatas “The type E woman” autori, supersieviete ir sieviete, kura cenšas būt izcila visās savās daudzajās lomās un darbos, būt viss-priekš-visiem un ir savu pašas panākumu upuris.

Jo vairāk viņa parāda, ka spēj izdarīt, jo vairāk citi no viņas prasa. Un cena, ko sieviete par to maksā ar savu fizisko un mentālo veselību un labsajūtu var būt milzīga.

Patiesībā supersievietes sindroms ir pārāk dārgs tava laika, stresa, veselības, personīgās un finansiālās labklājības izmaksās. Mums ir nepieciešams lielāks dzīves balanss un mums uz to ir jāpastāv.

Vai arī tu spēlē supersievieti?

Daudzas sievietes šodien apvieno darbu un ģimeni, uzņemoties mātes, sievas, mājsaimnieces, apgādnieces un tās no mums virs 40, bieži arī savu vecāku aprūpētājas lomas, laikā kad viņu partneri koncentrējas tikai uz savu apgādnieka lomu. Šajā situācijā vēlme būt supersievietei ir galvenais stresa avots daudzām strādājošām sievietēm.

Stresa mazināšanas nolūkos sievietēm, būtu jābeidz mēģināt darīt visu un būt visam-priekš-visiem. Tas visupirms nozīmē ģimenē vienoties par ģimenes prioritātēm, skaidru pienākumu sadali, pārliecinoties, vai sievai-mātei-apgādniecei ir laiks sev, laiks, kuru viņa velta tikai sev nevis ģimenes prasībām vai kam citam.

Tas arī nozīmē, ka supersievietei ir jāmaina viņas domāšanas veids un jāsamazina prasības, ko viņai uzstāda citi un viņa pati. Tajā pašā laikā viņai ir arī jāizstrādā atbalsta sistēma, kas ārkārtas gadījumos spēs viņu aizvietot mājās un darba vietā.

Par laimi, mēs sievietes pēc savas dabas spējam veiksmīgi apvienot vai veikt vairākus uzdevumu vienlaicīgi. Esam arī vairāk atvērtas sarunām un problēmu apspriešanai ar draugiem. Šādas sarunas var ievērojami mazināt stresa negatīvo ietekmi: kreņķu uzticēšana draudzenēm vairo hormona oksitocīna līmeni un ievērojami samazina stresa hormonu līmeni, tādējādi palīdzot sievietei atslābināties un justies labāk.

Ko vēl supersieviete var darīt, lai samazinātu stresu, pirms tas viņu ir novedis pie izdegšanas.

• Vienkārši, bet efektīvi – pārstāj būt par supersievieti. Atzīsti, ka tu nekad nespēsi paveikt visu visaugstākajā līmenī un palīdzēt visiem un visā. Pieņem to, citādi tu padarīsi sevi slimu.

• Sagatavo stresa samazināšanas plānu. Izveido sarakstu ar ģimenes un mājas darbiem, kuri ir jāveic regulāri. Šajā procesā iesaisti ģimenes locekļus un palūdz viņiem uzņemties pienākumus atbilstoši viņu vecumam, prasmēm un vēlmēm. Esi pacietīga, atļauj citiem darīt – tas nekas, ja viņiem sākumā kāds darbiņš neizdosies tik pat labi kā tev. Ar laiku tu būsi ieguvēja.

• Ieplāno dienas vai stundas, kurās tu vari darīt to, ko sirds vēlas netraucēti no ģimenes locekļu vai draugu prasībām. Ieraksti šos randiņus ar sevi savā plānotājā un pieturies pie plāna, citādi tev nekad tas neizdosies. Varbūt pat labāk, ja tu plānosi sev veltīto laiku pavadīt ārpus mājas, lai tu nekristu supersievietes kārdinājumā – ķerties pie nekad nepadarāmajiem mājas darbiem.

• Uzturi kontaktus ar seniem draugiem. Uzklausot tavas problēmas un neapmierinātību, un dodot padomus no savas personīgās dzīves pieredzes, viņi var samazināt tavu stresa līmeni. Šie ir arī cilvēki, kuriem tu vari pazvanīt neparedzētās ārkārtas situācijas, un palūgt parūpēties par tavu bērnu vai mājdzīvnieku.

• Attīsti aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, veicot regulāras pastaigas, guļot ne mazāk kā astoņas stundas, izvēloties veselīgu pārtiku, nesmēķējot un nepārspīlējot ar alkoholu.Tāpat izvēlies vaļasprieku, kas tev patiešām patīk un atvēli tam laiku.

• Seko informācijai par sieviešu veselības jautājumiem un problēmām. Veic ikgadējo medicīnisko pārbaudi.

• Pazīsti savus stresa izraisītājus un stresa simptomus – pazīmes, kā tavs ķermenis un prāts reaģē uz stresu. Stresa simptomi var būt fiziski, piemēram, saspringuma galvassāpes, muguras sāpes, bezmiegs, nogurums, aizcietējumi vai sāpes kuņģī. Kā arī emocionālie un uzvedības: ātra aizkaitināmība, īgnums, nemiers, bažas, nespēja koncentrēties, apetītes zudums vai gluži otrādi – komforta jeb emocionālā ēšana. Šīs ir tikai dažas no stresa pazīmēm. Uzzini savas, un, ja nepieciešams strādā kopā ar profesionāli.

• Apgūsti vienkāršas relaksācijas tehnikas, tādas kā dziļo elpošanu, joga, cigun vai ķermeņa skenēšana. Izstrādā relaksācijas vingrinājumus gan mājām, gan darbam.

Dziļā elpošana stresa mazināšanai:

Ieelpo caur degunu lēni un dziļi, aizskaitot līdz četri. Pārliecinies, ka ieelpa izpleš vēdera daļu, bet nepaceļ krūškurvi.

Izelpo caur muti lēni un pilnīgi, izraisot vēja pūsmai līdzīgu skaņu. Atbrīvo muti, mēli un žokli, dari to visu, skaitot līdz četri.

Lai nomierinātu prātu, pilnībā koncentrējies uz elpošanu un skaitīšanu.

Atkārto 5–10 reizes un izveido paradumu izpildīt šo vingrinājumu vairākas reizes dienā, pat ja nejūti stresu.

Padoms:

Sāc apgūt dziļo elpošanu brīdī, kad neesi pakļauta stresam. Kad nonāksi stresa situācijā, būsi gatava automātiski rīkoties, lai samazinātu stresu. Dziļajai elpošanai vari izmantot brīžus, kurus citādi tikai izniekotu: stāvot rindā veikalā, gaidot iedegamies luksofora zaļo gaismu, pirms atbildi uz telefona zvanu. Izliec darba vietā zīmītes, kas atgādinās, ka tev dziļi jāelpo. Katru reizi, kad redzi zīmīti, dziļi ieelpo… viens… divi… trīs… četri… Aizturi elpu un izelpo…

Es personīgi esmu datorā lejupieldējusi speciālu zvana skaņu, kura man pavēsta, ka pienācis laiks elpošanai. Aijai bija iespēja par to pārliecināties mūsu Skype sarunas brīdī. Ahhhh…un saspringums izkūp gaisā .

Uz tikšanos tepatās,

Inese